Aizsargājamajās teritorijās vētras postījumu seku likvidēšanai līdz šā gada jūnijam pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma izsniegti ciršanas apliecinājumi 37 394 hektāru platībā, tajā skaitā sanitārai vienlaidus cirtei 1533 ha platībā, bet sanitārajai izlases cirtei 35 861 ha platībā. Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas, kopumā janvāra vētra Latvijā skārusi aptuveni 100 tūkstošus ha aizsargājamās teritorijās esošās mežaudzes. Lai mazinātu kaitēkļu savairošanās iespējas vētras skartajās mežaudzēs, pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma vienlaidus atļauts nocirst 1533 hektārus mežaudžu, kas ir 1,5% no kopējās vēja skartās platības aizsargājamajās teritorijās. Lielākā daļa vētras postīto platību aizsargājamajās teritorijās, kurās izsniegti ciršanas apliecinājumi, atrodas privātajos mežos - 1106 ha (72%) sanitārā vienlaidus cirte un 21 219 ha (59 %) sanitārā izlases cirte, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Aizsargājamajās teritorijās lielākās mežaudžu platības, kurās izsniegti ciršanas apliecinājumi atrodas dažādu veidu aizsargjoslās (378 ha vienlaidus sanitārā cirte, 14745 ha izlases sanitārā cirte), nacionālajos parkos (440 ha vienlaidus sanitārā cirte, 7260 ha izlases sanitārā cirte), dabas parkos (361 ha vienlaidus sanitārā cirte, 5828 ha izlases sanitārā cirte), aizsargājamos ainavu apvidos (149 ha vienlaidus sanitārā cirte, 3311 ha izlases sanitārā cirte) un dabas liegumos (107 ha vienlaidus sanitārā cirte, 1885 ha izlases sanitārās cirtes). Veiktās sanitārās cirtes dabas parkos, dabas liegumos un dabas pieminekļu teritorijās tika saskaņotas ar Valsts vides dienesta reģionālajām vides pārvaldēm. Lai neveicinātu labvēlīgus apstākļus kaitēkļu masveida savairošanās iespējai, kas varētu būt drauds blakus augošajām audzēm, arī aizsargājamās teritorijās objektīvi jāvērtē situācija mežā. Tāpēc atsevišķas vietās, izvērtējot konkrētos apstākļus, pēc Valsts meža dienesta sanitārā atzinuma tiek izsniegti ciršanas apliecinājumi vētras bojāto un gāzto koku izciršanai. Sanitārās cirtes aizsargājamajās teritorijās galvenokārt tiek veiktas platībās ar lielu vēja gāzto vai lauzto koku skaitu, platībās ar nelielu bojāto koku skaitu, izgāztie koki netiek izvākti, tā palielinot atmirušās koksnes daudzumu audzē, kas pēc būtības ir dabisks process. Izsniegtajos ciršanas apliecinājumos vēja gāzto un lauzto koku izvākšanai aizsargājamajās teritorijās vienlaidus sanitārās cirtes veikšanai vislielākās platības uzrādītas Cēsu (307 ha) un Talsu (225 ha) rajonos, kur attiecīgi izlases sanitārā cirte ir 4903 ha un 2619 ha platībā, bet vislielākā izlases sanitārās cirtes platība uzrādītas Rīgas rajonā – 5859 ha, bet vienlaidus sanitārā cirte ir tikai 22,4 ha platībā. Vienlaidus sanitārā cirte aizsargājamās teritorijās lielākajā daļā gadījumu paredzētas mežaudzēs, kur valdošā suga ir egle vai priede, attiecīgi 651 un 500 hektāru. Audzes, kurās pārsvarā ir vēja lauzti un gāzti šo sugu koki, ir nenoturīgākas pret kaitēkļu uzbrukumu, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2007. gada septiņos mēnešos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 10,27 milj. kubikmetru koksnes (5,15 milj. kubikmetrs valsts mežos un 5,12 milj. kubikmetru pārējos mežos), Db.lv informēja Valsts meža dienesta Komunikācijas daļa.

Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms kopumā šā gada septiņos mēnešos, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada septiņiem mēnešiem, ir palielinājies par 590 tūkst. kubikmetriem. Valsts mežos 2007. gada septiņos mēnešos plānots cirst par 310 tūkst. kubikmetriem vairāk kā tajā pašā periodā 2006. gadā, bet pārējos mežos šajā laikposmā plānotais koku ciršanas apjoms ir pieaudzis par 280 tūkst. kubikmetru. 2007. gadā jūlijā plānots cirst 620 tūkst. kubikmetru koksnes, bez tam – pārējos mežos plānotais koksnes ciršanas apjoms ir vairāk kā divreiz lielāks nekā valsts mežos, kur plānotais koksnes ciršanas apjoms jūlijā ir 170 tūkst. kubikmetru, bet pārējos mežos – 450 tūkst. kubikmetru.

Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2007. gada sešos mēnešos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 9,65 milj. kubikmetru koksnes, Db.lv informēja Valsts meža dienesta komunikācijas daļa.

Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms kopumā šā gada sešos mēnešos, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada sešiem mēnešiem, ir palielinājies par 490 tūkst. kubikmetru. Valsts mežos 2007. gada sešos mēnešos plānots cirst par 280 tūkst. kubikmetru vairāk kā tajā pašā periodā 2006. gadā, bet pārējos mežos šajā laikposmā plānotais koku ciršanas apjoms ir pieaudzis par 0,21 milj. kubikmetru. 2007. gadā jūnijā plānots cirst 540 tūkst. kubikmetru koksnes, bez tam – pārējos mežos plānotais koksnes ciršanas apjoms ir divreiz lielāks kā valsts mežos, kur plānotais koksnes ciršanas apjoms jūnijā ir 170 tūkst. kubikmetru, bet pārējos mežos – 370 tūkst. kubikmetru.

Valsts meža dienesta apkopotā informācija liecina, ka 2005. gada astoņos mēnešos meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem ir izsniegti 105 560 koku ciršanas apliecinājumi (33 189 – valsts mežos, 72 371 – pārējos mežos). Kopumā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 12,01 milj. kubikmetri koksnes (5,28 milj. kubikmetri valsts mežos 6,73 milj. kubikmetri pārējos mežos*). Plānotais ciršanas apjoms kopumā šajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada šo pašu periodu, ir palielinājies par 1,48 milj. kubikmetriem. Valsts mežos no 2005. gada 1. janvāra līdz 31. augustam plānots cirst par 1,27 milj. kubikmetriem vairāk kā 2004. gadā, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi palielinājušies par 0,21 milj. kubikmetriem,, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Lai gan kopējais plānotais cērtamās koksnes apjoms ir pieaudzis līdz 12,01 milj. kubikmetriem, no tiem 5,85 milj. kubikmetrus koksnes paredzēts iegūt mežaudzēs, kurās bijuši vētras postījumi. Pagājušā gada janvārī - augustā, kad nebija vētras postījumu, tika izsniegti ciršanas apliecinājumi 10,53 milj. m3 koksnes nociršanai, tad šogad, atņemot to koksnes apjomu, kuru paredzēts nocirst vējgāžu skartajās platībās, plānotais cērtamais koksnes apjoms vētras neskartajās platībās ir 6,16 milj. m3. Šie skaitļi joprojām ir apliecinājums tam, ka liels koksnes apjoms plānotai ciršanai atrodas janvāra vētras skartajās platībās, lai gan pēdējā mēneša laikā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais cērtamās koksnes apjoms vētras postījumu vietās ir tikai par 160 tūkst. kubikmetriem, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Valsts meža dienesta apkopotā informācija liecina, ka 2005. gada septiņos mēnešos meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem ir izsniegti 101 974 koku ciršanas apliecinājumi (31 715 – valsts mežos, 70 259 – pārējos mežos). Kopumā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 11,50 milj. kubikmetri koksnes (5,03 milj. kubikmetri valsts mežos 6,47 milj. kubikmetri pārējos mežos*). Plānotais ciršanas apjoms kopumā šajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada šo pašu periodu, ir palielinājies par 1,52 milj. kubikmetru, valsts mežos no 2005. gada 1. janvāra līdz 31. jūlijam uzrādīts par 1,09 milj. kubikmetru vairāk, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi palielinājušies par 0,43 milj. kubikmetru. Turpinās vētras postījumu likvidācija mežos, līdz ar to ir izskaidrojama plānotā ciršanas apjoma palielināšanās valsts mežos, jo tur notiek intensīvāka darbība vēja gāzto un lauzto koku izstrādē, norādits Valsts meža dienesta informācijā. VMD Meža resursu daļas vadītājs Arnis Muižnieks skaidro, ka, lai gan kopējais plānotais cērtamās koksnes apjoms ir pieaudzis līdz 11,50 milj. kubikmetriem, no tiem 5,69 milj. kubikmetrus koksnes paredzēts iegūt mežaudzēs, kurās bijuši vētras postījumi. Pagājušā gada janvārī - jūlijā, kad nebija vētras postījumu, tika izsniegti ciršanas apliecinājumi 9,98 milj. m3 koksnes nociršanai, tad šogad, atņemot to koksnes apjomu, kuru paredzēts nocirst vējgāžu skartajās platībās, plānotais cērtamais koksnes apjoms vētras neskartajās platībās ir 5,81 milj. m3. Šie skaitļi joprojām ir apliecinājums īpašnieku vēlmei sakopt vēja postītās platības, norādits Valsts meža dienesta informācijā.

Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2006. gada 2 mēnešos ir izsniegti 27 279 koku ciršanas apliecinājumi, t.sk., valsts mežos – 8 882, bet pārējos mežos – 18 397. Kopumā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 6,07 milj. kubikmetri koksnes (3,37 milj. kubikmetri valsts mežos un 2,7 milj. kubikmetri pārējos mežos). Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms kopumā šā gada divos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada diviem mēnešiem, ir samazinājies par 1,28 milj. kubikmetru. Valsts mežos no 2006. gada 1. janvāra līdz 28. februārim plānots cirst par 0,29 milj. kubikmetru vairāk kā 2005. gadā, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi samazinājušies par 1,57 milj. kubikmetriem. Kopējais plānotais cērtamās koksnes apjoms janvārī un februārī, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri/februāri, ir samazinājies, tas ir tāpēc, ka lielu ietekmi uz plānoto ciršanas apjomu 2005. gada sākumā atstāja vētra. Tomēr 2006. gada janvārī/februārī ciršanas apliecinājums uzrādītā plānotā koku ciršanas apjoma samazinājums ir tikai uz pārējo mežu rēķina, kur samazinājums ir lielāks par trešdaļu (36,8 %), bet valsts mežos plānotais ciršanas apjoms, salīdzinājumā ar 2005. gada šo pašu periodu ir palielinājies norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Apkopotie dati rāda, ka 2005. gada pirmajos divos mēnešos ciršanas apliecinājumos uzrādītais kopējais plānotais cērtamais koksnes apjoms bija 7,35 milj. kubikmetri, bet tajā skaitā 3,13 milj. kubikmetri koksnes tika plānots cirst vējgāzes nopostītajās mežaudzēs, bet 2006. gada janvārī/februārī ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms vētras neskartajās platībās ir par 1,85 milj. kubikmetriem lielāks, kā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā, kad vētras neskartajās platībās tika plānots cirst 4,22 milj. kubikmetrus, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

2005. gada desmit mēnešos meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem ir izsniegti 113 120 koku ciršanas apliecinājumi (35 333 – valsts mežos, 77 787 – pārējos mežos), liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija. Kopumā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 13,18 milj. kubikmetri koksnes (5,63 milj. kubikmetri valsts mežos 7,55 milj. kubikmetri pārējos mežos).Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms kopumā šajā gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada šo pašu periodu, ir palielinājies par 1,52 milj. kubikmetriem. Valsts mežos no 2005. gada 1. janvāra līdz 31. oktobrim plānots cirst par 1,46 milj. kubikmetriem vairāk kā 2004. gadā, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi palielinājušies tikai par 0,06 milj. kubikmetriem. Lai gan kopējais plānotais cērtamās koksnes apjoms 10 mēnešos ir pieaudzis līdz 13,18 milj. kubikmetriem, no tiem 6,16 milj. kubikmetrus koksnes paredzēts iegūt mežaudzēs, kurās bijuši vētras postījumi. Pagājušā gada janvārī - oktobrī, kad nebija vētras postījumu, tika izsniegti ciršanas apliecinājumi 11,66 milj. m3 koksnes nociršanai, tad šogad, atņemot to koksnes apjomu, kuru paredzēts nocirst vējgāžu skartajās platībās, plānotais cērtamais koksnes apjoms vētras neskartajās platībās ir 7,02 milj. m3.

Apdrošināšanas kompānijas turpina saņemt 29.jūlija lietavu un vētras radīto postījumu atlīdzības pieteikumus, paredzamās atlīdzību summas sasniedz vairākus miljonus eiro - līdz 5.augusta vakaram saņemts 7001 atlīdzību pieteikums, par kuriem izmaksātas un rezervētas atlīdzības aptuveni 12,75 miljonu eiro apmērā.

Pēc divām postošām vētrām, kas jūlijā ar pāris nedēļu intervālu skāra Latvijas vidieni, apdrošināšanas akciju sabiedrība “BTA Baltic Insurance Company” (BTA) kompensācijās cietušajiem klientiem jau izmaksājusi vai ieplānojusi izmaksāt gandrīz 4 miljonus eiro. Turklāt apdrošinātājs apņēmies palīdzēt arī tiem dabas stihijā cietušajiem, kuri pirms 29. jūlija vētras nebija apdrošinājuši īpašumu pret nokrišņu risku.

Abu vētru rezultātā BTA no klientiem saņēmusi vairāk nekā tūkstoti atlīdzības pieteikumus. Par jūlija otrajā nedēļā Bauskas novadu piemeklējušās vētras postījumiem izmaksāto atlīdzību apjoms jau sasniedzis vienu miljonu eiro. Vairāk nekā pusi no šīs naudas saņēmuši lauksaimnieki par nopostītajiem sējumiem. 29. jūlijā ciklonā cietušo BTA klientu aprēķinātie zaudējumi pietuvojušies trīs miljoniem eiro. Izmaksājamās kompensācijas par lietavu iznīcināto labību vien pārsniedz 1,5 miljonus eiro, un zemnieki saņem no BTA apdrošināšanas līgumā paredzēto atlīdzību, pat neraugoties uz to, ka liela daļa labības jau bija nobriedusi līdz kulšanas stadijai. Vairums apdrošinātāju neizmaksā kompensāciju par ražu, ja tā pirms vētras jau bija gatava nokulšanai.

Valsts meža dienesta apkopotā informācija liecina, ka no 2005. gada 1. janvāra līdz 28. februārim meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem ir izsniegti 61 848 koku ciršanas apliecinājumi (15 029 – valsts mežos, 46 819 – pārējos mežos). Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 7,36 milj. m3 (3,09 milj. m3 valsts mežos un 4,27 milj. m3 pārējos mežos*). Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada šo pašu periodu, plānotais kopējais koku ciršanas apjoms valstī ir palielinājies par 0,84 milj. m3. Lielākais plānotā koku ciršanas apjoma palielinājums ir vērojams pārējos mežos, kur plānots cirst par 0,92 milj. m3 koksnes vairāk. Valsts mežos plānotie koku ciršanas apjomi, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā, ir samazinājušies par 0,08 milj. m3. Ciršanas apliecinājumos tiek uzrādīts plānotais koku ciršanas daudzums. Tas nenozīmē, ka tāds apjoms tiešām tiks izcirsts, jo, piemēram, apliecinājumu var izņemt, bet ieplānoto platību kādu apsvērumu dēļ var arī nenocirst. Lai gan kopējais plānotais cērtamās koksnes apjoms ir pieaudzis, bet no 7,36 milj m3 koksnes 3,13 milj. m3 koksnes paredzēts iegūt vētras postītajās mežaudzēs. Ja pagājušā gada janvārī-februārī, kad nebija vētras postījumi, tika izsniegti apliecinājumi 6,52 milj. m3 koksnes nociršanai, tad šogad, atņemot to koksnes apjomu, kuru paredzēts nocirst vējgāžu skartajās platībās, plānotais cērtamais koksnes apjoms vētras neskartajās platībās ir 4,23 milj. m3, liecina Valsts meža dienesta apkopotā informācija.

Valsts meža dienesta apkopotā informācija liecina, ka 2005. gada janvārī pavisam kopā meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem ir izsniegti 35 765 koku ciršanas apliecinājumi (8 613 - valsts mežos, 27 152 - pārējos mežos). Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 4,75 milj. m3 (2,21 milj. kubikmetrs valsts mežos un 2,54 milj. m3 pārējos mežos*).Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada janvāri, plānotais koku ciršanas apjoms valstī ir palielinājies par 0,28 milj. kubikmetru. Lielākais plānotā koku ciršanas apjoma palielinājums ir vērojams pārējos mežos, kur, ir plānots cirst par 0,47 milj. m3 koksnes vairāk. Valsts mežos plānotie koku ciršanas apjomi, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā, ir samazinājušies par 0,19 milj. m3,liecina Valsts meža dienesta informācija. VMD Meža resursu daļas vadītājs Arnis Muižnieks, skaidro, ka, lai gan kopējais plānotais cērtamās koksnes apjoms ir pieaudzis, var prognozēt kvalitatīvas koksnes apjoma samazināšanos, jo no 4,75 milj m3 koksnes 1,49 milj. m3 koksnes paredzēts iegūt vētras postītajās mežaudzēs. Ja pagājušā gada janvārī, kad nebija vētras postījumi, tika izsniegti apliecinājumi 4,45 milj. m3 koksnes nociršanai, tad šogad, atņemot to koksnes apjomu, kuru paredzēts nocirst vējgāžu skartajās platībās, plānotais cērtamais koksnes apjoms vētras neskartajās platībās ir 3,26 milj. m3. Ciršanas apliecinājumos tiek uzrādīts plānotais koku ciršanas daudzums. Tas nenozīmē, ka tāds apjoms tiešām tiks izcirsts, jo, piemēram, apliecinājumu var izņemt, bet ieplānoto platību kādu apsvērumu dēļ var arī nenocirst,3,liecina Valsts meža dienesta informācija.

Privāto mežu īpašniekiem pēcvētras periodā ciršanas apliecinājumus ir iespējams saņemt vidēji 2,3 dienu laikā, līdz ar to šī procedūra nevarētu būt par iemeslu tam, ka nav iespējams savlaicīgi izvākt no meža vēja gāztos un lauztos kokus, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Pēc Valsts meža dienesta datu bāzē ievadītās informācijas ir iespējams noteikt, cik ilgā laikā tiek izsniegti ciršanas apliecinājumi no pieteikuma saņemšanas brīža. Pēc veiktās analīzes var secināt, ka janvārī ciršanas apliecinājumu izsniegšanas vidējais laiks ir bijis 2,3 dienas un kopumā meža īpašnieki ir saņēmuši ciršanas apliecinājumus 2,7 milj. kubikmetru koksnes nociršanai. Lai meža īpašnieki varētu operatīvi izstrādāt vējgāzes un vējlauzes, Valsts meža dienests ar rīkojumu noteica uz pusi samazināt ciršanas apliecinājuma izsniegšanas laiku. Meža likumā ir noteikts, ka ciršanas apliecinājums jāizsniedz 30 dienu laikā no pieteikuma saņemšanas, bet pēc 8.-9. javāra vētras Valsts meža dienesta darbiniekiem ciršanas apliecinājumi bija jāizsniedz ne vēlāk kā 2 nedēļu laikā pēc rakstveida pieteikuma saņemšanas,norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Ciršanas apliecinājumu izsniegšanas ilgumu ietekmējot tas, ka ciršanas vieta jāapseko dabā un kāda ir meža īpašnieku aktivitāte, kā arī mežniecības noslogojums konkrētajā brīdī, jo meža īpašnieki vēlas ne tikai nokārtot formalitātes, bet arī saņemt profesionālus padomus un ieteikumus par vētras skarto meža platību turpmāku apsaimniekošanu.

Pērnā gada janvāra vētras postījumu un to radīto seku dēļ 2006. gada pirmajā ceturksnī ciršanai tika izsniegti 7.47 miljoni m3, kas ir tikai par 1.35 milj. m3 jeb 15.4 % mazāk nekā analogā laikā pērn. Šis kritums ir noticis galvenokārt tieši uz privātmežu īpašnieku rēķina, kur ir plānots cirst par 1.63 milj. m3 jeb 32 % mazāk nekā analogā periodā pērn, liecina Valsts meža dienesta informācija. Turklāt šā gada I ceturksnī ciršanai izsniegtais koksnes daudzums valsts mežos ir lielāks nekā pērn par 0.28 milj. m3. Šajā gadā I ceturksnī kopējais izsniegtais ciršanas apliecinājumu skaits 36 242, kas ir vairāk nekā divas reizes mazāks nekā iepriekšējā gadā, kad tādā pašā laika posmā pavisam tika izsniegti 76 514 ciršanas apliecinājumi, liecina Valsts meža dienesta informācija. Šis kritums tiek saistīts ar vētras sekām. Proti, privātmežu īpašniekus pēc apaļkoksnes sortimentu cenu krituma esot samērā grūti iekustināt un izņemt ciršanas biļeti, turklāt vairāku apaļķoku iepircēju reklamēto cenu straujā lēkāšana esot «atsitusi apetīti» nevienam vien īpašniekam cirst mežu. Pirmo reizi pēdējo gadu laikā ciršanai uzrādītais plānotais apjoms privātīpašnieku mežos ir gandrīz vai par 0.5 milj. m3 mazāks nekā valsts mežos, kaut arī pēc mežu platības valstij un īpašniekiem piederošie meži ir gandrīz vai līdzsvarā. Valsts meža dienesta dati rāda, ka no pērnā gada pirmajā ceturksnī ciršanas apliecinājumos uzrādītā kopējā plānotā cērtamās koksnes apjoma 8,82 milj. m3, teju vai puse — 4,08 milj. m3 koksnes tika plānots cirst vētras nopostītajās mežaudzēs. Līdz ar to var arī secināt, ka 2006. gada I ceturksnī ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms platībās, kas nav vētras skartas, ir 7.47 milj. m3, tas ir par gandrīz 3 milj. m3 lielāks nekā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā, kad vētras neskartajās platībās tika plānots cirst 4,22 milj. m3.

Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2006. gada desmit mēnešos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 11.32 milj. kubikmetri koksnes (5.16 milj. kubikmetri valsts mežos un 6.16 milj. kubikmetri pārējos mežos*), Db.lv informēja Valsts meža dienests.

Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms kopumā šā gada desmit mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada desmit mēnešiem, ir samazinājies par 1.75 milj. kubikmetriem. Valsts mežos 2006. gada desmit mēnešos tika plānots cirst par 0.44 milj. kubikmetru mazāk kā tajā pašā periodā 2005. gadā, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi ir mazāki par 1.31 milj. kubikmetriem.

Apkopotie dati rāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējos gados plānotajiem koku ciršanas apjomiem, kopumā plānotajam koku ciršanas apjomam turpinās tendence samazināties. 2004. gada desmit mēnešos tika plānots cirst 11.66 miljonus kubikmetrus koksnes, kas ir par 340 tūkst. kubikmetriem vairāk kā šogad, bet 2005. gada šajā pašā periodā tika plānots cirst par 1.75 milj. kubikmetriem vairāk. Plānotais koku ciršanas apjoms īpaši samazinās pārējos mežos, kad 2004. gada desmit mēnešos tika plānots cirst par 1.33 milj. kubikmetriem vairāk, bet 2005. gadā šajā pašā periodā par 1.31 milj. kubikmetriem vairāk kā 2006. gadā tādā pašā periodā. Lielais plānotais koksnes ciršanas apjoms pagājušajā gadā varētu būt izskaidrojams ar gada sākumā bijušās vētras postījumu likvidēšanu.

Pēc valsts meža dienesta apkopotās informācijas janvārī meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem ir izsniegti 17 699 koku ciršanas apliecinājumi (ieskaitot tos apliecinājumus, kuri tika izsniegti 2005. gada decembrī, bet kuru darbība sākās ar 2006. gada 1. janvāri), t.sk., valsts mežos – 6 584, bet pārējos mežos – 11 115. Kopumā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 4,43 milj. kubikmetri koksnes (2,72 milj. kubikmetri valsts mežos un 1,71 milj. kubikmetri pārējos mežos).Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms kopumā šā gada janvārī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri, ir samazinājies par 0,32 milj. kubikmetru. Valsts mežos no 2006. gada 1. janvāra līdz 30.janvārim plānots cirst par 0,51 milj. kubikmetru vairāk kā 2005. gadā, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi samazinājušies par 0, 83 milj. kubikmetriem, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Apkopotie dati rāda, ka 2005. gada janvāra mēnesī ciršanas apliecinājumos uzrādītais kopējais plānotais cērtamais koksnes apjoms bija 4,75 milj. kubikmetri, bet tajā skaitā 1,49 milj. kubikmetri koksnes tika plānots cirst vējgāzes nopostītajās mežaudzēs, bet 2006. gada janvārī ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms vētras neskartajās platībās ir par 1,17 milj. kubikmetriem lielāks, kā attiecīgajā periodā iepriekšējā gadā, kad vētras neskartajās platībās tika plānots cirst 3,26 milj. kubikmetrus,norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Valsts meža dienesta apkopotā informācija liecina, ka 2005. gada četros mēnešos meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem ir izsniegti 87 292 koku ciršanas apliecinājumi ( 25 513 – valsts mežos, 61 779 – pārējos mežos). Kopumā ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 9,82 milj. m3 (4,23 milj. m3 valsts mežos un 5,59 milj. m3 pārējos mežos*). /skat. pielikumu/ Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada šo pašu periodu, plānotais kopējais koku ciršanas apjoms valstī ir palielinājies par 1,4 milj. m3. Lielākais plānotā koku ciršanas apjoma palielinājums ir vērojams pārējos mežos, kur, salīdzinājumā ar 2004. gadu, ir plānots cirst par 0,86 milj. m3 koksnes vairāk. Valsts mežos plānotie koku ciršanas apjomi, salīdzinājumā ar attiecīgo periodu iepriekšējā gadā, ir palielinājušies par 0,54 milj. m3. Lai gan kopējais plānotais cērtamās koksnes apjoms ir pieaudzis līdz 9,82 milj. kubikmetriem, tomēr 4,76 milj. kubikmetrus paredzēts iegūt vētras postītajās mežaudzēs. Ja pagājušā gada janvārī- aprīlī, kad nebija vētras postījumi, tika izsniegti apliecinājumi 78,42 milj. m3 koksnes nociršanai, tad šogad, atņemot to koksnes apjomu, kuru paredzēts nocirst vējgāžu skartajās platībās, plānotais cērtamais koksnes apjoms vētras neskartajās platībās ir 5,06 milj. m3, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Valsts meža dienesta Meža resursu daļas informācija

Par vētras postījumiem mežam pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas un ekspertu atzinuma tika prognozēts, ka vējgāzēs un vējlauzēs meži kopumā cietuši 7,44 miljonu kubikmetru apjomā,norādīts Valsts meža dienesta informācijā.Lielākie postījumi mežam tika nodarīti Kurzemē – Kuldīgas, Talsu un Tukuma virsmežniecības teritorijā, kā arī Valmieras virsmežniecībā. Ir pagājis gads kopš pār Latviju brāzās pēdējo 37 gadu laikā postošākā vētra. Vējš nebija saudzējis arī aizsargājamajās teritorijās esošās mežaudzes, kur aptuveni 80 tūkstošos hektāru mežaudžu tika izgāzti vai nolauzti atsevišķi koki, bet gandrīz 3 tūkstošu hektāru platībā mežaudzes tika iznīcinātas. Visvairāk iznīcinātās audzes aizsargājamajās teritorijās bija Cēsu, Valmieras, Tukuma, Talsu un Kuldīgas virsmežniecībās – aptuveni 380 līdz 820 hektāru katrā. Tā kā aizsargājamo teritoriju pamatmērķis nav koksnes ieguve, vētras seku likvidēšana šajās teritorijās nav prioritāte, jo mežaudzē izgāzti koki nav uzskatāmi kā kaitējums šai teritorijai, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Valsts meža dienesta apkoptā informācija par atļauto izcērtamo koksnes apjomu skartajās platībās rāda, ka līdz 30. novembrim ir izsniegti ciršanas apliecinājumi par 6, 19 miljoniem kubikmetru koksnes. Valsts meža dienesta darbinieki uz 2005. gada 1. oktobri novērtēja esošo situāciju vētras postītajās mežaudzēs, kurās bija veikta kokmateriālu izstrāde, apkopotā informācija liecina, ka vējgāzes skartajās platībās izcirsti ir 5,18 miljoni kubikmetri koksnes, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Lai arī dažādu nozaru pārstāvji vēl tikai aprēķina vētras nodarītos zaudējumus, ir skaidrs, ka tā bijusi mazāk postoša nekā 2005. gada vētra. Postījumi, neskatoties uz to, bijuši ievērojami, un vakar valdība bija izveidojusi Krīzes valdības padomi Ventspilī, kuras sēdē ar atbildīgajiem dienestiem pārrunāta situācija valstī.

Tranzīts cieš

Latvijas ostās vētras dēļ ierobežota kuģu satiksme, kā rezultātā uz brīdi kritušies kravu pārkraušanas apjomi. Rīgas ostā kuģu ienākšana vakar uz brīdi bija pat apturēta, savukārt Ventspils ostas kapteiņdienestā norādīja, ka kuģu kustība bijusi ierobežota, jo uz kuģa nevarēja uzkāpt loči.

Valsts dzelzceļa kompānijā Latvijas dzelzceļš (LDz) Db informēja, ka rindā pie Rīgas ostas stāvēja vairāki ogļu vilcieni, kuri gaidīja kad būs iespējams pārkraut ogles. Tiesa, kompānija pauda cerības, ka līdzko situācija normalizēsies, tā kravas tiks pārkrautas. Arī Liepājā vētra ierobežoja ostas darbību.

Liepājas ostas lielākās stividorkompānijas Liepājas osta LM valdes priekšsēdētājs Pēteris Iesalnieks jau iepriekš Db norādīja, ka vētru dēļ krities kravu apgrozījums Liepājas ostā. Iesalnieks skaidroja, ka pārkrauto kravu kritums saistīts ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem - biežo stipro vēju, miglu un citiem.

