Tirdzniecība un pakalpojumi

Viens no scenārijiem – daži dārgi restorāni, bet pārējā masa patērēs pusfabrikātus

Māris Ķirsons, 13.11.2021

Jaunākais izdevums

"Ir naivi cerēt, ka Covid-19 būs uzvarēts, visticamāk, ar to turpināsim cīnīties, saņemot kārtējo papildu vakcināciju. Vienlaikus nedomāju, ka ir pareizi visu laiku dzīvot uz valsts rēķina. Pieļauju, ka nozari pametīs kādi tās spēlētāji vai arī nāksies krasi samazināt savus darbības mērogus vai pat pārkvalificēties – vienkāršoties, automatizēties".

Tā intervijā žurnālam Dienas Bizness saka Latvijas Restorānu biedrības viceprezidents, restorāna 36. līnija īpašnieks un šefpavārs Lauris Aleksejevs.

Fragments no intervijas

Kādu situāciju prognozējat nākotnē?

Droši vien ir divi iespējamie attīstības scenāriji atkarībā no tā, kas notiek pēc 15. novembra, kurā ir paredzētas “lokdauna” beigas. Pat ja varēsim atsākt strādāt, jāatceras, ka ārkārtējais stāvoklis ar visiem ierobežojumiem ir spēkā līdz 2022. gada janvārim un, lai arī cilvēkiem būs atļauts ēst restorānā, būs vajadzīga gana liela drosme to darīt. Visticamāk, daļa cilvēku, redzot Covid-19 slimnieku skaitu, baidīsies apmeklēt restorānus un kaut kur doties ārpus mājas vai ierastajām pastaigu vietām. Tāpēc iespējas piepildīt savus restorānus jau ir būtiski mazākas. Kas notiks 2022. gadā, ir vēl grūti atbildams. Gribu cerēt, ka nākamā gada pavasarī atkal viss būs labi, cik vien tas iespējams pašreizējos apstākļos. Ir naivi cerēt, ka Covid-19 būs uzvarēts, visticamāk, ar to turpināsim cīnīties, saņemot kārtējo papildu vakcināciju. Vienlaikus nedomāju, ka ir pareizi visu laiku dzīvot uz valsts rēķina. Pieļauju, ka nozari pametīs kādi tās spēlētāji vai arī nāksies krasi samazināt savus darbības mērogus vai pat pārkvalificēties – vienkāršoties, automatizēties.

Tātad nākotne pieder ātrajām ēdinātavām?

Tas ir process, kas jau ir materializējies Rietumeiropā, un arī Latvija no tā neizbēgs. Ir tikai jautājums par laika nogriezni, kurā tas notiks, – piecu vai desmit gadu laikā. Piemēram, Austrijā liela kalnu slēpošanas kūrorta virtuvē strādā tikai divi strādnieki, kuri uzsilda Serbijā gatavotu ēdienu – gulaša zupu, bet pavāru nav. Rīgā un Jūrmalā restorāni līdz šim ir turējušies ne tik daudz uz pašmāju turīgajiem iedzīvotājiem, no kuriem tikai neliela daļa ir redzēta, ēdot restorānos, bet gan vairāk uz ārvalstu, it īpaši Krievijas un Ukrainas turīgajiem tūristiem. Jā, jā, uz tiem pašiem, uz kuriem balstījās Francijas, Itālijas, Spānijas un vēl daudzu citu valstu restorāni. Ja Eiropā ir daudz iedzīvotāju un restorāniem ir daudz lielākas ekonomiski pamatotas eksistences iespējas, tad Latvijā tādu ir ļoti maz.

Sitiens zem jostasvietas visai nozarei  

Ja valsts amatpersonas stāsta, ka restorāni var strādāt, bet visiem cilvēkiem jābūt...

Tāpēc viens no iespējamajiem nākotnes attīstības scenārijiem – ka būs daži (uz divu roku pirkstiem saskaitāmi) restorāni, kuros būs ļoti augstas cenas, bet pārējā masa patērēs pusfabrikātus, kas ražoti ārpus Eiropas Savienības (kur darbaspēka izmaksas ir ievērojami zemākas). Arvien nozīmīgāka loma būs pārtikas tehnoloģijai, un tās ražoto produktu izcelsmi vienkāršais pircējs – patērētājs nespēs identificēt.

Piemēram, piedalījos eksperimentā, kur no šprotu ražošanas atliekām – zivju galvām un iekšām –, pelēcīgu masu samaļot un pievienojot pārtikas ingredientus, tika iegūtas baltas zivju frikadeles. Tādā pašā veidā varam ražot arī krabju nūjiņas par neticami zemu cenu. Tā nav zinātniskā fantastika, tā jau ir realitāte. Liellopa fileja ir tikai 4% no kautķermeņa, un dabīga liellopa filejas karbonāde maksā ievērojami dārgāk nekā tās pārtikas tehnologu ražotais izstrādājums. Un te nu ir jautājums: kurš pārmaksā – tas, kurš pērk cīsiņu ļoti mīkstā maizē par vienu eiro, vai tas, kurš restorānā par 35 eiro iegādājas akmens butes fileju ar dārzeņiem? Jā, jā, pārmaksā bezpersoniskā cīsiņa maizē pircējs, jo tā izmaksas ir neticami zemas salīdzinājumā ar akmens buti, kuru kāds ir zvejojis, kāds ir airējis laivu, pēc tam lāpījis tīklus, un galu galā to par produktu pārvērtis pavārs.

