Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2007. gada septiņos mēnešos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 10,27 milj. kubikmetru koksnes (5,15 milj. kubikmetrs valsts mežos un 5,12 milj. kubikmetru pārējos mežos), Db.lv informēja Valsts meža dienesta Komunikācijas daļa.

Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms kopumā šā gada septiņos mēnešos, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada septiņiem mēnešiem, ir palielinājies par 590 tūkst. kubikmetriem. Valsts mežos 2007. gada septiņos mēnešos plānots cirst par 310 tūkst. kubikmetriem vairāk kā tajā pašā periodā 2006. gadā, bet pārējos mežos šajā laikposmā plānotais koku ciršanas apjoms ir pieaudzis par 280 tūkst. kubikmetru. 2007. gadā jūlijā plānots cirst 620 tūkst. kubikmetru koksnes, bez tam – pārējos mežos plānotais koksnes ciršanas apjoms ir vairāk kā divreiz lielāks nekā valsts mežos, kur plānotais koksnes ciršanas apjoms jūlijā ir 170 tūkst. kubikmetru, bet pārējos mežos – 450 tūkst. kubikmetru.

Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2007. gada sešos mēnešos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 9,65 milj. kubikmetru koksnes, Db.lv informēja Valsts meža dienesta komunikācijas daļa.

Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms kopumā šā gada sešos mēnešos, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada sešiem mēnešiem, ir palielinājies par 490 tūkst. kubikmetru. Valsts mežos 2007. gada sešos mēnešos plānots cirst par 280 tūkst. kubikmetru vairāk kā tajā pašā periodā 2006. gadā, bet pārējos mežos šajā laikposmā plānotais koku ciršanas apjoms ir pieaudzis par 0,21 milj. kubikmetru. 2007. gadā jūnijā plānots cirst 540 tūkst. kubikmetru koksnes, bez tam – pārējos mežos plānotais koksnes ciršanas apjoms ir divreiz lielāks kā valsts mežos, kur plānotais koksnes ciršanas apjoms jūnijā ir 170 tūkst. kubikmetru, bet pārējos mežos – 370 tūkst. kubikmetru.

Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2006. gada 2 mēnešos ir izsniegti 27 279 koku ciršanas apliecinājumi, t.sk., valsts mežos – 8 882, bet pārējos mežos – 18 397. Kopumā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 6,07 milj. kubikmetri koksnes (3,37 milj. kubikmetri valsts mežos un 2,7 milj. kubikmetri pārējos mežos). Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms kopumā šā gada divos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada diviem mēnešiem, ir samazinājies par 1,28 milj. kubikmetru. Valsts mežos no 2006. gada 1. janvāra līdz 28. februārim plānots cirst par 0,29 milj. kubikmetru vairāk kā 2005. gadā, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi samazinājušies par 1,57 milj. kubikmetriem. Kopējais plānotais cērtamās koksnes apjoms janvārī un februārī, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri/februāri, ir samazinājies, tas ir tāpēc, ka lielu ietekmi uz plānoto ciršanas apjomu 2005. gada sākumā atstāja vētra. Tomēr 2006. gada janvārī/februārī ciršanas apliecinājums uzrādītā plānotā koku ciršanas apjoma samazinājums ir tikai uz pārējo mežu rēķina, kur samazinājums ir lielāks par trešdaļu (36,8 %), bet valsts mežos plānotais ciršanas apjoms, salīdzinājumā ar 2005. gada šo pašu periodu ir palielinājies norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Apkopotie dati rāda, ka 2005. gada pirmajos divos mēnešos ciršanas apliecinājumos uzrādītais kopējais plānotais cērtamais koksnes apjoms bija 7,35 milj. kubikmetri, bet tajā skaitā 3,13 milj. kubikmetri koksnes tika plānots cirst vējgāzes nopostītajās mežaudzēs, bet 2006. gada janvārī/februārī ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms vētras neskartajās platībās ir par 1,85 milj. kubikmetriem lielāks, kā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā, kad vētras neskartajās platībās tika plānots cirst 4,22 milj. kubikmetrus, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2006. gada desmit mēnešos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 11.32 milj. kubikmetri koksnes (5.16 milj. kubikmetri valsts mežos un 6.16 milj. kubikmetri pārējos mežos*), Db.lv informēja Valsts meža dienests.

Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms kopumā šā gada desmit mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada desmit mēnešiem, ir samazinājies par 1.75 milj. kubikmetriem. Valsts mežos 2006. gada desmit mēnešos tika plānots cirst par 0.44 milj. kubikmetru mazāk kā tajā pašā periodā 2005. gadā, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi ir mazāki par 1.31 milj. kubikmetriem.

Apkopotie dati rāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējos gados plānotajiem koku ciršanas apjomiem, kopumā plānotajam koku ciršanas apjomam turpinās tendence samazināties. 2004. gada desmit mēnešos tika plānots cirst 11.66 miljonus kubikmetrus koksnes, kas ir par 340 tūkst. kubikmetriem vairāk kā šogad, bet 2005. gada šajā pašā periodā tika plānots cirst par 1.75 milj. kubikmetriem vairāk. Plānotais koku ciršanas apjoms īpaši samazinās pārējos mežos, kad 2004. gada desmit mēnešos tika plānots cirst par 1.33 milj. kubikmetriem vairāk, bet 2005. gadā šajā pašā periodā par 1.31 milj. kubikmetriem vairāk kā 2006. gadā tādā pašā periodā. Lielais plānotais koksnes ciršanas apjoms pagājušajā gadā varētu būt izskaidrojams ar gada sākumā bijušās vētras postījumu likvidēšanu.

Valsts meža dienesta apkopotā informācija liecina, ka 2006. gadā konstatēti 1294 mežpārkāpumi*, tajā skaitā, valsts mežos – 226 gadījumi, pārējos mežos – 1068 gadījumi, Db.lv informēja Valsts meža dienesta Komunikācijas daļa.

2006. gadā, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, turpina samazināties patvaļīgas koku ciršanas gadījumu skaits, kas bija pavisam 469 gadījumi (valsts mežos 115, pārējos mežos – 354), bet procentuāli tas joprojām sastāda lielāko daļu no visiem mežpārkāpumiem – gandrīz 36%.

Kopējais mežpārkāpumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir samazinājies par 3,3%, nozīmīgāks ir patvaļīgas koku ciršanas gadījumu skaita samazinājums – par gandrīz 20%. 2005. gadā tika konstatēti 1338 mežpārkāpumi, no kuriem 583 bija patvaļīgi augošu koku ciršanas gadījumi.

Valsts mežos 2006. gadā koku patvaļīgas ciršanas gadījumu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, samazinājies par 30% (2005.gadā - 164 gadījumi), pārējos mežos – par 15,5% (2005.gadā 419 gadījumi).

Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2007. gada trīs mēnešos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 7,82 milj. kubikmetri koksnes (4,35 milj. kubikmetri valsts mežos un 3,47 milj. kubikmetri pārējos mežos), Db.lv informēja Valsts meža dienesta Komunikācijas daļa.

Pavisam izsniegts 39 431 ciršanas apliecinājums (14 606 – valsts mežos un 24 825 – pārējos mežos).

Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms kopumā šā gada trīs mēnešos, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada trīs mēnešiem, ir tikai nedaudz palielinājies – par 0,35 milj. kubikmetriem. Viss plānotā ciršanas apjoma palielinājums ir valsts mežos, kur 2007. gada trīs mēnešos plānots cirst par 0,38 milj. kubikmetru vairāk kā tajā pašā periodā 2006. gadā, bet pārējos mežos šajā laikposmā plānotie koku ciršanas apjomi pat nedaudz ir samazinājušies – par 0,03 milj. kubikmetriem.

Apkopotie dati rāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējos gados šajā periodā plānotajiem koku ciršanas apjomiem, 2005. gadā trīs mēnešos plānotais koku ciršanas apjoms ir bijis par 1 milj. kubikmetru lielāks kā 2007. gadā, kas varētu būt skaidrojams ar 2005. gadā notikušās vētras seku likvidāciju, bet salīdzinājumā ar 2006. gadu, 2007. gadā no 1. janvāra līdz 31. martam plānotie koksnes ciršanas apjomi ir par 0,35 milj. kubikmetriem lielāki.

Pēc valsts meža dienesta apkopotās informācijas janvārī meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem ir izsniegti 17 699 koku ciršanas apliecinājumi (ieskaitot tos apliecinājumus, kuri tika izsniegti 2005. gada decembrī, bet kuru darbība sākās ar 2006. gada 1. janvāri), t.sk., valsts mežos – 6 584, bet pārējos mežos – 11 115. Kopumā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 4,43 milj. kubikmetri koksnes (2,72 milj. kubikmetri valsts mežos un 1,71 milj. kubikmetri pārējos mežos).Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms kopumā šā gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, ir samazinājies par 0,32 milj. kubikmetru. Valsts mežos no 2006. gada 1. janvāra līdz 30.janvārim plānots cirst par 0,51 milj. kubikmetru vairāk kā 2005. gadā, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi samazinājušies par 0, 83 milj. kubikmetriem, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Apkopotie dati rāda, ka 2005. gada janvāra mēnesī ciršanas apliecinājumos uzrādītais kopējais plānotais cērtamais koksnes apjoms bija 4,75 milj. kubikmetri, bet tajā skaitā 1,49 milj. kubikmetri koksnes tika plānots cirst vējgāzes nopostītajās mežaudzēs, bet 2006. gada janvārī ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms vētras neskartajās platībās ir par 1,17 milj. kubikmetriem lielāks, kā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā, kad vētras neskartajās platībās tika plānots cirst 3,26 milj. kubikmetrus,norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Valsts meža dienesta apkopotā informācija liecina, ka 2005. gada septiņos mēnešos meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem ir izsniegti 101 974 koku ciršanas apliecinājumi (31 715 – valsts mežos, 70 259 – pārējos mežos). Kopumā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 11,50 milj. kubikmetri koksnes (5,03 milj. kubikmetri valsts mežos 6,47 milj. kubikmetri pārējos mežos*). Plānotais ciršanas apjoms kopumā šajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada šo pašu periodu, ir palielinājies par 1,52 milj. kubikmetru, valsts mežos no 2005. gada 1. janvāra līdz 31. jūlijam uzrādīts par 1,09 milj. kubikmetru vairāk, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi palielinājušies par 0,43 milj. kubikmetru. Turpinās vētras postījumu likvidācija mežos, līdz ar to ir izskaidrojama plānotā ciršanas apjoma palielināšanās valsts mežos, jo tur notiek intensīvāka darbība vēja gāzto un lauzto koku izstrādē, norādits Valsts meža dienesta informācijā. VMD Meža resursu daļas vadītājs Arnis Muižnieks skaidro, ka, lai gan kopējais plānotais cērtamās koksnes apjoms ir pieaudzis līdz 11,50 milj. kubikmetriem, no tiem 5,69 milj. kubikmetrus koksnes paredzēts iegūt mežaudzēs, kurās bijuši vētras postījumi. Pagājušā gada janvārī - jūlijā, kad nebija vētras postījumu, tika izsniegti ciršanas apliecinājumi 9,98 milj. m3 koksnes nociršanai, tad šogad, atņemot to koksnes apjomu, kuru paredzēts nocirst vējgāžu skartajās platībās, plānotais cērtamais koksnes apjoms vētras neskartajās platībās ir 5,81 milj. m3. Šie skaitļi joprojām ir apliecinājums īpašnieku vēlmei sakopt vēja postītās platības, norādits Valsts meža dienesta informācijā.

Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2006. gada deviņos mēnešos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 10,69 milj. kubikmetri koksnes (5,04 milj. kubikmetri valsts mežos un 5.65 milj. kubikmetri pārējos mežos*). Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms kopumā šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada deviņiem mēnešiem, ir samazinājies par 1,84 milj. kubikmetriem. Valsts mežos 2006. gada deviņos mēnešos tika plānots cirst par 0,42 milj. kubikmetru mazāk kā tajā pašā periodā 2005. gadā, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi ir mazāki par 1,42 milj. kubikmetriem, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Apkopotie dati rāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējos gados plānotajiem koku ciršanas apjomiem, kopumā plānotajam koku ciršanas apjomam turpinās tendence samazināties. 2004. gada deviņos mēnešos tika plānots cirst 11,10 miljonus kubikmetrus koksnes, kas ir par 410 tūkst.. kubikmetriem vairāk kā šogad, bet 2005. gada šajā pašā periodā tika plānots cirst par 1, 84 milj. kubikmetriem vairāk. Plānotais koku ciršanas apjoms īpaši samazinās pārējos mežos, kad 2004. gada deviņos mēnešos tika plānots cirst par 1,34 milj. kubikmetriem vairāk, bet 2005. gadā šajā pašā periodā par 1,42 milj. kubikmetriem vairāk kā šajā gadā tādā pašā periodā. Lielais plānotais koksnes ciršanas apjoms pagājušajā gadā varētu būt izskaidrojams ar gada sākumā bijušās vētras postījumu likvidēšanu, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Septiņos mēnešos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koksnes ciršanas apjoms ir 9,68 milj. kubikmetri, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms kopumā šā gada septiņos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada septiņiem mēnešiem, ir samazinājies par 1,82 milj. kubikmetru. Valsts mežos no 2006. gada 1. janvāra līdz 31. jūlijam plānots cirst par 0,19 milj. kubikmetru mazāk kā 2005. gadā, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi samazinājušies par 1,63 milj. kubikmetru. Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2006. gada 7 mēnešos ir izsniegti 47 838 koku ciršanas apliecinājumi, t.sk., valsts mežos – 14 465, bet pārējos mežos – 33 373. Kopumā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 9,68 milj. kubikmetri koksnes (4,84 milj. kubikmetri valsts mežos un 4,84 milj. kubikmetri pārējos mežos).

Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2006. gada astoņos mēnešos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 10,19 milj. kubikmetri koksnes (4,94 milj. kubikmetri valsts mežos un 5.25 milj. kubikmetri pārējos mežos*). Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms kopumā šā gada astoņos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada astoņiem mēnešiem, ir samazinājies par 1,82 milj. kubikmetriem. Valsts mežos 2006. gada astoņos mēnešos tika plānots cirst par 0,34 milj. kubikmetru mazāk kā tajā pašā periodā 2005. gadā, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi samazinājušies par 1,48 milj. kubikmetriem. Apkopotie dati rāda, ka salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem plānotajam koku ciršanas apjomam kopumā turpinās tendence samazināties. 2004. gada astoņos mēnešos tika plānots cirst 10,53 miljonus kubikmetrus koksnes, kas ir par 340 tūkst. kubikmetriem vairāk kā šogad, bet 2005. gada šajā pašā periodā tika plānots cirst par 1, 48 milj. kubikmetriem vairāk. Plānotais koku ciršanas apjoms īpaši samazinās pārējos mežos, kad 2004. gada astoņos mēnešos tika plānots cirst par 1,27 milj. kubikmetriem vairāk, bet 2005. gadā šajā pašā periodā par 1,48 milj. kubikmetriem vairāk kā šajā gadā tādā pašā periodā. Lielais plānotais koksnes ciršanas apjoms pagājušajā gadā varētu būt izskaidrojams ar gada sākumā bijušās vētras postījumu likvidēšanas, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Valsts meža dienesta apkopotā informācija liecina, ka 2005. gada astoņos mēnešos meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem ir izsniegti 105 560 koku ciršanas apliecinājumi (33 189 – valsts mežos, 72 371 – pārējos mežos). Kopumā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 12,01 milj. kubikmetri koksnes (5,28 milj. kubikmetri valsts mežos 6,73 milj. kubikmetri pārējos mežos*). Plānotais ciršanas apjoms kopumā šajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada šo pašu periodu, ir palielinājies par 1,48 milj. kubikmetriem. Valsts mežos no 2005. gada 1. janvāra līdz 31. augustam plānots cirst par 1,27 milj. kubikmetriem vairāk kā 2004. gadā, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi palielinājušies par 0,21 milj. kubikmetriem,, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Lai gan kopējais plānotais cērtamās koksnes apjoms ir pieaudzis līdz 12,01 milj. kubikmetriem, no tiem 5,85 milj. kubikmetrus koksnes paredzēts iegūt mežaudzēs, kurās bijuši vētras postījumi. Pagājušā gada janvārī - augustā, kad nebija vētras postījumu, tika izsniegti ciršanas apliecinājumi 10,53 milj. m3 koksnes nociršanai, tad šogad, atņemot to koksnes apjomu, kuru paredzēts nocirst vējgāžu skartajās platībās, plānotais cērtamais koksnes apjoms vētras neskartajās platībās ir 6,16 milj. m3. Šie skaitļi joprojām ir apliecinājums tam, ka liels koksnes apjoms plānotai ciršanai atrodas janvāra vētras skartajās platībās, lai gan pēdējā mēneša laikā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais cērtamās koksnes apjoms vētras postījumu vietās ir tikai par 160 tūkst. kubikmetriem, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

2005. gada desmit mēnešos meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem ir izsniegti 113 120 koku ciršanas apliecinājumi (35 333 – valsts mežos, 77 787 – pārējos mežos), liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija. Kopumā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 13,18 milj. kubikmetri koksnes (5,63 milj. kubikmetri valsts mežos 7,55 milj. kubikmetri pārējos mežos).Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms kopumā šajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada šo pašu periodu, ir palielinājies par 1,52 milj. kubikmetriem. Valsts mežos no 2005. gada 1. janvāra līdz 31. oktobrim plānots cirst par 1,46 milj. kubikmetriem vairāk kā 2004. gadā, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi palielinājušies tikai par 0,06 milj. kubikmetriem. Lai gan kopējais plānotais cērtamās koksnes apjoms 10 mēnešos ir pieaudzis līdz 13,18 milj. kubikmetriem, no tiem 6,16 milj. kubikmetrus koksnes paredzēts iegūt mežaudzēs, kurās bijuši vētras postījumi. Pagājušā gada janvārī - oktobrī, kad nebija vētras postījumu, tika izsniegti ciršanas apliecinājumi 11,66 milj. m3 koksnes nociršanai, tad šogad, atņemot to koksnes apjomu, kuru paredzēts nocirst vējgāžu skartajās platībās, plānotais cērtamais koksnes apjoms vētras neskartajās platībās ir 7,02 milj. m3.

Lai arī dažādu nozaru pārstāvji vēl tikai aprēķina vētras nodarītos zaudējumus, ir skaidrs, ka tā bijusi mazāk postoša nekā 2005. gada vētra. Postījumi, neskatoties uz to, bijuši ievērojami, un vakar valdība bija izveidojusi Krīzes valdības padomi Ventspilī, kuras sēdē ar atbildīgajiem dienestiem pārrunāta situācija valstī.

Tranzīts cieš

Latvijas ostās vētras dēļ ierobežota kuģu satiksme, kā rezultātā uz brīdi kritušies kravu pārkraušanas apjomi. Rīgas ostā kuģu ienākšana vakar uz brīdi bija pat apturēta, savukārt Ventspils ostas kapteiņdienestā norādīja, ka kuģu kustība bijusi ierobežota, jo uz kuģa nevarēja uzkāpt loči.

Valsts dzelzceļa kompānijā Latvijas dzelzceļš (LDz) Db informēja, ka rindā pie Rīgas ostas stāvēja vairāki ogļu vilcieni, kuri gaidīja kad būs iespējams pārkraut ogles. Tiesa, kompānija pauda cerības, ka līdzko situācija normalizēsies, tā kravas tiks pārkrautas. Arī Liepājā vētra ierobežoja ostas darbību.

Liepājas ostas lielākās stividorkompānijas Liepājas osta LM valdes priekšsēdētājs Pēteris Iesalnieks jau iepriekš Db norādīja, ka vētru dēļ krities kravu apgrozījums Liepājas ostā. Iesalnieks skaidroja, ka pārkrauto kravu kritums saistīts ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem - biežo stipro vēju, miglu un citiem.

Valsts meža dienesta apkopotā informācija liecina, ka 2005. gada četros mēnešos meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem ir izsniegti 87 292 koku ciršanas apliecinājumi ( 25 513 – valsts mežos, 61 779 – pārējos mežos). Kopumā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 9,82 milj. m3 (4,23 milj. m3 valsts mežos un 5,59 milj. m3 pārējos mežos*). /skat. pielikumu/ Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada šo pašu periodu, plānotais kopējais koku ciršanas apjoms valstī ir palielinājies par 1,4 milj. m3. Lielākais plānotā koku ciršanas apjoma palielinājums ir vērojams pārējos mežos, kur, salīdzinājumā ar 2004. gadu, ir plānots cirst par 0,86 milj. m3 koksnes vairāk. Valsts mežos plānotie koku ciršanas apjomi, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā, ir palielinājušies par 0,54 milj. m3. Lai gan kopējais plānotais cērtamās koksnes apjoms ir pieaudzis līdz 9,82 milj. kubikmetriem, tomēr 4,76 milj. kubikmetrus paredzēts iegūt vētras postītajās mežaudzēs. Ja pagājušā gada janvārī- aprīlī, kad nebija vētras postījumi, tika izsniegti apliecinājumi 78,42 milj. m3 koksnes nociršanai, tad šogad, atņemot to koksnes apjomu, kuru paredzēts nocirst vējgāžu skartajās platībās, plānotais cērtamais koksnes apjoms vētras neskartajās platībās ir 5,06 milj. m3, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Valsts meža dienesta Meža resursu daļas informācija

Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem pirmajā pusgadā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 9,16 milj. kubikmetri koksnes (4,70 milj. kubikmetri valsts mežos un 4,46 milj. kubikmetri pārējos mežos*). Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms kopumā šā gada sešos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada sešiem mēnešiem, ir samazinājies par 1,92 milj. kubikmetru. Valsts mežos 2006. gada pirmajā pusgadā tika plānots cirst par 0,15 milj. kubikmetru mazāk kā tajā pašā periodā 2005. gadā, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi samazinājušies par 1,77 milj. kubikmetriem. Ciršanas apliecinājumos tiek uzrādīts plānotais koku ciršanas daudzums. Tas nenozīmē, ka tāds apjoms tiešām tiks izcirsts, jo, piemēram, apliecinājumu var izņemt, bet ieplānoto platību kādu apsvērumu dēļ var arī nenocirst, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Šā gada I ceturksnī ciršanai izsniegti 8.32 milj. m3 koksnes (5.49 milj. m3 valsts mežos un 2,83 milj. m3 pārējos mežos), liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija. Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms 2008. gada pirmojos trīs mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada analogu laiku ir palielinājies par 0,50 milj. m3.

Tas, pēc Valsts meža dienesta speciālistu domām norāda to, ka lielākais skaits apliecinājumu koku ciršanai ticis izņemts janvāra mēnesī, kad vēl bija cerība uz salu un tika plānota koksnes resursu ieguve, savukārt februārī un martā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koksnes ciršanas apjoms salīdzinoši ir neliels gan valsts, gan pārējos mežos. Ciršanas apliecinājumos tiek uzrādīts plānotais koku ciršanas daudzums, un tas vēl nenozīmē, ka tāds apjoms tiešām tiks izcirsts.

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000 ha platībā, un, tā kā tie pārsvarā atrodas ciršanas vecumu sasniegušos mežos (ap 450 000 ha saimnieciski vērtīgajās sugās saimnieciskajos mežos), tad no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties no 60 000 ha līdz 260 000 ha, kas atstās ne tikai būtisku ietekmi uz konkrētiem uzņēmumiem, bet arī uz nozari un ar to saistītajām sfērām.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par dabas skaitīšanas rezultātu iespējamo ietekmi uz meža nozari, tautsaimniecību un darba vietām reģionos.

Cipari ir, bet vēl daudz nezināmo

“Ir zināmi dabas skaitīšanas rezultāti, kas tika publiskoti uzraudzības grupas sanāksmē, un tie liecina, ka vairāk nekā 300 000 hektāru Latvijā ir atrasti Eiropas nozīmes biotopi, taču pašlaik nav zināms, kas notiks tālāk,” norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš atzīst, ka mežu īpašnieki, jau pirms tika uzsākta dabas skaitīšana, 2017. gadā uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jautājumu par to, kas notiks pēc tam, kad dabas vērtības būs saskaitītas. “Tā laika ministrijas vadības atbilde: “Vispirms iegūsim datus, tad arī runāsim par to, kas notiks pēc tam,” nebija un nav pareiza, jo neskaidrība mežu īpašniekiem nebūt neveicina mērķu sasniegšanu dabas aizsardzībā,” tā A. Muižnieks.

Valsts meža dienesta apkopotā informācija par mežpārkāpumiem liecina, ka valstī joprojām saglabājas tendence samazināties patvaļīgi izcirstajam koksnes daudzumam un ciršanas rezultātā mežam nodarītajiem zaudējumiem. 2006. gada sešos mēnešos konstatēti 185 patvaļīgas koku ciršanas gadījumi, no tiem valsts mežos - 41, pārējos mežos - 144 gadījumi. Koku patvaļīgas ciršanas gadījumu skaits 2006. gada pirmajā pusē, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu iepriekšējā gadā, valstī kopumā samazinājies par 46 % (2005. gada sešos mēnešos – 345 gadījumi). Valsts mežos samazinājums ir par 53 % (2005. gada sešos mēnešos valsts mežos - 87 gadījumi), pārējos mežos samazinājums par 44 % (2005. gada sešos mēnešos 258 gadījumi). Līdz ar patvaļīgas ciršanas gadījumu skaita mazināšanos, salīdzinot ar iepriekšējā gada pirmo pusgadu, samazinājušies arī izcirstie apjomi un mežam nodarītie zaudējumi. Valstī kopā patvaļīgi izcirsto koku apjoms 2006. gada sešos mēnešos bija 9,7 tūkst. kubikmetri (2005. gada pirmajā pusgadā 15,1 tūkst. kubikmetri), no tiem – 0,8 tūkst. kubikmetri valsts mežos un 8,9 tūkst. kubikmetri pārējos mežos.

Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2007. gada janvārī izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 4,8 milj. kubikmetri koksnes, Db.lv informēja Valsts meža dienesta Komunikācijas daļa.

Nocirst plānots 3,14 milj. kubikmetrus valsts mežos un 1,66 milj. kubikmetrus pārējos mežos (privāto meža īpašnieku, pašvaldību, u.c. meži).

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, plānotais koku ciršanas apjoms valstī ir palielinājies par 0,37 milj.m3 . Valsts mežos plānotie ciršanas apjomi salīdzinājumā ar 2006.gadu palielinājušies par 0,42 milj. m3. Pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu samazinājušies par 0,05 milj.m3.

Apkopotie dati liecina par meža īpašnieku vēlmi izmantot sala apstākļus, lai veiktu meža izstrādi un kokmateriālu izvešanu. Mežizstrādātāju darbību arvien vairāk ietekmē neprognozējamie laika apstākļi, piemēram, pagājušā gada beigas un siltais janvāris būtiski kavēja mežistrādes darbus. Meža īpašnieki šobrīd cenšas savākt arī janvāra vētrā gāzos kokus.

Lai uzlabotu koku ciršanas apliecinājumu saņemšanas procedūru, Valsts Meža dienests (VMD) pieteikumus par koku ciršanu 2006. gadā pieņem un reģistrē ar š.g. 1.novembri. Un ar š.g. 1. decembri tiks izsniegti ciršanas apliecinājumi koku ciršanai 2006. gadā, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Līdzšinējā kārtībā pieteikumus koku ciršanai konkrētajā gadā varēja sākt iesniegt tikai gada sākumā. Tā kā ciršanas apliecinājuma derīguma laiks ir līdz konkrētā gada 31. decembrim un visiem šis termiņš beidzas vienā laikā, tad, lai, saņemot ciršanas apliecinājumus, gada sākumā neradītu sastrēgumus un rindas mežniecībās, lai meža izstrādes veicējiem būtu iespējams savlaicīgi saņemt nepieciešamos dokumentus un plānot savu darbu, kā arī, lai tiktu nodrošināta atbilstoša koku ciršanas pieteikumu pārbaude un nepieciešamās konsultācija, Valsts meža dienests noteicis jaunu kārtību ciršanas apliecinājumu saņemšanai koku ciršanai 2006. gadam, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Jau šā gada nogalē ir iespējams mežniecībās iesniegt koku ciršanas pieteikumus nākamajam gadam un pēc noteiktā laika saņemt koku ciršanas apliecinājumus, kuru darbība sāksies ar 2006. gada 1. janvāri, kas tiks norādīta uz izsniegtā ciršanas apliecinājuma. Pirms noteiktā darbības laika sākuma veiktās darbības konkrētajās cirsmās tiks uzskatītas par koku patvaļīgu (nelikumīgu) ciršanu.

2006. gadā nocirsti 9,81 miljiem kubikmetri koksnes, kas ir tikai 77% no ciršanas apliecinājumos uzrādītā plānotā koku ciršanas apjoma, informē Valsts meža dienests.

2006. gadā valsts mežos nocirsti 4,42 miljoni kubikmetri koksnes jeb 45,1% no kopējā ciršanas apjoma, bet privāto meža īpašnieku, pašvaldību un citu meža īpašnieku mežos iegūti 5,38 miljoni kubikmetri koksnes jeb 54,9% no kopējā ciršanas apjoma.

Kopējais ciršanas apjoms 2006. gadā ir mazākais pēdējo 10 gadu laikā.

Kopējais izcirstais koksnes apjoms 2006. gadā, salīdzinot ar 2005. gadu, ir samazinājies par 1,48 miljoniem kubikmetru, pamatā tas ir noticis uz privātoo mežu rēķina, kur izcirstais koksnes daudzums 2006. gadā ir par 1,10 miljoniem kubikmetru mazāks kā 2005. gadā, bet valsts mežos kopējais izcirstās koksnes daudzums 2006. gadā ir samazinājies par 0,38 miljoniem kubikmetriem.

«Maksimāli pieļaujamā ciršanas apjoma pieaugums galvenajā cirtē ir tieši uz pāraugušo un pieaugušo bērza, apses un melnalkšņa audžu rēķina,» skaidro Valsts meža dienesta Meža resursu daļas vadītājs Arnis Muižnieks. Viņš norāda, ka vislielākais apjoma pieaugums ir tieši bērzam — par 2.94 milj. m3, priedei — par 0.473 milj. m3, apsei — par 0.374 milj. m3 un melnalksnim par — 0.205 milj. m3. Šie skaitļi tika iegūti, veicot maksimāli pieļaujamās ciršanas tāmes aprēķinu priedei, eglei, osim un ozolam pēc Moisejeva algoritma — nākošajā desmitgadē var nocirst tikpat cik iepriekšējā desmitgadē, bet bērzam, apsei un melnalksnim pēc — ciršanas vecuma, jo ir uzkrājies liels daudzums šo koku sugumu pāraugušo audžu, norāda A. Muižnieks. Viņš atzīst, ka pašreizējās piecgades maksimālās ciršanas tāme visām koku sugām, izņemot apsi tika rēķināta pēc Moisejeva algoritma. Jāņem vērā, ka, aprēķinot koku ciršanas maksimālo apjomu, ko atļauts nocirst galvenajā cirtē valsts mežos, nav iekļautas tās valsts mežu platības kurās ir aizliegta galvenā cirte. Maksimālajā koku ciršanas apjomā sadalījumā pa valdošajām koku sugām nav ietverts baltalksnis, jo mežu likumā nav noteikts baltalkšņa ciršanas vecums. Tādējādi galvenajā cirtē papildus valdošajām koku sugām — priedei, eglei, bērzam, melnalksnim, apsei, ozolam un osim — tiks cirsts arī baltalksnis, tomēr tā apjoms netiks ieskaitīts maksimālajā koksnes ciršanas apjomā.

Valsts meža dienesta apkopotā informācija par mežpārkāpumiem liecina, ka 2005.gada 6 mēnešos konstatēti 345 patvaļīgas koku ciršanas gadījumi, no tiem valsts mežos - 87, pārējos mežos - 258 gadījumi. Valstī joprojām saglabājas tendence mazināties patvaļīgi izcirstajam koksnes daudzumam un ciršanas rezultātā mežam nodarītajiem zaudējumiem. Koku patvaļīgas ciršanas gadījumu skaits valsts mežos 2005.gada 6 mēnešos, salīdzinot ar tādu pašu laika periodu iepriekšējā gadā, samazinājies par 51% (2004.gada 1.pusgadā - 176 gadījumi), pārējos mežos – par 61% (2004.gada 1.pusgadā 670 gadījumi), bet valstī kopumā – par 59% (2004.gada 1.pusgadā – 846 gadījumi). Valstī kopā patvaļīgi izcirsto koku apjoms 2005.gada 6 mēnešos bija 15,1 tūkst. m3 (2004.gada 1.pusgadā 39,21 tūkst. m3), no tiem: 3,8 tūkst. m3 valsts mežos, 11,4 tūkst. m3 pārējos mežos, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Valsts meža dienesta Juridiskās daļas vadītāja Līga Meņģele skaidro, ka viens no iemesliem patvaļīgas koku ciršanas gadījumu skaita samazinājumam ir janvāra vētras sekas, kas ievērojami ietekmēja situāciju mežsaimniecībā attiecinot to gan uz meža īpašnieku vēlmi izvākt no saviem īpašumiem vēja gāztos un lauztos kokus, gan arī uz ievērojamo cenu kritumu koksnes tirgū.

2006.gadā valstī kopā atjaunoti 29,5 tūkst. hektāri meža, tai skaitā valsts mežos 10,0 tūkst. hektāri vai 34%, pārējo īpašnieku mežos 19,5 tūkst. hektāri vai 66% - tā liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija par meža atjaunošanu valstī, Db.lv informēja Valsts meža dienesta Meža atjaunošanas un kopšanas daļa.

Salīdzinot ar 2005.gadu, 2006.gadā atjaunotās meža platības valstī kopā samazinājušās par 15%. Atjaunošanas apjoma samazinājums ir izskaidrojams ar to, ka 2006.gadā tika veiktas izmaiņas Meža likumā, ar kurām atjaunošanas termiņš tika pagarināts par gadu un tas deva atelpu meža īpašniekiem un radīja zināmu atslābumu.

Atskatoties atpakaļ uz meža atjaunošanas rezultātiem ilgākā laika periodā, tomēr var secināt, ka atjaunoto meža platību apjomi valstī sāk nostabilizēties.

2006.gadā mežs mākslīgi atjaunots 11,0 tūkst. ha platībā (37%). Valsts mežos mākslīgi atjaunoti 7,3 tūkst. ha vai 73% no valsts mežos kopējās atjaunotās platības, bet pārējo īpašnieku mežos 3,7 tūkst. ha vai 27% no pārējos mežos kopējās atjaunotās meža platības 2006.gadā.