Zems pašvērtējums traucē karjeras attīstībai 

Jurim un Jānim abiem ir 30 gadi, viņi abi pabeidza vienu un to pašu augstskolu ar ļoti līdzīgām sekmēm, abi strādā vienā specialitātē. Juris jau pāris gadus vada savu nodaļu, ļoti iespējams, ka tuvākajā laikā saņems paaugstinājumu. Jānis veic to pašu darbu, ko pirms sešiem gadiem. Viņš pelna uz pusi mazāk nekā Juris. Uz pusi! Kolēģi Jāni raksturo kā ļoti lādzīgu, tikai ar pārāk zemu pašvērtējumu. 

Maruta Ludāne, Intellego konsultante, 2013. gada 11. marts plkst. 11:31

Flickr.com /Victor1558/

Pētījumi apstiprina, ka cilvēki, kuri ir pārliecinātāki par sevi, ir arī apmierinātāki ar darbu, ko veic, viņiem ir augstāks sniegums darbā, lielāka motivācija; viņi vieglāk tiek galā ar stresu, saņem augstāku atalgojumu, straujāk virzās pa karjeras kāpnēm un retāk cieš no izdegšanas. Mēs zinām, ka ir vērts ieguldīt, piemēram, labā izglītībā, jo tā, visticamāk, ietekmēs mūsu izredzes darba tirgū, bet nereti būtiskākais šķērslis sekmīgai karjeras attīstībai ir nevis nepietiekama izglītība, pieredzes vai kontaktu trūkums, neizskatīgums vai zems intelekts, bet tieši zems pašvērtējums.  

Mēs visi intuitīvi precīzi mākam atpazīt zema pašvērtējuma pazīmes. Bieži nodurts acu skatiens, pieklusināts balss tonis, piekāpīga un pakļāvīga uzvedība. Kāpēc tas traucē karjeras attīstībā? Jo cilvēki ar zemu pašvērtējumu lielākoties rīkojas tā, it kā būtu izlasījuši grāmatu par 10 lietām, kā sabojāt savu karjeru, un tagad cītīgi seko tam punktu pa punktam. 

Pirmais un galvenais noteikums šādā grāmatā varētu būt: Esi neredzams! Tas nozīmē izvairīties no tā, ka tava vadība, kolēģi vai klienti tevi varētu pamanīt. Ja tev ir zems pašvērtējums, visticamāk, vairāk par visu tu baidies nonākt uzmanības centrā. Lai sekmīgi varētu tikt galā ar šo uzdevumu, tev, cik vien iespējams, jāizvairās no acu kontakta, ilgākām sarunām, sapulcēs tev labāk klusēt un izvairīties no sava viedokļa paušanas. 

Šāda uzvedība lielākoties nes augļus, un tevi nepamana. Tu pats neizrādi iniciatīvu, un tev arī netiek uzticēti sarežģīti uzdevumi. Līdz ar to tu gadiem ilgi vari veikt vienus un tos pašus pienākumus, un patiesībā būt diezgan «ērts» darbinieks, jo neraujies ne pēc augstākas atbildības, ne algas pielikuma. Vienīgi iespējams arī, ka ekonomikas lejupslīdes laikā tu varētu būt viens no pirmajiem, kurš darbu zaudē, jo tā īsti patiešām ne ar ko nebūsi izcēlies. 

Vēl viens no likumiem , kam nereti cilvēki ar zemu pašvērtējumu seko ar neticamu uzcītību, varētu skanēt: Dari visu, lai izgāztos! Šis ir likums, kas intuitīvi liekas gauži ačgārns, un neliekas ticami, ka kāds tā patiešām varētu apzināti rīkoties. Tomēr, ja tev ir pazemināts sevis novērtējums, visvairāk par visu tu baidies no neveiksmes un noraidījuma. Un vēl vairāk tu baidies no izdošanās! 

Jo izdošanās, pirmkārt, izjauktu tavu status quo, tas nozīmētu, ka tu nemaz neesi tik neveiksmīgs, tas nozīmētu, ka, iespējams, tev vērts uzstādīt sev augstākus mērķus, un, iespējams, tev ir vērts papūlēties tos sasniegt. Bet augstāka latiņa nozīmē lielāku iespēju kļūdīties un tikt noraidītam, vai ne?! Un tās jau atkal ir bailes kļūdīties. Tātad bailes no veiksmes, patiesībā ir tās pašas bailes no neveiksmes. Un šīs bailes ir tās, kas mudina cilvēkus darīt visu, lai tikai apstiprinātu savus negatīvos pieņēmumus par sev, pierādītu, ka viņi patiešām ir neveiksminieki. 

Ar zemu pašvērtējumu nepiedzimst, tas saistīts ar mūsu dziļākajām pārliecībām pašiem par sevi, ko ir noteikusi mūsu līdzšinējā pieredze un attiecības ar tuviem un svarīgiem cilvēkiem. Labā ziņa ir, ka, ja reiz tas veidojies pieredzes ceļā, pašvērtējumu ir iespējams arī mainīt. Ko darīt, lai zems pašvērtējums netraucētu veidot sekmīgu karjeru?

Izturies tā, it kā tu būtu pārliecināts par sevi! Iztaisno muguru, skaties acīs, runā droši! Neatvainojies pārmērīgi! Ja Tev ir viedoklis, formulē to vienkāršā paplašinātā teikumā. Bet ne jautājuma teikumā (tas norāda, ka pārmērīgi meklējam citu apstiprinājumu, atbalstu)! Nerunā tā, it kā tas, ko saki, būtu mazsvarīgs. Nesteidzies – tev ir tiesības paust savu viedokli lēni un mierīgi, tev ir tiesības uz savu un citu cilvēku laiku. 

Patrenējies! Līdzīgi kā ar jebkuru citu lietu, lai iemācītos izturēties pārliecinoši, ir nepieciešams treniņš. Sākumā tu vari vienkārši aizvērt acis un iedomāties sevi kādā situācijā – ieraugi un sajūti, kāda ir tava stāja, elpošana, runas tonis utt. Mūsu organisms tik labi neatšķir, vai tā ir realitāte vai iedomas, līdz ar to apgūt pārliecinātu izturēšanos varam arī, sākotnēji to vizualizējot. Ja izturēsies pārliecināti, citi tam noticēs. Un pats galvenais – beigu beigās tam noticēsi arī pats.

Attīsti savas kompetences! Lai gan pašvērtējums ir mūsu emocionāls vērtējums pašiem par sevi un bieži vien tam nav nekāda sakara ar mūsu reālajām prasmēm, tomēr, ja spēsi noticēt savām spējām un panākumiem kādā no jomām, tas palīdzēs celt arī kopējo pašvērtējumu. Attīsti to, ko tu jau proti labi. Nepūlies pārvarēt visus savus trūkumus. Tādi ir mums visiem! Vislabāk izvēlies kādu no jomām, kas tev ir patiešām svarīga. Strādā, lai būtu labs tajā. Kad noticēsi, ka tev ir kāda ievērojama kompetence, tev būs vieglāk sev pateikt: ja reiz man izdevās šis, kāpēc lai neizdotos arī tas, tas un vēl tas..!

Strādā ar kļūdainajiem pieņēmumiem par sevi! 2+2=5 vai 3+1>6 Visticamāk, tu ātri pamani kļūdas šajos vienādojumos. Skolā mums iemāca, kā pareizi rēķināt, taču mums nemāca atpazīt kļūdainos pieņēmumus pašiem par sevi un pasauli. Piemēram, man NEKAD neveicas; VISI ir pret mani vai varbūt Ja kļūdīšos, tas nozīmēs, ka esmu PILNĪGS muļķis. Ja spējam savu iekšējo runu padarīt pozitīvāku, spējam tikt veiksmīgāk galā ar dažādām situācijām, un, iegūstot pozitīvu pieredzi, protams, aug arī mūsu pašvērtējums. 

Sāc ar to, ka nevaino sevi par neizdošanos, savukārt atceries vienmēr sev pateikt Tas man izdevās lieliski! pēc labi padarīta darba. Mūsu domas, iekšējā runa nosaka gan mūsu emocijas, gan uzvedību. Izmainot savu domāšanas veidu, spējam justies labāk un izturēties pārliecinošāk. Ja negatīvās pārliecības par sevi ir dziļas un nav tik viegli izkustināmas, iespējams, ir vērts meklēt speciālista (ar domāšanas un uzvedības modeļu maiņu strādā kognitīvi biheiviorālā psihoterapija) palīdzību. Pašvērtējums ietekmē ne vien to, kā jūtamies, bet arī to, kā mūs redz citi, un beigu beigās, ko iegūstam no dzīves gan karjerā, gan personīgajā sfērā.

http://intellego.lv/

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

Šodien Ventspilī tika prezentēta jaunā koncertzāle «Latvija»....

Biznesa portāls Db.lv bija liecinieks situācijai, kad kāda sieviete SIA «Ilgezeem» tirdzniecības...

Jaunlaicenē ražotās cementēto koka ēveļskaidu plātnes tiek realizētas ne tikai Eiropā, bet...

Asociācija LANĪDA turpina publicēt ikmēneša nekustamā īpašuma tirgus cenu indikatoru....

Jau 22.sezonu Saulkrastos strādā Velosipēdu muzejs, kas ļauj ielūkoties Latvijas velosipēdu ražošanas...

No šīs sadaļas
2013. gada 08. marts plkst. 17:56

Laikraksts Dienas Bizness kopā ar informācijas tehnoloģiju uzņēmumu Lursoft IT jau otro...

2013. gada 08. marts plkst. 17:28

Gandrīz katrs uzņēmums ir definējis savas vērtības, kas bieži vien ir aplūkojamas,...

2013. gada 07. marts plkst. 15:08

Vēlaties radīt labāku darba vietu un iepriecināt tajā strādājošos? Žurnālā Forbes apkopotie...

2013. gada 07. marts plkst. 13:28

Eiropas Parlamenta februāra sākumā veiktajā pētījumā noskaidrots, ka vīriešu un sieviešu...

2013. gada 06. marts plkst. 12:41

2020. gadā konservatīvie līderi vairs nebūs pieprasīti, tos nomainīs globāli domājošie...

2013. gada 06. marts plkst. 11:24

Latvijā ir nolemts ieviest tā dēvētos mobilitātes pabalstus, četrus mēnešus maksājot noteiktas...

2013. gada 06. marts plkst. 10:59

Gandrīz katrs ir piedzīvojis brīdi, kad, aizstāvot savu ideju vai projektu, zūd...

2013. gada 05. marts plkst. 13:43

Darba līguma uzteikšana darba nespējas laikā ir pretlikumīga. Situācija izklāsta centienus...

2013. gada 05. marts plkst. 13:20

Lai uz ārzemēm strādāt aizbraukušie igauņi atgrieztos dzimtenē, viņiem būtu jāpelna vismaz...

2013. gada 05. marts plkst. 12:32

Korporatīvajai kultūrai ir daudz kopīga ar militāro, tā, atšķirībā no, piemēram, sporta...