Ekonomikas krīze Latvijā un izvēlētie soļi tās pārvarēšanai līdzi nesa arī ēnas puses - augstu bezdarbu, algu samazināšanu, nodokļu paaugstināšanu un ēnu ekonomikas kāpumu, šodien Vīnē notiekošajā Euromoney Centrāleiropas un Austrumeiropas konferencē atzina Latvijas Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V).

Premjers savā uzrunā izklāstīja gan to, kā Latvija iekļuva ekonomiskajā krīzē, gan arī skaidroja, kādus mehānismus valdība izvēlējās krīzes pārvarēšanai. Dombrovskis atzina, ka problēmas sākās jau tad, kad mūsu valsts pievienojās Eiropas Savienībai un NATO 2004.gadā. Toreiz, sasniedzot pēc Latvijas neatkarības atgūšanas izvirzītos stratēģiskos mērķus, iespējams, bijām pārāk optimistiski, ka nu jau nekas slikts nevar ar mums notikt.

Arī globālā ekonomika tobrīd bija uz optimisma viļņa, tas viss veicināja plašu kapitāla ieplūdi Latvijā un pārkarsēja ekonomiku - bija milzīga inflācija un augsts tekošā konta deficīts, izveidojās burbulis nekustamā īpašuma sektorā. Vienlaikus arī valsts budžets bija nesabalansēts, tādējādi mūsu valsts virzījās uz krīzi. Premjers stāstīja arī par krīzes sākumu mūsu valstī, "Parex bankas" nacionalizāciju un vēršanos pēc starptautiskās palīdzības.

Itālijas jaunais premjers Enriko Leta apsolījis steidzīgi rīkoties, lai mainītu taupības politikas virzienu, kas «nogalina Itāliju». Tāpat viņš solījis, ka rezultāti būs redzami jau pēc 18 mēnešiem, pretējā gadījumā premjers uzņemšoties visu atbildību.

Savā inaugurācijas runā Itālijas premjers norādījis, ka centīsies panākt izmaiņas Eiropas Savienības (ES) taupības politikā un veicināšot ekonomisko izaugsmi un jaunu darba vietu rašanos. «Vienīgais iespējamais iznākums ir panākumi. Pēc 18 mēnešiem es pārbaudīšu, vai reformu programma iet uz priekšu, kā bija plānots. Tomēr gadījumā, ja kaut kas būs šķērsām, es uzņemšos visu atbildību,» uzsvēra jaunais Itālijas valdības vadītājs.

Premjers uzsvēra, ka no vienas pašas taupības politikas Itālija iet bojā, un izaugsmes veicināšanas pasākumi nevar pagaidīt, atzinis premjers, tostarp norādot, ka Romas parādu kalni smagi gulstas uz vienkāršiem valsts iedzīvotājiem, kurus jau tā pat nomocījis 11,6% lielais bezdarba līmenis.

Lielbritānijas iedzīvotājiem jādot tiesības izteikties par Eiropas Savienību (ES), sacījis britu premjers Deivids Kamerons, uzstājoties ar savu ilgi gaidīto, bet vairākkārt atlikto runu. Britu premjers apsolījis sarīkot referendumu par Apvienotās Karalistes izstāšanos vai palikšanu ES, ja Konservatīvo partija uzvarēs nākamajās vēlēšanās.

[Papildināts viss teksts]

Pirms referenduma rīkošanas Lielbritānijas premjers vēlas panākt izmaiņas Londonas un Briseles attiecībās. Pēc tam britiem tikšot dota «ļoti vienkārša izvēle» - iespēja panāktajām izmaiņām piekrist, atbalstot Apvienotās Karalistes dalību ES, vai arī balsot par izstāšanos no savienības, vēsta britu mediji. Britu premjers atzina, ka gadījumā, ja izdosies panākt izmaiņas Londonas un Briseles attiecībās, viņš veltīs savu «sirdi un dvēseli», lai nodrošinātu Lielbritānijas palikšanu ES.

Paredzēts, ka referendums par Lielbritānijas dalību ES tiks sarīkots pēc 2015. gadā notiekošajām parlamenta vēlēšanām, bet ne vēlāk kā līdz 2017. gadam. Tautas nobalsošana nenotiks ātrāk tāpēc, ka tad britiem tiktu dota «nepareiza izvēle», jo Eiropa pēc pārdzīvotās eirozonas krīzes mainīsies, uzskata D. Kamerons. Viņš norādīja, ka uzskata sevi par Lielbritānijas dalības ES aizstāvi, tomēr brīdināja, ka, ja bloks nemainīsies, Apvienotā Karaliste var «doties uz izeju».

Itālijas parlaments apstiprinājis jaunus pasākumus, kuriem nākamo trīs gadu laikā būtu jāsamazina Romas izdevumi un jāpalīdz ietaupīt 26 miljardus eiro. Tikmēr valstī pastiprinājusies recesija.

Eiropas dienvidu valsts jauno taupības pasākumu ietvaros paredzējusi samazināt sabiedriskā sektora darbinieku skaitu. Tāpat «griezumi» paredzēti Itālijas ministriju tēriņos, bet par septiņiem tūkstošiem samazināt iecerēts vietu skaitu valsts slimnīcās.

Daļa no taupības programmas - 4,5 miljardu eiro apmērā - tiks ieviesta jau līdz šā gada beigām, bet atlikuši 21,5 miljardi – tuvāko divu gadu laikā. Gada otrajā ceturksnī Itālijā pastiprinājusies recesija – valsts ekonomika samazinājusies par 0,7 procentiem, salīdzinot ar iepriekšajiem trim mēnešiem. Itālijas aizņemšanās izmaksas joprojām ir pārsniegušas sešu procentu atzīmi, tādējādi izdarot pamatīgu slogu uz valsts finansēm.

Ziņa par Latvijas premjera Valda Dombrovska atkāpšanos no amata nonākusi arī starp pasaules lielāko mediju «karstajām» ziņām.

«Latvijas premjers atkāpjas no amata saistībā ar lielveikala jumta sabrukšanu,» virsrakstā ziņo USA TODAY.

«Pēc traģēdijas atkāpjas Latvijas premjers,» - tā Washington Post.

«Latvijas premjers Dombrovskis atkāpjas pēc jumta nāvējošās sabrukšanas,» - Bloomberg.

«Latvijas premjers atkāpjas no amata pēc Rīgas lielveikala katastrofas,» - Reuters.

Runām par budžeta atvēršanu šā gada laikā un papildus konsolidācijas pasākumiem nav pamata, tomēr nevar izslēgt, ka mainīsies kādas izdevumu pozīcijas, Latvijas Radio 1 raidījumā Krustpunktā norādīja premjers Valdis Dombrovskis.

Ministru prezidents atzīmēja, ka šādas prognozes ir dzirdētas jau vairākus mēnešus, taču budžets ir pieņemts, ņemot vērā piesardzīgas un reālistiskas prognozes, un plānotais budžeta deficīts ir zemāks nekā Mārstrihtas kritērijos noteiktais.

Runājot par Eiropas valstu līgumu par fiskālās disciplīnas nostiprināšanu, V. Dombrovskis uzsvēra, ka, ja Latvija vēlas pievienoties eirozonai, tad jāpievienojas arī minētajam līgumam. Premjers atzina, ka sākotnēji paredzētajā līgumā bija iekļauti arī diskutabli punkti, kā, piemēram, par nacionālo budžetu apstiprināšanu Eiropas Komisijā. Šādus punktus, kas vēlāk tika izņemti, Latvija un arī citas valstis norādījušas kā problemātiskus. «Ja mēs esam nodrošinājuši finanšu stabilitāti – mums ir svarīgi, lai to nodrošina arī citas valstis,» sacīja V. Dombrovskis.

Veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) šodien Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) iesniedzis demisijas rakstu.

Kučinskis Belēviča demisiju ir pieņēmis un izdevis rīkojumu par viņa atbrīvošanu no amata, žurnālistiem apstiprināja pats premjers.

Pamatojums no manas puses ir tāds, ka viņš meloja, ko vakar vakarā man arī atzina. Es domāju, ka ļoti labs risinājums bija mana vēršanās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB), jo šodien, jebkurā gadījumā, ja nebūtu pats šo soli spēris, šie fakti acīmredzot būtu uzzināti, sacīja Kučinskis.

Viņš pārmeta Belēvičam melošanu. «Ja esi ierauts kaut kur iekšā, jebkurā gadījumā, tas ir viens stāsts. Bet esi vīrietis un pasaki, ka esi to darījis!»

Ekonomiskās krīzes beigas Itālijā jau ir saredzamas, bet eirozonai nevajadzētu pieļaut, ka Eiropas vienotā valūta kļūst par nesaskaņu avotu starp ziemeļu un dienvidu valstīm, paziņojis Itālijas premjers Mario Monti, vēsta Reuters.

«Pirms gada mēs uzskatījām, ka krīze mūs ir mazāk skārusi nekā patlaban, tomēr es uzskatu, ka tobrīd tā bija spēcīgāka,» sacīja Itālijas premjers, norādot, ka krīzes beigas, vairākos aspektos, ir pietuvojušās. Viņš arī norādīja, ka valdības uzsāktās reformas nesušas rezultātus daudz straujāk nekā bijis prognozēts.

Runājot konferencē Rimini, Itālijas premjers arī pauda bažas, ka pieaug nesaskaņas eirozonas dienvidu un ziemeļu valstu starpā. «Tā būtu liela traģēdija, ja eiro, kas ir Eiropas vienotības sapņa kronis, kļūtu par sabrukuma un aizspriedumu rašanās faktoru,» sacīja M. Monti.

Itālijas premjers norādīja, ka valsts parlaments esot pieņēmis lēmumus, kuri vairākus gadus tikuši atlikti un visaugstāko cenu par to, ka politiķi gadiem ilgi izvairījušies no reformām, visaugstāko cenu maksājuši Itālijas jaunieši. Tomēr pašlaik Itālijai esot lielāka ietekme Eiropā un pret valsti izturas ar respektu.

Dienas Bizness analizē potenciālos premjera amata kandidātus.

Atlase: Partiju reitingi augustā, saskaņā ar SKDS pētījumu par partiju popularitāti, pieskaitot neizlēmušo balsis, kas sadalītas proporcionāli izlēmušo balsīm.

Saskaņas premjera kandidāts Dombrovskis

Salīdzinot ar esošo premjeru, ilggadējo politiķi Māri Kučinski, Saskaņas premjera amata kandidātam Vjačeslavam Dombrovskim nav īpaši liela valdības darba pieredze, lai gan viņš ir bijis gan izglītības un zinātnes, gan arī ekonomikas ministrs. Nav tik ilga pieredze politikā, kaut arī Vjačeslavs Dombrovskis ir bijis Zatlera Reformu partijas priekšsēdētājs.

Toties pašreizējam premjeram Mārim Kučinskim nav tāda līmeņa izglītības un arī tik labu valodu zināšanu, kādas ir ekonomikas zinātņu doktoram Vjačeslavam Dombrovskim. Viņš labi runā latviski, krievu valoda viņam ir dzimtā, bet angļu valodā Vjačeslavs Dombrovskis ir ne tikai mācījies, bet arī bijis pasniedzēja palīgs Klarka Universitātē (ASV), kā arī ir dzīvojis Amerikas Savienotajās Valstīs. Trīs valodu un trīs kultūru zināšanas ir vērtīga bagāža iespējamajam nākamajam Latvijas premjeram, kas ļauj potenciāli aktīvi darboties ne tikai vietējā, bet arī reģionālajā un pasaules politikas līmenī.

Vīrusam politiskie uzskati ir vienaldzīgi, tāpēc Covid-19 ierobežošanā un apkarošanā jāiet straujiem soļiem uz priekšu, šorīt intervijā LTV raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Jau ziņots, ka Covid-19 izplatības ierobežošanai Latvijā valdība piektdien, 6.novembrī, plāno lemt par ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī no pirmdienas, 9.novembra. Tomēr par ārkārtējās situācijas izsludināšanu politiķu vidū valda atšķirīgi viedokļi.

Uz jautājumu, kā premjers vērtē kolēģu piesardzību šajā jautājumā, Kariņš atbildēja, ka pašlaik ir dažādi viedokļi un viņš saprot nozaru ministru bažas par to, kas notiks nozarē, ja tiks izsludināta ārkārtējā situācija. "Tomēr mums ir jāsaprot, ka šajā situācijā spert pakāpeniskus ierobežojošus soļus mēs nevaram, jo spēkā esošais reglaments ir nepietiekams, lai atslogotu veselības sistēmu cīņai ar Covid-19," sacīja premjers.

Premjers Valdis Dombrovskis (V) ir optimists un uzskata, ka Eiropas Savienība (ES) ekonomisko krīzi pamatā ir pārvarējusi un sliktākais jau ir aiz muguras.

ES noteikti jāmācās no krīzes un nākotnē nevajadzētu atkārtot kļūdas, intervijā laikrakstam Čas sacījis premjers, norādot, ka galvenā mācība ir ievērot fiskālo disciplīnu. Šajā nolūkā vairuma ES valstu līderi nesen parakstīja vienošanos par fiskālās disciplīnas ievērošanu.

Premjers atzinis, ka ekonomiskās krīzes apstākļos ES vairāk ir virzījusies centralizācijas virzienā un šī tendence turpināsies. ES tika diskutēts, vai ir iespējama monetārā savienība bez ekonomiskās savienības, un tika secināts, ka šāds modelis pastāvēt nevar, atzīmējis politiķis, prognozējot, ka arī turpmāk Latvijai būs jāvirzās uz dziļāku ekonomisko integrāciju un stingrāk koordinētu fiskālo politiku.

«Pašreiz izmaiņas sociālās apdrošināšanas iemaksu likmēs mēs neplānojam – ne paaugstināšanas virzienā, ne arī samazināšanas virzienā, zinot to, ka sociālajā budžetā vēl aizvien saglabājas deficīts, tā kā runa pamatā ir par iedzīvotāju ienākumu nodokli,» runājot par vadības ieceri mazināt darbaspēka nodokļus, sacīja premjers Valdis Dombrovskis.

«Vakar valdības sēdē mēs apstiprinājām bāzes izdevumus. Tas faktiski ieliek pamatu tālākajam darbam pie valsts budžeta, vērtējot ministriju un neatkarīgo iestāžu pieteiktās prioritātes, papildus finansējuma pieprasījumus. Attiecībā uz nodokļu politiku – šis jautājums būs jāskata kontekstā ar šiem budžeta papildus pieprasījumiem, jo uzstādījums ir no nākamā gada sākt samazināt darbaspēka nodokļus,» Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! sacīja premjers.

Viens no veidiem, kādā varētu tik samazināti darbaspēka nodokļi, paredz palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu. «Nodokļus palielināt mēs neplānojam. Runa šajā gadījumā – 2013. gada budžeta kontekstā – būs tieši par darbaspēka nodokļu samazināšanu, un neapliekamā minimuma palielināšana ir viens no soļiem darbaspēka nodokļu samazināšanā,» skaidro premjers. «Ja mēs iesim uz ienākumu nodokļa samazināšanu, tad tā notiks pakāpeniski ar uzstādījumu vairāku gadu laikā sasniegt Igaunijas un Lietuvas līmeni,» tā viņš.

Lai arī pēdējā laikā vērojams, ka daudzi vakcinējamie atsakās no "AstraZeneca" vakcīnām pret Covid-19, valsts pašlaik tomēr neapsver iespēju ļaut cilvēkiem izvēlēties, kādu vakcīnu viņi vēlētos saņemt, šorīt LTV "Rīta panorāmā" atzina premjers Krišjānis Kariņš (JV).

Taujāts, ko darīt ar tiem cilvēkiem, kas ir gatavi vakcinēties pret Covid-19, bet principiāli atsakās to darīt ar "AstraZeneca" vakcīnām, premjers tieši neatbildēja, sakot, ka pats ir potējies ar "AstraZeneca" vakcīnu un komplikāciju risks no tās ir ļoti niecīgs.

Es līdz šim šādos jautājumos esmu ieklausījies speciālistos, kuri saka, ka ir daudz drošāk potēties ar jebkuru poti nekā saslimt ar Covid-19, sacīja politiķis. Premjers uzsvēra, ka Latvijas valdība joprojām paļaujas uz Eiropas Zāļu aģentūras un vietējo ekspertu vērtējumu, ka šī vakcīna ir laba.

Vienlaikus premjers uzsvēra, ka šajā ceturksnī "AstraZeneca" Latvijā nav plānota kā plašāk lietotā vakcīna pret Covid-19, jo maijā ir gaidāmas "Pfizer" palielinātās piegādes, turklāt ienāksies arī "Moderna" un "Janssen" vakcīnas.

Ko mums pateica un ko gribēja pateikt Ministru prezidents Krišjānis Kariņš 29. novembra vakarā savā TV uzrunā?

Pirmie runu “tulkoja” iedzīvotāji sociālajos tīklos, šodien to dara mediji un es kā biznesa medija redaktore redzu, ka “tulkojums” nepieciešams arī uzrunas ekonomikas sadaļai, kura 8.55 minūšu garajā runā sākas tieši astotajā minūtē.

Ko tad premjers saka? Premjers vairākkārt savā Covid-19 uzrunā uzsvēra vārdu krīze un nonācis līdz uzrunas sadaļai par pandēmijas ietekmi uz ekonomiku atzina: “Šī krīze, iespējams, ir lielākā krīze, ko mūsu valsts piedzīvo kopš neatkarības atgūšanas.”

Pēc neatkarības atgūšanas Latvijā ir bijušas vairākas smagas krīzes un no 2008. gada krīzes mājsaimniecības un arī Latvijas valsts vēl nav atguvusies. Tas redzams valsts parāda apjomā, kurš tieši šīs krīzes laikā strauji auga.

Gadījumā, ja neiznāks vienoties par nodokļu iekasēšanas kārtību, parādu krīzes nomocītās Spānijas bagātākais reģions Katalonija varētu lemt par neatkarības pasludināšanu, brīdinājis autonomā apgabala premjers Arturs Mass (Artur Mass).

Viņš arī uzsvēra, ka Eiropas Savienībai (ES) ir jāsagatavojas savās robežās esošo valstu izjukšanai, raksta britu laikraksts The Daily Telegraph. «Pienāks brīdis, kad Eiropai par šo jautājumu būs jāsāk domāt. Būtu bezjēdzīgi, ka kaut kādu stingru normu dēļ tā [ES] nespētu piemēroties mainīgai realitātei,» sacīja Katalonijas premjers.

Katalonija, kas jau tā bauda plašu autonomiju, vēlas panākt lielāku fiskālo neatkarību no Madrides. Reģions vēlas pats iekasēt nodokļus, no kuriem Madridei izmaksātu tikai noteiktu daļu. Līdzīga kārtība ir Spānijas ziemeļos esošajā Basku zemē.

Otrdien Katalonijas galvaspilsētā Barselonā demonstrācijā pulcējās 1,5 miljoni cilvēku jeb viena piektā daļa no reģiona iedzīvotāju skaita. Demonstrācijas dalībnieki pieprasīja Katalonijas neatkarību un pauda neizpratni par to, ka reģiona nauda tiek izmantota Spānijas krīzes ugunsgrēka dzēšanai.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Grieķijā 6. maijā tiks sarīkotas pirmstermiņa parlamenta vēlēšanas, pavēstījis valsts premjers Luks Papdems, kurš atkāpies no sava ieņemamā amata. Premjers arī ticies ar Grieķijas prezidentu Karolu Papuliju un lūdzis viņu atlaist pašreizējo parlamentu, vēsta ārvalstu plašsaziņas līdzekļi.

Televīzijas uzrunā Grieķijas premjers uzsvēra, ka pēdējie pieci mēneši apliecinājuši Atēnu spējas pieņemt sarežģītus lēmumus, kas nepieciešami, lai apkarotu valsts parādu krīzi un nodrošinātu labāku nākotni.

Premjers arī norādīja, ka jauno parlamentu pēc ievēlēšanas sagaida sarežģīti uzdevumi, un aicināja visus valsts iedzīvotājus strādāt kopā. Parlamenta atlaišana nenozīmējot valdības atlaišanu, jo līdz 6. maijam nepieciešams vēl pieņemt nozīmīgus lēmumus.

Aizvadītajos mēnešos pamatīgi samazinājies grieķu atbalsts galvenajām valsts partijām – «Jaunajai Demokrātijai» un PASOK, kuras dominējušas Grieķijas politikā kopš 1974. gada. Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka «Jauno Demokrātiju» gatavi atbalstīt 18,2% grieķu, bet PASOK – 14,2%. Pēc vēlēšanām – jūnijā – Grieķijas parlamentam vajadzēs balsot par taupības pasākumiem 2013. – 2014. gadam.

Premjers Valdis Dombrovskis Zviedrijā akcentējis Latvijas panākumus krīzes pārvarēšanā.

Viņš šodien Stokholmā uzstājies ar runu par Latvijas pieredzi fiskālās disciplīnas ieviešanā un uzsvēris, ka Standard & Poors lēmums paaugstināt Latvijas kredītreitingu līdz investīciju līmenim ir apliecinājums pozitīvai tendencei Latvijas ekonomikas izaugsmē.

Standard & Poors ir pēdējā no pasaules ietekmīgākajām reitingu aģentūrām, kas paaugstināja kredītreitingu līdz investīciju līmenim.

«Latvija ir saņēmusi būtisku apliecinājumu tam, ka mūsu izvēlētais ceļš samazināt valsts izdevumus, lai pārvarētu finanšu krīzi, bija pareizs. Tas nozīmē arī to, ka mūsu galvenais mērķis ir sasniegts – valsts atgūst konkurētspēju un investoru uzticību,» apgalvojis premjers.

Izsludinātais konkurss uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora amatu ir beidzies bez rezultāta, šorīt Latvijas televīzijas raidījumā Rīta panorāma paziņoja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Neviens no konkursa otrajā kārtā izraudzītajiem četriem pretendentiem nav bijis piemērots, lai virzītu konkursa trešajai kārtai, līdz ar to konkursa komisija atzinusi, ka konkurss beidzies bez rezultāta.

Patlaban ir panākta vienošanās turpmāko divu nedēļu laikā meklēt cilvēku no iekšējām struktūrām bez konkursa, turklāt finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS) esot padomā vairāki pretendenti. Kolīdz viņa atgriezīsies no Briseles, ministre ķeršoties klāt pie šī jautājuma risināšanas, informēja Kučinskis.

Viņaprāt, konkursu nav vērts izsludināt, jo tas atkal var beigties bez rezultāta. Tāpēc vispirms mēģinās uzrunāt cilvēkus, kas strādā valsts pārvaldē un tādā gadījumā iespējams vienoties par pārcelšanu. «Ja risinājums būs neveiksmīgs, meklēsim citus variantus,» noteica Kučinskis.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Nacionālās apvienības (NA) veiktā "šantāžas mēģinājuma dēļ Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) ir nolēmis prasīt ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (NA) demisiju.

NA varēs izvirzīt jaunu kandidātu ekonomikas ministra amatam. Vienlaikus gan Kariņš pieļauj iespēju NA pašai lemt par to, kuru no saviem ministriem nomainīt. Premjers skaidroja, ka Vitenbergs patlaban demisijai ticis izvēlēts kā "jaunākais" NA ministrs.

No Kariņa šodien preses konferencē paustā secināms, ka viņš šantāžu saskata NA aicinājumā prasīt nu jau no amata atkāpušās iekšlietu ministres Marijas Golubevas (AP) demisiju, pretējā gadījumā NA solot aiziet no valdības.

Premjers uzsvēra, ka mērķis ir politiskā līdzsvara atjaunošana, tāpēc NA arī būs jānomaina viens ministrs. Tā kā NA pati nevienu savu ministru nenosauca, Kariņš nolēmis prasīt jaunākā ministra - gan amatā, gan gados - Vitenberga demisiju.

Lai arī premjers Valdis Dombrovskis uzskata, ka jautājums par kompensācijām Latvijas ebreju kopienai ir jārisina, sarunās ar ebreju kopienu viņš skaidri norādījis, ka šobrīd nevarēsim virzīties tā, kā to savulaik piedāvāja Aigara Kalvīša valdība.

Premjers sacīja, ka Kalvīša valdība savulaik ebreju kopienai piedāvāja no vienas puses īpašumu sarakstu un no otras puses budžeta kompensācijas vairāk nekā 30 miljonu latu apjomā.

«Ņemot vērā saspringto budžeta situāciju, mēs pašreiz nevaram runāt par budžeta kompensācijām, līdz ar to runa ir tieši par īpašumu restitūcijām,» LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Dombrovskis, piebilstot, ka ir plānotas ebreju kopienas tikšanās ar visām Saeimas frakcijām, pēc kurām koalīcija lems, kādi ir šo konsultāciju rezultāti un kāds ir iespējamais tālākais process.

Runājot par to, kādi jaunumi šobrīd ir saistībā ar tieslietu ministra kandidātu meklējumiem, premjers norādīja, ka «tuvākajā laikā nonāksim līdz rezultātam».

Demisiju iesniegušais premjers Valdis Dombrovskis varētu atgriezties Saeimā kā deputāts, par tālākiem nākotnes plāniem pagaidām nerunā.

Valdis Dombrovskis – vienīgais Latvijas premjers, kas atjaunotās Latvijas vēsturē spējis saglabāt savu krēslu trīs valdības pēc kārtas (kopš 2009. gada 12. marta – red.) – pēc sarunas ar Valsts Prezidentu Andri Bērziņu 27.12.2013. iesniedzis savu demisiju. Oficiāli minētais iemesls – politiskās atbildības uzņemšanās par šā gada 21. novembrī lielveikala Maxima sabrukšanas laikā bojā gājušajiem 54 cilvēkiem. Lai gan par savu atkāpšanos no amata premjers esot domājis kopš pagājušās ceturtdienas, gan Vienotības, gan citiem valdības ministriem notikušais ir pārsteigums, liecina publiskā reakcija. Vairāki politikas eksperti V. Dombrovska atkāpšanos vērtē kā politiski atbildīgu un cēlu soli. Jāpiebilst, ka nākamajām valdībām tiek atstāts ļoti smags mantojums, ne tikai saistībā ar pagaidām nenoskaidrotiem vainīgajiem veikala Maxima sabrukšanas lietā.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektoram mēnesī vajadzētu pelnīt vismaz tikpat daudz, cik nopelna analoģiska dienesta vadītājs Igaunijā, un šī summa ir 5800 eiro, šorīt intervijā LNT raidījumam 900 sekundes sacīja Valsts kancelejas direktors Mārtiņš Krieviņš.

Viņš minēja, ka tieši neadekvātais atalgojums, kāds patlaban pienākas VID ģenerāldirektoram, varētu būt viens no iemesliem, kāpēc konkurss uz šo amatu beidzās bez rezultāta.

Krieviņš pastāstīja, ka augusta vidū noslēgsies pētījums par atalgojuma atšķirībām privātajā un valsts sektorā. Viņš pieļāva, ka pēc iepazīšanās ar šī pētījuma rezultātiem varētu tikt izveidoti kādi izņēmumi attiecībā uz atalgojumu VID, bet par to vēl būšot jādiskutē. «Protams, mana preference būtu atrisināt atalgojuma jautājumu visā valsts pārvaldē kopumā,» sacīja Valsts kancelejas vadītājs.

Jautāts, kādu tieši atalgojumu viņa ieskatā vajadzētu saņemt VID ģenerāldirektoram, Krieviņš atbildēja, ka «tas minimums, uz ko mums vajadzētu iziet, ir Igaunijas Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora atalgojums, kas ir 5800 eiro mēnesī».

Aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP) nevēlas būt veselības ministra pienākumu izpildītājs un uzskata, ka veselības nozares vadīšana patlaban jāuzņemas pašam premjeram Krišjānim Kariņam (JV).

Pabriks aģentūrai LETA teica, ka par premjera paziņojumu attiecībā uz veselības ministres Ilzes Viņķeles (AP) demisijas pieprasījumu ir dubults pārsteigums. Pirmkārt, Pabrikam pārsteigums esot par to, ka premjers tik negaidīti, neinformējot koalīcijas partnerus, ir pieprasījis Viņķeles demisiju. Otrkārt, pārsteigums esot par to, ka, neparunājot ar pašu Pabriku, premjers publiski paziņojis, ka viņš būs Viņķeles aizvietotājs.

"Es nebūšu veselības ministra aizvietotājs. Es domāju, ka, par spīti kompetencēm un aizsardzības resorā esošajai labajai kārtībai un organizētībai, es uzskatu, ka man ir pienākums no šī goda atteikties. Tāpat, ņemot vērā, ka koalīcija sastāv no piecām partijām un vienmēr ir grūtības ar koordināciju, man nav tādu mehānismu, kā es varētu efektīvi īstenot to politiku, ko vēlētos veselībā un kādu vēlētos arī premjers," uzsvēra Pabriks.