Pakalpojumi

Viens no pēdējiem mohikāņiem savā nišā

Linda Zalāne, speciāli DB, 29.04.2019

Pērkam kopā vadītāja Laura Millere (no labās) un pārdošanas vadītāja Anna Počujeva. Pārējās fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Par spīti kolektīvās iepirkšanās portālu popularitātes norietam viens no pēdējiem mohikāņiem šajā nišā, SIA Draugiem paspārnē esošā platforma Pērkam Kopā, uzrāda vērā ņemamus darbības rādītājus

Pērkam Kopā starta šāviens tirgū bija 2010. gadā, kad šāds pakalpojums tika aizgūts no ASV un ar lielu joni iedzīvojās Latvijā, kur sākuma periodā bija vērojama teju vai masu psihoze, jo iespēja iegādāties preces un pakalpojumus ar atlaidi vilinoša šķita daudziem. Karstākais periods, kad tirgū darbojās līdz 40 lielāku un mazāku kolektīvās iepirkšanās portālu, bija 2014. gads, bet tad kā kāršu namiņš daudziem no tiem bizness izkūpēja gaisā tikpat ātri, kā tas bija sācies. Tas vien apliecināja to, ka daudzi bija ātras naudas kārotāji, tomēr, lai strādātu šajā nišā, ir daudz darba jāiegulda, it īpaši klientu servisā. Paralēli tapa salīdzināšanas servisi, kas apvienoja vienā katalogā visu kolektīvo portālu akcijas piedāvājumus. Tie arī bija diezgan iecienīti pircēju vidū, un visi mazie un lielie kolektīvās iepirkšanās portāli tos izmantoja.

Pašlaik tirgū darbojas trīs kolektīvās iepirkšanās portāli – Pērkam Kopā, kumi.lv un Zizu, kas tāpat kā Pērkam kopā darbojas no pašiem pirmsākumiem, kad šis pakalpojums sāka attīstīties Latvijā. «Pakalpojums nekad nav pilnībā izzudis no Latvijas tirgus, vienkārši pieklusa par tiem ziņas informatīvajā telpā. Ziņas par kuponu piedāvājumiem vairs nav tik uzbāzīgas. Burbulis pārplīsa 2016. gadā, bet mēs savu darbību nekad neesam pārtraukuši. Tieši pretēji – sākām strādāt mērķtiecīgāk un izmantojām mārketinga rīkus, kas palīdz uzrunāt tos, kuriem šāds produkts interesē,» stāsta Pērkam Kopā vadītāja Laura Millere. Viņasprāt, lielākā daļa kolektīvās iepirkšanās portālu izbeidza savu darbību, jo iztērēja visu naudu mārketingā. To izdevumi bija lielāki iepretim ieņēmumu daļai, kas nāca no pārdotajiem kuponiem. «Mums šajā ziņā liels atbalsts bija SIA Draugiem, kas ir mūsu pašu lokālais sociālais portāls un caur kuru visas akcijas un piedāvājumus sākuma gados «aiznesām» līdz pircējiem. Kādreiz draugiem.lv bija populārākais sociālais portāls Latvijā un Facebook vēl netika tik plaši izmantots. Mums bija platforma, un Pērkam Kopā bija papildinājums draugiem.lv, tas bija kā mārketinga kanāls, vēl viens veids, kā pastāstīt par savu produktu un pakalpojumu,» teic L. Millere.

Tagad Pērkam Kopā vairs nestāv SIA Draugiem aizvējā, bet paši stabili balstās uz savām kājām un attīstās, izmantojot nevis portāla, bet standarta mārketinga rīkus, piemēram, Facebook un Google Ad, kas precīzi aizved pie klientiem. L. Millere ir pārliecināta, ka šāds pakalpojums var būt dzīvotspējīgs, ja uzņēmums domā ilgtermiņā, kā arī pieliek lielas pūles klientu servisa nodrošināšanai un spēj piedāvāt kvalitatīvu un daudzveidīgu piedāvājumu.

Pērkam Kopā pārdošanas vadītāja Anna Počujeva stāsta, ka platformā vienlaikus aktīvi ir aptuveni 250 piedāvājumi un ik dienu tos nomaina vai papildina vēl desmit jaunumi. Nolūkā iegūt tik kuplu skaitu sadarbības partneru uzņēmuma darbinieki ik dienu veic pārdošanas darbu. «Turam acis un ausis vaļā un zinām par visām jaunākajām tendencēm gan preču, gan pakalpojumu klāstā. Zinām, kāds restorāns drīz tiks atvērts, kāds ir aktuāls tūrisma maršruts vai aktīvās atpūtas iespēja. Šajos deviņos gados esam apzvanījuši ļoti lielu skaitu Latvijas uzņēmumu, bet labā ziņa ir tā, ka tie rodas aizvien jauni un darbības lauks mums nekad nebeidzas,» atzīst A. Počujeva. Viņasprāt, šī biznesa veiksmes atslēga ir lojalitāte. Klienti, kurus Pērkam Kopā sākotnēji piesaistīja ar draugiem.lv platformu, vēl aizvien ir saglabājušies. Varbūt tie ne tik aktīvi izmanto draugiem.lv, bet iegādājas kuponus kolektīvās iepirkšanās portālā. Taujāta, kāds ir vidējais auditorijas raksturojums, A. Počujeva atklāj, ka tās ir sievietes vecumā no 33 līdz 37 gadiem.

Visu rakstu lasiet 29. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!