Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks šorīt telekompānijas LNT raidījumā 900 sekundes atzina, ka izjūt pret sevi vērstu politisko spiedienu. Vienlaikus viņš paziņoja, ka KNAB ir sācis pārbaudi par pašreizējās Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) atrašanos interešu konfliktā.

Komentējot Straujumas lēmumu rosināt veidot komisiju, kas vērtētu KNAB priekšnieka atbilstību ieņemamam amatam, Streļčenoks televīzijā sacīja, ka premjeres paziņojums ir vienreizējs un neiztur nekādu kritiku. Viņš uzsvēra, ka, lai šādu komisiju veidotu, vispirms ir jākonstatē fakti, taču konkrētajā gadījumā Ministru prezidentes lēmums balstoties uz tiesas spriedumu, kas vēl nav stājies spēkā.

Vakar Straujuma skaidroja, ka viens no iemesliem, kāpēc nepieciešams vērtēt Streļčenoka atbilstību amatam, ir tiesas lēmums atcelt viņa piemēroto disciplinārsodu - algas samazinājumu atlaistajai KNAB Juridiskās un personālvadības nodaļas darbiniecei Ilzei Draveniecei. Minēto tiesas nolēmumu gan vēl varēs pārsūdzēt. Straujumas lēmumam esot arī citi iemesli, ko viņa plašāk nepaskaidroja.

Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (Vienotība) otrās valdības 100 dienās paveiktais vērtējams neviennozīmīgi, atzina aģentūras BNS aptaujātie eksperti.

Pētījumu kompānijas Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis atzina, ka viņam ir grūti vērtēt valdības darbu, jo tā ir iesākusi to pašu kursu, ko iepriekšējais Ministru kabinets. «Tas ir zīmogs, kas nāca līdzi,» viņš sacīja.

Arī politikas eksperts Jānis Ikstens, komentējot Straujumas valdības 100 dienas, norādīja, ka valdības darba stilā vērojams «tas pats iepriekšējais rāmais stils».

«Brīžiem šķiet, ka daži ministri ir aktīvāki un izlēmīgāki par valdības vadītāju. Valdības rīcības politikā redzama svaidīšanās un neizlēmība, piemēram, jautājumā par mikrouzņēmuma nodokli,» kritizēja politologs.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Aizdomīgais nacionālās lidsabiedrības airBaltic investors, kura atbalstīšana var izrādīties liktenīga Laimdotas Straujumas (Vienotība) valdībai, nav bijis vienīgais iespējamais airBaltic akciju pircējs. Divtik mazākas investīcijas pret divtik lielāku līdzdalību airBaltic šoruden piedāvājis arī ASV investīciju fonds Ripplewood, kam L. Straujumas valdība pirms gada ne mazāk necaurskatāmā procesā piekrita pārdot bankas Citadele kontrolpaketi par zemāko cenu starp alternatīviem piedāvājumiem, piketdien raksta laikraksts Diena.

Piedāvājums apspriests, apejot airBaltic nolīgto konsultantu Prudentia, izmantojot lobiju premjeres birojā un bankas Citadele valdes priekšsēdētāja Gunta Beļavska sakarus, Dienai norādījuši par sarunām informēti avoti.

L. Straujumas tikai septembrī amatā pieņemtais ārštata ekonomikas padomnieks Gatis Eglītis, kurš Dienai norādīts kā sarunu koordinators, apgalvo, ka premjeres birojs sarunās ar Ripplewood neesot ieņēmis aktīvu pozīciju, tikai bijis par tām informēts. Premjeri par sarunām ar Ripplewood informējusi SM, viņas padomnieks to apspriedis ar G. Beļavski. SM valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš, kurš oktobra sākumā kopā ar airBaltic valdes priekšsēdētāju Martinu Gausu devies uz Londonu satikt Ripplewood dibinātāju un seju Timu Kolinsu, Dienai apstiprina, ka kopā ar A. Matīsu vēlāk informējis premjeri par amerikāņu investora piedāvājumu. «Premjeres pozīcija bija «nekāda»,» apgalvo K. Ozoliņš. «Tas bija straujš process. Piedāvājums bija ļoti nekonkrēts, principā «nekāds».»

Valsts kontroles (VK) revīzijas rezultātā sniegtie ieteikumi pašvaldību ceļu un ielu attīstīšanai apliecina nepieciešamību celt pašvaldību kapacitāti, tostarp Satiksmes ministrijai un VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) veicot papildu izglītojošo darbu, kas arī tiks darīts, informē Satiksmes ministrijā (SM).

«Pašvaldību autoceļi un ielas veido 53% jeb 38480 km no kopējā ceļu tīkla Latvijā, un to efektīva uzturēšana un attīstība ir nozīmīga nacionālajos attīstības plānošanas dokumentos ietverto mērķu sasniegšanai. Ņemot vērā nepietiekamo ceļu uzturēšanai un attīstībai piešķirto finansējumu, esošā finansējuma efektīva izmantošana ir ļoti būtiska,» atzīts Satiksmes ministrijas (SM) sniegtajā viedoklī par VK revīzijas ziņojumu «Vai īstenotā valsts un pašvaldību politika ir veicinājusi pašvaldību ceļu un ielu attīstību? »

VK, veicot revīziju par laika periodu no 2014.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 30.jūnijam SM un piecās pašvaldībās – Valmieras un Jēkabpils pilsētā, Durbes, Jelgavas un Iecavas novadā, - norāda uz nepieciešamību izstrādāt vienotu transporta politiku gan attiecībā uz valsts, gan pašvaldību autoceļiem un ielām, jo šobrīd pašvaldību ielu un ceļu attīstība praktiski nenotiek. SM atzīst, ka no pašvaldībām maksātās valsts budžeta mērķdotācijas tikai neliela daļa tiek novirzīta ceļu infrastruktūras attīstībai. Būtiski lielākā daļa naudas (visās pašvaldībās, izņemot Rīgu), pēdējos gados sasniedzot pat 92% līdzekļu, tiek tērēta pasākumos, kuri nodrošina tikai ceļu tīkla uzturēšanu, ne attīstību. Taču ierobežotā finansējuma apstākļos kapitālieguldījumu veikšanai nepietiek finansējuma, kā rezultātā ir iespējams izpildīt tikai pašvaldību ceļu uzturēšanas minimālās prasības.

Laimdotas Straujumas vadītā valdība savās pirmajās 100 dienās lielas ziepes nav savārījusi, taču arī vērā ņemamu sasniegumu nav.

Var jau būt, ka par šādu valdības darba rezultātu nebūtu ko brīnīties, jo būtībā jau no tā brīža, kad Laimdotas Straujumas vadītā valdība sāka strādāt, bija skaidrs, ka tās galvenā funkcija ir bez liekiem satricinājumiem «novilkt līdz vēlēšanām». Tiesa, ar tādiem ģeopolitiskiem sarežģījumiem, kādos Krievijas un Ukrainas konflikta dēļ ir iekļuvusi Eiropa un kuru tālāka eskalācija neizbēgami ļoti nopietni skartu arī Latviju, pirms 100 dienām tā īsti vēl neviens nerēķinājās. Tomēr fakti ir skarbi – ja ģeopolitiskā situācija attīstās pēc sliktākā scenārija, tad Latvijai var klāties ļoti smagi un 20% zaudēšana no valsts IKP ir samērā reāla iespēja.

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Neskatoties uz demisiju, Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) sagaidījusi savu otro gadadienu kā valdības vadītāja.

Viņa amatā stājās pēc tam, kad 2013.gada decembrī demisionēja iepriekšējais premjerministrs Valdis Dombrovskis (V). Straujumas valdību Saeimā apstiprināja 2014.gada 22.janvārī.

Lai gan sākotnēji Straujuma apgalvoja, ka valdību vadīs tikai līdz rudenī gaidāmajām vēlēšanām, viņa arī pēc tam piekrita turpināt uzņemties šos pienākumus.

Pagājušajā gadā Straujumas valdībai bija ar ne mazums izaicinājumu. Kā pirmais bija Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā, kas sākās ar 1.janvāri un ilga visu pirmo pusgadu. Tikmēr otrā pusgada laikā aktuāls jautājums, kas pārbaudīja arī valdības stabilitāti, bija bēgļu uzņemšana saistībā ar migrācijas krīzi Eiropā. Arī darbs pie valsts šā gada budžeta raisīja domstarpības kā ar sociālajiem partneriem, tā arī starp pašiem koalīcijas partneriem.

Saeima šodien ar 61 balsi apstiprināja jauno valdību, kuru vadīs parlamenta vismazākās frakcijas - «Jaunās Vienotības» (JV) - politiķis Krišjānis Kariņš.

Pret Kariņa valdību nobalsoja 39 deputāti. Kariņa valdības apstiprināšanu vienbalsīgi atbalstīja visas koalīcijas frakcijas, izņemot «KPV LV». No «KPV LV» deputātiem valdības apstiprināšanu atbalstīja 11 deputāti, bet pret nobalsoja Iveta Benhena-Bēkena, Aldis Gobzems, Linda Liepiņa, Karina Sprūde un Didzis Šmits. Pret valdības apstiprināšanu balsoja arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) un «Saskaņa».

Deputāti vairāk nekā trīs stundas debatēja par šo jautājumu. Opozīcija kritizēja valdību, piemēram, Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Armands Krauze teica, ka valdība paliks atmiņā ar ministriem un deputātiem, kas aizmirst savus solījumus vai pat netaisās tos pildīt. «Saskaņa» Saeimas frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Valērijs Agešins debatēs pauda, ka koalīcijas partiju priekšvēlēšanu solījumi bijuši fantastiski, savukārt faktiskā rīcība, kas atspoguļojas deklarācijā, - nožēlojama.

Valdība šodien panāca vienošanos ar Latvijas Pašvaldību savienību (LPS) arī nākamgad saglabāt pašreizējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) proporciju - 80% par labu pašvaldībām un 20% valsts budžetā.

LPS gan ikgadējā domstarpību un vienošanās protokolā lūdza paredzēt izmainīt IIN proporciju, paredzot, ka pašvaldību budžetā tiek ieskaitīts 81% no IIN. Tomēr valdība pret proporcijas pārdali iebilda.

LPS priekšsēdis Andris Jaunsleinis gan bilda, ka pašvaldības varētu piekrist saglabāt pašreizējo situāciju, ja protokolā tiek iekļauta atruna, ka gadījumā, ja tiek pieņemti lēmumi, kas ietekmē pašvaldību budžeta bāzi vai izdevumus, tad tiek kompensēti negatīvie fiskālie efekti. Pret to iebilda Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), skaidrojot, ka tas var novest pie absurdām situācijām, kad kompensēšana notiek automātiski, par to nediskutējot.

Amatus jaunajā valdībā varētu saglabāt nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK virzītā kultūras ministre Dace Melbārde un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (RP), noprotams no Ministru prezidenta amatam nominētās kandidātes Laimdotas Straujumas (V) sacītā žurnālistiem.

Viens ministrs, par kuru bijusi «runāšana», ir Melbārde, norādīja Straujuma. Tāpat viņa norādīja, ka presē izskanējušais Valsts prezidenta Andra Bērziņa lūgums vai uzstādījums ir, lai amatā paliek Kozlovskis.

Straujuma sacīja, ka, kopumā ņemot, jautājumā par ministriem pašlaik ir «balta lapa» un sarunas vēl nav notikušas.

Kā ziņots, Valsts prezidents Andris Bērziņš šodien aicinājis pašreizējo zemkopības ministri Laimdotu Straujumu (V) veidot jauno valdību.

«Izvērtējot Laimdotas Straujumas profesionālo pieredzi un pozitīvo darbību valsts pārvaldes institūcijās, es aicinu viņu izveidot jauno Ministru kabinetu,» pēc tikšanās ar Straujumu un topošās koalīcijas pārstāvjiem sacīja Bērziņš.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks pēdējo mēnešu laikā devies piecos komandējumos.

