Jaunākais izdevums

Ja valsts amatpersonas stāsta, ka restorāni var strādāt, bet visiem cilvēkiem jābūt mājās līdz pulksten 20.00 ik dienu, tad tas ir tāpat, kā stāstīt cilvēkam, ka viņš var elpot Alpu gaisu, taču ar galvā uzmauktu matētu celofāna maisu.

To intervijā Dienas Biznesam atzīst Latvijas Restorānu biedrības viceprezidents, restorāna 36. līnija īpašnieks un šefpavārs Lauris Aleksejevs. Viņš norāda, ka apzinīgākie restorānu saimnieki pavasarī, kad tuvojās ārkārtējās situācijas gala termiņš, domāja un rīkojās, lai varētu strādāt, kaut arī faktiski visu vasaru tomēr spēkā palika dažādi ierobežojumi un iekštelpās darbu varēja atsākt tikai septembrī, bet izsludinātais “lokdauns” uz nepilnu mēnesi ir kā sitiens zem jostasvietas.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija nozarē?

Sarežģīta. Zinot to, ka Covid-19 nekur nav izgaisis, bet tieši pretēji – rodas jaunas tā modifikācijas, un ka jau no vasaras sākuma bija uzstādījums – darbiniekiem, kuriem ir saskarsme ar klientiem, jābūt ar sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu, restorānā 36. līnija (un tieši tāpat arī daudzos citos restorānos) tika īstenota visu strādājošo vakcinācija. Bez šādas vakcinācijas tālākā darbība nebūtu iespējama. Rezultātā 99% restorāna 36. līnija darbinieku ir vakcinēti, un nebija pamata satraukumam par restorāna darbības būtisku ierobežošanu vai vēl vairāk – piespiedu dīkstāvi jeb slēgšanu.

Cerējām, ka viesus varēsim apkalpot tā dēvētajā zaļajā režīmā, kur ir definēts, ko un kā drīkst darīt. Šādam risinājumam bijām gatavi – faktiski pabeigta darbinieku vakcinācija, iepirkti jauni trauki, uz kuriem pasniegt ēdienu, nopirktas un uzstādītas starpsienas u. tml. Tieši tāpēc pašreizējie ierobežojumi gan restorānam 36. līnija, gan pārējiem nozarē strādājošajiem bija teju kā sniegs uz galvas augustā.

Tagad restorāni ir atgriezušies pie ēdienu izsniegšanas vienreiz lietojamajos traukos līdznešanai, kas faktiski nozīmē saimnieciskās darbības būtisku ierobežošanu ar visām no tā izrietošajām sekām. Savulaik man sāpēja sirds par to, ka ļoti daudz lietojam trauku mazgājamo līdzekli, mazgājot šķīvjus, taču no šodienas skatupunkta tas bija sīkums salīdzinājumā ar to, kas tiek mests miskastē šodien – vienreiz lietojamās karotes, naži, dakšiņas, krūzītes, glāzītes, šķīvji, visāda veida iepakojums.

Strādājam ar tā dēvētajiem papīra traukiem, kuri ražoti aprites ekonomikā – no otrreiz izmantotās makulatūras, taču, lai arī plastmasas trauki ir it kā aizliegti, tomēr neviena kartona krūzīte vai zupas bļoda saturu nevar turēt, ja tās iekšpuse nav pārklāta ar mikroplastmasu. Salīdzinājumam – īstā, skaistā šķīvī, kas maksā 20 eiro, var pasniegt vairāk nekā 1000 porciju, bet vienreiz lietojamā šķīvī var pasniegt tikai vienu porciju vienam pircējam. Un, pat par 20 eiro iegādājoties vienreiz lietojamos šķīvjus, tajos nevar pasniegt 1000 porciju, turklāt tie beigsies jau pirmās dienas pēcpusdienā. Te ir gan sirdi sāpinošā, gan izmaksu sadaļa, jo klients, kurš iegādājas ēdienu līdznešanai, vēlas saņemt atlaidi par pirkumu, tāpēc ka viņš nevar paēst restorānā.

Visu interviju lasiet 9.novembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Vienīgā valsts, kas ēdināšanas uzņēmumiem izvirza teju neizpildāmas prasības

Db.lv, 27.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Apzinot citu Eiropas valstu pieredzi, esam sapratuši, ka esam vienīgā valsts, kas ēdināšanas uzņēmumiem pat "zaļajā režīmā" izvirza teju neizpildāmas vai izmaksu ietilpīgas prasības, kuru zinātniskais pamatojums ir stipri apšaubāms.

Tā norāda norāda Latvijas Restorānu biedrības viceprezidents Lauris Aleksejevs. "Piemēram, 3 m attālums starp galdiņiem vai starpsienas, cilvēku skaits pie viena galdiņa, telpu kvadrātmetri uz cilvēku u.c. Tā rezultātā ēdināšanas uzņēmumi var strādāt tikai ar 30-50% jaudu, bet fiksētās izmaksas, piemēram, par telpām un komunālajiem maksājumiem, ir jāsedz par visiem 100%," skaidro L.Aleksejevs.

Ņemot vērā, ka rit jau otrā "lokdauna" jeb "mājsēdes" nedēļa, LRB aicina atbildīgās institūcijas nekavēties ar finansiālā atbalsta izmaksu ēdināšanas uzņēmumiem un to darbiniekiem, kas palikuši bez iztikas līdzekļiem.

Tāpat LRB aicina Veselības ministriju iepazīties ar citu Eiropas valstu pieredzi un pārskatīt epidemioloģiskās drošības prasības ēdināšanas uzņēmumiem, lai pēc 15.novembra nozare varētu atsākt darbību "zaļajā režīmā" pilnā apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness diskutē ar izklaides industrijas dalībniekiem par nozares iziešanu no pandēmijas izraisītās krīzes.

Diskusijā piedalās: Ģirts Majors - mūzikas festivāla Positivus rīkotājs, Lauris Aleksejevs - restorāna 36.līnija šefpavārs un līdzīpašnieks, Arvis Zēmanis - bāru un viesmīlības konceptu konsultants un attīstītājs, dažādu pasākumu un TV raidījumu vadītājs, Dainis Niedra - Zviedrijas spēļu kompānijas Enlabs AB meitasuzņēmuma Latvijā SIA Optibet Baltijas reģiona izpilddirektors.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Valsts riskē neatgriezeniski iznīcināt tūrismam tik svarīgo viesmīlības nozari

Db.lv, 11.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Restorānu biedrība (LRB) vēršas pie valdības, lai aicinātu nekavējoties lemt par valsts atbalsta pasākumiem ēdināšanas nozares uzņēmumiem, kas vēl pirms atkārtotas ārkārtas situācijas izsludināšanas jau cieta smagus zaudējumus, bet tagad ir nolemti iznīcībai.

LRB arī pieprasa finanšu ministru Jāni Reiru atvainoties nozarē strādājošajiem par publiski pausto, ka viesmīlībā un ēdināšanā nodarbinātos cilvēkus sagaida pārkvalifikācija - “ātrāk varēs atrast labākās darbvietas”.

“Finanšu ministra līdzšinējā attieksme pret ēdināšanas nozari ir bijusi nepieņemama un politiķa necienīga, publiski aizskarot 30 tūkstošus nozarē strādājošos cilvēkus un demotivējot jauniešus izvēlēties darbu viesmīlībā. Mēs runājam par nozari, kas pat Covid-19 krīzē valstij nodokļos samaksāja vairāk, nekā saņēma valsts atbalstu, nemaz nerunājot par pirmspandēmijas laiku, kad nodokļos katru gadu tika samaksāti 150 miljoni eiro,” uzsver LRB valdes loceklis, šefpavārs Ēriks Dreiblants.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Viens no scenārijiem – daži dārgi restorāni, bet pārējā masa patērēs pusfabrikātus

Māris Ķirsons, 13.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Ir naivi cerēt, ka Covid-19 būs uzvarēts, visticamāk, ar to turpināsim cīnīties, saņemot kārtējo papildu vakcināciju. Vienlaikus nedomāju, ka ir pareizi visu laiku dzīvot uz valsts rēķina. Pieļauju, ka nozari pametīs kādi tās spēlētāji vai arī nāksies krasi samazināt savus darbības mērogus vai pat pārkvalificēties – vienkāršoties, automatizēties".

Tā intervijā žurnālam Dienas Bizness saka Latvijas Restorānu biedrības viceprezidents, restorāna 36. līnija īpašnieks un šefpavārs Lauris Aleksejevs.

Fragments no intervijas

Kādu situāciju prognozējat nākotnē?

Droši vien ir divi iespējamie attīstības scenāriji atkarībā no tā, kas notiek pēc 15. novembra, kurā ir paredzētas “lokdauna” beigas. Pat ja varēsim atsākt strādāt, jāatceras, ka ārkārtējais stāvoklis ar visiem ierobežojumiem ir spēkā līdz 2022. gada janvārim un, lai arī cilvēkiem būs atļauts ēst restorānā, būs vajadzīga gana liela drosme to darīt. Visticamāk, daļa cilvēku, redzot Covid-19 slimnieku skaitu, baidīsies apmeklēt restorānus un kaut kur doties ārpus mājas vai ierastajām pastaigu vietām. Tāpēc iespējas piepildīt savus restorānus jau ir būtiski mazākas. Kas notiks 2022. gadā, ir vēl grūti atbildams. Gribu cerēt, ka nākamā gada pavasarī atkal viss būs labi, cik vien tas iespējams pašreizējos apstākļos. Ir naivi cerēt, ka Covid-19 būs uzvarēts, visticamāk, ar to turpināsim cīnīties, saņemot kārtējo papildu vakcināciju. Vienlaikus nedomāju, ka ir pareizi visu laiku dzīvot uz valsts rēķina. Pieļauju, ka nozari pametīs kādi tās spēlētāji vai arī nāksies krasi samazināt savus darbības mērogus vai pat pārkvalificēties – vienkāršoties, automatizēties.

Komentāri

Pievienot komentāru