Uzņēmēji aizvien uzstājīgāk pauž – ja vecie un slimie negrib potēties, tad jāļauj vakcīnu pret Covid-19 saņemt tiem, kuri to vēlas, lai varētu ātrāk atgriezties normālā darba dzīvē.
Skolotājiem, lai bērni var mācīties skolās un vecāki – pilnībā nodoties saviem darbiem, lai viņiem vairs nebūtu brīvprātīgi spiestā kārtā jākavē laiks ar mājmācības nodrošināšanu; skaistumkopšanas jomā strādājošajiem, lai visi var strādāt – arī tie, kuriem tas vēl joprojām liegts; tūrismā un sabiedriskajā ēdināšanā nodarbinātajiem, rēķinoties, ka tuvojas atpūtnieku sezona; tirgotājiem un visiem tiem, kuru darba pienākumi saistīti ar regulāru pārvietošanos starp valstīm vai klātienes saskarsmi ar cilvēkiem.
Rūpes par sabiedrības vārgāko daļu vara ir izrādījusi, daļa to pieņēmusi, citi dažādu iemeslu dēļ savu iespēju pasargāt veselību atsakās izmantot, nu laiks pievērst uzmanību tiem, kuri valsti ar savu darbu uztur. Un jādomā arī par globālo konkurētspēju – visas valstis brīdī, kad statistiski lielākā daļa iedzīvotāju būs vakcinēta, atcels ierobežojumus, tostarp ienākošajam tūrismam, un ir svarīgi būt starp pirmajiem šajā ziņā, nevis pēdējiem – lai vairāk pelnītu ar tūrisma eksportu, nevis vien tērētos importam.
Paredzams arī, ka tie, kuri būs vakcinēti, jau vasarā varēs brīvi pārvietoties un izmantot dažādus servisus, uzrādot tā dēvēto Covid-19 zaļo pasi. Taču vājā vieta šajā ziņā ir laiks – lai iegūtu maksimālu imunitāti, ar vakcīnām, kuras mums pārsvarā pieejamas, jāpotējas divreiz, un starp potēšanās reizēm ir pāris mēnešu. Tātad aprīļa vidū pirmo reizi vakcinētie otro vakcīnu varēs saņemt jūnija vidū. Un, jo vēlāk ļaus vakcinēt strādājošos, kuri neatbilst prioritārajām kategorijām, jo vēlāk viņi varēs izmantot no vīrusa pasargātu personu priekšrocības, tātad cietīs viņu konkurētspēja.
Skaidrs, ka ideāli būtu, ja vairums ekonomiski aktīvo cilvēku būtu vakcinēti uz to brīdi, kad Eiropā ieviesīs šīs Covid-19 zaļās pases. Bet tas arī nozīmē, ka priekšnoteikumi tam bija jāsāk nodrošināt jau vakar. Tostarp tas attiecas arī uz Latvijas gatavību laicīgi sākt izsniegt vakcinēto sertifikātus vietējai lietošanai, par ko kritika izskan pat valdības koalīcijas ietvaros.
Kā vēl pagājušā mēneša beigās vēstīja bbc.com, citas valstis jau ļoti aktīvi darbojas šajā ziņā. Izraēlā jau lieto savu green pass aplikāciju. Dānija no Lieldienām vietējā lietošanā ievieš Coronapas, to vēlāk izmantos arī starptautiski. Igaunija šomēnes ieviesīs savus digitālos sertifikātus.
Mēs tikmēr guļam cerībā, ka visā Eiropā būs izlemts par vienotu sistēmu, un pēc tam sāksim domāt, kā tai pieslēgties. Kā pielīmēti pēdējai vietai visās jomās...
Diemžēl redzam arī, ka vakcinēšanas procesa vadība joprojām tiek nodrošināta katastrofāli slikti. Kā liecina statista. com, saskaņā ar datiem uz 8. aprīli no katriem 100 tūkstošiem iedzīvotāju Latvijā bija vakcinēti vien 9,02, kamēr Lietuvā jau 22,82, bet Igaunijā – 23,27. Neko daudz nelīdz arī nupat iesāktā masveida vakcinācija, jo arī citās valstīs tādas tiek rīkotas, turklāt efektīvāk, līdz ar to mēs kā bijām atpalicējos, tā paliekam. Izpildītāju līmenī, kur iesaistīti privātie pakalpojumu sniedzēji, viss tiek darīts maksimāli efektīvi, taču problēmas ir, tā teikt, vadības spicē, tās nespējā operatīvi paplašināt potējamo loku, kad konstatēts, ka prioritāri vakcinējamie nav pietiekami atsaucīgi. Rezultātā, lai arī vakcīnu beidzot ir daudzmaz pietiekami, vakcinētāju ir gana daudz, tomēr tie nav maksimāli noslogoti.
Zaudējam laiku. Un ir pilnīgi skaidrs – viss notiktu nesalīdzināmi efektīvāk, ja arī vakcinēšanas procesa virsvadība tiktu nodota privātuzņēmēju rokās, ļaujot vairs neauklēties ar prioritārajām grupām un turpmāk vakcinējot visus, kas to vēlas. Un nav tam jārīko nekādi vakcinēšanas brīvās rindas pilotprojekti, eksperimenti vai vēl kas tamlīdzīgs, kas rada vien pastiprinātu ažiotāžu, nevēlamu drūzmēšanos un arī apliecina, ka tādu akciju rīkotāji nav īsti pārliecināti par to, ko dara. Pietiek jau ar tirdzniecības ierobežojumu sekām, frizieru iedzīšanu ēnu ekonomikā, bezjēdzīgu vakcinēties gribētāju reģistru utt. Jārada sistēma, kas ir loģiska, katram saprotama, lietojama un līdz ar to efektīva un droša. Un ātri, jo, kā jau teikts, mēs zaudējam laiku, zaudējam savu konkurētspēju.
