Valsts kontroles pārstāvji trešdien, 27.septembrī piedalījās Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē, lai informētu par Veselības ministrijas un Nacionālā veselības dienesta paveikto, ieviešot ieteikumus pēc revīzijas Vai E-veselība ir solis pareizajā virzienā?.
Valsts kontrole norāda, ka E-veselības projekta pārvaldības, sistēmas drošības un pakalpojumu kvalitātes jomā vēl ir daudz darāmā, turklāt jāpanāk, ka gan sabiedrība, gan veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, gan valsts gūst labumu no E-veselības.
Valsts kontrole (VK) 2015. gadā veica revīziju, lai rastu atbildi uz jautājumu, kāpēc Latvijā nav veicies ar projekta E-veselība Latvijā īstenošanu.
Revīzijā VK atzina, ka E-veselība ir solis pareizajā virzienā, tomēr Veselības ministrijas (VM) īstenotā projekta vadība ir bijusi saraustīta un neefektīva, savukārt uzraudzība - nepietiekama. Līdz ar to neviens E-veselības pakalpojums nebija pieejams un nozares profesionāļi nebija ieinteresēti izmantot E-veselību. Bažas bija arī par sistēmas un tajā uzkrāto datu drošību. Revīzijā VM tika sniegti 35 ieteikumi četrās būtiskās jomās - politikas pārvaldība, E-veselības pieejamība, projekta realizācija, kā arī sistēmas drošība un datu aizsardzība.
Vērtējot VM paveikto, VK secina, ka, salīdzinot ar revīzijā konstatēto, e-veselības uzraudzība, realizācija un drošības jautājumu risināšana ir būtiski uzlabojusies. VK vērtējumā VM ir ieviesusi 60 % revīzijā sniegto ieteikumu - ir uzlabota projekta realizācijas uzraudzība un nodrošināta atbilstošas kvalifikācijas speciālistu piesaiste, ir izstrādāti un pieejami e-pakalpojumi, saņemta Datu valsts inspekcijas atļauja personu datu apstrādei E-veselībā un novērsti kritiskākie sistēmas drošības un datu aizsardzības riski. Šobrīd līgumus par E-veselības lietošanu noslēgušas visas slimnīcas, 60% iestāžu, kurās pieejami ambulatorie pakalpojumi, 90% aptieku un 35% ģimenes ārstu prakšu.
Negatīvi vērtējams, ka VM visā projekta pārvaldībā un uzraudzībā kā mērķi nav izvirzījusi e-veselības ieguvumu saņemšanu, bet gan orientējas uz ES fondu projektu formālu pabeigšanu, un normatīvajos aktos noteikto E-veselības lietošanas obligāto uzsākšanas termiņu, kurš regulāri tiek atlikts. Nav ievēroti arī ERAF finansējuma izlietojumam atbilstoši saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principi - vairākos e-veselības projektos daļa izdevumu tika atzīti par neattiecināmiem. Turklāt Nacionālais veselības dienests, nepiemērojot līgumsodus sistēmas izstrādātājam 124 131,71 eiro apmērā par termiņu kavēšanu, nav ievērojos likuma prasību rīkoties tā, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu.
VK uzsver, ka VM jāturpina darbs, lai nodrošinātu, ka gan sabiedrība, gan veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, gan valsts gūst labumu no e-veselības ieviešanas. Iepriekš noteiktais obligātais E-veselības lietošanas termiņš vairakkārt ir pārcelts un šobrīd noteikts 2018. gada 1. janvāris. Līdz tam VM un NVD jāpanāk maksimāli augsta ģimenes ārstu prakšu iesaiste E-veselībā, jānovērš atlikušās problēmas sistēmas drošībā un datu aizsardzībā, kā arī jānodrošina sistēmā uzkrāto datu pareizība un kvalitāte.