Streļčenoks no 12.maija līdz 13.maijam Kuveitā piedalījās Pasaules Bankas organizētā seminārā. Atsaucoties uz Kuveitas Pretkorupcijas komisijas vadības ielūgumu, KNAB priekšnieks seminārā dalījās Latvijas pieredzē par KNAB izveides procesu, sasniegtajiem rezultātiem un nākotnes darbības prioritātēm.

Streļčenoks aprīlī devās trīs komandējumos. Viņš apmeklēja Turkmenistānu, Austriju un Franciju.

No 24.marta līdz 28.martam KNAB priekšnieks piedalījās Eiropas Padomes Starpvalstu pretkorupcijas grupas plenārsēdē Strasbūrā, Francijā, skaidroja KNAB.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Streļčenoks nākamnedēļ plāno vēlreiz apmeklēt Franciju, lai piedalītos Eiropas Padomes Starpvalstu pretkorupcijas grupas plenārsēdē. Ministru prezidentes Laimdotas Straujuma (V) birojā ir saņemts iesniegums par komandējumu, pastāstīja Straujumas preses sekretāre Džeina Tamuļeviča.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Ministru prezidenta amatam nominētā kandidāte Laimdota Straujuma (V) svētdien aicināja Reformu partiju (RP) ekonomikas ministra amatam jaunajā valdībā izvirzīt pašreizējo izglītības un zinātnes ministru, ekonomistu Vjačeslavu Dombrovski.

Kā svētdien pēc sarunām ar Straujumu un partijas Vienotība pārstāvjiem sacīja RP priekšsēdētājs Edmunds Demiters, viņa vadītās partijas valde par turpmāko rīcību lems rīt.

RP un Vienotības pārstāvju tikšanās šodien ilga aptuveni 20 minūtes. Pēc tās Straujuma žurnālistus informēja, ka aicina RP ekonomikas ministra amatam virzīt Vjačeslavu Dombrovski. «Es veidoju valdību un savu komandu un, manuprāt, Vjačeslavs Dombrovskis parādīja sevi ļoti labi kā izglītības ministrs,» pauda L. Straujuma.

Savukārt E. Demiters uzsvēra, ka viņam nav bažu par Vjačeslava Dombrovska profesionalitāti un spējām vadīt Ekonomikas ministriju, bet par šo jautājumu vēl jādiskutē un lēmums jāpieņem RP valdei. Partijas valdes sēde varētu notikt šodien plkst.11.

Pašreizējie koalīcijas partneri atbalsta Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (Vienotība) kandidatūru arī jaunās valdības vadīšanai.

Straujuma pēc trīspusējās koalīcijas partneru tikšanās žurnālistiem sacīja, ka par atbildības jomu sadali diskusijas turpināsies un dažās jomās intereses saskaras, bet nav neatrisināmu jautājumu. Tāpat diskusijas turpināsies par iespēju paplašināt koalīciju, kaut arī Vienotība, kā arī Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) vēlētos turpināt sadarbību ar pašreizējiem partneriem.

Straujuma arī sacīja - ja valdību vadīs Vienotības premjers, tad partija uzņemsies atbildību arī par Finanšu ministriju un Ārlietu ministriju.

Jautāta par iespējamo kandidātu finanšu ministra amatam, Straujuma atbildējusi, ka Vienotības valde nav lēmusi par šo jautājumu, bet kā iespējamais kandidāts minēts Jānis Reirs, tomēr uz šo amatu ir arī citas kandidatūras. Viņa atturējās paust personīgu viedokli šajā jautājumā, skaidrojot, ka informēs par kandidātu, kad lēmums tiks pieņemts.

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija otrdien, 14.aprīlī, nolēma virzīt izskatīšanai Saeimā Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma projektu, ko izstrādājusi Finanšu ministrija, informē Saeimas Preses dienests.

«Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likumprojekts Saeimā ir gaidīts daudzus gadus, un tā pieņemšana ir būtiska pašvaldību finanšu un budžeta plānošanai un līdzsvarotai visu Latvijas novadu attīstībai,» pauda Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Kārlis Šadurskis.

Komisijas priekšsēdētājs, vērtējot izstrādāto likuma projektu, atzīmēja, ka «Finanšu ministrijai pietiekami īsā laikā ir izdevies sagatavot tādu finanšu izlīdzināšanas likumprojektu, kas ir sociāli atbildīgs un orientēts uz līdzsvarotu novadu attīstību. Svarīgi, ka projekta izstrādē iesaistījās sociālie partneri, kas pārstāv pašvaldību intereses, un ar likumprojektu jau ir iepazīstināta vairāk nekā puse Latvijas pašvaldību, kas paudušas atbalstu jaunajam finanšu izlīdzināšanas modelim».

Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien vēl nenominēs jaunu premjera amata kandidātu, iespējams, atliekot gala lēmumu uz nākamo pirmdienu, 7.janvāri, kad viņam plānota tikšanās ar «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi Krišjāni Kariņu, šodien pēc tikšanās ar prezidentu informēja partiju pārstāvji.

Sarunā ar Valsts prezidentu neesot apspriests jautājums, kāpēc premjera kandidāta iespējamā nominēšana varētu notikt pirmdien, nevis šodien. Reizē politiķi norādīja, ka tas loģiski, ka pirms lēmuma pieņemšanas par nominēšanu Vējonim ir paredzēta saruna ar premjera kandidātu.

Kariņš jau vairākas nedēļas ir konsultējies ar partijām par valdības izveidošanas iespējām. Viņam esot drošs 50 deputātu atbalsts, savukārt par partijas «KPV LV» atbalstu vēl ir visai daudz spekulāciju.

Piecu partiju pārstāvji Valsts prezidentam šodien prezidentam apliecināja, ka ir gatavi atbalstīt Kariņa kandidatūru Ministru prezidenta amatam, šodien žurnālistiem pēc tikšanās ar prezidentu pauda «Attīstībai/Par!» līdzpriekšsēdētājs Daniels Pavļuts. Viņš norādīja, ka Kariņa valdības apstiprināšanai redzams stabils vairākuma atbalsts Saeimā, reizē vēl ir veicams darbs pie deklarācijas un līdz galam jāatrisina arī daži citi jautājumi.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem plānots izmaksāt vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas.

Tas norādīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem FKTK likumā trešajam lasījumam, kurus izskata Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Komisijas deputāti gan trešdien šo priekšlikumu vēl neizskatīja un turpinās to darīt nākamajā komisijas sēdē ceturtdien, 6.jūnijā.

Reira priekšlikums paredz, ka «Ministru kabinets līdz 2019.gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentus. Līdzšinējais Saeimas ieceltais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai vai līdz laikam, ja Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata».

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Laimdotas Straujumas valdībā veiktas tikai kosmētiskas izmaiņas – valdību par jaunu var dēvēt visai nosacīti. Tāpēc nav ko iešūpoties, jāķeras klāt konkrētiem darbiem

Jācer, ka nule apstiprinātās valdības pievēršanās savam tiešajam darbam noritēs veiksmīgāk, nekā tas uzrakstīts šīs valdības deklarācijā. Par deklarāciju pat Valsts prezidents Andris Bērziņš DB Uzņēmēju klubā sacīja, ka tā šķiet uzrakstīta ar domu, ka to neviens nekad nelasīs. Jāsaka, liela jēga to lasīt arī nav, jo nekonkrētība veicamo darbu un sasniedzamo mērķu termiņos ir milzīga, pārsvarā izpaliek arī kaut vai neliels apraksts, kādā veidā izvirzītos ideālus plānots sasniegt. Kā šīs valdības virsuzdevums jau iepriekš izskanējis – ES struktūrfondu naudas apguve. Lai šo naudu nepazaudētu, visiem 13 ministriem kopā ar premjeri nāksies strādāt vaiga sviedros.

Valsts prezidents Andris Bērziņš var justies laimīgs ar izdarīto izvēli, aicinot zemkopības ministri Laimdotu Straujumu (V) veidot jauno valdību, uzskata politologs Jānis Ikstens.

Viņaprāt, prezidents varot justies laimīgs, jo ir dabūjis tādu Ministru prezidenta amata kandidātu, kādu, iespējams, ir gribējis. Par to liecinot salīdzinoši gludais [premjera kandidāta nosaukšanas] process, saka Ikstens.

Straujuma nav atstājusi strauja un neapdomīga cilvēka iespaidu, tāpēc valdības vadīšana turpināšoties līdzšinējā premjera Valda Dombrovska (V) stilā. Ne darbība ministres amatā, ne arī Zemkopības ministrijas valsts sekretāres amatā nav radījusi revolucionāra cilvēka iespaidu. «Tā nebūs nekāda [Einara] Repšes uguņošana vai [Andra] Šķēles mācīšana,» sprieda politologs.

Trešdien, 22. janvārī, demisionējušais premjers Valdis Dombrovskis svinīgā ceremonijā nodeva amata pilnvaras jaunajai valdības vadītājai Laimdotai Straujumai.

Augstāk galerijā varat redzēt pilnvaru nodošanas gaitu.

Jau ziņots, ka Saeima šodien apstiprināja jauno Laimdotas Straujumas (V) veidoto valdību. Straujuma ir pirmā sieviete Latvijas vēsturē, kura ieņem Ministru prezidenta amatu.

Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam balsoja 64 deputāti, pret bija 27 parlamentārieši, bet atturējās divi deputāti.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis premjera amatam nolēmis nominēt «Jaunās Vienotības» (JV) politiķi, Eiropas Parlamenta (EP) deputātu Krišjāni Kariņu.

Vējonis pēc sarunas ar Kariņu žurnālistiem skaidroja, ka pagājušajā nedēļā viņš ticies ar vairāku 13.Saeimā ievēlēto partiju frakciju pārstāvjiem, kuri Vējonim esot apliecinājuši gatavību strādāt Kariņa vadībā, kas nozīmējot, ka šādai valdībai būtu iespējams Saeimas vairākums.

Viņš teica, ka šodien ticies ar Kariņu, lai pārrunātu viņa redzējumu par valdības prioritātēm un to, kāds varētu būt atbildību sadalījums starp partijām.

Kariņš Vējoni iepazīstinājis ar iespējamiem ārlietu un aizsardzības ministru kandidātiem, par kuriem Vējonim iebildumu nav. Prezidenta prasība par šo ministru kandidātu saskaņošanu ņemta vērā un iebildumu par konkrētajām personām viņam nav.

Sestdien, plānotas Finanšu ministrijas (FM) un Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) sarunas, kurās tiks izskatīts Ministru kabineta (MK) un LPS vienošanās un domstarpību protokols, kas jāiekļauj budžeta likumprojektu paketē, informē FM.

Šobrīd FM sadarbībā ar LPS gatavo MK un LPS vienošanās un domstarpību protokola projektu, kurā ir iekļauti arī jautājumi par nodokļu ieņēmumiem un pašvaldību finanšu izlīdzināšanu.

«Gatavojot vienošanās protokola projektu, mēs detalizēti izvērtējam ne tikai kopējos pašvaldību budžeta ieņēmumus, bet arī to sadalījumu pa pašvaldībām. Būtisku uzmanību veltījām tam, lai piedāvātais risinājums nevienai Latvijas pašvaldībai budžeta ieņēmumus nesamazinātu salīdzinājumā ar 2014. gadu. Lai to nodrošinātu, esmu jau iesniedzis priekšlikumu MK par papildu finansējuma piešķiršanu pašvaldībām 6,5 miljonu eiro apmērā 2015. gadā, nodrošinot kopējo finansējumu 36,5 miljonu eiro apmērā pašvaldību finanšu izlīdzināšanai,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.