Visu rakstu lasiet 9.novembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Vienīgā valsts, kas ēdināšanas uzņēmumiem izvirza teju neizpildāmas prasības

Db.lv, 27.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Apzinot citu Eiropas valstu pieredzi, esam sapratuši, ka esam vienīgā valsts, kas ēdināšanas uzņēmumiem pat "zaļajā režīmā" izvirza teju neizpildāmas vai izmaksu ietilpīgas prasības, kuru zinātniskais pamatojums ir stipri apšaubāms.

Tā norāda norāda Latvijas Restorānu biedrības viceprezidents Lauris Aleksejevs. "Piemēram, 3 m attālums starp galdiņiem vai starpsienas, cilvēku skaits pie viena galdiņa, telpu kvadrātmetri uz cilvēku u.c. Tā rezultātā ēdināšanas uzņēmumi var strādāt tikai ar 30-50% jaudu, bet fiksētās izmaksas, piemēram, par telpām un komunālajiem maksājumiem, ir jāsedz par visiem 100%," skaidro L.Aleksejevs.

Ņemot vērā, ka rit jau otrā "lokdauna" jeb "mājsēdes" nedēļa, LRB aicina atbildīgās institūcijas nekavēties ar finansiālā atbalsta izmaksu ēdināšanas uzņēmumiem un to darbiniekiem, kas palikuši bez iztikas līdzekļiem.

Tāpat LRB aicina Veselības ministriju iepazīties ar citu Eiropas valstu pieredzi un pārskatīt epidemioloģiskās drošības prasības ēdināšanas uzņēmumiem, lai pēc 15.novembra nozare varētu atsākt darbību "zaļajā režīmā" pilnā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness diskutē ar izklaides industrijas dalībniekiem par nozares iziešanu no pandēmijas izraisītās krīzes.

Diskusijā piedalās: Ģirts Majors - mūzikas festivāla Positivus rīkotājs, Lauris Aleksejevs - restorāna 36.līnija šefpavārs un līdzīpašnieks, Arvis Zēmanis - bāru un viesmīlības konceptu konsultants un attīstītājs, dažādu pasākumu un TV raidījumu vadītājs, Dainis Niedra - Zviedrijas spēļu kompānijas Enlabs AB meitasuzņēmuma Latvijā SIA Optibet Baltijas reģiona izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Valsts riskē neatgriezeniski iznīcināt tūrismam tik svarīgo viesmīlības nozari

Db.lv, 11.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) vēršas pie valdības, lai aicinātu nekavējoties lemt par valsts atbalsta pasākumiem ēdināšanas nozares uzņēmumiem, kas vēl pirms atkārtotas ārkārtas situācijas izsludināšanas jau cieta smagus zaudējumus, bet tagad ir nolemti iznīcībai.

LRB arī pieprasa finanšu ministru Jāni Reiru atvainoties nozarē strādājošajiem par publiski pausto, ka viesmīlībā un ēdināšanā nodarbinātos cilvēkus sagaida pārkvalifikācija - “ātrāk varēs atrast labākās darbvietas”.

“Finanšu ministra līdzšinējā attieksme pret ēdināšanas nozari ir bijusi nepieņemama un politiķa necienīga, publiski aizskarot 30 tūkstošus nozarē strādājošos cilvēkus un demotivējot jauniešus izvēlēties darbu viesmīlībā. Mēs runājam par nozari, kas pat Covid-19 krīzē valstij nodokļos samaksāja vairāk, nekā saņēma valsts atbalstu, nemaz nerunājot par pirmspandēmijas laiku, kad nodokļos katru gadu tika samaksāti 150 miljoni eiro,” uzsver LRB valdes loceklis, šefpavārs Ēriks Dreiblants.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja valsts amatpersonas stāsta, ka restorāni var strādāt, bet visiem cilvēkiem jābūt mājās līdz pulksten 20.00 ik dienu, tad tas ir tāpat, kā stāstīt cilvēkam, ka viņš var elpot Alpu gaisu, taču ar galvā uzmauktu matētu celofāna maisu.

To intervijā Dienas Biznesam atzīst Latvijas Restorānu biedrības viceprezidents, restorāna 36. līnija īpašnieks un šefpavārs Lauris Aleksejevs. Viņš norāda, ka apzinīgākie restorānu saimnieki pavasarī, kad tuvojās ārkārtējās situācijas gala termiņš, domāja un rīkojās, lai varētu strādāt, kaut arī faktiski visu vasaru tomēr spēkā palika dažādi ierobežojumi un iekštelpās darbu varēja atsākt tikai septembrī, bet izsludinātais “lokdauns” uz nepilnu mēnesi ir kā sitiens zem jostasvietas.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija nozarē?

Sarežģīta. Zinot to, ka Covid-19 nekur nav izgaisis, bet tieši pretēji – rodas jaunas tā modifikācijas, un ka jau no vasaras sākuma bija uzstādījums – darbiniekiem, kuriem ir saskarsme ar klientiem, jābūt ar sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu, restorānā 36. līnija (un tieši tāpat arī daudzos citos restorānos) tika īstenota visu strādājošo vakcinācija. Bez šādas vakcinācijas tālākā darbība nebūtu iespējama. Rezultātā 99% restorāna 36. līnija darbinieku ir vakcinēti, un nebija pamata satraukumam par restorāna darbības būtisku ierobežošanu vai vēl vairāk – piespiedu dīkstāvi jeb slēgšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru