Jaunākais izdevums

Divas dienas Usmas ezera atpūtas kompleksā Lejastiezumi 48 uzņēmumu komandas un vairāk nekā divi tūkstoši dalībnieku sacentās dažādu tradicinālu un ne tik tradicionālu sporta veidu disciplīnās, lai noskaidrotu, kuras tad ir spēcīgākās Latvijas uzņēmumu komandas.

Sporta spēļu dalībniekiem kopumā bija iespēja sacensties 20 dažādos komandu sporta veidos un desmit individuālajās aktivitātēs, bet sacensību jaunākajiem dalībniekiem tika organizēts Joma sports - Bērnu kauss. Šogad labākos rezultātus kopvērtējumā uzrādīja valsts AS Latvijas dzelzceļš komanda, iegūstot pirmo vietu, SIA Lattelecom, ierindojās 2. vietā un, attiecīgi 3. vietu ieņēma - AS Liepājas papīrs.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norāda, ka arī nākamgad priecāsies redzēt vēl vairāk uzņēmumu pārstāvju - īpaši to, kuri vēl nav izmantojuši šo iespēju saliedēt un motivēt kolektīvu sportiski iedvesmojošā gaisotnē. Iespējams, ka tādējādi Uzņēmēju sporta spēlēs 2019. redzēsim jaunus līderus, kas kļūs par lielākajiem konkurentiem godalgotākajām sporta spēļu komandām.

Pirmo reizi sporta spēļu ietvaros tika arī izveidota Iedvesmas telts programma, kurā ar pieredzes stāstiem dalījās tādas personības kā modes dizainere Šeila Vanaga, 260 km garā Brazīlijas džungļu maratona uzvarētāja Alma Vītola, pilsoniski aktīvā juriste Ieva Brante, Fitness ABC izveidotājs Viesturs Saldavs, vairāku grāmatu autore Inese Prisjolkova un PIYO Studio dibinātāja Linna Ostrovska.

Uzņēmēju sporta spēles ir sportiski izklaidējošs pasākums uzņēmējiem un viņu ģimenēm, ko jau sesto gadu organizēja Latvijas Darba devēju konfederācija sadarbībā ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru. Spēļu mērķis ir stiprināt sadarbību neformālā gaisotnē, veicināt uzņēmuma komandas garu un iepazīt kolēģus un sadarbības partnerus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sesto gadu organizē Uzņēmēju sporta spēles, kas šogad notiks no 8. līdz 10. jūnijam kompleksā Lejastiezumi, Kuldīgas novadā.

Uzņēmēju sporta spēles ir iespēja uzņēmējiem neformālā gaisotnē iepazīt kolēģus un sadarbības partnerus. «Ikgadējās sporta spēles ir viens no uzņēmēju iecienītiem pasākumiem, kur neformālā gaisotnē iespējams satikt gan kolēģus, gan sadarbības partnerus un tajā pat laikā pavadīt atraktīvas brīvdienas ģimenes lokā,» norāda LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Arī LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone uzsver: «Sportā tāpat kā uzņēmējdarbībā ir vajadzīga enerģija un gribasspēks, lai gūtu panākumus īpaši sarežģītajās disciplīnās. Protams, vislielāko sasniegumu pamatā ir saliedēts kolektīvs.»

Šogad sporta spēļu dalībniekiem būs iespēja sacensties četros tradicionālajos, 15 netradicionālajos un desmit individuālajos sporta veidos, kā arī lielajā stafetē. Līdztekus uzņēmumu komandu aktivitātēm norisināsies bērnu kauss, radošās darbnīcas un citas izklaides gan lielajiem, gan mazajiem sporta spēļu dalībniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau 7. gadu uzņēmēju organizācijas – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) aicina uzņēmumus un to darbiniekus satikties sportiski izklaidējošā pasākumā un kopā pavadīt azartisku nedēļas nogali.

Tāpēc ierastās uzņēmēju sporta spēles šogad pārtapušas uzņēmēju sporta un izklaides festivālā «Bizfests».

«Aicinām uzņēmējus aktīvi pieteikties nu jau par festivālu kļuvušajām sporta spēlēm, lai kopā priecātos, sacenstos un tiktos klātienē. Šāda veida pasākumi ir vieta un laiks, kad neformālā gaisotnē iepazīties un sadarboties, tādējādi parādot savu uzņēmumu no citas puses, demonstrējot komandas sparu un trenējot komandas saliedētību kopumā. Esmu patiesi lepns, ka no neliela pasākuma sporta spēles pāraugušas festivālā,» uzsver LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone skaidro: «Pasniedzot Uzņēmēju kausu 6.sporta spēlēs, sapratām, ka esam gatavi piedāvāt uzņēmējiem jaunu sporta un izklaides konceptu, kurā papildus sportiskām aktivitātēm būtu vairāk radošu dzīvesstila pasākumu. Jaunajā festivāla formātā interesantas izklaides un aktīvas atpūtas nodarbes varēs atrast ikviens apmeklētājs. Tāpēc atgādinām, ka uz pasākumu aicinām gan uzņēmumu darbiniekus, gan viņu ģimenes.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

LDDK: Esošā VSAOI/IIN proporcija nav taisnīga pret autoratlīdzību saņēmējiem

LETA, 20.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Speciālajā nodokļu režīmā strādājošo, piemēram, mikrouzņēmumu, patentmaksu veicēju un autoratlīdzību saņēmēju plašāka iesaiste veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanā ir apsveicama, pauda Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK), komentējot attiecīgo Veselības ministrijas (VM) ieceri.

Jau ziņots, ka VM plāno viena procentpunkta sociālo iemaksu likmi veselības aprūpei attiecināt ne tikai uz vispārējā nodokļa režīmā strādājošajiem, bet arī uz speciālajā nodokļu režīmā strādājošajiem.

"Citos nodokļu režīmos nodarbināto personu plašāka iesaiste valsts nodrošināmo pakalpojumu, tostarp veselības aprūpes pakalpojumu finansēšanā ir apsveicama, tomēr ir jārēķinās, ka atsevišķiem režīmiem procentuāla maksājuma noteikšana var nebūt vienkārša," norāda LDDK.

LDDK vērš uzmanību, ka sarežģījumi ar procentuāla maksājuma noteikšanu varētu būt patentmaksu veicējiem, jo tā nav tieši sasaistīta ar personas ikmēneša ienākumiem, tāpēc šajos gadījumos ir jānosaka fiksēts lielums vai teorētiski jāpieņem kaut kāds sagaidāmais ienākums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Siguldā nenorisināsies daļa no 2026.gada Ziemas olimpiskajām spēlēm

LETA, 24.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2026.gada Ziemas olimpiskās spēles norisināsies Itālijas pilsētās Milānā un Kortīnā d'Ampeco, kas tādējādi cīņā par Olimpiādes rīkošanas tiesību iegūšanu pārspēja Stokholmas-Ores pieteikumu no Zviedrijas, kas turklāt ledus renes sporta veidus plānoja aizvadīt Siguldā esošajā kamaniņu trasē.

Milāna un Kortīna d'Ampeco tādējādi 2026.gadā uzņems arī Ziemas paraolimpiskās spēles.

Olimpisko spēļu mājvieta tika izvēlēta Starptautiskās Olimpiskās komitejas (SOK) individuālo biedru balsojumā - Itālijas pieteikums ieguva 47 balsis, kamēr Zviedrijas tika pie 34.

Šo biedru skaits oficiāli ir 95, bet balsot reāli varēja tikai 83, turklāt SOK prezidents Tomass Bahs šajos balsojumos parasti atturas. Līdz ar to no balsojuma atturējās vēl viens biedrs, jo kopumā nobalsojis 81.

Pēc 2026.gada olimpisko spēļu mājvietas paziņošanas Itālijas delegācija Lozannā pamatīgi līksmoja.

«Šī ir uzvara Itālijai, nākotnei un sportam. Paldies visiem, kuri ticēja jau no paša sākuma, it īpaši pašvaldības un reģioni,» paziņojumā pauda Itālijas iekšlietu ministru Mateo Salvīni. «Ar Ziemas olimpiskajām spēlēm pierādīsim pasaulei savus spēkus un prasmes.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien, 29.jūnijā, svinīgi atklāta Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) jaunā mājvieta Rīgā, Raiņa bulvārī 4, kuru LDDK vajadzībām atradusi un pielāgojusi VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ), informē VNĪ.

Jaunās telpas darba devējiem sniedz iespēju organizēt seminārus un konferences plašākām auditorijām. Jaunajā LDDK birojā biedriem pieejama plaša sanāksmju zāle, preses konferenču telpa un bibliotēka.

Darbu gaitā veikta telpu pielāgošana LDDK vajadzībām – veikti ne tikai kosmētiska rakstura remontdarbi, bet arī telpu pārbūve, tādējādi šo telpu pielāgošana tika īstenota gan daļēji saglabājot slēgtā tipa, gan izveidojot jaunas atklātā tipa biroja telpas.

VNĪ darbus paveikusi trīs mēnešu termiņā, kurā ietilpa ne tikai faktiskie telpu pielāgošanas darbi, bet arī normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nepieciešamās dokumentācijas sagatavošana un tās saskaņošana. Ēka Rīgā, Raiņa bulvārī 4, celta 1886.gadā un ir vietējās nozīmes arhitektūras piemineklis. Patlaban tā atrodas Finanšu ministrijas valdījumā un VNĪ pārvaldīšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izskatīšanai valdībā virza Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumu par attiekšanos no obligātās iepirkumu komponentes (OIK) maksājuma triju gadu laikā.

Ministru kabineta komiteja pirmdien uzklausīja EM sagatavoto informatīvo ziņojumu par scenārijiem OIK maksājuma atcelšanai. Tāpat tika uzklausīti atsevišķu ekspertu viedokļi par EM izstrādāto ziņojumu un piedāvātajiem priekšlikumiem OIK atcelšanai. EM piedāvājums paredz tuvāko triju gadu laikā Latvijā atteikties no OIK, kā arī panākt, ka atbalsts «zaļajai» enerģijai mazināsies no līdzšinējā 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP) līdz 0,3% no IKP, kā tas ir kaimiņvalstīs.

Lai atceltu OIK, EM piedāvā 2019.gadā atjaunot subsidētās elektroenerģijas nodokli 15% apmērā valsts budžeta tiešo maksājumu segšanai. EM arī piedāvā noteikt jaunas prasības biogāzes stacijām, nosakot minimālo pārtikas atkritumu un citu organiskās izcelsmes atkritumu īpatsvaru. Plānots arī reformēt jaudas maksājumu, tā administrēšanu nododot uzņēmumam AS «Augstsprieguma tīkls». Patlaban to administrē «Enerģijas publiskais tirgotājs».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Darbinieku slimošana uzņēmumiem rada 170 miljonu eiro zaudējumus gadā

Elīna Pankovska, 26.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir garākais darba devēju apmaksājamais slimības periods Baltijas valstīs; ar katru gadu pabalstos izmaksājamā summa palielinās.

Šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, pieaudzis izrakstīto darbnespējas lapu unikālo gadījumu skaits, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati. 80% no darbnespējas lapām nav iespējams analizēt, jo tās ierindojas kategorijā Vispārējais gadījums, savukārt 20% gadījumu darbnespējas lapas saistītas ar grūtniecību un bērna aprūpi saslimšanas gadījumā, norāda veselības ministre Anda Čakša. Tomēr tieši darba devējiem būtu svarīgi atšifrēt šos 80%, lai saprastu un analizētu iemeslus, kā arī, iespējams, nākotnē novērstu apstākļus, kas izraisījuši darbnespēju. Šobrīd to neļauj normatīvie akti par datu aizsardzību, kas nosaka, ka darbnespējas lapās nedrīkst parādīties slimību diagnozes. Līdz ar to nepieciešamas izmaiņas. A. Čakša gan bilst, ka diagnozei nevajadzētu parādīties darba devējiem, tomēr tā varētu parādīties NVD ieejošajos datos, kas nodrošinātu, ka politikas veidošanai un analīzei tiek izmantoti anonīmi dati. Latvijā jau ilgāku laiku tiek diskutēts par lielo izrakstīto slimības lapu skaitu. Ir bijuši arī dažādi priekšlikumi, lai šo skaitu ierobežotu. Pagājušajā gadā Labklājības ministrija ieteica nemaksāt par pirmajām trīs slimošanas dienām, lai taupītu līdzekļus, taču šāds priekšlikums palika bez atbalsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina Latvijā ieviest īslaicīgās nodarbinātības mehānismu, kas ietver saīsināto darba laiku un pagaidu atlaišanu, pirmdien preses konferencē sacīja LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Viņa uzsvēra, ka abos šajos gadījumos darba līgums tiktu turpināts, saglabājot darba attiecības. "Mums ir nepieciešams mehānisms, lai darba devējiem būtu mazāk stresa un būtu iespējama ātrāka pilnvērtīgas saimnieciskās darbības atsākšana pēc krīzes. Šāds mehānisms sekmīgi darbojas jau vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs," uzsvēra Meņģelsone.

