Valdība šodien ārkārtas sēdē vienojusies par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā, plānojot, ka divu gadu laikā valsts varētu uzņemt 250 šādu cilvēku.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) pēc slēgtās valdības sēdes žurnālistiem sacīja: «Valdība pieņēma lēmumu, ka Latvija brīvprātīgi ir gatava uzņemt bēgļus un šis ir vienreizējs pasākums.» Valdības sēdē pārrunāti «visi kompleksie jautājumi», kas saistīt ar migrācijas problēmām Eiropas Savienības (ES) dienvidos. Vienošanās esot par solidaritāti ne tikai bēgļu uzņemšanā, bet arī robežapsardzē un attīstības programmu pilnveidošanā Āfrikā un citās bēgļu izcelsmes zemēs.

Vēl nepieciešams vienoties, kā Latvija organizēs šo bēgļu uzņemšanu un integrāciju, piebilda valdības vadītāja. Viņa paskaidroja, ka uzņemamo bēgļu skaits saistīts arī ar valsts iekšzemes kopproduktu un iedzīvotāju skaitu.

Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V) atgādināja, ka sākotnēji Eiropas Komisija piedāvāja obligāto kvotu sistēmu un saskaņā ar pirmajiem aprēķiniem Latvijai būtu jāuzņem 737 potenciālie bēgļi. Tomēr Latvija uzstāja, ka šajā jautājumā jāievēro brīvprātības princips.

Pašlaik plānots, ka Latvija par katru uzņemto bēgli varētu saņemt 6000 eiro, un šo naudu būtu iespējams izlietot, lai stiprinātu kapacitāti un segtu ar latviešu valodas apguvi saistītās izmaksas, skaidroja ministrs. Uzņemtos bēgļus galvenokārt paredzēts izmitināt centrā Mucenieki, pastāstīja Kozlovskis, neizslēdzot iespēju, ka centra kapacitāte būs pietiekama. Tajā vienlaicīgi iespējams uzņemt līdz 200 patvēruma meklētāju, bet 250 bēgļu plānots uzņemt divu gadu laikā.

Politiķis klāstīja, ka mūsu valsts eksperti konsultēsies ar Itālijas un Grieķijas pārstāvjiem, kādā veidā īstenot bēgļu uzņemšanu. Viņš uzsvēra, ka šis ir divu gadu process, un šodienas lēmums nenozīmē, ka visi 250 bēgļi jāuzņem vienā dienā. «Tādēļ šogad pilnīgi noteikti mēs iztiekam ar to finansējumu, kas ir piešķirts Iekšlietu ministrijai jau esošā budžeta ietvaros,» sacīja ministrs.

Kozlovskis arī akcentēja, ka bēgļu uzņemšana ir viens no īstermiņa risinājumiem, un svarīgi īstenot pasākumus, lai migrantu plūsmu mazinātu. Tomēr, pēc viņa domām, Latvija nevarēja neuzņemt bēgļus saistībā ar to, ka «neviens no mums nezina to, kā attīstīsies scenārijs Ukrainā». Ja tur situācija saasinātos, tad, iespējams, mēs varētu saskarties ar «ļoti nopietnu» bēgļu plūsmu no Austrumiem un Latvijai nāktos pašai lūgt palīdzību ES, skaidroja politiķis.

Viņš arī pastāstīja, ka Lietuva ir gatava uzņemt 370 bēgļus, bet Igaunija - 200. Šīs valstis neesot gatavas runāt par īpašo vai izņēmuma stāvokli šajā jautājumā, kā nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK rosināja darīt Latvijai, pastāstīja premjerministre.

Valdībā nebija balsojuma par šo jautājumu, tikai kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK), kuras pārstāvētā nacionālā apvienība iebilst pret bēgļu uzņemšanu, pauda īpašu nostāju, norādīja Straujuma. Nacionālā apvienība jau iepriekš, tostarp vēl pirms šodienas koalīcijas sanāksmes un valdības sēdes, izplatīja paziņojumu, kurā uzsvēra - Latvijas valdībai vajag pastāvēt uz stingru pozīciju migrantu pārvietošanas jautājumā, lai «brīvprātīgo kvotu» princips uz Latviju neattiektos, pieprasot specifiskās situācijas attiecināšanu arī uz Latviju, līdzīgi kā to ir plānots piemērot Bulgārijai un Ungārijai.

Taujāta par atšķirīgiem viedokļiem starp valdības partneriem, Straujuma pauda: šis nav pirmais gadījums, kad kādai no koalīcijas partijām ir īpašais viedoklis. Koalīcija turpina strādāt, un tas ir normāls process, ka partijas nav vienmēr vienotas, rezumēja politiķe.

Kā ziņots, ES valstu un valdību vadītāji vienojušies, ka dalībvalstis nākamajos gados varētu uzņemt 60 000 bēgļu, tomēr par konkrētu risinājumu bēgļu uzņemšanai un sadalīšanai pa valstīm diskusijas vēl turpināsies. Paredzēts, ka ES valstu iekšlietu ministri līdz jūlija beigām vienosies par konkrētu piedāvājumu bēgļu uzņemšanai dalībvalstīs.

Tiek plānots, ka ES valstis nākamajos divos gados uzņems 40 000 patvēruma meklētāju no Sīrijas un Eritrejas, kuri atrodas Itālijā un Grieķijā. Tāpat paredzēts nodrošināt mītnesvietu 20 000 cilvēku no trešajām valstīm, kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība.