Jaunākais izdevums

Ar "Zaza timber" zīmolu strādājošo trīs Jelgavas novada uzņēmumu apgrozījums pagājušajā gadā kopumā bija 6,33 miljoni eiro, kas ir par 14,3% vairāk nekā 2021.gadā, informē "Zaza timber" pārstāvji.

Tostarp līmētā koka būvkonstrukciju ražotāja SIA "Zaza timber production" apgrozījums pērn palielinājās par 30% un sasniedza 3,42 miljonus. Uzņēmums gadu noslēdza ar 384 000 eiro zaudējumiem, pretstatā 290 000 eiro peļņai 2021.gadā.

"Zaza timber" pārstāvji norāda, ka 2022.gadā uzņēmums veica ievērojamas investīcijas ražošanas kvalitātes sistēmas attīstībā, kvalificētu speciālistu piesaistē, ražošanas efektivitātes uzlabošanā un jaunās pēcapstrādes iekārtās. Pērn "Zaza timber production" eksportēja uz Norvēģiju, Spāniju, Dāniju, Andoru, Baltijas valstīm un citur.

Tikmēr projektēšanas uzņēmuma SIA "Zaza timber engineering" apgrozījums 2022.gadā pieauga par 22% un bija 181 000 eiro. Uzņēmums gadu noslēdza ar 21 000 eiro zaudējumiem, pretstatā 383 eiro peļņai gadu iepriekš. Pērn uzņēmums paplašināja komandu un investēja datoru veiktspējā un programmnodrošinājumā.

"Zaza timber" pārstāvji atzīme, ka "Zaza timber engineering" pērn bija vairāki nozīmīgi ārvalstu projekti, tostarp Zviedrijā uzņēmums projektēja biroja ēkas fasādes, muzeju, koka tiltu un dienesta viesnīcu. Starp nozīmīgiem projektēšanas projektiem Latvijā bija koka tilts pār Vircavas upi Jelgavas novadā, "TZMO" birojs un loģistikas centrs Rīgā, biroja ēka "Avoti" Gulbenes novadā un AS "Latvijas finiera" stādaudzētava Siguldas novadā.

Vienlaikus SIA "Zaza timber construction", kas specializējas koka konstrukciju būvniecībā, 2022.gadā strādāja ar 2,73 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir 1,1% mazāk nekā gadu pirms tam. Pērno gadu uzņēmums noslēdza ar 215 000 eiro peļņu pretstatā 142 000 eiro zaudējumiem 2021.gadā. Uzņēmuma lielākie būvprojekti 2022.gadā bija "Aker Tech House" biroja ēkas fasāde un virsgaismas konstrukcijas Norvēģijā, elektroauto uzlādes staciju tīkls Dānijā, koka tilts Zviedrijā un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātē (LBTU) Meža fakultātes starpnozaru zinātniskā laboratorija Jelgavā.

"Zaza timber" pārstāvji atzīmē, ka 2022.gadā uzņēmums noslēdza kvalitātes vadības procesu ieviešanu un ieguva "ISO 9001:2015" sertifikātu, kā arī saņēma Norvēģijas Būvniecības aģentūras sertifikātu būvkonstrukciju projektēšanai, koka konstrukciju montāžai un metāla un betona konstrukciju montāžai. Tāpat gada vidū uzņēmums uzsāka darbu līguma slēgšanas ar Zviedrijas būvnieku arodbiedrībā, kas noslēdzās 2023.gada jūlijā.

"Zaza timber" ražošanas, projektēšanas un būvniecības uzņēmumu valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns norāda, ka uzņēmuma stratēģija "būt vienas pieturas aģentūrai koka būvniecības projektos" sākusi atmaksāties.

Arī turpmāk "Zaza timber" fokuss būs turpināt izaugsmi, investēt kapacitātē un kvalitātē, kā arī kļūt finansiāli stabiliem, teic Peilāns.

"Zaza timber production" 2021.gadā strādāja ar 2,635 miljonu eiro apgrozījumu un 290 432 eiro peļņu. "Zaza timber engineering" 2020.gadā strādāja ar 148 865 eiro apgrozījumu un 383 eiro peļņu. Savukārt "Zaza timber construction" 2021.gadā strādāja ar 2,761 miljona eiro apgrozījumu un 142 946 eiro zaudējumiem.

"Zaza timber" zīmola uzņēmumu patiesā labuma guvējas ir Baiba Radžele un Eva Peilāne. "Zaza timber" zīmols tika izveidots 2021.gadā, lai sekmētu tā pārstāvēto uzņēmumu izaugsmi eksporta tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Investē 2,5 miljonus eiro ZAZA TIMBER Production rūpnīcas jaunajā korpusā

Db.lv, 07.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar laika kapsulas iemūrēšanu atzīmēta pamatu pabeigšanu “ZAZA TIMBER Production” rūpnīcas jaunā korpusa būvniecībai. Jaunā korpusa izmaksas ir plānotas pie 2,5 miljoni eiro, no kuriem 45% ir Eiropas Reģionālā attīstības fonda finansējums.

Rūpnīcas trešā korpusa būvniecība sākās šī gada maijā. Jaunais rūpnīcas korpuss būs 65 metrus garš un 34 metrus plats, jumta kore sliesies 12,76 metru augstumā. Pašreizējos divos korpusos uzņēmumam ir kļuvis šauri, jo pēdējos gados ir palielinājies ražošanas apjoms. Jaunajā korpusā paredzēts attīstīt izgatavoto līmētā koka konstrukciju pēcapstrādi – virsmas apstrādi, krāsošanu un citus darbus.

No koka būvē arvien vairāk, un koks būvēs arvien biežāk pilna divas funkcijas – tas ir gan nesošais būvelements, gan kalpo arī kā neizsegts interjera elements. Rezultātā uz konstrukcijām tiek attiecinātas augstas vizuālās kvalitātes prasības.

“ZAZA TIMBER Production” valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns kapsulas iemūrēšanas pasākumā minēja, ka uzņēmuma izaugsme bijusi pakāpeniska un ne bez klupšanas, taču to kompensēja apņēmība un ticība savai lietai. Daudzie eksporta projekti, arī šogad notikušie pasūtījumi uzreiz no diviem uzņēmumam jauniem kontinentiem – Austrālijas un Āfrikas, rāda, ka Latvijas uzņēmumi spēj veikt lielas lietas. M. Peilāns arī informēja, ka jaunā korpusa būvniecību plānots pabeigt līdz šī gada beigām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainot uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa aprēķina metodiku no cm2 uz kW, daļa spēkratu lietotāju izjutīs šī nodokļa būtisku pieaugumu, taču daļai šis sadārdzinājums būs vien divi eiro mēnesī.

To paredz izmaiņas Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā, kuras stājās spēkā šā gada 1. jūlijā. „Kādreizējais automašīnas identifikators - tās motora tilpums kubikcentimetros - šodien vairs nevar pildīt savu lomu, tāpēc notika cm2 nomaiņa uz motora maksimālo jaudu, kas izteikta kW,” skaidro Auto asociācijas prezidents un Saeimas deputāts Andris Kulbergs.

Viņš norāda, ka būtībā Latvija, pārejot uz automašīnas identifikāciju pēc jaudas, ir ieviesusi modeli, kāds Igaunijā ir jau ilgāku laiku. „Tāda oficiāla automašīnu cenu kataloga jau nav, un vienīgais, pēc kā var ranžēt automašīnas, ir to motora maksimālā jauda, un teorētiski - jo lielāka jauda, jo auto ir dārgāks, un loģiski, ka par dārgāka auto izmantošanu jāmaksā augstāks uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodoklis,” norāda A. Kulbergs. Viņš atzīst, ka ir atsevišķi izņēmumi, kad auto maksā ļoti dārgi, bet tā motora jauda ir salīdzinoši neliela. „Jo jaudīgāks auto, jo lielākus izmešus rada, un tieši tāpēc tiem ir būtiski augstāka nodokļa likme,” skaidro A. Kulbergs. Vienlaikus viņš vērš uzmanību, ka uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likme palielināta arī elektroauto no 10 eiro līdz 15 eiro mēnesī, vienlaikus ieviests līdz šim nebijis nodoklis plugin hibrīdauto — 25 eiro mēnesī.

Komentāri

Pievienot komentāru