Viņa skaidroja, ka Latvijā šobrīd ir viens no straujākajiem bezdarba pieauguma rādītājiem ES, kas liecina par to, ka daudzi uzņēmumi Covid-19 krīzes apstākļos nespēj saglabāt darbavietas, turklāt dīkstāves pabalsta izmaksas termiņš beigsies otrdien, 30.jūnijā. Tāpat Meņģelsone atzīmēja - kā nākamais iespējamais atbalsta instruments uzņēmumiem konceptuāli ir nosauktas darba algu subsīdijas eksportspējīgiem uzņēmumiem, bet normatīvais regulējums vēl nav izstrādāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau devīto gadu Rīgā norisināsies starptautiskais bārmeņu konkurss Olybet Flairmania. Starp 60 dalībniekiem no 20 dažādām pasaules valstīm būs arī trīs Latvijas pārstāvji un ir lielas cerības uz uzvaru. «Mēs esam maz, bet kvalitatīvi. Latvijā, ja kaut ko dara, tad pamatīgi un līdz galam,» biznesa portālam db.lv teic viens no konkursa organizatoriem Ivars Rutkovskis.

Sacensības 2010.gadā Latvijā aizsākās kā maza iniciatīva ar niecīgu budžetu un balstījās pamatā uz entuziasmu. Tagad tās izaugušas par pasaules līmeņa pasākumu. Par sākumu I.Rutkovskis stāsta: «Pirmkārt, gribējās parādīt Rīgu un Latviju. Otrkārt, bija vēlme sarīkot tādu konkursu, kurā pašiem gribētos piedalīties. Ar otru organizatoru Mārtiņu Rozenvaldu bijām piedalījušies daudzos konkursos un ņēmām vērā savu pieredzi. Vēlējāmies uzrīkot tādu konkursu, kurā katrs, kas ir atbraucis, ir «rokzvaigzne», nevis tikai pirmie desmit, kuriem visi skrien pakaļ, uķinās un klanās. Mēs nekoncentrējamies uz līderiem. Tas ir tāpat kā Olimpiskajās spēlēs - tajās piedalās daudzi, ne tikai Useins Bolts, kurš noskrien, uzstāda rekordu un saņem medaļu. Tas ir liela mēroga pasākums, uz kuru visi vēlas tikt.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi varētu pieaugt par 510 miljoniem eiro, bet nodokļu pārskatīšana neesot plānota, vienlaikus nauda jārod, pārskatot jau esošo programmu tēriņus

Šādu ainu rāda Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdes darba rezultāts. Pēc Finanšu ministrijas datiem, 2020. gadā valsts budžetā paredzēti 8,4455 miljardu eiro lieli ieņēmumi, kas salīdzinājumā ar 2019. gada prognozētajiem 7,997 miljardiem eiro ir par 448 milj. eiro vairāk, savukārt pašvaldību budžetos plānoti 1,7532 miljardi eiro, kas salīdzinājumā ar 2019. gada prognozētajiem 1,6918 miljardiem eiro ir par 61 milj. eiro vairāk. Tajā pašā laikā 2020. gada budžetā tā dēvēto brīvo pieejamo līdzekļu nav, jo tie ir rezervēti ar iepriekš pieņemtajiem lēmumiem un tādējādi fiskālā telpa ir negatīva (mīnus 25 milj. eiro), ko rada Rīgas satiksmes iekļaušana valsts kopbudžeta deficītā. Diskusijas par valsts budžeta priekšlikumiem – nākamajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Deputāti pagaidām nelems par Lāčplēša dienas noteikšanu par brīvdienu

LETA, 05.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija šodien nolēma atlikt lēmuma pieņemšanu par Lāčplēša dienu kā svētku dienu, un līdz vēlēšanām šo likumprojektu varētu neskatīt.

Saeimas deputāts Valters Dambe (ZZS) vērsa uzmanību, ka no atsevišķiem iedzīvotājiem ir saņemts rosinājums, ka Latvijas karavīru piemiņai svarīgi ir atzīmēt arī 22.jūniju un 11.augustu. Tāpēc kopā ar 11.novembri visas trīs dienas likumā varētu tikt noteiktas kā atzīmējamās dienas.

