Lai Jaunā konservatīvā partija (JKP) spētu izveidot koalīciju bez Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), «Jaunās Vienotības» (JV) un «Saskaņas», kļūstot par koalīcijas vadošo spēku, tai jāspēj parādīt ļoti augsta spēja manevrēt, šādu viedokli pauda politologs Filips Rajevskis.

Līdz ar JKP paziņojumu, ka jaunās valdības izveidē tā neplāno sadarboties ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), iespējamie tālākie koalīcijas modeļi var būt dažādi, skaidroja politologs. «JKP tikpat labi varētu tikt galā arī bez ZZS, JV un «Saskaņas», ar pārējām partijām kopā nodrošinot 58 vietas Saeimā, taču tā ir tikai matemātika, nevis politika,» sacīja politologs.

Eksperts norādīja, ka JKP vēlētāji šādu soli, proti, nesadarbošanos ar ZZS, varētu prasīt, ņemot vērā, ka JKP retorika bija agresīva un ar uzstādījumu, ka viss, ko iepriekšējā valdība darījusi, ir nepareizi. Šī iemesla dēļ zināma loģika JKP solī nesadarboties ar ZZS ir, tomēr atklāts ir jautājums, vai koalīciju spēs izveidot no četriem spēkiem, un šajā ziņā jāparāda ļoti augsta spēja manevrēt, uzskata Rajevskis.

Saeima nolēma neiekļaut šodienas sēdes darba kārtībā divus likumprojektus, kuros Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas deputāti kopā ar kolēģiem opozīcijā rosina samazināt akcīzes nodokli degvielai.

Sēdes darbā neiekļautos grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" un "Par atbilstības novērtēšanu" Saeima ierasti skata sēdē pēc nedēļas, tomēr par nākamās nedēļas sēdes darba kārtību vēl tiks lemts atsevišķi.

Debatēs pie frakcijām nepiederošs deputāts Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka kolēģi noteikti ir pamanījuši degvielas cenu pieaugumu un zina, ka ne visiem Latvijas iedzīvotājiem ir transporta kompensācijas. Tā politiķis netieši norādīja uz pārējo iedzīvotāju atšķirību no deputātiem, kuriem nepieciešamības gadījumā ir iespēja saņemt transporta kompensāciju.

"Tas viss, protams, sit pa cilvēku makiem, bet ne tikai. Aug uzņēmumu izmaksas faktiski visās jomās. Līdz ar to ir pilnīgi neapšaubāmi, ka tas palielinās spiedienu, tas palielinās inflāciju kopējo faktiski gandrīz visām precēm un visiem pakalpojumiem," grozījumu nepieciešamību pamatoja Dombrovskis.

Saeima 31.janvārī pēc opozīcijas pieprasījuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par finanšu sektora "kapitālā remonta" negatīvajām sekām un situāciju ar atsevišķām, jau agrāk problēmās nonākušām bankām.

Balsojumi parlamenta sēdē par šādu komisiju izveidošanu ierasti ir formāli, jo Satversme nosaka, ka Saeimai ir jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisija, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa deputātu.

Saeimai drīzumā vēl būs jābalso par komisijas locekļu apstiprināšanu, kuru kandidātus būs jāpiesaka parlamenta partiju frakcijām.

Pēc partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) iniciatīvas kopā ar Zaļo un zemnieku savienību un partiju "Stabilitātei" iepriekš tika savākti 34 deputātu paraksti komisijas izveidošanai.

Komisijai būs jāizmeklē finanšu sektora "kapitālā remonta" "negatīvās sekas uz kapitāla un finanšu tirgu sistēmu". Tāpat komisijai paredzēts izmeklēt vairākus notikumus - "PNB bankas" iespējamās novešanas līdz maksātnespējai apstākļi, "ABLV Bank" iespējama novešana līdz "piespiedu pašlikvidācijai", kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļi.

Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) ilgus gadus politiski pārraudzītā valsts SIA Vides projekti, kuras darbība kopš Vides aizsardzības un reģionālās attīstības (VARAM) politiskās vadības maiņas nonākusi tiesībsargājošo iestāžu uzmanībā, 2006. gada augustā necaurspīdīgā viedā noslēgusi 354 000 eiro vērtu līgumu ar firmu, kuras īpašnieks tobrīd veidoja ZZS un Aivara Lemberga priekšvēlēšanu kampaņu, liecina portāla Pietiek.com rīcībā esošie dokumenti.

Tā kā ZZS un Lembergu tobrīd apkalpojošajam sabiedrisko attiecību speciālistam Ainaram Vladimirovam piederošajai SIA LLT investīcijas nebija ne pieredzes, ne kapacitātes, lai īstenotu konkrēto Vides projektu pasūtījumu, pastāv aizdomas, ka šis bez iepirkumu procedūras slēgtais līgums bijis «atlīdzība» par priekšvēlēšanu kampaņas veidošanu. Dokumenti, kas izgaismo šo aizdomīgo iepirkumu, jau nodoti tiesībsargājošajām iestādēm, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija.

2006. gada augustā valsts SIA Vides projekti uzvarēja Rīgas brīvostas pārvaldes konkursā par tehniski ekonomiskā pamatojuma projektam «Jaunu ostas teritoriju attīstība Krievu salā» izstrādi. Līguma kopējā summa pēc Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pieejamā publiskā paziņojuma bija iespaidīga - 505 000 eiro.

Saeima šodien apstiprināja jauno Laimdotas Straujumas (V) veidoto valdību. Straujuma ir pirmā sieviete Latvijas vēsturē, kura ieņem Ministru prezidenta amatu.

Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam balsoja 64 deputāti, pret bija 27 parlamentārieši, bet atturējās divi deputāti. Jauno valdību neatbalstīja opozīcijā esošā politiskā apvienība Saskaņas centrs, divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nav pašreizējā koalīcijas sastāvā, - Vladimirs Reskājs un Inga Vanaga atturējās. Balsojumā nepiedalījās divi jaunās koalīcijas parlamentārieši - Valdis Liepiņš (RP) un Juris Viļums (RP), kā arī divi pie frakcijām nepiederošie deputāti, kuri nepārstāv jauno valdību - Inga Bite un Dāvis Stalts.

Šajā valdībā būs seši jauni ministri, kas nestrādāja iepriekšējā Valda Dombrovska (V) vadītajā Ministru kabinetā - zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Einārs Cilinskis (VL-TB/LNNK), aizsardzības ministrs Raimonds Vējonis (ZZS), tieslietu ministre Baiba Broka (VL-TB/LNNK), labklājības ministrs Uldis Augulis (ZZS), kā arī izglītības un zinātnes ministre Ina Druviete (V).

Demisiju iesniegušais premjers Valdis Dombrovskis varētu atgriezties Saeimā kā deputāts, par tālākiem nākotnes plāniem pagaidām nerunā.

Valdis Dombrovskis – vienīgais Latvijas premjers, kas atjaunotās Latvijas vēsturē spējis saglabāt savu krēslu trīs valdības pēc kārtas (kopš 2009. gada 12. marta – red.) – pēc sarunas ar Valsts Prezidentu Andri Bērziņu 27.12.2013. iesniedzis savu demisiju. Oficiāli minētais iemesls – politiskās atbildības uzņemšanās par šā gada 21. novembrī lielveikala Maxima sabrukšanas laikā bojā gājušajiem 54 cilvēkiem. Lai gan par savu atkāpšanos no amata premjers esot domājis kopš pagājušās ceturtdienas, gan Vienotības, gan citiem valdības ministriem notikušais ir pārsteigums, liecina publiskā reakcija. Vairāki politikas eksperti V. Dombrovska atkāpšanos vērtē kā politiski atbildīgu un cēlu soli. Jāpiebilst, ka nākamajām valdībām tiek atstāts ļoti smags mantojums, ne tikai saistībā ar pagaidām nenoskaidrotiem vainīgajiem veikala Maxima sabrukšanas lietā.

Jaunās valdības izveidi sarežģī jautājums par atbildības sfēru sadalījumu un amatiem, tāpēc sarunas netiek prognozētas ātras un vieglas arī pēc tam, kad Valsts prezidents Raimonds Vējonis būs nosaucis Ministru prezidenta amata kandidātu.

Lai gan politiķi oficiālajos komentāros uzsver, ka runāt par atbildības jomu sadalījumu vēl ir pāragri, nopietnas diskusijas ir par vairākām no tā dēvētā saimnieciskā bloka ministrijām - Satiksmes ministriju (SM), Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (VARAM) un Ekonomikas ministriju (EM). Savukārt par Zemkopības ministriju (ZM) būtisku strīdu nav, jo tās vadība tradicionāli varētu tikt uzticēta Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) pārstāvjiem.

ZZS esot interese pārņemt SM vadību, kas Straujumas valdībā bija Vienotības pārraudzībā, liecina neoficiālā informācija. Tikmēr Vienotības interešu lokā varētu būt VARAM - pašlaik šī ir nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) atbildības joma. VL-TB/LNNK neplāno viegli atteikties no VARAM pārraudzības, lai arī tā vietā viņiem iecerēts piedāvāt EM vadību.

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) atteikusies uzņemties Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) vadību. Par to ZZS pārstāvji informējuši šodien notikušajās topošās koalīcijas partiju un Ministru prezidenta amatam nominētās kandidātes Laimdotas Straujumas (V) sarunās.

