Jaunākais izdevums

Šogad būs vērojams cenu pieaugums produktiem, kuros tiek izmantotas brētliņas, saistībā ar vairākiem būtiskiem faktoriem, kas ietekmē brētliņu nozveju, apstrādi un piegādi, informēja Latvijas Zivrūpnieku savienības pārstāvji.

Tostarp brētliņu produktu cenas šogad ietekmēs zvejniecības kvotu samazinājums, kas atbilstoši jaunajiem regulējumiem šogad Baltijas jūrā samazinātas par 31%. Samazinājums ir vērsts uz zivju populāciju ilgtspējīgu pārvaldību, ko biedrībā pilnībā atbalsta, tomēr tas ievērojami ietekmēs brētliņu pieejamību tirgū, pieaugot izejvielu cenām.

Tāpat cenas ietekmēs klimata pārmaiņas, tostarp ekoloģiskie faktori, piemēram, mazāks zvejas dienu skaits un mainīgie vides apstākļi Baltijas jūrā, kas rada papildu slogu zvejniecībai un paaugstina nozvejas izmaksas. Turpina pieaugt arī energoresursu izmaksas, kas būtiski ietekmē brētliņu produkcijas izmaksas. Energoresursu sadārdzinājums īpaši ietekmē energoietilpīgo ražošanu, piemēram, šprotes eļļā, kuru gatavošanas procesā tiek patērēts liels enerģijas apjoms.

Brētliņu produkcijas cenas šogad ietekmēs arī iepakojuma izmaksu pieaugums, īpaši metāla un alumīnija. Biedrībā norāda, ka cenu pieaugums ietekmēs visus produktus, kuros tiek izmantotas brētliņas, tostarp šprotes eļļā, konservētās brētliņas - tomātu un citās mērcēs, kā arī ķilavas, ķilavu filejas un citus brētliņu produktus.

Patlaban Latvijas Zivrūpnieku savienības pārstāvji precīzu cenu pieauguma apmēru nevarēja prognozēt, jo šobrīd notiek sarunas ar piegādātājiem un partneriem. Tomēr cenu pieaugums esot neizbēgams.

Biedrība šogad turpinās meklēt risinājumus, lai saglabātu produktus pieejamus patērētājiem un cenas konkurētspējīgas.

Latvijas Zivrūpnieku savienība ir sabiedriska organizācija, kurā apvienojušies Latvijas zivrūpniecības uzņēmumi ar pamatdarbības virzienu - konservētu zivju produktu ražošana. Biedrība dibināta 2000.gada 22.augustā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādātājiem trūks brētliņu, aģentūrai LETA pastāstīja zivju konservu ražotāja AS "Brīvais vilnis" valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Viņš skaidroja, ka brētliņu trūkumu nosaka zvejas kvotas būtiskais samazinājums, kā arī Baltijas jūrā novērojams brētliņu daudzuma samazinājums. Tāpat palielināts zvejas lieguma laiks, kas būtiski samazinās izejvielas pieejamību un cels tās cenu.

"Brīvā viļņa" valdes priekšsēdētājs piebilda, ka brētliņas ir izejviela, piemēram, šprotu konserviem, apceptām brētliņām un brētliņām tomātos. Tāpat uz brētliņām pretendē zivju miltu ražotāji, kā arī saldētu brētliņu eksportētāji.

Babris minēja, ka zvejnieki brētliņu trūkumu nespēj izskaidrot, bet tā galvenais cēlonis varētu būt lielo un jaudīgo zvejas kuģu, kas specializējas zivju miltu ražotāju apgādē, darbība, ar rūpnieciskām, nesaudzīgām metodēm izķerot ne tikai pieaugušās zivis, bet lielā daudzumā arī brētliņu mazuļus, samazinot populācijas atražošanos.

Ražošana

VIDEO: Alkšņa kokogļu tirgū plāno izaugsmi

Māris Ķirsons,28.08.2025

SIA KRK Vidzeme īpašnieks Andris Griķis: „Jau ilgāku laiku notiek sarunas ar potenciāli lieliem ārvalstu tirgus spēlētājiem, to rezultātā alkšņa kokogļu ražošanas apjomi pieaugs no pašreizējām 400 kravas auto (fūrēm) gadā līdz 500 – 550 kravām.”

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kokogļu ražošanas SIA KRK Vidzeme vairāk nekā 10 gadu laikā īstenojis transformāciju, pārejot uz sava zīmola Marienburg produkcijas realizāciju, perspektīvā plāno palielināt ražošanas un pārdošanas apjomus.

„Jaunu tirgu apguve, jaunu sadarbības partneru piesaiste ir laikietilpīgs process, jo būtiskākais jau nav palielināt ražošanas jaudas un saražot produkciju, bet gan spēt to sekmīgi realizēt tirgū,” situāciju skaidro SIA KRK Vidzeme īpašnieks Andris Griķis. Viņš norāda, ka uzņēmumam bija vajadzīgi vairāki gadi, lai īstenotu transformāciju no vienkārša produkta ražotāja, kurš produkciju piegādā privātā zīmola turētājam, uz savu saražoto kokogļu pārdošanu ar pašam savu Marienburg zīmolu. „Pašlaik apmēram 70% visu uzņēmumā saražoto kokogļu produkcijas tiek realizēti ar Marienburg zīmolu dažādu valstu — Latvijas, Igaunijas, Somijas, Lietuvas, nelielos apmēros arī Zviedrijas, Islandes un Maltas — tirgos,” stāsta A. Griķis.