Pārskatāmā nākotnē nav plānots palielināt dividenžu izmaksu akcionāriem, piektdien vebinārā par 2024.gada finanšu rezultātiem sacīja energoresursu tirgotāja AS "Virši-A" valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Jānis Vība.

Viņš norādīja, ka pēdējos gadus "Virši-A" no gada peļņas izmaksā 20% dividendēs akcionāriem, papildinot, ka patlaban to nav plānots palielināt, jo kompānija atlikušo peļņu iegulda uzņēmuma darbībā, lai turpinātu attīstīties un veicinātu izaugsmi.

Vība skaidroja, ka kompānija nākotnē vēlas būt līderis alternatīvu degvielu tirdzniecībā. Patlaban "Virši" piedāvā saspiestās dabasgāzes produktu desmit degvielas uzpildes stacijās, kā arī "Virši-A" piedāvā elektroauto uzlādes iespējas 24 stacijās. Vienlaikus ir sākta biometāna rūpnīcas būvniecība Naukšēnos, Valmieras novadā.

Viņš informēja, ka rūpnīcas vieta atrodas tuvu lielām zemnieku saimniecībām. "Zemes darbi ir sākti, lai pēc tam varētu nodarboties ar betonēšanu, pamatiem, tehnoloģiju uzstādīšanu un citiem darbiem. Vienlaikus ir redzama arī sagaidāmā atdeve, jo ir noslēgti līgumi ar šo produktu pircējiem Eiropā," piebilda Vība.

Visu jaunajā biometāna rūpnīcā saražoto gāzi plānots eksportēt, intervijā sacīja energoresursu tirgotāja AS "Virši-A", kas strādā ar zīmolu "Virši", valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Viņš norādīja, ka projekts ir finiša posmā attiecībā uz projektēšanas darbiem, kas nozīmē, ka atkarībā no laika apstākļiem zemes sagatavošanas darbus rūpnīcas pamatu būvniecībai varētu sākt, visticamākais, decembrī vai janvārī. "Ja viss norit pēc plāna, tad biometānu mēs varētu sākt ražot, visticamāk, 2026.gada sākumā," sacīja Vība.

Viņš arī atzīmēja, ka biometāna rūpnīcas projektā ir paveikti vairāki darbi, tostarp ir piesaistīts finansējums, kā arī patlaban ir izvēlēti piegādātāji visām galvenajām tehnoloģijām, jo rūpnīcā tiks izmantotas gan biogāzes ražošanas iekārtas, gan biometāna ražošanas iekārtas, gan gāzes iespiešanas punkta iekārtas, gan arī CO2 sašķidrināšanas tehnoloģijas.

Energoresursu tirgotājs AS "Virši-A", kas strādā ar zīmolu "Virši", pārskatāmā nākotnē neplāno sākt darbību Igaunijas tirgū, intervijā sacīja "Virši-A" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

"Ja skatāmies ārpus Latvijas, tad tas ir Lietuvas tirgus. Igaunija, mūsuprāt, konkurences ziņā ir attīstītāka nekā Lietuvas tirgus un arī situācija Igaunijas ekonomikā ir būtiski stagnējošāka nekā Lietuvā," skaidroja Vība.

Viņš minēja, ka šogad augustā "Virši-A" atvēra pirmo degvielas uzpildes staciju Lietuvā, kā arī arī kompānija nākamajā gadā apsver dažādus scenārijus darbības paplašināšanai Lietuvas tirgū.

"Lielo darbu esam izdarījuši - esam izveidojuši gan juridisko vienību Lietuvā, gan sakārtojuši finanšu, juridiskos, informāciju un tehnoloģiju un tehniskos jautājumus. Sakrītot konkrētiem apstākļiem, varam izmantot šo platformu, lai palielinātu staciju skaitu šajā tirgū. Cik staciju un kad, to es šobrīd nevaru pateikt," minēja Vība.

Energoresursu tirgotājs un veikalu tīkls “Virši” noslēdzis elektroauto uzlādes tīkla attīstības projektu, kura ietvaros, kas ilga teju 3 gadus no 2021. gada beigām līdz 2024. gada oktobrim, 20 "Virši" degvielas uzpildes stacijās visā Latvijā tika uzstādītas jaunas elektroauto uzlādes vietas.

Investīcijas šī vērienīgā projekta īstenošanā veidoja aptuveni 2 miljonus eiro, apmēram puse no kapitālieguldījumiem tika segti, izmantojot piesaistīto atbalstu no Eiropas Savienības (ES) Alternatīvo degvielu infrastruktūras finansēšanas instrumenta (*Alternative Fuels Infrastructure Facility, AFIF), kuru administrē Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA).

Projekta ietvaros 20 "Virši" stacijās tika uzstādītas 28 uzlādes vietas ar vismaz 160 kW lielu uzlādes jaudu, nodrošinot ātru un efektīvu uzlādi elektroauto īpašniekiem. Turklāt vairākās no šīm stacijām tika izbūvēti jaudīgāki pieslēgumi sadales sistēmas operatora tīklam, kas nākotnē ļaus paplašināt uzlādes iespējas, tai skaitā nodrošināt arī kravas automašīnu uzlādi.

Durvis ver desmitā šogad atklātā energoresursu tirgotāja un ērtas iepirkšanās veikalu tīkla AS VIRŠI-A uzpildes stacija, šoreiz Rīgā, Valdeķu ielā.

Pilna servisa stacijas "Virši Valdeķi" izveidē uzņēmums ieguldījis 1,3 miljonus eiro, labiekārtojot 1020 m² plašu teritoriju.

"Gada izskaņā esam priecīgi atvērt šogad jau desmito jauno tirdzniecības vietu, apliecinot mūsu apņēmību nepārtraukti augt un attīstīties. Jaunā uzpildes stacija Valdeķu ielā uzņēmumam bija īpaši izaicinošs projekts, jo stacija tika uzbūvēta izmēra ziņā ļoti ierobežotā teritorijā, tomēr esam gandarīti par rezultātu un pārliecināti, ka mūsu klienti to novērtēs arī izcilās lokācijas dēļ. Mūs sagaida ne mazāk aktīvs nākamais gads, kurā plānojam turpināt attīstību un audzēt uzņēmuma tirgus daļas visos biznesa segmentos," uzsver Jānis Vība, "Virši" valdes priekšsēdētājs.

Energoresursu tirgotājs un ērtas iepirkšanās veikalu tīkls AS "VIRŠI-A" sadarbībā ar partneriem uzsācis biometāna rūpnīcas būvniecību Naukšēnos, Valmieras novadā.

Būvniecība objektā sākta 2025.gada janvārī ar zemes sagatavošanas darbiem. Projekta īstenošanai ilgtermiņa aizdevumu ir piešķīris Eiropas Energoefektivitātes fonds (European Energy Efficiency Fund). Aizdevuma nodrošināšanai projekta dalībnieki ir ieķīlājuši sev piederošās SIA "Livland Biomethane" kapitāldaļas, un nodrošinātā prasījuma maksimālā summa ir 17,7 miljoni eiro.

Šobrīd "Virši" pieder 20% SIA "Livland Biomethane" kapitāldaļu, taču uzņēmums plāno pakāpeniski palielināt savu līdzdalību līdz 51% apmēram, tādējādi nostiprinot savu lomu biometāna ražošanas nozarē.

"Biometāna rūpnīcas būvniecība ir nākamais stratēģiskais solis "Virši" attīstībā, lai vēl vairāk spēcinātu un diversificētu uzņēmuma darbības modeli. Mēs ticam, ka Eiropas līmenī biometānam nākotnē būs kritiska loma, lai padarītu transporta un ražošanas nozares ilgtspējīgākas, kas, savukārt, nodrošinās spēcīgu šī produkta pieprasījumu un rentabilitāti nākamo gadu laikā," skaidro "Virši" valdes priekšsēdētājs Jānis Vība.

Latvijā dīzeļdegvielas un benzīna mazumtirdzniecības cena varētu samazināties, esošajām tendencēm pasaules tirgū saglabājoties ilgstoši, atzīmēja aptaujātie degvielas tirgotāji.

SIA "Circle K Latvia" degvielas kategorijas vadītājs Gatis Titovs norādīja, ka pēdējo nedēļu notikumi starptautiskajā politikā, īpaši saistībā ar ASV noteiktajiem tarifiem, ir ietekmējuši gan naftas, gan tās produktu cenu biržā, kā arī papildu ietekmi uz cenām rada šī brīža piedāvājuma un pieprasījuma attiecība globālajā tirgū.

"Ja šāda virzība saglabāsies ilgtermiņā un nemainīsies citi ietekmējošie faktori, ir iespējams, ka arī Latvijā varēs novērot dīzeļdegvielas un benzīna mazumtirdzniecības cenu kritumu," teica Titovs.

Tomēr viņš uzsvēra, ka cenu kritums ne vienmēr tieši un uzreiz atspoguļojas degvielas mazumtirdzniecībā, jo ir jāņem vērā, ka degvielas mazumtirdzniecības cenu veido ne tikai iepirkuma cena, bet arī ASV dolāra un eiro valūtas kursa attiecība, ģeopolitiskā situācija, nodokļi un dažādas mazumtirgotāja izmaksas, tostarp loģistika un citi ar piegādes ķēdi saistīti faktori. Tāpat cenu dinamiku ietekmē situācija vietējā tirgū, pieprasījums un esošo degvielas krājumu līmenis.

Pagājušajā gadā Latvijā oficiāli ir paziņots par 77 uzņēmumu pārņemšanas un apvienošanās darījumiem, kas ir par 35% vairāk nekā gadu iepriekš, intervijā sacīja uzņēmumu iegādes darījumu konsultāciju uzņēmuma "Oaklins M&A Baltics" partnere Valērija Lieģe.

Viņa arī uzsvēra, ka beidzot galveno lomu darījumos uzņemas nevis ārzemnieki, kas ienāk un kaut ko pērk, bet vietējie uzņēmēji.

"Oaklins M&A Baltics" apkopotie dati liecina, ka Igaunijā darījumu skaits tradicionāli ir lielākais Baltijā, bet nav vērā ņemama pieauguma - 2024.gadā bija 138 darījumi, kamēr 2023.gadā bija 132 darījumi. Savukārt Lietuvā bija pieaugums no 110 pārņemšanas un apvienošanās darījumiem 2023.gadā līdz 125 darījumiem pērn.

"Tādēļ lai gan Latvijā mums joprojām ir vismazāk darījumu Baltijā, mēs aizvien vairāk pietuvojamies kaimiņvalstīm," sacīja Lieģe.

Baltijā darījumu skaits ir pieaudzis visās valstīs un "Oaklins M&A Baltics" partnere to skaidroja ar to, ka Baltijas ekonomika aug straujāk nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES). Ja 2022. un 2023.gads Baltijā bija daudz sliktāks nekā vidēji ES, tad 2024.gadā Baltijas ekonomika uzrādīja daudz labākus rezultātus. Arī 2025. un 2026.gada prognozes ir salīdzinoši labas.

Interneta personāla atlases uzņēmuma "Alma Career Latvia" (iepriekš "CV-Online Latvia") apbalvošanas ceremonijā tešdien par labāko darba devēju Latvijā 2024.gadā tika atzīta AS "Latvijas finieris", informēja pasākuma organizatori.

Apbalvojumu "Gada izaugsme" saņēma kuģu kravu pārvadājumu uzņēmums SIA "MSC Shared Service Center Riga", kas pērn novērtēts par 28 pozīcijām augstāk nekā 2023.gadā.

Savukārt par iekārotāko darba devēju valsts pārvaldē trešo gadu pēc kārtas atzīta Rīgas Stradiņa universitāte.

Par labāko darbavietu būvniecības sektorā pirmo reizi atzīta ceļu būves firma SIA "Binders", savukārt tirdzniecības sektorā populārākā darba devēja titulu ieguva SIA "Circle K Latvia".

Vienlaikus finanšu sektorā labākā darba devēja titulu ieguva "Swedbank", informācijas tehnoloģiju (IT) un telekomunikāciju sektorā - SIA "Latvijas mobilais telefons", savukārt transporta un loģistikas sektorā - "airBaltic".

Būvmateriālu tirgotāja SIA "Tirdzniecības nams "Kurši"" ("Kurši") veikala Brīvības gatvē, Rīgā, būvniecībā, aprīkojumā un apkārtnes labiekārtošanā investēti vairāk nekā 13 miljoni eiro.

Veikals atrodas vetā, kur pirms 25 gadiem tika atklāts pats pirmais veikals “Kurši”.

2023. gada nogalē tika uzsākta vecā veikala “Kurši” pārbūve, jo telpas, uzņēmumam attīstoties, bija kļuvušas par mazu, un nu šajā vietā uzcelts jauns, moderns, plašs veikals. Tā tirdzniecības zāles un Drive in zonas kopējā platība ir 5500 kvadrātmetru, kas ļauj pircējiem piedāvāt visplašāko sortimentu salīdzinājumā ar citiem “Kurši” veikaliem.

“Jaunā veikala atvēršana līdz ar apkārtnes kvartāla transformāciju ir bijusi iecere, uz kuru esmu tiecies daudzu gadu garumā. Šī nav tikai jauna “Kurši” veikala atvēršana, bet gan vesela biznesa kvartāla atklāšana ar degvielas uzpildes staciju “Virši”, ātrās ēdināšanas restorānu “Hesburger” un modernām biroja telpām, kas iekārtotas veikala ēkas 2. un 3. stāvā. Vēsturiski mūsu pirmais veikals vienmēr bijis arī klientu iecienītākais un vispopulārākais – sava veida “Kurši” vizītkarte. Tā atjaunošana un paplašināšana iezīmē svarīgu punktu uzņēmuma izaugsmē. Šis arī ir pirmais no veikaliem ar “Kurši” jauno vizuālo identitāti un logo, kas simboliski aizsāk jaunu ēru,” saka “Kurši” īpašnieks Juris Kursītis.

Investējot 4,2 miljonus eiro jaunā laboratorijā, SIA Centrālā laboratorija ievērojami – par 25% – palielinājusi rezultātu sagatavošanas ātrumu, pieaugusī testēšanas kapacitāte ļauj stundā veikt līdz pat 5000 testu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu sniegšanas SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāja Zane Kaktiņa.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 6.maija numurā lasi:

Statistika

Eiropas preces spītē tarifu paziņojumiem

Tēma

Latvijā slepkavību līmenis – stabili augsts

Finanses

Latvija — dārgākā Baltijā

Tirdzniecība

Kurši dibinās akciju sabiedrību

Birokrātijas mazināšana

Birokrātijas mazināšanai 360 grādu skatījums

Ilgtspēja

Jāveicina ēku ilgmūžība un energoefektivitāte

Tehnoloģijas

Mērķē kļūt par vadošo viesabonēšanas eSIM pārdevēju Ziemeļeiropā

Portrets

Jevgenija Kiseļova, Colliers Baltics partnere

Tirdzniecības nama Kurši lielākā veikala Latvijā, Brīvības gatvē 301, Rīgā, atklāšanas runā 10. aprīlī mātes uzņēmuma SIA Augstceltne valdes priekšsēdētājs Juris Kursītis paziņoja par holdinga AS Kurši izveidošanu un ieceri veidot Kuršu kvartālu

Tirdzniecības nama Kurši, kas nodarbojas ar būvmateriālu tirdzniecību, pirmais vēsturiskais veikals Brīvības gatvē 301 tapa pirms 25 gadiem, izbijušās rūpnīcas Progress telpās (iepriekš Metālists). Šobrīd tajā pašā vietā tapis pilnīgi jauns, plašs, moderns veikals, kur10. aprīlī tika grieztas atklāšanas lentes.

Lielākais veikals ķēdē

Sveicēju vidū bija virkne sabiedrībā pazīstamu uzņēmēju, politiķu un amatpersonu. SIA TN Kurši valdes priekšsēdētājs Agnis Bērziņš atklāja, ka šobrīd veikala tirdzniecības platība ir 5500 kvadrātmetru, tajā tiek piedāvāti vairāk nekā 30 tūkstoši dažādu preču artikulu, un tas šobrīd ir lielākais TN Kurši veikals Latvijā.

Pagājušajā gadā 15 Latvijas lielākie nodokļu maksātāji Valsts ieņēmumu dienesta (VID) administrēto nodokļu ieņēmumos, izņemot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokli un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli, nodrošināja 0,6 miljardus eiro jeb 4% no kopējiem ieņēmumiem, ceturtdien svinīgajā pasākumā paziņoja VID ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Pagājušajā gadā VID administrēto nodokļu kopējie ieņēmumi bija 14 miljardi eiro, izņemot transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa ieņēmumus, jo maksājumi, kas veikti VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija" vai tehniskās apskates stacijās, VID datubāzē netiek piesaistīti nodokļu maksātājiem.

Par nozīmīgāko 2024.gada eksportētāju VID atzinis kokapstrādes uzņēmumu AS "Latvijas finieris".

Nominācijā "2024.gada lielākie nodokļu maksātāji Rīgā un Rīgas reģionā" balvas saņēma degvielas mazumtirgotāja SIA "Neste Latvija" kā lielākais nodokļu maksātājs lielo nodokļu maksātāju grupā, tabakas importētājs SIA "Baltic Sales Network" kā lielākais nodokļu maksātājs vidējo nodokļu maksātāju grupā un aviokravu muitas aģentu uzņēmums SIA "LETT 2000" kā lielākais nodokļu maksātājs mazo nodokļu maksātāju grupā.

Latvijas investīciju banka Signet Bank sadarbībā ar nacionālo informācijas aģentūru LETA izstrādājusi Latvijas kapitāla tirgus aktivitātes barometru.

Tas ir pirmais šāda veida analītiskais instruments Latvijā, kas sistemātiski apkopo un atspoguļo kvantitatīvos un kvalitatīvos datus par kapitāla tirgus attīstības dinamiku un dalībnieku – investoru, uzņēmēju, mediju – lomu, aptverot laika periodu no 2018. līdz 2024. gadam.

Pirmo reizi vienuviet ir apkopoti un analizēti trīs galvenie kapitāla tirgus aktivitātes indikatori – investoru aktivitāte, tirgus apjoms un mediju intensitāte. Tas sniedz daudzslāņainu ieskatu tirgus attīstībā, šķēršļos un turpmākās izaugsmes potenciālā. Barometrs tiks atjaunots katru gadu, sniedzot salīdzināmu skatījumu uz Latvijas kapitāla tirgus izaugsmes tempu un virzienu.

Satraukti par valsts mēģinājumiem arvien vairāk iejaukties uzņēmējdarbībā, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kopīgā atklātā vēstulē vērsušies pie Latvijas Republikas Saeimas un Ministru kabineta, aicinot pārtraukt valsts centienus samazināt privātā un jauktā kapitāla lomu valsts ekonomikā.

Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidente, Finanšu, Ekonomikas un Satiksmes ministri šodien saņēmuši LTRK un LDDK parakstītu vēstuli, kurā tiek paustas bažas par valsts ilgtermiņa mēģinājumiem iejaukties privātās uzņēmējdarbības sektorā. Kā norāda vēstules iesniedzēji, šāda iejaukšanās ir tiešs ceļš uz neefektivitāti un sliktu korporatīvo pārvaldību ar tālejošām sekām.

“Pēdējos gados, kopš valdības deklarācijas un rīcības plāni iekļauj prioritātes par kapitāla tirgus attīstību, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību došanos IPO virzienā, biržā ienākuši tikai pilnībā privātie uzņēmumi – Kalve, Eleving, Virši, DelfinGroup. Neviena valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība to nav paveikusi. Valsts kā akcionārs ar saviem lēmumiem aizvien nav spējusi sekmēt kapitāla piesaistes procesu un valdība savos lēmumos ir nostiprinājusi pretrunīgas normas ar publiskajā telpā paustajiem mērķiem,” norāda Aigars Rostovskis, LTRK prezidents.

Svinīgā apbalvošanas ceremonijā katrā Baltijas biržā Nasdaq (NDAQ) godinājis Nasdaq Baltic Awards 2025 uzvarētājus.

Balvas tiek pasniegtas par Nasdaq Baltic biržās kotēto uzņēmumu izciliem sasniegumiem investoru attiecību jomā, kā arī tiek izcelti kapitāla tirgus dalībnieki un notikumi, kas ir devuši vislielāko ieguldījumu Baltijas un vietējā kapitāla tirgus attīstībā.

"Pēdējo 20 gadu laikā kopējā investoru attiecību kvalitāte Baltijā ir sasniegusi ievērojamu progresu. Būt par patiesi caurskatāmu uzņēmumu un rūpīgi kopt attiecības ar investoriem šobrīd lielākā daļa biržas sarakstā iekļauto uzņēmumu uzskata par standarta praksi," sacīja Nasdaq Baltijas biržu vadītājs Kaarel Ots. "Mērķtiecīgi plānotas un labi īstenotas investoru attiecības ir būtiskas, lai uzturētu un vairotu investoru uzticību. Svinot šī gada sasniegumus, mēs godinām mūsu biržas uzņēmumu ietekmi uz Baltijas kapitāla tirgu. Katrs no tiem var kalpot par izcilības piemēru pārējiem".