Vētras postījumi ir arī aizsargājamajās teritorijās, liecina Valsts meža dienesta apkopotā operatīvā informācija. Kopumā Latvijā vētra skārusi vairāk kā 89 tūkst. hektārus aizsargājamās teritorijās esošās mežaudzes. Valsts meža dienests atgādina, ka jebkurā gadījumā vētras bojāto koku izciršana dabas parkos, dabas liegumos un dabas pieminekļu teritorijās, bez Valsts meža dienesta, jāsaskaņo arī ar reģionālo vides pārvaldi, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.Lai konstatētu janvāra vētras nodarītos postījumus tieši aizsargājamajās teritorijās (īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, mikroliegumi, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjoslas, dabiskie meža biotopi u.c.), Jāņem vērā, ka aizsargājamo teritoriju pamatmērķis nav koksnes ieguve, un mežaudzē atsevišķi izgāzti koki nav uzskatāms kā kaitējums šai teritorijai, gluži pretēji – tas palielina bioloģisko daudzveidību, veidojot kritalas un atmirušo koksni. Uzmanība jāpievērš egļu audzēm, kur vētras postījumi nodarīti lielākā apjomā, tās būtu jāsakopj, pretējā gadījumā šajās audzēs jau pavasarī var veidoties egļu astoņzobu mizgrauža perēkļi, tādējādi nopietni apdraudot arī apkārt esošās egļu audzes. Tajos gadījumos, kad vētra mežaudzi iznīcinājusi un audze ir pilnībā jānocērt, izcirtumā joprojām jācenšas saglabāt atsevišķus vētras pārcietušos lielākos, resnākos kokus, izņemot egles. Šādā situācijā nevajadzētu šaubīties par šo koku noturību pret vēju nākotnē – ja šie koki pārcieta šī gada 8. un 9. janvāra vētru, tad visticamāk spēs pārdzīvot arī turpmākās vētras,norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Lai uzlabotu koku ciršanas apliecinājumu saņemšanas procedūru, Valsts Meža dienests (VMD) pieteikumus par koku ciršanu 2006. gadā pieņem un reģistrē ar š.g. 1.novembri. Un ar š.g. 1. decembri tiks izsniegti ciršanas apliecinājumi koku ciršanai 2006. gadā, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Līdzšinējā kārtībā pieteikumus koku ciršanai konkrētajā gadā varēja sākt iesniegt tikai gada sākumā. Tā kā ciršanas apliecinājuma derīguma laiks ir līdz konkrētā gada 31. decembrim un visiem šis termiņš beidzas vienā laikā, tad, lai, saņemot ciršanas apliecinājumus, gada sākumā neradītu sastrēgumus un rindas mežniecībās, lai meža izstrādes veicējiem būtu iespējams savlaicīgi saņemt nepieciešamos dokumentus un plānot savu darbu, kā arī, lai tiktu nodrošināta atbilstoša koku ciršanas pieteikumu pārbaude un nepieciešamās konsultācija, Valsts meža dienests noteicis jaunu kārtību ciršanas apliecinājumu saņemšanai koku ciršanai 2006. gadam, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Jau šā gada nogalē ir iespējams mežniecībās iesniegt koku ciršanas pieteikumus nākamajam gadam un pēc noteiktā laika saņemt koku ciršanas apliecinājumus, kuru darbība sāksies ar 2006. gada 1. janvāri, kas tiks norādīta uz izsniegtā ciršanas apliecinājuma. Pirms noteiktā darbības laika sākuma veiktās darbības konkrētajās cirsmās tiks uzskatītas par koku patvaļīgu (nelikumīgu) ciršanu.

Saistībā ar 8.-9. janvāra viesuļvētras postījumiem Latvijas mežos pēdējās nedēļas laikā izteikts daudz pretrunīgu situācijas vērtējumu, turpinās diskusijas par nepieciešamajiem vētras seku likvidēšanas veidiem un apjomiem. Kļūdaina izpratne un lēmumu pieņemšana šajos jautājumos var būt ar ilglaicīgām sekām un situāciju mežos vēl vairāk pasliktināt – gan attiecībā uz to ekonomisko nozīmi, gan dabas vērtībām un ekoloģisko stabilitāti, norādīts Latvijas Dabas fonda, Pasaules Dabas fonda, Latvijas Ornitoloģijas biedrības, Latvijas Entomoloģijas biedrības paziņojumā. Vētras postījumi galvenokārt ir saimnieciska problēma, nevis ekoloģiska katastrofa. No mežu ekoloģijas viedokļa notikušais ir liela mēroga dabisks traucējums meža ekosistēmā, pēc kura sākas meža atjaunošanās klajākajās vietās. Daudz nopietnākas sekas meža ekosistēmām var izraisīt pastiprinātā mežsaimnieciskā darbība ar ieganstu “tīrīt postījumus”, kas notiks plašās teritorijās un vienlaikus, radot plašus, ilglaicīgus traucējumus,Latvijas Dabas fonda, Pasaules Dabas fonda, Latvijas Ornitoloģijas biedrības, Latvijas Entomoloģijas biedrības paziņojumā.Stipru vētru sekas parādījušas, ka šādai dabas parādībai nespēj pretoties ne dabiski meži, ne intensīvi cilvēku apsaimniekoti meži. Tomēr pastāv sakarība, jo dabiskāka meža vide, jo mežs noturīgāks pret šāda stipruma vētrām. Notikušais ir pierādījis arī to, cik ļoti nozīmīgas mežu apsaimniekošanā ir meža ekoloģijas zināšanas. Pastiprināti postījumi nereti ir bijuši nekompetentas saimnieciskās darbības rezultāts, kas daļēji saistīts arī ar nepilnībām likumdošanā – lielas kailcirtes un pārāk izretinātas audzes ir veicinājušas postījumus,Latvijas Dabas fonda, Pasaules Dabas fonda, Latvijas Ornitoloģijas biedrības, Latvijas Entomoloģijas biedrības paziņojumā.Meža dabiskā sistēma cilvēka nepārdomātas darbības rezultātā ir tiktāl pārmainīta (kailciršu saimniecība, vienas sugas, viena vecuma mežaudzes u.c.), ka apdraudētas paša cilvēka saimnieciskās intereses. Iepriekšējās nedēļas diskusijās par vētras postījumu likvidāciju mežos bieži izskanējuši viedokļi par potenciālu kaitēkļu savairošanos. Dabā nav kaitēkļu - tā cilvēki apzīmē sugas, kas tiem nodara saimnieciskus vai estētiskus zaudējumus. Šobrīd, likvidējot vētras sekas, ir jāpieņem pārdomāti lēmumi, ne tikai izvērtējot saimnieciskās intereses, kas neapšaubāmi ir viena no prioritātēm, bet arī dabas vērtību saglabāšanu, kas ir ne mazāk svarīgs jautājums. Plānojot vētras seku likvidāciju mežaudzēs, būtu jāvērš uzmanība uz sekojošo: 1) Vētras sekas visdrīzāk izraisīs mežsaimniecībai kaitīgo kukaiņu savairošanos egļu audzēs, un tādēļ tieši izgāzto un lauzto egļu izvākšana ir prioritārs vētras izraisīto saimniecisko problēmu risinājums. Vētras bojājumi citu koku sugu audzēs nevar izraisīt būtiskas problēmas un to izvākšana ir tikai ekonomisks (koksnes ieguves) jautājums. Visos gadījumos būtu vēlama lielu dimensiju koku stumbeņu un kritalu atstāšana mežos. 2) Īpaši jāuzsver, ka sausie koki un kritalas ne tikai nav bīstami meža stāvoklim, bet ir nepieciešams nosacījums meža stabilitātei, jo daudzos gadījumos ir dzīves vieta “kaitēkļu” dabiskajiem ienaidniekiem, arī daudzām īpaši aizsargājamām sugām. 3) Saglabājušies “dzīvie” koki, to grupas un mežaudzes ir nozīmīgi meža vides atjaunošanā un stabilitātes nodrošināšanā. Pašreizējā momentā jāpārtrauc vai maksimāli jāierobežo arī galveno cirti vētras neskartās audzēs, tādā veidā kompensējot negatīvo ietekmi, ko izraisīs meža nociršana, likvidējot vētras sekas. Pretējā gadījumā vētras radīto seku negatīvā ietekme uz mežu stāvokli vēl vairāk pieaugs. 4) Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās jebkāda darbība veicama tikai tajos gadījumos, ja tajās notikušie postījumi var būtiski ietekmēt ārpus aizsargājamās teritorijas esošo audžu stāvokli, un tikai tad, ja ir skartas egļu audzes. Pirms jebkuras darbības uzsākšanas ir jāveic konkrētās audzes ekspertīze, piesaistot meža biotopu un īpaši aizsargājamo sugu speciālistus. Jāņem vērā, ka dabas rezervātos, dabas liegumos, dabas parku regulējamā režīma un dabas lieguma zonās prioritāte i

2005. gada janvāra mēnesī: kopā viena mēneša laikā Valsts meža dienesta darbinieki mežu īpašniekiem snieguši vairāk kā 19 500 konsultācijas., tā liecina Valsts meža dienesta Atbalsta daļas apkopotā informācija. Konsultāciju skaits ir 2,3 reizes lielāks salīdzinājumā ar iepriekšējo piecu gadu janvāra mēnešu vidējo konsultāciju skaitu, tas nozīmē, ka mežziņu, mežsargu un citu meža dienesta darbinieku darba slodze pēdējā mēneša laikā ir dubultojusies,norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Valsts meža dienesta Atbalsta daļa apkopojusi datus par paveikto privāto mežu īpašnieku konsultēšanas jomā. Neapšaubāmi, iemesls tik lielam konsultāciju pieprasījuma kāpumam ir 8./9. janvāra vētra – meža īpašnieki griežas vietējās mežniecībās, ne tikai, lai nokārtotu formalitātes vētras izpostīto meža platību sakārtošanai, bet arī, lai saņemtu profesionālus padomus un ieteikumus par vētras skarto meža platību turpmāku apsaimniekošanu un arī informāciju par darba drošību, izstrādājot vēja gāztos un lauztos kokus. Lielākais darba apjoms mežniecībās bija uzreiz pēc vētras, kad bija jāveic operatīvs postījumu novērtējums un jāizsniedz ciršanas apliecinājumi. Sākumā ciršanas apliecinājumu izsniegšana notika ļoti strauji, jo meža īpašieki izmantoja situāciju, kad vēl nebija kritušās kokmateriālu cenas. Sakarā ar cenu kritumu, ko ietekmēja lielais piedāvājums un koksnes kvalitāte, šobrīd ciršanas apliecinājumu izņemšanas aktivitāte ir nostabilizējusies,norādīts Valsts meža dienesta informācijā.Valsts meža dienesta darba apjomu katrā rajonā nosaka atškirīgie vētras postījumu apjomi. Valsts meža dienests aicina visus meža īpašniekus nekavēties apsekot vētras skartos meža īpašumus un pieņemt lēmumu par nepieciešamajiem, turpmāk veicamajiem, darbiem.

Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2006. gada deviņos mēnešos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 10,69 milj. kubikmetri koksnes (5,04 milj. kubikmetri valsts mežos un 5.65 milj. kubikmetri pārējos mežos*). Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms kopumā šā gada deviņos mēnešos, salīdzinot ar iepriekšējā gada deviņiem mēnešiem, ir samazinājies par 1,84 milj. kubikmetriem. Valsts mežos 2006. gada deviņos mēnešos tika plānots cirst par 0,42 milj. kubikmetru mazāk kā tajā pašā periodā 2005. gadā, bet pārējos mežos plānotie koku ciršanas apjomi ir mazāki par 1,42 milj. kubikmetriem, norādīts Valsts meža dienesta informācijā. Apkopotie dati rāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējos gados plānotajiem koku ciršanas apjomiem, kopumā plānotajam koku ciršanas apjomam turpinās tendence samazināties. 2004. gada deviņos mēnešos tika plānots cirst 11,10 miljonus kubikmetrus koksnes, kas ir par 410 tūkst.. kubikmetriem vairāk kā šogad, bet 2005. gada šajā pašā periodā tika plānots cirst par 1, 84 milj. kubikmetriem vairāk. Plānotais koku ciršanas apjoms īpaši samazinās pārējos mežos, kad 2004. gada deviņos mēnešos tika plānots cirst par 1,34 milj. kubikmetriem vairāk, bet 2005. gadā šajā pašā periodā par 1,42 milj. kubikmetriem vairāk kā šajā gadā tādā pašā periodā. Lielais plānotais koksnes ciršanas apjoms pagājušajā gadā varētu būt izskaidrojams ar gada sākumā bijušās vētras postījumu likvidēšanu, norādīts Valsts meža dienesta informācijā.

Pēc Valsts meža dienesta apkopotās informācijas meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem 2007. gada trīs mēnešos izsniegtajos ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais ciršanas apjoms ir 7,82 milj. kubikmetri koksnes (4,35 milj. kubikmetri valsts mežos un 3,47 milj. kubikmetri pārējos mežos), Db.lv informēja Valsts meža dienesta Komunikācijas daļa.

Pavisam izsniegts 39 431 ciršanas apliecinājums (14 606 – valsts mežos un 24 825 – pārējos mežos).

Ciršanas apliecinājumos uzrādītais plānotais koku ciršanas apjoms kopumā šā gada trīs mēnešos, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada trīs mēnešiem, ir tikai nedaudz palielinājies – par 0,35 milj. kubikmetriem. Viss plānotā ciršanas apjoma palielinājums ir valsts mežos, kur 2007. gada trīs mēnešos plānots cirst par 0,38 milj. kubikmetru vairāk kā tajā pašā periodā 2006. gadā, bet pārējos mežos šajā laikposmā plānotie koku ciršanas apjomi pat nedaudz ir samazinājušies – par 0,03 milj. kubikmetriem.

Apkopotie dati rāda, ka, salīdzinot ar iepriekšējos gados šajā periodā plānotajiem koku ciršanas apjomiem, 2005. gadā trīs mēnešos plānotais koku ciršanas apjoms ir bijis par 1 milj. kubikmetru lielāks kā 2007. gadā, kas varētu būt skaidrojams ar 2005. gadā notikušās vētras seku likvidāciju, bet salīdzinājumā ar 2006. gadu, 2007. gadā no 1. janvāra līdz 31. martam plānotie koksnes ciršanas apjomi ir par 0,35 milj. kubikmetriem lielāki.

Speciāla likuma par dabas stihijas seku likvidēšanu mežsaimnaiecībā nebūs, bet tajā iekļautās normas paredzēts iestrādāt Meža likumā. Tā tika nolemts Ministru kabineta komitejas sēdē. «Specāils likumprojekts vētras seku likvidācijai mežsaimniecībā satur dažādas atsauces uz Meža likuma normām, kā rezultātā tas ir samudžināts un grūti saprotams, tāpēc lietderīgāk ir attiecīgās normas iestrādāt pašā Meža likumā,» uzsvēra Ministru prezidents Aigars Kalvītis. Viņš norādīja, ka tādējādi arī pēc citām vētrām postījumu likvidēšanai būs skaidrs mehānisms un to nevajadzēs radīt no jauna. Premjers arī aicināja Zemkopības ministriju sagatavot priekšlikumu grozījumiem pašreizējā Meža likumā, kas jau esot atvērts Saeimā un ko varētu apstiprināt jau februāra pirmajā pusē. Jāatgādina, ka Zemkopības ministrija vēlējās pieņemt speciālu likumu, kurš atļautu valdībai noteikt īpašus meža un dabas aizsardzības, koku ciršanas noteikumus vētras postījumu likvidēšānai. Proti, ciršanas tiesību piešķiršanas iespējas: mežos, kuri nav īpašumā, bet gan tikai nodoti valdījumā, kā arī tiem mežu īpašniekiem (drīkst cirst tikai robežstigas), kuri ir izcirtuši, bet paredzētajā termiņā nav atjaunojuši mežus, bet viņu mežos vētras seku likvidācijai ir nepieciešams izsniegt ciršanas atļauju. «Nav nozīmēs vai šis normas tiek ietvertas speciālā likumā vai Meža likumā, bet gan cik ātri tos akceptē Saeima,» uzsver Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieks mežu jautājumos Arvīds Ozols. Jāatgādina, ka kopumā vētrā nopostīti 7.3 milj. m3 koksnes.

Janvāra vētras postījumu dēļ 2005. gada pirmajā ceturksnī ciršanai tika izsniegti 8.82 miljoni m3, kas ir tikai par 1.07 milj. m3 vairāk nekā analogā laikā pērn. Šis pieaugums ir noticis galvenokārt tieši uz privātmežu īpašnieku rēķina, ur ir plānots cirst par 0.92 milj. m3 vairāk nekā analogā periodā pērn, liecina Valsts meža dienesta informācija. Turklāt šā gada I ceturksnī ciršanai iznsiegtais koksnes daudzums ir lielāks nekā pērn visā I pusgadā izsniegtais. Šajā gadā I ceturksnī kopējais izsniegtais ciršanas apliecinājumu skaits 76 514, kas ir gandrīz divreiz lielāks nekā iepriekšējā gadā, kad tādā pašā laika posmā pavisam tika izsniegti 39 506 ciršanas apliecinājumi,liecina Valsts meža dienesta informācija. Šis pieaugums tiek saistīts ar vētras nodarītā kaitējuma likvidāciju, jo februārī un martā bija labvēlīgi klimatiskie apstākļi mežizstrādei un sagatavotās koksnes izvešanai no mežiem. Faktiski šogad salīdzinājumā ar 2004. un 2003. gadu ir būtiski krities ciršanai izsniegto augošu koku apjoms, jo šogad gandrīz 45 % no ciršanai izsniegtā — 4.08 milj. m3 ir izsniegti tieši vētras postītajās mežaudzēs. Jāņem vērā, ka lielākā daļa no ciršanai pieprasītās koksnes ir īpašnieku mežos — 5.13 milj. m3, kaut arī pēc mežu platības valstij un īpašniekiem piederošie meži ir gandrīz vai līdzsvarā. Ciršanai izsniegtās koksnes daudzums gan vēl nenozīmē, ka tieši tik daudz arī tiek izcirsts, jo līdzšinējo gadu pieredze rāda, ka izsniegtais ciršanas apjoms vienmēr ir lielāks par reāli izcirsto.