DB Viedoklis

Zaudējam laiku. Steidzami jāvakcinē strādājošie!

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 14.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmēji aizvien uzstājīgāk pauž – ja vecie un slimie negrib potēties, tad jāļauj vakcīnu pret Covid-19 saņemt tiem, kuri to vēlas, lai varētu ātrāk atgriezties normālā darba dzīvē.

Skolotājiem, lai bērni var mācīties skolās un vecāki – pilnībā nodoties saviem darbiem, lai viņiem vairs nebūtu brīvprātīgi spiestā kārtā jākavē laiks ar mājmācības nodrošināšanu; skaistumkopšanas jomā strādājošajiem, lai visi var strādāt – arī tie, kuriem tas vēl joprojām liegts; tūrismā un sabiedriskajā ēdināšanā nodarbinātajiem, rēķinoties, ka tuvojas atpūtnieku sezona; tirgotājiem un visiem tiem, kuru darba pienākumi saistīti ar regulāru pārvietošanos starp valstīm vai klātienes saskarsmi ar cilvēkiem.

Rūpes par sabiedrības vārgāko daļu vara ir izrādījusi, daļa to pieņēmusi, citi dažādu iemeslu dēļ savu iespēju pasargāt veselību atsakās izmantot, nu laiks pievērst uzmanību tiem, kuri valsti ar savu darbu uztur. Un jādomā arī par globālo konkurētspēju – visas valstis brīdī, kad statistiski lielākā daļa iedzīvotāju būs vakcinēta, atcels ierobežojumus, tostarp ienākošajam tūrismam, un ir svarīgi būt starp pirmajiem šajā ziņā, nevis pēdējiem – lai vairāk pelnītu ar tūrisma eksportu, nevis vien tērētos importam.

Paredzams arī, ka tie, kuri būs vakcinēti, jau vasarā varēs brīvi pārvietoties un izmantot dažādus servisus, uzrādot tā dēvēto Covid-19 zaļo pasi. Taču vājā vieta šajā ziņā ir laiks – lai iegūtu maksimālu imunitāti, ar vakcīnām, kuras mums pārsvarā pieejamas, jāpotējas divreiz, un starp potēšanās reizēm ir pāris mēnešu. Tātad aprīļa vidū pirmo reizi vakcinētie otro vakcīnu varēs saņemt jūnija vidū. Un, jo vēlāk ļaus vakcinēt strādājošos, kuri neatbilst prioritārajām kategorijām, jo vēlāk viņi varēs izmantot no vīrusa pasargātu personu priekšrocības, tātad cietīs viņu konkurētspēja.

Skaidrs, ka ideāli būtu, ja vairums ekonomiski aktīvo cilvēku būtu vakcinēti uz to brīdi, kad Eiropā ieviesīs šīs Covid-19 zaļās pases. Bet tas arī nozīmē, ka priekšnoteikumi tam bija jāsāk nodrošināt jau vakar. Tostarp tas attiecas arī uz Latvijas gatavību laicīgi sākt izsniegt vakcinēto sertifikātus vietējai lietošanai, par ko kritika izskan pat valdības koalīcijas ietvaros.

Kā vēl pagājušā mēneša beigās vēstīja bbc.com, citas valstis jau ļoti aktīvi darbojas šajā ziņā. Izraēlā jau lieto savu green pass aplikāciju. Dānija no Lieldienām vietējā lietošanā ievieš Coronapas, to vēlāk izmantos arī starptautiski. Igaunija šomēnes ieviesīs savus digitālos sertifikātus.

Mēs tikmēr guļam cerībā, ka visā Eiropā būs izlemts par vienotu sistēmu, un pēc tam sāksim domāt, kā tai pieslēgties. Kā pielīmēti pēdējai vietai visās jomās...

Diemžēl redzam arī, ka vakcinēšanas procesa vadība joprojām tiek nodrošināta katastrofāli slikti. Kā liecina statista. com, saskaņā ar datiem uz 8. aprīli no katriem 100 tūkstošiem iedzīvotāju Latvijā bija vakcinēti vien 9,02, kamēr Lietuvā jau 22,82, bet Igaunijā – 23,27. Neko daudz nelīdz arī nupat iesāktā masveida vakcinācija, jo arī citās valstīs tādas tiek rīkotas, turklāt efektīvāk, līdz ar to mēs kā bijām atpalicējos, tā paliekam. Izpildītāju līmenī, kur iesaistīti privātie pakalpojumu sniedzēji, viss tiek darīts maksimāli efektīvi, taču problēmas ir, tā teikt, vadības spicē, tās nespējā operatīvi paplašināt potējamo loku, kad konstatēts, ka prioritāri vakcinējamie nav pietiekami atsaucīgi. Rezultātā, lai arī vakcīnu beidzot ir daudzmaz pietiekami, vakcinētāju ir gana daudz, tomēr tie nav maksimāli noslogoti.

Zaudējam laiku. Un ir pilnīgi skaidrs – viss notiktu nesalīdzināmi efektīvāk, ja arī vakcinēšanas procesa virsvadība tiktu nodota privātuzņēmēju rokās, ļaujot vairs neauklēties ar prioritārajām grupām un turpmāk vakcinējot visus, kas to vēlas. Un nav tam jārīko nekādi vakcinēšanas brīvās rindas pilotprojekti, eksperimenti vai vēl kas tamlīdzīgs, kas rada vien pastiprinātu ažiotāžu, nevēlamu drūzmēšanos un arī apliecina, ka tādu akciju rīkotāji nav īsti pārliecināti par to, ko dara. Pietiek jau ar tirdzniecības ierobežojumu sekām, frizieru iedzīšanu ēnu ekonomikā, bezjēdzīgu vakcinēties gribētāju reģistru utt. Jārada sistēma, kas ir loģiska, katram saprotama, lietojama un līdz ar to efektīva un droša. Un ātri, jo, kā jau teikts, mēs zaudējam laiku, zaudējam savu konkurētspēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aizdomīgu naudu var konfiscēt, par noziegumu nerunājot

Romāns Meļņiks, Jānis Goldbergs, 20.07.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par to, kā šobrīd saprot noziedzīgi iegūtu naudu, kā to konfiscē un kāda ir jaunā kārtības sapratne pēc Moneyval rekomendāciju izpildes, brīdī, kad pirmās mantas konfiskācijas Ekonomisko lietu tiesā jau notikušas, Dienas Biznesam ekskluzīvā intervijā stāsta Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšniece Ilze Znotiņa.

Fragments no intervijas

Romāns Meļņiks: Ir vesela rinda valstu, ar kurām biznesam ir apgrūtināta sadarbība. Uzņēmēji tā arī saka – pārceļam biznesu uz Lietuvu vai Igauniju un varam strādāt! Ārvalstu investori, kuri eksportē preces uz Krieviju, Kazahstānu vai citām valstīm, arī norāda, ka filiāli šādai darbībai labāk atvērt Lietuvā vai Igaunijā. Tur kontrolējošie dienesti neradot iespaidu, ka nauda varētu tikt atņemta. Kā jūs skaidrotu šo reakciju, vai mums ir citi spēles noteikumi nekā pārējā ES?

VIDEO: FID vadlīnijas nav normatīvais akts 

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanas pirmsākumā ir bankas vai kāda cita likuma...

Ilze Znotiņa: Jau ilgstoši mēģinu izskaidrot to, ko dara FID, un to, ko dara citas iestādes sistēmā. Par visu sistēmu atbildēju līdz 2020. gada februārim, kad Latvijai bija jāizkļūst no potenciālā riska tikt iekļautai Moneyval pelēkajā sarakstā. Vadīju gan darba grupu, gan delegāciju (Moneyval), un man bija mandāts runāt par jebkuru no tēmām, kas ir pakļautas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas jautājumam. Tagad es to jau vairāk nekā gadu nedaru, jo man šāda mandāta runāt par visu nav. Līdz ar to kontrolējošā institūcija, runājot par banku sektoru, ir Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), un tai ir jāsniedz atbildes par to, vai prasības attiecībā uz banku klientiem ir stingrākas vai mazāk stingras. Tas, ko esmu novērojusi, – ir kaut kāda uzņēmēju daļa, kura līdz šim varbūt nav bijusi tik ieinteresēta pilnībā sniegt visu informāciju bankām, un banku prasības ir strauji mainījušās. Tas liek domāt, ka vienai daļai uzņēmēju ir vieglāk pārreģistrēt savus bankas kontus citā ES valstī, nekā palikt šeit!

R.M.: Sakiet kā eksperte, vai tas, jūsuprāt, ir pareizi, ka atšķiras prasības ES valstīs un vietām var darboties uzņēmums bez kāda satraukuma, bet pie mums to nevar?

I.Z.: Tas nav pareizi! Kāpēc? Nepareizi rīkojas nevis Latvija, bet nepareiza ir situācija, kurā pat Eiropas Savienībā, kur ir tikai 27 valstis, ir dažāda pieeja šiem jautājumiem! Ir dažādas stingrības prasības ES, un ir vairākas valstis, kuras nav ieviesušas pat tā saucamo ceturto AML direktīvu, kurai bija jābūt ieviestai jau 2017. gada jūnijā. Tās ir pat ļoti lielas valstis.

Visu rakstu lasiet 20.jūlija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru