Ilma Čepāne, partijas Pilsoniskā Savienība frakcijas pārstāve, pēc iepazīšanās ar dažādu valsts amatpersonu Valsts ieņēmumu dienestā pieejamām valsts amatpersonu ienākumu deklarācijām, secinājusi, ka atsevišķu ministriju valsts sekretāri, valsts sekretāru vietnieki, tāpat arī šo valsts sekretāru padomnieki, ministru padomnieki atalgojuma ziņā daudzkārt pārspēj ministrus un Ministru prezidentu.

Kā uzsver I. Čepāne, Aigara Kalvīša ienākumi pērn bijuši vairāk nekā 32 tūkstoši latu. Finansu ministra Ata Slaktera kabatā ieripojuši aptuveni 23 tūkstoši, bijušā Iekšlietu ministra Ivara Godmaņa ienākumi bijuši 25 tūkstoši, Mārtiņa Rozes ienākumi - apmēram 30 tūkstošu un Aināra Šlesera deklarācijā minēti tikai 23 764 lati.

I. Čepāne norāda, ka atsevišķu ministriju valsts sekretāri, valsts sekretāru vietnieki, tāpat arī šo valsts sekretāru padomnieki, ministru padomnieki atalgojuma ziņā daudzkārt pārspēj ministrus un Ministru prezidentu, un pat arī Valsts prezidentu.

Veselības ministram Guntim Belēvičam, kurš aktīvi meties cīņā ar veselības aprūpes sistēmas slimībām, ar padomiem palīdz biznesā rūdīti cilvēki , otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Jānis Stakens ir ārštata padomnieks, nesaņem atalgojumu. Viņš dod padomus jomā, kā darboties ar jēgu. Savukārt Ēriks Zaporožecs ir štata padomnieks, viņš ir saimniecisks cilvēks,» DB norāda G. Belēvičs. J. Stakens ir nekustamo īpašumu kompānijas New Europe valdes priekšsēdētājs, pirms tam daudzus gadus vadījis mazumtirdzniecības uzņēmumu Maxima Latvija. Savukārt Ē. Zaporožecs daudzus gadus strādājis atkritumu apsaimniekošanas jomā, šobrīd ir uzkopšanas, ēku uzturēšanas un ekspluatācijas SIA Tehhe valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks. Otrs uzņēmuma līdzīpašnieks pastiprināti ir Eco Baltia grupa, liecina Lursoft informācija. Abi ministra padomnieki kopā ar G. Belēviču pēdējās Saeimas vēlēšanās startēja no Zaļo un zemnieku savienības saraksta, izriet no Centrālās vēlēšanas komisijas informācijas.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) nosūtījusi vēstuli Valsts prezidenta kancelejai ar piedāvājumu izmantot dzīvokli Smilšu ielā 7 kā bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera pastāvīgo mājvietu, sacīja VNĪ pārstāve Daiga Laukšteina.

Šo dzīvokli Smilšu ielā 7 iepriekš izmantoja ASV vēstniecības diplomāti, un dzīvoklis atbrīvojās, kad ASV vēstniecība pārcēlās uz jaunajām telpām Remtes ielā 1. Dzīvoklim Smilšu ielā 7 ir 288 kvadrātmetru platība un tas ir divstāvīgs, līdz ar to nepieciešamības gadījumā to ir viegli sadalīt divos atsevišķos, pietiekami lielos dzīvokļos, skaidroja Laukšteina.

«Ja Valsts prezidenta kancelejai un Zatleram šis dzīvoklis būs piemērots, tad VNĪ būs ietaupījusi gan laiku, gan līdzekļus, jo nebūs jāizsludina konkurss par dzīvokļa iegādi un tas nebūs jāpērk,» sacīja Laukšteina.

Jau ziņots, ka Zatlera pagaidu dzīvoklis tiek īrēts no uzņēmējas Irēnas Pulkinenas, apstiprināja Pulkinena.

Nacionālās apvienības Saeimas frakcija atbalstīs Valsts prezidentu Valdi Zatleru otrajam prezidentūras termiņam, pēc tikšanās ar prezidentu žurnālistiem paziņoja viens no apvienības līderiem Roberts Zīle.

Viņš uzsvēra, ka līdz ar Nacionālās apvienības atbalstu Zatleram ir nodrošināta pārvēlēšana amatā.

«Pietiek pat ar trim ZZS deputātu balsīm, lai Zatlers tiktu ievēlēts,» norādīja Zīle.

Līdz ar to Nacionālās apvienības frakcija balsos vienoti, un brīvā balsojuma nebūs.

«Ja mēs kaut ko sakām, tad tā arī darām, tā arī balsosim,» Zīle apliecināja visu Nacionālās apvienības deputātu atbalstu Zatleram, par spīti iepriekš izskanējušajiem kritiskajiem viedokļiem. Tie esot bijuši individuāli viedokļi. Viņš ir pārliecināts, ka jaunie politiķi nemānīs sabiedrību tik nopietnā jautājumā kā balsojumā par Valsts prezidentu.

Pašreizējam Valsts Prezidentam Valdim Zatleram izredzes tikt ievēlētam uz otru pilnvaru termiņu esot lielākas nekā nulle, bet politisko procesu eksperts Jurģis Liepnieks LNT raidījumā 900 sekundes prognozēja, ka tas nenotiks.

Viņaprāt, V. Zatleram trūkstot, ko piedāvāt sabiedrībai, viņam neesot, ko teikt. Lielu izgāšanos viņa darbā neesot bijis, bet V. Zatlers neesot ideāls prezidents, uzskata Liepnieks.

Pašlaik Latvijas prezidentam kā amatpersonai esot pietiekami lielas pilnvaras, ja vien šajā amatā ir spēcīga personība, ko pierādījusi eksprezidente Vaira Vīķe - Freiberga. «Sabiedrībai vajag jaunu cerību,» sacīja J. Liepnieks. Viņš minēja arī vairākus sabiedrībā zināmus cilvēkus – Andri Guļānu, Māru Zālīti, Mārci Auziņu, kurus varētu izvirzīt augstajam amatam un kuri būtu tam piemēroti, bet daudzi no šiem cilvēkiem atsakoties kandidēt, jo sabiedrība un prese viņus uzreiz nomelnotu.

Saeimas Mandātu un ētikas komisijas sēdes laikā, kur tika skatīts jautājums par abu Valsts prezidenta amata kandidātu - pašreizējā prezidenta Valda Zatlera un Saeimas deputāta Andra Bērziņa (ZZS) - atbilstību Valsts prezidenta amata ieņemšanai, komisijas priekšsēdētājs Vitālijs Orlovs (SC) atgādināja V. Zatleram par jautājumiem, kas viņam tika uzdoti komisijā pirms ievēlēšanas amatā.

Citi deputāti Zatleram nekādus jautājumus neuzdeva, turpretī V. Orlovs vaicāja, vai Valsts prezidents atceras sēdi pirms četriem gadiem un kas viņam tajā taujāts. V. Zatlers atbildēja, ka toreiz viņam jautājumu uzdevis deputāts Ainars Latkovskis (V). Gan pats A. Latkovskis, gan V. Orlovs DB atzina, ka jautājumi toreiz bijuši saistīti ar pacientu «pateicībām», ko V. Zatlers kā ārsts esot saņēmis.

Nekāda zemteksta jautājumam gan neesot bijis, DB atzina V. Orlovs. Viņš vienkārši gribējis noskaidrot, vai Valdim Zatleram ir palikusi atmiņā pirmā Mandātu un ētikas komisijas sēde. V. Orlovs norādīja, ka Saskaņas centra frakcija šodien turpinās spriest par abiem kandidātiem, taču deputātu vidū viedokļi par tiem dalās, tāpat kā sabiedrībā.

Lai noorganizētu Latvijas Valsts prezidentam Valdim Zatleram apmeklējumu vienā no lielākajiem Taškentas tirgiem, par kārtīgu pakazuhu (izrādīšanās) 6. oktobrī Uzbekistānā parūpējās Latvijas prezidenta vizītes rīkotāji no uzbeku puses.

Lai gan Taškentā tirgi strādā aptuveni no 4 rītā līdz 5 pēcpusdienā, V. Zatlera vizīte tajā tika organizēta ap sešiem vakarā. Pirms šā apmeklējuma atbildīgie Uzbekistānas valsts dienesti bija parūpējušies, lai tas tiktu perfekti iztīrīts, bet visi pārdevēji apgādāti ar jauniem zaļiem priekšautiem, kādus viņi ikdienā nemaz nelieto. Turklāt ļoti uzskatāmi bija redzams, ka gan pārdevēji, gan arī „pircēji” gaidīja delegācijas ierašanos. Respektīvi, cilvēki stāvēja un gaidīja V. Zatlera ierašanos, lai precīzi tajā brīdī, kad viņa automašīna ieradās tirgus teritorijā, sāktu imitēt tirgošanos. Tāpat, uzzinot, ka potenciālais pircējs ir no Latvijas oficiālās delegācijas, uzreiz tika apgalvots, ka no tik svarīgiem viesiem nauda netiek ņemta un izvēlētā produkcija ir dāvana.

Šodien plašsaziņas līdzekļu pārstāvjiem tika izrādīts nekustamais īpašums Elizabetes ielā 17, Rīgā, kas tika nodots bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera (RP) lietošanā un kuram, pēc izskanējušās informācijas, pēc tā iegādes par teju pusmiljonu latu izrādījies nepieciešams remonts vairāk nekā 80 tūkstošu latu apmērā.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) būvniecības direktora pienākumu izpildītājs Artis Dzirkalis, žurnālistiem izrādot Zatlera mājokli, norādīja, ka jau pirms tika nopirkts nepilnus 196 kvadrātmetrus plašais dzīvoklis Elizabetes ielā eksprezidenta Valda Zatlera vajadzībām, bija skaidrs, ka tajā būs nepieciešami papildu uzlabojumi, vienlaikus nebija zināms, cik tie izmaksās.

«Nebija skaidrs par summām, un tas arī nav šobrīd skaidrs. Bet tas, ka dzīvoklim būs nepieciešami uzlabojumi, jā,» norādīja Dzirkalis.

Taujāts, vai valsts nav «nošāvusi greizi» par 484 934 latiem iegādājoties dzīvokli, kura remontam vēlāk vēl nepieciešami aptuveni 80 000 latu, VNĪ pārstāvis sacīja: «Es nevaru komentēt dzīvokļa iegādi, jo bija vesela komisija, kas izlēma par šā dzīvokļa iegādi.» Vienlaikus viņš uzsvēra, ka no tolaik pieejamā piedāvājuma šis dzīvoklis bijis pats lētākais.

Dzīvoklis eksprezidentam, pašreizējam Reformu partijas Saeimas frakcijas vadītājam Valdim Zatleram, tiks pirkts no uzņēmējas Irēnas Pulkinenas, apstiprināja Pulkinena.

«Valsts prezidenta kanceleja rīkoja konkursu, pieteicāmies un uzvarējām - tas ir tas pats dzīvoklis, kuru Zatlera vajadzībām patlaban izīrēju. Uzvarētāju noskaidroja konkursa komisija desmit cilvēku sastāvā. Summu, par kādu dzīvoklis tiks pirkts, es neesmu tiesīga atklāt,» sacīja Pulkinena.

Atbildīgā komisija, ievērojot konkursa nolikuma noteikumus, pieņēma lēmumu iegādāties dzīvokli no Pulkinenas, kuras dzīvokļa īpašuma piedāvājuma cena ir 484 934 lati, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Pulkinenas dzīvokļa īpašums atrodas Elizabetes ielā, Rīgā, un tā platība ir 195,33 kvadrātmetri. Atbildīgā komisija 27.jūlijā pieņēma lēmumu par dzīvokļa īpašuma iegādi un informācija par konkursa rezultātiem ir nosūtīta pretendentiem, Zatleram, kā arī VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un Finanšu ministrijai, norādīja prezidenta kancelejā.

Vakar jauno izpildītāju konkursa Jaunais vilnis noslēguma pasākumu topošās Zatlera reformu partijas (ZRP) līderis Valdis Zatlers pavadīja kopā ar paša piesaukto oligarhu, partijas LPP/LC līderi Aināru Šleseru.

ZRP pārstāve Daiga Holma aģentūrai LETA apgalvoja, ka vakar Jaunā viļņa noslēgumā restorānā notikušajā ballītē Šlesers Zatleram blakus apsēdies neaicināts. Holma neizslēdza, ka notikušais varētu būt provokācija, jo tūlīt parādījies fotogrāfs un iemūžinājis abus politiķus sarunājamies.

Kā skaidroja Holma, konkursa organizācijas komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Šenkmans uzaicinājis eksprezidentu uz pasākumu saņemt medaļu, kas piešķirta arī komponistam Raimondam Paulam, Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, Šleseram un vēl kādam.

Zatleram sākumā blakus sēdējis Šenkmans. Kad viņš uz brīdi savu vietu atstājis, tajā neaicināts apsēdies Šlesers. «Viņi pārmija pāris vārdus par festivālu, un ar to šī epizode beidzās. Vienkārši Šlesers apsēdās ne savā vietā,» teica eksprezidenta pārstāve, «vai tā bija provokācija, grūti teikt. Bet bija aizdomīgi, ka fotogrāfs parādījās tieši uz šo brīdi».

Bijušā Valsts prezidenta Valda Zatlera pagaidu dzīvoklis tiek īrēts no uzņēmējas Irēnas Pulkinenas, apstiprināja Pulkinena.

«Ēkā Elizabetes ielā 17 atbrīvojās viens no man piederošajiem trīs dzīvokļiem. Tajā brīdī Valsts kanceleja meklēja dzīvokli Zatleram, es iesniedzu piedāvājumu, un šis dzīvoklis tika izvēlēts,» sacīja Pulkinena. Dzīvokļa īres līgums patlaban noslēgts uz 18 mēnešiem.

Viņa piekrita, ka īres maksa par šo dzīvokli nav liela salīdzinājumā ar līdzīgas platības ekskluzīviem dzīvokļiem Rīgas klusajā centrā. «Tomēr tā ir garantēta ienākuma summa, un valsts būs stabils maksātājs. Mūsdienās jau īrnieki ir dažādi, bet šajā gadījumā ir drošības garantija,» skaidroja Pulkinena.

Uzņēmēja piebilda, ka eksprezidenta ģimenei nebija nekādu papildu prasību pret dzīvokļa iekārtojumu un arī papildu remonts pirms izīrēšanas nebija jāveic. «Nezinu, vai Zatlera ģimene tur jau dzīvo, bet mēbeles uz dzīvokli tiek vestas. Tie ir patīkamākie īrnieki, kādi man ir bijuši,» piebilda Pulkinena.

VAS Valsts nekustamie īpašumi pilnvaroti par gandrīz 495 tūkstošiem latu iegādāties dzīvokli eksprezidenta Valda Zatlera vajadzībām Rīgā, Elizabetes ielā 17.

Saskaņā ar valdības pieņemto lēmumu Finanšu ministrijai (FM), sagatavojot priekšlikumus šā gada valsts budžeta grozījumu izskatīšanai Saeimā otrajā lasījumā, jāiekļauj priekšlikums par finansējuma paredzēšanu nekustamā īpašuma Rīgā, Elizabetes ielā 17, iegādei.

V. Zatleram izvēlētais dzīvoklis ir 195,33 kvadrātmetrus plašs. Tā iegāde izmaksās 484,9 tūkstošus latu, bet vēl 9,7 tūkstoši latu nepieciešami, lai segtu ar dzīvokļa iegādi saistītos izdevumus - valsts nodevu un kancelejas nodevu. Dzīvokli VAS Valsts nekustamie īpašumi iegādāsies no uzņēmējas Irēnas Pulkinenas.

«Protams, Zatleram,» lūgts nosaukt gada cilvēku - neveiksminieku, kam šajā ziņā pienāktos grand prix, sacījis politikas veterāns Jānis Jurkāns.

«Latvijas vēsturē nav un ilgi nebūs otra tāda cilvēka, kurš tik muļķīgi pats sev būtu iešāvis kājā, izniekojot milzīgu politisko kapitālu,» laikrakstam Neatkarīgā sacījis Jurkāns.

Uz iebildi: «Tepat, šajā telpā, vēl jūnija sākumā sociologs Freimanis prognozēja, ka Zatleram tikai jāpasvilpj, lai no katras vārtrūmes pie viņa mestos fanu pūļi.» Jurkāns atbildējis: «Uzsvilpa. Atnāca Inguna Sudraba. Zatlers saka: klau, man vajag jūsu seju! Viņa prasa: vai ta citas ķermeņa daļas nemaz neinteresē? Nu, neinteresē... Ko tad darīsit ar manu seju? Nezinu, šo to... Sudraba aiziet. Atnāk prokurors Maizītis, tiesnesis Guļāns - atkal tas pats.

«Protams, premjeram ir savi trūkumi. Viņš nav nekāds spožais orators un ideologs, taču savu darbu dara un atstāj samērā nekaitīga cilvēka iespaidu,» runājot par pašreizējo Latvijas premjeru Valdi Dombrovski, intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis politologs Ivars Ījabs.

«Viņš neārdās, publiski muļķības nerunā, nevienam uz varžacīm nekāpj. Es teiktu, ka sabiedrība pie Dombrovska ir pieradusi. Diez vai kaut ko labāku par viņu būtu iespējams atrast,» viņš turpinājis.

«Grūti iedomāties citu premjera kandidātu, par kuru visi spētu vienoties. Tieši šā iemesla dēļ Dombrovska valdībai stāv priekšā vēl daudzas garas dienas,» uzskata politologs.

Viņš norāda: «Acīmredzot tieši šāds valdības modelis ar samērā mierīgu premjeru Latvijā ir gana strādātspējīgs. Ministru prezidents galvenokārt pilda koordinatora, faktiski tāda kā krupjē lomu. Solīdi izvelk kārtis un pieklājīgi saka: tagad, lūdzu, kungi, spēlēsim šādi...»

Ja Valsts pārvaldes iekārtas likumā tiks noteikts, ka ministru padomnieku algu maksimālais apmērs nedrīkst pārsniegt ministra algu, kam piemērots koeficients 0.6, reāli algas tiks samazinātas tikai 23 padomniekiem, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Algas šiem padomniekiem būtu jāsamazina no 1 % līdz 38 % apmērā un tās nedrīkstētu pārsniegt 1288 Ls mēnesī pirms nodokļu nomaksas.

Algas, kas pārsniegtu jaunos ministru padomnieku algu «griestus» šobrīd saņem tikai atsevišķi finanšu, veselības, aizsardzības, reģionālās attīstības un pašvaldību lietu, iekšlietu un labklājības ministru padomnieki, kā arī vairāki premjera padomnieki, liecina Finanšu ministrijas apkopotā informācija.

Šobrīd vislielākās algas saņem finanšu ministra un veselības ministra biroju vadītāji – viņu mēnešalgas pirms nodokļu nomaksas ir 2094 Ls.

Konsultatīvo amatpersonu un darbinieku, proti, augstāko amatpersonu padomnieku mēnešalgām tiek plānots noteikt ierobežojumus – tās nedrīkstēs pārsniegt ministra algu, kam piemērots koeficients 0.6. Tas nozīmē, ka padomnieku algas pirms nodokļu nomaksas nedrīkstēs pārsniegt 1 288 Ls mēnesī.

To paredz Valsts pārvaldes iekārtas likuma grozījumi, kurus Saeima ceturtdien pieņēma otrajā lasījumā.

Grozījumi arī noteikts amatu apvienošanas ierobežojumus cilvēkiem, kas nav valsts amatpersonas, bet ieņem atalgotus amatus tiešās, atvasinātās vai pastarpinātās publiskās pārvaldes iestādēs. Šīs personas savu amatu vai darbu varēs savienot ar ne vairāk kā diviem citiem atalgotiem darbiem.

Likuma grozījumi stāsies spēkā 2009. gada 1. martā.

Turpmāk Ministru prezidenta Valda Dombrovska (Vienotība) padomnieks ekonomikas jautājumos būs Jānis Miķelsons.

Viņa galvenie amata pienākumi būs saistīti ar premjera konsultēšanu un līdzdarbošanos valdības politikas veidošanā finanšu un ekonomikas jomās, DB informāja Valsts kancelejas pārstāve Ieva Aile.

J.Miķelsons kopš 2002.gada bijis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas Ekonomiskās analīzes departamenta direktors. Ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu Latvijas Universitātes Eiropas studiju maģistra programmā, kā arī bakalaura grādu Ekonomikas un vadības fakultātes Analītiskās ekonomikas programmā. Mācījies arī Zviedrijā un Dānijā.

Kopumā Ministru prezidenta birojā strādā pieci politiskie padomnieki – biroja vadītāja Olita Augustovska, premjera preses sekretāre Līga Krapāne, ārlietu padomniece Solveiga Silkalna, padomniece juridiskajos jautājumos Sandra Bukane, un tagad arī padomnieks ekonomikas jautājumos.

Kompensāciju izmaksai saistībā ar valdības maiņu darbu zaudējušajiem ministriem Valsts kancelejai piešķirti 29,4 tūkst. Ls, savukārt premjera padomnieku kompensācijām par neizmantoto atvaļinājumu 2 323 Ls.

Nauda tiks ņemta no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, otrdien nolēma valdība.

Uldis Augulis - bijušais satiksmes ministrs, saņems 1 714 latus par neizmantoto atvaļinājumu.

Rolands Broks - bijušais izglītības un zinātnes ministrs, par neizmantoto atvaļinājumu saņems 1 636 latus un vēl 1 718 latus kā atlaišanas pabalstu mēnešalgas apmērā.

Valdis Dombrovskis - premjers, saņems 2 189 latus par neizmantoto atvaļinājumu.

Jānis Dūklavs - bijušais zemkopības ministrs, par neizmantoto atvaļinājumu saņems 1 395 latus.

Sarmīte Ēlerte - bijusī kultūras ministre, par neizmantoto atvaļinājumu saņems 325 latus un 1 718 latu atlaišanas kompensāciju.

Rīgas vicemērs Andris Ameriks (LPP/LC) ir lepns, ka viņa padomnieki ir partijas biedri - bijušais premjers Andris Bērziņš un bijušais ministrs Ainars Baštiks, vēsta laikraksts Diena.

Tikpat gandarīts mēra vietnieks esot, ka pašvaldības kapitālsabiedrības Rīgas nami valdē kopš janvāra strādā bijušais tieslietu ministrs Mareks Segliņš (TP), bet SIA Rīgas ūdens valdē - bijušais Saeimas deputāts Vitālijs Aizbalts (LPP/LC).

Tas, ka minētajiem pietrūka vēlētāju atbalsta Saeimas vēlēšanās, A. Ameriku neuztraucot. «Viņiem nepaveicās kā politiķiem, bet man viņi nav vajadzīgi kā politiķi - man viņi ir vajadzīgi kā profesionāļi,» Dienai sacījis domes priekšsēdētāja vietnieks, kas kā akcionārs minētajos uzņēmumos izraugās valdes locekļus.

Pirmdien laikā starp pulksten 10 un 11 Diena nolēmusi apmeklēt abus pašvaldības uzņēmumu valdes locekļus darba vietā, iepriekš ierašanos nepiesakot. SIA Rīgas ūdens ēkā katram pārstāvim esot darba kabinets ar plāksnīti, uz kuras ir šā cilvēka uzvārds. «V. Aizbalts bija savā darbavietā, un šķita, ka viņš arī strādāja, jo atsaucās uz tālruņa zvaniem, sarunāja tikšanās,» vēsta laikraksts.

Kamēr Rīgas mērs imitē taupības režīmu un uzdod padotajiem sagatavot taupības plānus, pats no astoņām sekretārēm atteikties neplāno.

Rīgas mērs Jānis Birks Db pastāstīja, ka taupības režīmā saskata dažādas iespējas «savilkt jostu», tostarp viena no tām ir darbinieku skaita samazināšana jeb domes struktūrvienību optimizēšanu, un dažādu amatu funkciju apvienošana.

Prognozes nepiepildās

J. Birks pastāstīja, ka darbinieku optimizācija nepieciešama tādēļ, ka sākotnējās pašvaldības ienākumu prognozes nepiepildās un pašvaldība no iedzīvotāju ienākuma nodokļa iegūs par 17 miljoniem latu mazāk, nekā plānots, savukārt no nekustamā īpašuma nodokļa ienākumi samazināsies par 9 miljoniem latu. Līdz ar to ir jāmeklē iespējas samazināt arī izdevumus. Viņš teica, ka 5.septembrī notiks budžeta komisijas sēde, kurā arī paredzēts diskutēt par to, kādā veidā varētu samazināt izdevumus. Tāpat J. Birks lūdzis savus vietniekus līdz 23. septembrim iesniegt 2009. gada budžeta optimizācijas priekšlikumus, kas ietvertu arī Rīgas domes struktūrvienību optimizēšanu. Db jau ziņoja (29.08.), ka, neskatoties uz taupības režīmu, Rīga domes Pilsētas attīstības departaments un Būvvalde nākamgad kopumā pieprasījuši 79 jaunas štata vietas, savukārt Īpašuma departaments darbinieku skaitu vēlas palielināt par vismaz 35 cilvēkiem.

Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas ārštata padomnieks inovāciju jautājumos būs Latvijas Elektrotehnikas un elektronikas rūpniecības asociācijas prezidents Normunds Bergs, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Bergs ir arī SAF Tehnika valdes priekšsēdētājs.

Iepriekš vēstīts, ka Straujumai ir vairāki ārštata padomnieki, tostarp veselības aprūpes jautājumos Renārs Putniņš, nacionālās drošības jautājumos Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone-Godmane, Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents Juris Biķis tautsaimniecības jautājumos, bet enerģētikas jautājumos - Artis Kampars.

Informācija valdības mājas lapā liecina, ka Straujumas birojā strādā vairāki «štata padomnieki»: padomniece ārlietās - Dace Treija – Masī, juridiskajos jautājumos - Ilze Skrodele, padomniece Eiropas Savienības jautājumos - Alise Balode, padomniece projektu vadības jautājumos - Vita Razminoviča.

Valsts prezidenta Valda Zatlera paziņojums par gatavību kandidēt uz šo amatu atkārtoti vairs neļaus valdošajai koalicījai izvairīties no skaidras attieksmes paušanas, raksta Diena.

Opozīcija uzskata, ka Vienotībai un Zaļo un Zemnieku savienībai tagad būs vai nu jāpliecina atbalsts V. Zatleram, vai arī jānosauc iemesls, kāpēc deputāti nevarētu par viņu balsot un ir nolēmuši izvirzīt citu kandidātu.

Dienas veiktā Saeimas deputātu aptauja liecina, ka V. Zatleram pagaidām nav deputātu vairākuma atbalsta.

«Esmu gatavs runāt ar politiskajiem spēkiem par manu kandidēšanu šajās vēlēšanās,» vakar preses brīfingā pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Valdi Dombrovski teica V. Zatlers.

Viņš esot saņēmis daudzu iedzīvotāju, pašvaldību, sabiedrisko organizāciju un atsevišķu sabiedrībā pazīstamu cilvēku atbalstu kandidēt nākamajam Valsts prezidenta vēlēšanu termiņam. V. Zatlers nolēmis kandidēt, lai «varētu turpināt iesākto darbu». Savu programmu nākamajiem četriem gadiem V. Zatlers prezentēs Latvijas Universitātē 19. aprīlī.

Valsts prezidentam Valdim Zatleram, vēlākais, trešdien ir jānosauc potenciālais premjerministrs, uzskata Latvijas Pirmās partijas/Latvijas ceļa (LPP/LC) līdzpriekšsēdētājs Ainārs Šlesers.

Pēc konsultācijām ar Tautas partiju, A. Šlesers atzina, ka LPP/LC izjūt zināmu rūgtumu par to, ka Tautas partija kopā ar Zaļo un zemnieku savienību gāzusi Ivara Godmaņa valdību, tomēr LPP/LC neizslēdz iespēju strādāt Tautas partijas nominētā premjera Edgara Zalāna valdībā. A. Šlesers atgādina, ka LPP/LC jau 2007. gada nogalē paudusi gatavību atbalstīt E. Zalānu premjera amatā, taču Valsts prezidents toreiz valdības vadītāja amatu uzticējis I. Godmanim.

Tādēļ arī šoreiz izvēle par to, kuram uzticēt valdības veidošanu, ir jāizdara V. Zatleram, uzskata LPP/LC līdzpriekšsēdētājs A. Šlesers.

Tautas partijas priekšsēdētājs Mareks Segliņš atzīst, ka pagaidām Tautas partija negatavojas atkāpties no prasības premjera amatam izvirzīt E. Zalānu. Pēc M. Segliņa domām, E. Zalāns varētu gūt arī Saeimas vairākuma atbalstu – viņa kandidatūru varētu atbalstīt gan I. Godmaņa valdību veidojošās partijas, gan Jaunais laiks, gan vēl kāda no opozīcijas partijām, proti, Saskaņas centrs vai Pilsoniskā savienība. Ideju par bezpartejisku premjeru M. Segliņš neatbalsta.