Kā pēc šodienas tikšanās informēja Straujuma, ZZS savu lēmumu pamatojuši ar to, ka IZM būtu jāvada profesionālim, kāda viņu rindās neesot.

Rīt par valdības veidošanu un atbildības jomu sadali plānotas ZZS un partijas Vienotība divpusējās konsultācijas.

Kā ziņots, ZZS saskaņā ar Straujumas iepiekš izteikto piedāvājumu tiktu IZM, Labklājības ministrija un Zemkopības ministrija, kā arī parlamentārā sekretāra amats Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM).

ZZS valdes priekšsēdētājs Uldis Augulis iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka viņš uzskata, ka labs risinājums būtu, ja ZZS vadītu VARAM, nacionālā apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) vadītu Ekonomikas ministriju un Reformu partija (RP) turpinātu darbu Izglītības un zinātnes ministrijā.

Saeimas vairākums 15.septembrī apstiprināja jauno, Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) vadīto vadību.

Par jauno valdību nobalsoja 53 deputāti.

Jaunajā valdībā savu amatu saglabājuši jau iepriekšējā Ministru kabinetā strādājošie - finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere (JV) un izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (JV).

Ārlietu ministra postenī oficiāli apstiprināts līdzšinējais ministra pienākumu izpildītājs un iepriekšējās valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV). Iekšlietu ministra amatā pēc vairāku gadu pārtraukuma atgriezies Saeimas deputāts Rihards Kozlovskis (JV).

Par vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministri līdz ar Saeimas lēmumu kļuvusi kādreizējā Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja, Saeimas deputāte Inga Bērziņa (JV). Savukārt veselības ministra amats uzticēts ārstam, Saeimas deputātam Hosamam Abu Meri (JV).

Ministru prezidenta amatam nominētā Laimdota Straujuma (V) Straujuma piedāvā Reformu partijai vadīt Iekšlietu, Ārlietu un Ekonomikas ministrijas; Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju - Nacionālajai apvienībai.

Saskaņā ar to Reformu partija saglabātu atbildību par Ārlietu, Iekšlietu un Ekonomikas ministrijām. Savukārt citas diskusijas izraisījušās ministrijas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) vadība tiktu Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

Zaļo un zemnieku savienībai saskaņā ar Straujumas piedāvājumu tiktu Izglītības un zinātnes ministrija, Labklājības ministrija un Zemkopības ministrija, kā arī parlamentārā sekretāra amats Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā.

Nacionālajai apvienībai Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK bez VARAM, piedāvāts uzņemties atbildību par Tieslietu ministriju un Kultūras ministriju, kā arī, iespējams, parlamentārā sekretāra amatu Labklājības ministrijā.

Ja Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) būs tikpat nepiekāpīga un nepiekritīs piedāvātajiem risinājumiem papildu konsolidācijai šāgada budžetā, tad tas var draudēt ar starptautiskā aizdevuma programmas pārtraukšanu.

«Latvija «dreifēs», un tam nav jēgas - vai nu ir sadarbība [koalīcijā], vai tās nav,» to žurnālistiem pirmdien sacīja finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) pēc tam, kad no koalīcijas padomes darba kārtības pēc ZZS iniciatīvas tika izslēgti Finanšu ministrijas (FM) darba grupas piedāvātie risinājumi budžeta konsolidācijai, otrdien raksta laikraksts Diena.

Pēc finanšu ministra teiktā, FM paspārnē izveidotā darba grupa savu darbu pie priekšlikumu izstrādes vairāk vai mazāk ir pabeigusi. Darba grupa lielākoties skāra jomas, kur nepieciešamas dažādas reformas. «Taču attiecībā uz konkrētiem pasākumiem un skaitļiem, lai virzītos tuvāk 50 miljoniem latu, vienošanās netika panākta, jo šiem cilvēkiem [no ZZS] nebija mandāta,» teica A. Vilks, atgādinot, ka sākotnējā vēlme bija šajā darba grupā deleģēt dažādu jomu ministrus.

Augstākās tiesas Senāts atstājis negrozītu Administratīvās apgabaltiesas spriedumu un noraidījis Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) kasācijas sūdzību saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmumu, ar kuru partijai valsts budžetā jāatmaksā pretlikumīgi saņemtie un iztērētie finanšu līdzekļi 11,63 tūkst. Ls apmērā, DB uzzināja tiesā. Tas nozīmē, ka ZZS tomēr nevarēs izvairīties no minētās summas ieskaitīšanas valsts budžetā.

DB jau rakstīja, ka 2008. gadā KNAB saistībā ar 2006.gadā priekšvēlēšanu aģitācijas periodā konstatētajiem partiju finansēšanas noteikumu pārkāpumiem uzdeva piecām partijām atmaksāt valsts budžetā finanšu līdzekļus 1,055 milj. Ls apmērā. ZZS tika uzdots pārskaitīt valsts budžetā pretlikumīgi saņemtos un iztērētos finanšu līdzekļus 11,63 tūkst. Ls apmērā.

Veicot pārbaudi, KNAB secināja, ka pastāv tieša saikne starp ZZS un politiskās organizācijas Latvijai un Ventspilij valdes priekšsēdētāja Aivara Lemberga organizēto priekšvēlēšanu aģitāciju, kuras izvietošanu medijos viņš un viņa dzīvesbiedre bija apmaksājuši.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis vēlas rotēt no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) priekšsēdētāja amata.

Kā aģentūrai LETA apgalvoja Latvijas Zaļās partijas līdzpriekšsēdētājs Viesturs Silenieks, bija vienošanās, ka vienu gadu ZZS vadīs Latvijas Zemnieku savienības pārstāvis, citu gadu - Latvijas Zaļās partijas pārstāvis. Vējonis, kurš ir LZS līdzpriekšsēdētājs, ZZS vada jau vairākus gadus, jo tika atzīts, ka nav lietderīgi ZZS priekšsēdētāju rotēt pirms 10.Saeimas vēlēšanām.

Tagad vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Vējoņa darba slodze ir būtiski palielinājusies, jo viņam jāpārzina arī pašvaldības un e-lietas.

Vējonis tuvākajā laikā aicināšot sasaukt ZZS valdi, lai lemtu par priekšsēdētāja rotāciju, teica Silenieks.

Ārlietu ministrs Ģirts Valdis Kristovskis (PS) paliek savā amatā un var turpināt strādāt - tāda bija vakardienas teju galvenā politiskā ziņa.

Notikušais balsojums Saeimā ļāva Kristovskim paziņot, ka viņš jūtoties gandarīts, taču vairāk gan izskatās, ka lielākajam Vienotības spēlētājam Saeimā - Pilsoniskajai savienībai ar šo balsojumu lielā mērā ir iespiesta aste kājstarpē. Proti…

Pirmkārt, šis ir pirmais Ministru kabinets kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, kad kādam no tās ministriem nākas izturēt neuzticības balsojumu nedēļas laikā kopš valdības apstiprināšanas. Acīmredzot «skeleti skapī» ir bijuši zināmi jau labu laiku iepriekš, un tagad atliek vien tos vilkt laukā. Grūti gan iedomāties, kādi pārbaudījumi Valda Dombrovska (JL) valdību gaida tās trešajā, ceturtajā un pārējās nedēļās. Otrkārt, lai gan par šā balsojuma uzvarētāju tiek saukts Kristovskis, patiesie ieguvēji ir koalīcijā esošie ZZS. Pirms valdības apstiprināšanas gan ZZS veidojošā Latvijas Zaļā partija, gan Latvijai un Ventspilij līderis Aivars Lembergs skaidri lika saprast, ka ir neapmierināti ar piedāvāto ministru portfeļu sadalījumu. Respektīvi, ZZS jutās visai apvainota, jo tai esot tikušas visas nabadzīgākās un naudu tērējošās, bet Vienotībai - naudu ģenerējošās un spēka ministrijas. Tā vien izskatās, ka kopš brīža, kad opozīcijā sēdošā Par labu Latviju ierosināja Kristovska demisiju, ZZS saprata, ka ir pienācis laiks atmaksas stundai. Turklāt neaizmirsīsim, ka tieši Lembergs bija tas, kurš publiski izteicās, ka Kristovski varētu arī mainīt.

Apvienība Vienotība šodien sola paziņot savus ministru amatu kandidātus topošajā premjera Valda Dombrovska (JL) valdībā.

Kā vakar žurnālistus informēja Dombrovskis, Vienotības izvirzīto ministru amata kandidātus plānots apstiprināt šodien paredzētajā apvienības valdes sēdē un tad arī tas tikšot publiskots. Premjers atzina, ka lielā mērā iespējamie kandidāti esot skaidri, bet pagaidām visus neminēs.

Jaunās koalīcijas topošajā valdībā, ko veidos Vienotība un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), ZZS tiks atvēlētas sešas, bet Vienotības pārziņā būs septiņas ministrijas, - to vakar pēc abu partiju pārstāvju tikšanās sacīja topošās valdības iespējamais vadītājs Dombrovskis.

Ja Valsts prezidents Valdis Zatlers kā premjera amata kandidātu nominēs Dombrovski, ZZS jaunajā valdībā iegūs zemkopības, apvienotās vides un reģionālās attīstības, izglītības un zinātnes, labklājības, satiksmes un veselības ministra amatus. Savukārt Vienotībai būs finanšu, ārlietu, ekonomikas, aizsardzības, kultūras, iekšlietu un tieslietu ministra amati.

Pēc nepilnu 98% balsu saskaitīšanas 12.Saeimas vēlēšanās lielāko atbalstu ir ieguvusi Saskaņa, tomēr balsu vairākumu Saeimā saglabās valdošā koalīcija, kurā ietilpst Vienotība, Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un apvienība Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) publicētie dati.

Pašlaik ir saskaitītas balsis 1000 no 1054 iecirkņiem Latvijā un ārvalstīs. Kopumā vēlēšanās nobalsojuši 912 050 vēlētāji.

Pašlaik par Saskaņu nodoti 23,26% balsu, par Vienotību - 21,62% balsu, bet par ZZS - 19,74%.

Savukārt nacionālo apvienību Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK atbalstījuši 16,5% vēlētāju, partiju No sirds Latvijai (NSL) - 6,91%, bet Latvijas Reģionu apvienību (LRA) - 6,47%.

Saskaņa jaunajā parlamenta sasaukumā ieguvusi 25 deputātu vietas, Vienotība - 23, ZZS - 21, nacionālā apvienība - 17, bet NSL un LRA Saeimā pārstāvēs pa septiņiem deputātiem.

Savukārt iepriekšējās, 11.Saeimas vēlēšanās, Saskaņas centrs ieguva 31 mandātu, Vienotība - 20, VL-TB/LNNK - 14 bet ZZS - 13. Tātad šajās vēlēšanās savu pārstāvniecību parlamentā visvairāk palielinās ZZS, mandātu skaits pieaugs arī nacionālajai apvienībai un Vienotībai, savukārt Saskaņas deputātu skaits sarūks.

Saskaņā ar jaunākajiem aptaujas datiem, kas publiskoti tūlīt pēc iecirkņu slēgšanas plkst. 20, kopumā 10. Saeimas vēlēšanās uzvarējusi Vienotība ar 33.5 %, ziņo Latvijas televīzija.

Vienotībai ar 29.7 seko Saskaņas cents, ar 14.2 % Zaļo un zemnieku savienība. Savukārt ceturtajā vietā 8.2 % iegūst Par Labu Latviju.

TB/LNNK-VL ieguvuši 7.2 % saskaņā ar jaunākajiem datiem.

Apvienības Vienotība līdzpriekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, vērtējot provizoriskos rezultātus Latvijas televīzijai norāda: cilvēki ir novērtējuši to, ko izdarījusi Dombrovska valdība, tie bija nepopulāri lēmumi, bet vēlēšanu rezultāti parāda, ka virziens bija pareizs.

Līdzīgus datus uzrādā arī ziņu aģentūras LETA un izdevniecības "Dienas mediji" veiktā aptauja.

Saskaņā ar balsotāju aptauja (exit poll) pie iecirkņiem: Saeimas vēlēšanās sestdien lielāko vēlētāju atbalstu ir guvušas apvienība "Vienotība" (PS, JL, SCP), "Saskaņas centrs" (SC) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS).

Jaunā konservatīvā partija (JKP) jaunās valdības izveidē neplāno sadarboties ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

Tikšanās starp JKP un ZZS līdz šim ir bijusi visīsākā salīdzinājumā ar citām partijām, aptuveni 20 minūtes. Pēc šīs tikšanās JKP līderis Jānis Bordāns paziņoja, ka redz ZZS kā konstruktīvu opozīciju Saeimā, ko noteica vēlētāju izvēle.

ZZS līderis Armands Krauze pauda, ka ZZS atbalsta loģiskus priekšlikumus. Tomēr, ja ZZS nebūs jaunās valdības sastāvā, tad politiskais spēks tās apstiprināšanu neatbalstīs.

Krauze gan uzsvēra, ka pašlaik ir tikai pats valdības veidošanas sarunu sākums, un noslēgumā būs redzams, kāds valdības modelis tiks piedāvāts. Lai arī ZZS aktīvi iesaistīsies valdības izveides procesā, politiskais spēks gatavs strādāt gan valdībā, gan opozīcijā, pauda Krauze.

Valsts prezidents Egils Levits ir apturējis ostu likuma grozījumu publicēšanu, dodot iespēju mēģināt par šo jautājumu sarīkot referendumu.

Kā liecina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicētā informācija, Levits ir apturējis Saeimā pieņemto grozījumu Likumā par ostām publicēšanu uz diviem mēnešiem, "pamatojoties uz Satversmes 72.pantu un ievērojot 18.februārī iesniegto 36 Saeimas deputātu prasību".

Vēlāk izplatītajā paziņojumā prezidenta birojs skaidro, ka Satversme uzliekot Valsts prezidentam pienākumu konkrētajā situācijā apturēt likuma publicēšanu. "Ja šāda prasība ienākusi, Valsts prezidents nevar neapturēt vai to noraidīt, pat ja nepiekrīt tai - tās ir Saeimas mazākumam piešķirtas konstitucionālās tiesības. Valsts prezidents respektē šīs Satversmē paredzētās Saeimas opozīcijas tiesības un rīkojas atbilstoši tam pienākumam, ko Valsts prezidentam uzliek Satversmes 72.pants," teikts paziņojumā.

Ministru prezidenta amata kandidāte Laimdota Straujuma jauno valdību veidojošajām partijām piedāvājusi savu redzējumu par ministriju sadali, pēc tikšanās ar partiju pārstāvjiem informēja L. Straujuma.

Saskaņā ar viņas piedāvājumu Vienotība varētu uzņemties atbildību par Finanšu ministriju, Izglītības un zinātnes ministriju, Aizsardzības ministriju, kā arī kopā ar neatkarīgajiem Saeimas deputātiem arī par Satiksmes ministriju.

Reformu partijai piedāvāts ieņemt ekonomikas ministra, veselības ministra un iekšlietu ministra amatus.

Nacionālo apvienību Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK Straujuma aicina izvirzīt pārstāvjus Vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrijas, Kultūras ministrijas un Tieslietu ministrijas vadīšanai.

Savukārt Zaļo un zemnieku savienībai piedāvāts uzņemties atbildību par Zemkopības ministriju, Labklājības ministriju un Ārlietu ministriju.

Premjera amatam nominētais Aldis Gobzems (KPV LV) visvairāk ministru posteņus piedāvā Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), kurai būtu jāpārkāpj pašas noteiktā «sarkanā līnija» un valdībā jāsastrādājas ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS).

Sev «KPV LV» vēlas trīs vietas valdībā - Gobzems būtu premjers, Saeimā neiekļuvušais Roberts Spručs ieņemtu finanšu ministra amatu, bet par iekšlietu ministru partija vēlētos redzēt savu Saeimas deputātu Ralfu Nemiro.

JKP tiek piedāvāti četri ministru posteņi: satiksmes ministra - Tālim Linkaitam, veselības - Jurim Jurašam, izglītības - Dagmārai Beitnerei-La Gallai, bet tieslietu - Jānim Bordānam vai Jutai Strīķei.

Apvienībai «Visu Latvijai»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK Gobzems piedāvā trīs ministru posteņus: vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra vietu - Raivim Dzintaram vai Rihardam Kolam, labklājības - Imantam Parādniekam, kultūras - Dacei Melbārdei.

Bijušajam Olaines novada Pašvaldības policijas priekšniekam Antonam Mikutēnam Rīgas apgabaltiesa šodien par kukuļņemšanu piesprieda trīs gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju, uz pieciem gadiem atņemot tiesības ieņemt amatus pašvaldību iestādēs.

Uzreiz pēc sprieduma nolasīšanas Mikutēns apcietināts netika. Cietumā viņam būs jāiet vien tad, kad šis spriedums stāsies likumīgā spēkā, ja augstākas instances tiesa to neatcels.

Pilns šodien pasludinātā sprieduma teksts būs pieejams no 18.decembra, bet pēc tam desmit dienu laikā to varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā.

Kā ziņots, izskatot šo krimināllietu pirmajā instancē, Rīgas rajona tiesa 2011.gada 4.aprīlī Mikutēnam piesprieda nosacītu brīvības atņemšanas sodu uz četriem gadiem ar tikpat ilgu pārbaudes laiku, kā arī mantas konfiskāciju un aizliegumu piecus gadus ieņemt amatus pašvaldību iestādēs.

Prokuratūra jau toreiz bija lūgusi Mikutēnam piespriest reālu cietumsodu uz trim gadiem, nosakot piecu gadu aizliegumu ieņemt amatus pašvaldību iestādēs. Savukārt pats apsūdzētais tiesas izmeklēšanā savu vainu bija noliedzis.

Šonedēļ sākoties intensīvākai valdības koalīcijas veidošanas sarunu fāzei, kad jau jāpanāk vienošanās par konkrētiem darbiem un amatiem valdībā un Saeimā, pamazām iezīmējas iespējamais amatu sadalījums jeb tā skelets, tomēr nopietnākās diskusijas vēl tikai priekšā, liecina apkopotā publiski izskanējusī un kuluāros pārrunātā informācija.

Vairākuma koalīciju 14.Saeimā gatavojas veidot "Jaunā vienotība" (JV), "Apvienotais saraksts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA), lielāko amatu skaitu atbilstoši proporcionalitātes principam atvēlot JV. Jaunajā parlamentā JV ieguvusi 26 mandātus, AS - 15, NA - 13, tātad koalīcijai būtu 54 balsis.

JV ieguvusi teju tik pat daudz mandātu kā abi pārējie partneri kopā. JV kā vēlēšanu uzvarētājai paredzēts uzticēt valdības vadīšanu, kas, ņemot vērā līdzšinējo praksi, nozīmētu, ka partija nevar pretendēt arī uz Saeimas priekšsēdētāja amatu, un tas pienāktos otro lielāko balsu skaitu saņēmušajai koalīcijas partijai - šoreiz AS.

Ministru portfeļos būs smagi izaicinājumi 

Kuri kandidāti būs spējīgi izsmelt, šī gadu tūkstoša lielākās krīzes radītās sekas?...

Ja pieņem, ka, ieskaitot premjera un Saeimas priekšsēdētāja krēslu un jaunveidojamo klimata ministra amatu, koalīcijai jāsadala 16 augstākie amati, JV varētu pretendēt uz septiņiem, AS - uz pieciem, bet NA - uz četriem posteņiem. Papildus gan vēl parasti tiek vērtēts amatu sadalījums Saeimas komisijās un dažās citās pozīcijās.

Pagaidām oficiāli nav spriests par personālijām, kas dažādus amatus varētu ieņemt, un iespējamas visdažādākās kombinācijas, tomēr arī šajā ziņā ir vairāki favorīti.

Ministru prezidenta amatu jaunajā valdībā varētu saglabāt Krišjānis Kariņš (JV), un gandrīz neviens nešaubās, ka ārlietu ministra pienākumus turpinās pildīt ilggadējais ārlietu resora vadītājs Edgars Rinkēvičs (JV). Labus vārdus par Rinkēviča līdzšinējo darbu jau izteicis arī Valsts prezidents Egils Levits.

Arī finanšu ministra amats tradicionāli pienākas Ministru prezidenta partijai, un patlaban par reālāko kandidātu uz to tiek uzskatīts apvienību JV veidojošās partijas "Vienotība" priekšsēdētājs Arvils Ašeradens. Kā otra kandidāte uz šo amatu tiek minēta JV politiķe Evika Siliņa.

Viņas vārds tiek piesaukts arī saistībā ar citu ministriju vadību, piemēram, Iekšlietu ministrijas (IeM). Tiesa, kā reālāka kandidāte uz iekšlietu ministres amatu gan kuluāru sarunās tiek minēta pašreizējā Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (NA). Kā tikai ceturto lielāko balsu skaitu vēlēšanās saņēmusī partija NA vairs neplāno pretendēt uz Saeimas priekšsēža amatu, tādēļ Mūrniece tiek uzlūkota kā kandidāte uz kādu no tā dēvētajām spēka ministrijām.

Šo tā dēvēto spēka ministriju - Iekšlietu, Aizsardzības un Tieslietu - sadalījumā būtu jāparedz līdzsvars koalīcijas partneru starpā, tādēļ militārā resora vadībā tiek prognozēts bijušais šī amata ieņēmējs Raimonds Bergmanis (AS).

Iepriekš bija izskanējis, ka parlamenta spīkera amatu teorētiski varētu piedāvāt Inesei Lībiņai-Egnerei (JV), tomēr, kā jau minēts, lai nodrošinātu balansu starp partneriem, divus no trim valsts augstākajiem politiskajiem amatiem diez vai uzticēs vienai partijai. Līdz ar to Lībiņa-Egnerei drīzāk varētu pavērties iespējas ieņemt trešās "spēka ministrijas" vadītājas jeb tieslietu ministres amatu.

Savukārt kā Saeimas priekšsēdētāju partneri redz ekspremjeru Māri Kučinski (AS). Neoficiāli ticis pieļauts, ka uz šo amatu varētu apsvērt arī Edvarda Smiltēna (AS) kandidatūru, tomēr tas tiek uzskatīts par mazticamu variantu, ņemot vērā Smiltēna sarežģītās vēsturiskās attiecības ar JV.

Neoficiāli tikusi minēta iespēja, ka Mūrniece varētu kļūt arī par aizsardzības ministri, Bergmanis varētu ieņemt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētāja amatu, bet Kučinskis pretendētu uz iekšlietu ministra amatu. Tad mainītos arī politiskais aprēķins par to, kam pienāktos Saeimas priekšsēdētāja amats, taču šī tiek uzskatīta par mazticamu versiju.

To, ka Mūrniece varētu ieņemt kādu no "spēka ministriju" amatiem, intervijā laikrakstam "Diena" šonedēļ paudis arī viens no NA līderiem, Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra amatu, ko atbilstoši JV piedāvājumam varētu pārveidot par reģionālās attīstības un digitālo lietu ministra posteni, patlaban politikas aizkulisēs prognozē tagadējam Ādažu novada domes priekšsēdētājam Mārim Sprindžukam (AS). Kā labklājības ministra amata kandidāte tiek uzlūkota bijusī veselības ministre Anda Čakša (JV), bet kultūras ministra amatā varētu palikt Nauris Puntulis (NA).

JV varētu pretendēt arī uz izglītības un zinātnes ministra amatu, un šī amata kontekstā arī tiek minēts Ašeradens, jo viņš 13.Saeimā vadīja Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju. Tādā gadījumā finanšu ministra amatu, kā jau minēts, varētu ieņemt Siliņa.

Pagaidām neviens no partneriem ne publiski, ne neoficiāli nav izrādījis interesi par Veselības ministriju.

Vislielākā neskaidrība ir par tā dēvētā saimnieciskā bloka ministriju sadalījumu. Tajā ietilpst Satiksmes ministrija (SM), Zemkopības ministrija (AM), Ekonomikas ministrija (EM) un potenciāli jaunveidojamā Enerģētikas un klimata jeb zaļā kursa ministrija.

Neoficiāli izskanējis, ka Kariņš vairs nevēlas strādāt kopā valdībā ar NA pārstāvi, tagadējo zemkopības ministru Kasparu Gerhardu, kurš nepiedalījās vēlēšanās. Līdzīgi JV jau paziņojusi, ka ministra amatu nevarēs ieņemt to pārstāvošais tagadējais finanšu ministrs Jānis Reirs, kurš neguva pietiekamu vēlētāju atbalstu, lai kļūtu par 14.Saeimas deputātu.

Ja par satiksmes jomu būtu atbildīgs AS, tad kā iespējamie reālākie pretendenti uz šo amatu tiek minēti Saeimā ievēlētais uzņēmējs Andris Kulbergs un bijušais Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs, Latvijas Zaļās partijas līderis Edgars Tavars.

EM vadību, iespējams, varētu saglabāt arī pašreizējā ministre Ilze Indriksone (NA), bet kā jauno enerģētikas un klimata ministru daudzi min pašreizējo Ministru prezidenta biroja vadītāju Jāni Patmalnieku (JV), kurš tagad saņēmis vēlētāju uzticību un ticis ievēlēts parlamentā.

Kā ziņots, pēc trīs sarunu kārtām JV ir piedāvājusi NA un AS parakstīt sadarbības memorandu par koalīcijas veidošanas principiem. Trešdien JV tiksies gan ar NA, gan AS pārstāvjiem. Tiek pausta cerība memorandu parakstīt vai nu jau trešdien vai ceturtdien, 27.oktobrī.

Sadarbības memorands paredz politisko spēku gatavību uzņemties atbildību par valsts attīstību un tautas labklājību un vienošanos par valdības izveidošanas pamatprincipiem un kopīgi izvirzītajiem mērķiem - valsts drošības stiprināšanu, ekonomikas izaugsmi un sociāli taisnīgas, iekļaujošas sabiedrības attīstību, norādīja JV pārstāvji.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma likumu, kas paredz noteikt par brīvdienu 24.septembri, kad Latviju apmeklēs pāvests Francisks.

Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Evita Urpena norādīja, ka, pēc EM ieskatiem, vienai papildu brīvdienai no ir gan pozitīvās puses, gan negatīvās.

Atbilstoši EM speciālistu aprēķiniem, vidēji vienas papildu brīvdienas ietekme uz Latvijas tautsaimniecību vērtējama no 0,08% līdz 0,1% no iekšzemes kopprodukta.

Vienlaikus EM norādīja, ka brīvdienas piešķiršana var palielināt administratīvo un finansiālo slogu uzņēmējiem. Atsevišķiem uzņēmējiem brīvdiena var palielināt izmaksas nodarbinātībai, jo par darbu svinamajās dienās ir paredzēta dubultā darba samaksa.

"Atsevišķos uzņēmumos var būt sarežģījumi ar darba organizāciju, ja nepieciešams nodrošināt nepārtrauktu tehnoloģisko un ražošanas procesu. Izmaksu pieaugums var negatīvi ietekmēt uzņēmēju konkurētspēju. Jāatzīst arī, ka pāvesta Franciska pastorālā vizīte varētu būt pamats tūristu pieplūdumam Latgales reģionā, kas savukārt rada papildu biznesa iespējas viesmīlības un ēdināšanas uzņēmumiem," sacīja EM pārstāve.