Dambe vērsa uzmanību, ka ir priekšvēlēšanu laiks un ka tauta labprāt svinētu svētkus, taču svarīgi arī ņemt vērā darba devēju argumentus par zaudējumiem ekonomikai.

«Vienotības» frakcijas deputāte Lolita Čigāne vērsa uzmanību, ka sabiedrības vairākumam neesot atbalsta 11.novembrim kā brīvdienai, ņemot vērā 11.novembra tradīcijas. Viņa norādīja, ka iedzīvotāji novērtē, kad skolotāji strādā ar bērniem, lai skolās atzīmētu 11.novembri. Tāpēc arī šajā jautājumā ir svarīgi saņemt Saeimas Analītiskā dienesta vērtējumu un nesteigties ar tā izskatīšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) sagatavojusi un iesniegusi priekšlikumus atbildīgajām ministrijām par ekonomikas atveseļošanas plāna izstrādi un ES fondu iekšējām pārdalēm COVID-19 pandēmijas seku mazināšanai.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone: "Lai pēc krīzes noritētu veiksmīga ekonomikas atveseļošanās, prioritāri jānodrošina veselības aizsardzības sistēmas un infekcijas prevencijas pasākumi strādājošajiem, jāizveido uzņēmējdarbības un nodarbinātības atbalsta sistēma. Pats būtiskākais uzdevums ir nodrošināt sociālo mieru. Tādēļ mums kopīgiem spēkiem ir jādara viss, lai mazinātu COVID-19 izplatības ierobežojumu radītās negatīvās sociālekonomiskās sekas un nodrošinātu turpmāku uzņēmumu darbību un tautsaimniecības attīstību."

Kā galvenos rezultatīvos rādītājus jau ar šo gadu ir jānosaka: nodarbinātības līmenis, kas ir ne mazāks par 900 000 un bezdarba līmenis, kas nepārsniedz 60 000 (situācija 2019.gada nogalē - pirms Covid-19 krīzes), kā arī migrācijas saldo - ne vairāk par 5 000 (situācija 2018.gadā).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darba devēji varētu kompensēt darbiniekiem attālinātā darba izmaksa 30 eiro apmērā, šādu priekšlikumu trešdien ārkārtas sēdē atbalstīja Ministru kabinets, skatot grozījumus likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli".

Ar šiem grozījumiem iecerēts sīkāk atrunāt arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) piemērošanas jautājumus, kas attiecas uz darba devēja kompensētajiem izdevumiem darbiniekam par darba veikšanu attālināti.

Iesniegtajā Finanšu ministrijas (FM) likumprojektā bija rosināts paredzēt, ka kompensējamo izdevumu summa mēnesī nedrīkstēs pārsniegt 60 eiro, no tiem 30 eiro mēnesī par darba vietas aprīkojuma nolietojumu, desmit eiro mēnesī par mazvērtīgiem priekšmetiem, piemēram, kancelejas precēm, seši eiro - komunālajiem maksājumiem, bet tālrunim un internetam - pa septiņiem eiro mēnesī.

Tomēr pret izmaksu dalīšanu pa izmaksu veidiem iebilda uzņēmēju organizācijas. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ieskatā, likumprojektā nepieciešams precizēt, ka izmaksu limiti netiek dalīti pa izmaksu veidiem, bet gan tiek noteikts mēneša kopējo izdevumu limits, ko darba devējs ir tiesīgs kompensēt. Tāpat LDDK rosināja, ka likumprojektā ir jāparedz iespēja, ka tiek kompensētas izmaksas pilnā apmērā, ja tiek iesniegti grāmatvedības attaisnojuma dokumenti.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Darba likuma grozījumi ar iespējamu Satversmes tiesas risku

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 05.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nupat publiskajā telpā ir sabadījušās vairākas uzņēmēju organizācijas. Iemesls – jaunie grozījumi Darba likumā, kas paredz, ka nozarēs, kurās noslēgta ģenerālvienošanās, varēs vienoties par virsstundu apmaksu 50% apmērā no darba algas.

Šo normu aizstāv Latvijas Darba devēju organizācija (LDDK), taču iebilst Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL), kas jau ir paudušas, ka jaunie grozījumi varētu tikt apstrīdēti Satversmes tiesā. LTRK līdz ar tiesībsargu Juri Jansonu ierosināja, ka 50% apmērā no darba algas visiem strādājošajiem tiktu apmaksātas pirmās divas virsstundas, bet 100% apmērā visas pārējās. To gan noraidīja Saeima, jo tam nepiekrīt arodbiedrības. Faktiski iemesls LTRK un FICIL negatīvajai attieksmei pret grozījumiem Darba likumā ir saistīts ne tikai ar Satversmes tiesas riskiem, bet arī ar to, ka tie aizcērt durvis uz mazāku virsstundu apmaksu tām nozarēm, kurās nav noslēgta ģenerālvienošanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Budžets

Valdībai un sociālajiem partneriem nav vienprātības par 2020.gada budžetu, tomēr tas tiks virzīts uz Saeimu

LETA, 27.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī valdībai un sociālajiem partneriem nav vienprātības par 2020.gada budžetu, tomēr piektdien notikušajā sanāksmē puses atbalstīja budžeta virzīšanu izskatīšanai Saeimā.

Piektdien valdības un sociālo partneru veidojošajā Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) sēdē tika skatīts 2020.gada budžets. Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) valde jau ceturtdien atzina, ka tā neatbalsta 2020.gada budžetu, uzskatot, ka tajā valdība nav ieklausījusies sociālajos partneros, kā arī valdība ignorējusi likumus, kas paredz finansējuma pieaugumu veselības aprūpei un izglītībai.

Tiesa, NTSP sēdē arodbiedrību savienības vadītājs Egils Baldzēns gan piebilda, ka viņa vadītā organizācija nav pret 2020.gada budžetu, bet gan LBAS iestājas par uzlabojumiem budžetā, kurus organizācija cer panākt, kamēr 2020.gada budžets tiks skatīts Saeimas komisijās. «Mūsu mērķis nav valdības krīze. Tomēr ceram, ka budžets tiks pieņemts ar nelieliem uzlabojumiem, ietverot to, kas minēts valdības deklarācijā,» piebilda LBAS vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Depozīta sistēmas ieviešana Latvijā izmaksātu vairāk nekā 30 milj. eiro

Zane Atlāce - Bistere, 29.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Šobrīd visas izmaksas būtu jāsedz uzņēmējiem – pārtikas ražotājiem un tirgotājiem.

Uzņēmumu veiktie aprēķini rāda, ka depozīta sistēmas ieviešana Latvijā izmaksātu vairāk nekā 30 milj. eiro, lai gan tā attiektos tikai uz nepilniem 2% no kopējā atkritumu daudzuma.

Latvijas Darba devēju konfederācijā (LDDK) pirmdien, 29.janvārī notika uzņēmēju tikšanās ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentāro sekretāru Jāni Eglīti un ministrijas atbildīgajām amatpersonām par VARAM priekšlikumiem iepakojumu depozīta sistēmas piemērošanai dzērienu iepakojumam.

Uzņēmumu veiktie aprēķini rāda, ka depozīta sistēmas ieviešana Latvijā izmaksātu vairāk nekā 30 milj. eiro, lai gan tā attiektos tikai uz nepilniem 2% no kopējā atkritumu daudzuma. Šobrīd visas izmaksas būtu jāsedz uzņēmējiem – pārtikas ražotājiem un tirgotājiem, jo nav iespējas depozīta sistēmas ieviešanai piesaistīt Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ar izglītojošu akciju informēs par izvairīšanos no iesaistīšanās finanšu un ekonomiskajos noziegumos

Žanete Hāka, 18.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 17. oktobrī, Finanšu izlūkošanas dienests (FID) uzsāk izglītojošu akciju «Zini naudas li(ī)kumus!», lai informētu uzņēmējus un sabiedrību par izvairīšanos no iesaistīšanās finanšu un ekonomiskajos noziegumos, un pareizo rīcību dažādās situācijās.

Akcijas digitālajā spēlē var pārbaudīt zināšanas par biežākajiem riskiem gan uzņēmējiem, gan plašākai sabiedrībai.

FID priekšniece Ilze Znotiņa: «Iemesli, kāpēc cilvēki iesaistās riskantos darījumos, ir dažādi. Tā var būt apzināta rīcība, tiecoties pēc ātras peļņas, vai neapzināta rīcība, kas balstīta tiesību aktu nezināšanā. Kampaņu rīkojam, lai uzņēmēji un sabiedrība iemācās atpazīt «sarkanos karogus» un savas nezināšanas dēļ neiesaistās organizētajā noziedzībā. Mēs vēlamies vairot sabiedrībā izpratni, ka tolerance pret noziegumiem arī ir nepieļaujama, jo tā mēs apzogam paši sevi un citus līdzcilvēkus. Digitālā spēle un citas mūsu aktivitātes ir pirmie soļi, ko Finanšu izlūkošanas dienests sper, lai vairotu izpratni un veicinātu neiecietību pret tiem, kuri ļaunprātīgi izmanto Latvijas finanšu sistēmu».

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Reformas ietekmi uz tautsaimniecību varēs izvērtēt tikai pēc pāris gadiem

Līga Meņģelsone, Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore, 08.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Kučinska valdības darbības laikā Latvijas ekonomika sasniedza pirmskrīzes līmeni, kas ir pozitīvi, lai arī tas notika diemžēl daudz vēlāk nekā tuvākās Baltijas jūras reģiona valstīs.

Šajās dienās aprit divi gadi, kopš Latvijā strādā Māra Kučinska valdība. Šīs valdības darbam bijuši vairāki izaicinājumi, taču kopumā darba devējiem ar šo valdību ir bijis veiksmīgs dialogs un kvalitatīvs konsultāciju process divu gadu periodā.

Šajā laikā regulāri ir notikušas Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) – kopumā 12 – sēdes divu gadu laikā. Savukārt vienošanās norādīja kopīgos virsmērķus, sasniedzamos indikatorus, kā arī reformu virzienus ekonomiskā izrāviena veicināšanai. Šādu sadarbības apliecinājumu 2016. gada 9. augustā M. Kučinskis valdības vārdā parakstīja ar LDDK, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Zinātņu akadēmiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonakt negaidīti 53 gadu vecumā mirusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ilze Cīrule, apstiprināja valsts pārvaldē.

Cīrule VID vadīja kopš 2016.gada novembra.

Valsts policijas Zemgales reģiona pārvaldes vecākā speciāliste Ieva Sietniece apliecināja, ka Cīrule atrasta mirusi savā dzīvesvietā bez redzamām vardarbīgas nāves pazīmēm. Atbilstoši procedūrai nozīmēta tiesu medicīnas ekspertīze nāves cēloņa noteikšanai.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) negaidīto vēsti pārrunājis ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS), un viņi vienojušies, ka tiks nozīmēts VID vadītāja vietas izpildītājs, informēja premjera preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Finanšu ministres pārstāvis Arno Pjatkins norādīja, ka vietas izpildītājs varētu tikt nozīmēts pirmdien, 12.martā, kad paredzēta finanšu ministres tikšanās ar VID vadību. Plānots, ka ministres un VID vadības sapulce sāksies plkst.9. Pēc sapulces ministre un VID vadība varētu sniegt komentārus medijiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), biedrība «Zemnieku Saeima» (ZSA) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) neatbalsta iniciatīvu mainīt 11.novembra dienas statusu no atceres vai atzīmējamās dienas uz svētku dienu kā to Saeima pašreiz ir atbalstījusi 2.lasījumā, izskatot grozījumus likumā «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām», informē LTRK.

ZSA, LTRK un LDDK aicina saglabāt 11.novembrim – Lāčplēša dienai – atceres vai atzīmējamās dienas statusu kā to pašreiz nosaka likums «Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām».

Organizācijas sagatavojušas un nosūtījušas vēstuli atbildīgajai Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai, kā arī visām parlamentā pārstāvētajām frakcijām, Ekonomikas ministrijai un Zemkopības ministrijai, norādot, ka papildu brīvdienas pašreiz nav pieļaujamas.

Pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem vienas papildus svētku dienas - 11. novembra noteikšana 2018. gadā neietekmētu kopējos nodokļu ieņēmumus, ņemot vērā, ka šī diena iekrīt svētdienā, taču 2019. gadā tas radītu 8,6 miljonus eiro zaudējumus un 2020. gadā - 9,2 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Banku augstskolas telpās ciemojās 150 jaunieši no visas Latvijas, kurus vienoja viens mērķis – pusfināls cīņai par «Biznesa Guru 2018» titulu uzņēmējdarbības konkursā «Bizness 24H».

Konkursa pirmajā kārtā, kura norisinājās no 5. līdz 9.februārim, piedalījās 600 dalībnieki, no kuriem sīvā konkurencē tika atlasīti 150 veiksmīgākie konkursa turpināšanai. 2. kārtas ietvaros dalībniekiem bija jāizspēlē biznesa simulāciju spēle «Prezidents», lai noskaidrotu tās 20 spēcīgākās un stratēģiski veiksmīgākās komandas, kuras turpinās cīņu konkursa finālā.

Ja konkursa pirmajā kārtā tika pārbaudītas katra komandas dalībnieka individuālās spējas simulāciju spēles laikā, tad šoreiz komandas dalībnieki beidzot varēja cīnīties kā vienots veselums. «Prezidents» ļāva dalībniekiem izjust realitātei pietuvinātu biznesa simulāciju – dalībnieki darbojās dažādās valstīs, kurās ieņēma dažādus amatus, sākot no loģistikas kompānijas vadītāja, beidzot ar valsts tiesnesi. Kopumā 16 stundu ilgā simulācijā dalībnieki savā starpā piedzīvoja 5 mēnešus aktīvā biznesa un politikas pasaulē, kur savā starpā bija gan jāsadarbojas, gan jākonkurē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēja pieredze: Ričards Fomrats, PlayGineering

Latvijā ir radīta tehnoloģija, kas dod iespēju izsekot un analizēt sporta spēles NHL un NBA līmenī. Tagad to var atļauties arī cita līmeņa hokeja, basketbola, handbola un drīzumā arī futbola komandas, kas šādu iespēju gaidījušas gadu desmitiem. Kā padarīt neiespējamo iespējamu, atrast īsto biznesa nišu, ar kādu atbalstu augt visefektīvāk un kā iekarot daudzas pasaules valstis, skaties PlayGineering stāstā.

Citi uzņēmēju pieredzes stāsti un valsts atbalsts arī Tavam biznesam – šeit!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šo sestdien, 7. martā, notiks gada lielākais skolēnu mācību uzņēmumu pasākums "Cits Bazārs", kurā ar pašu radītiem produktiem tirgosies 270 skolēnu mācību uzņēmumi no visas Latvijas.

"Cits Bazārs" notiek Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) projekta "Inovāciju motivācijas programma" ietvaros, un to skolēniem rīko izglītības organizācija "Junior Achievement Latvia".

""Cits Bazārs" ir iespēja skolēniem pārliecināties par savu preču vai pakalpojumu dzīvotspēju, novērtēt potenciālo pircēju atsauksmes un interesi. Pircēju atgriezeniskā saite ir dzinējspēks, kas iedvesmo jaunos uzņēmējus turpināt darboties, attīstīt ne tikai uzņēmējdarbību, bet arī savas individuālās - komunikācijas, pārdošanas un prezentācijas prasmes," norāda "Junior Achievement Latvia" valdes priekšsēdētājs Jānis Krievāns.

Skolēnu radītos darinājumus varēs iegādāties astoņās kategorijās: interjera preces, elektropreces un gaismas objekti, suvenīri, dāvanas un sezonas preces, apģērbi un aksesuāri, spēles un preces bērniem, pakalpojumi un izklaide, pārtika un preces virtuvei, kā arī skaistumkopšana un bižutērija.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Krīzes laika risinājumiem jāliek punkts

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 19.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nule kā klajā nākušajā Fiskālās padomes ziņojumā cita starpā ir atrodamas šādas rindas: «Darbaspēka pieejamības problēmu risināšanai jāpārtrauc krīzes laika ekonomikas stimulēšanas pasākumi, piemēram, tā dēvētā «simtlatnieku» programma un mikrouzņēmumu regulējums, kā arī jādomā par jaunām strukturālajām reformām.»

Fiskālās padomes teiktajā īpašu uzmanību piesaista minētais par mikrouzņēmumu regulējuma pārtraukšanu. Par to, ka tas nav optimāls risinājums pašreizējā ekonomiskajā situācijā, ir runājusi gan Finanšu ministrija, gan vairāki ekonomikas eksperti. Arī Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) jau pirms pāris gadiem ir atzinusi, ka mikrouzņēmumu regulējums savu laiku ir pārdzīvojis. LDDK eksperts Jānis Hermanis pirms pāris dienām tvītoja: «Kamēr ekonomikas apjoms sasniedz jaunus rekordus, joprojām 78 tūkstoši strādā MUN režīmā ar zemām sociālajam iemaksām un garantijām. MUN tika ieviests krīzes laikā, lai veicinātu cilvēku iesaistīšanos uzņēmējdarbībā. Šobrīd uzņēmēji nevar atrast darbiniekus par 1000 € algu.»

Komentāri

Pievienot komentāru