Valsts atbalsta programma ģimenēm, sniedzot valsts galvojumu aizdevumam mājokļa iegādei jaunajām ģimenēm, ir pierādījusi savu efektivitāti, tādēļ bankas aicina Saeimu iekļaut 2016. gada valsts budžetā konkrētu finansējumu šīs programmas turpināšanai, informē Latvijas Komercbanku asociācija.

2016. gada valsts budžeta projektā, ko valdība ir apstiprinājusi un iesniegusi Saeimā, konkrēta finansējuma ģimeņu atbalstam nav.

Kopš programmas darbības sākuma valsts galvojums aizdevumam mājokļa iegādei piešķirts 754 ģimenēm par 4,6 miljoniem eiro. No tiem 422 gadījumos atbalsts sniegts mājokļa iegādei Rīgā un Pierīgā, bet 332 gadījumos – pārējos Latvijas reģionos, liecina Attīstības finanšu institūcijas Altum dati uz 28.septembri. 2015. gadam piešķirtā finansējuma, pēc Altum aplēsēm, galvojumiem varētu pietikt vēl tikai nākamā gada pirmajiem mēnešiem.

Valsts galvojums sniedz ģimenēm iespēju saņemt aizdevumu mājokļa iegādei ar mazāku pirmo iemaksu, jo daļu no pirmās iemaksas garantē valsts. Tieši pirmās iemaksas sakrāšana ir lielākais šķērslis aizdevuma saņemšanai jaunajām ģimenēm dzīves apstākļu uzlabošanai vai dzīvojamās platības paplašināšanai atbilstoši bērnu skaitam.

Kamēr bankas pauž neapmierinātību ar nule pieņemtajiem Maksātnespējas likuma grozījumiem, nekustamā īpašuma tirgus dalībnieki būtiskas izmaiņas neprognozē

Bankas jau piesolījušas palielināt nepieciešamās pirmās iemaksas apmēru, kā arī kredīta sadārdzinājumu. Savukārt nekustamā īpašuma speciālisti iezīmē vairākus scenārijus, tostarp izskan pieļāvums, ka iedzīvotāji aktīvāk izmantos kredītus, būs drošāki. Citi atzīst, ka kādu brīdi darījumu skaits varētu sarukt un īpaši samazināsies mājokļu pieejamība jaunajām ģimenēm, ko valsts vēl nesen solīja atbalstīt. Kopīgs secinājums gan ir tas, ka darījumu skaits, kur izmantoti banku kredīti, jau patlaban ir niecīgs, lai tirgu būtiski ietekmētu.

Pretējas darbības

Nekustamo īpašumu attīstītāja NCC Housing valdes loceklis Mareks Kļaviņš DB skaidro, ka jau tagad Maksātnespējas likuma normas aizsargā hipotekārā kredīta ņēmēju finansiālu grūtību gadījumā. Līdz ar to rodas jautājums, vai nepieciešams sarežģīt situāciju un iekļaut likumā nolikto atslēgu principu, ja tas pēc būtības dublējas ar privātpersonas maksātnespējas pasludināšanu.

Lai mājokļa iegāde ģimenēm ar bērniem būtu pieejamāka, banka Citadele iesaistīsies valsts atbalsta programmā pirmā mājokļa iegādei ģimenēm, informē bankas Citadele valdes locekle Santa Purgaile.

Tuvāko nedēļu laikā banka strādās pie līguma izstrādes un saskaņošanas ar Altum, lai varētu šo programmu piedāvāt klientiem. Kad būs parakstīts līgums ar Altum, tad sabiedrība tiks informēta jau par konkrētu datumu, no kura iedzīvotāji Citadelē varēs pieteikties hipotekārajam kredītam ar valsts galvojumu, kā arī par tā nosacījumiem.

Līdz šim Citadele bija vienīgā banka Baltijā, kas jau piedāvāja hipotekārā kredīta veidu ar nolikto atslēgu principu. Līdz ar to arī salīdzinoši ļoti īsā laikā banka ir spējusi pilnveidot savu piedāvājumu atbilstoši jaunajām izmaiņām Maksātnespējas likumā, un jau šobrīd ir gatava to piedāvāt Latvijas iedzīvotājiem, skaidro bankas pārstāve.

2020.gadā SEB banka mājokļa kredītos piešķīra 129 miljonus eiro, tādējādi palielinot hipotekāro kredītu portfeli par 4,5%. Vairāk nekā puse no jaunajiem aizdevumiem bija kredīti ar Altum atbalstu, informē bankā.

Visbiežāk (73% gadījumos) klienti vēršas pēc finansējuma dzīvokļa iegādei un remontam. Vairāk nekā 80% šādu darījumu noslēgti Rīgā un Pierīgā, turklāt vairāk nekā pusē gadījumu klienti izvelējušies dzīvokli mājās kas celtas pēc 2000.gada. Apmēram piektā daļa no piešķirtā finansējuma novirzīta privātmājas iegādei vai remontam, bet 8% - privātmājas būvniecībai.

"Protams, Covid-19 ieviesa korekcijas mūsu klientu plānos. Pēc pirmās ārkārtējās situācijas izsludināšanas pērn martā novērojām ievērojamu kritumu pieprasījumā pēc mājokļa kredītiem. Neziņa un situācijas neprognozējamība lielākoties bija iemesls, kāpēc cilvēki kļuva daudz piesardzīgāki un uz laiku atlika plānus iegādāties mājokļus. Kā jebkurā krīzē, arī šajā ir klienti, kuru ienākumi būtiski samazinājās, tāpēc 2020.gada pavasarī veltījām daudz enerģijas, lai pielāgotu kredīta maksājumus klienta esošajai naudas plūsmai. Kopumā atbalstu saņēma vairāk nekā 1900 klientu. Jau vasaras sākumā pieprasījums pēc kredītiem atkal atgriezās ar augšupejošu tendenci un tirgus turpināja pozitīvu attīstību visu gada otro pusi. Tomēr kopumā 2020.gadā jaunu mājokļa kredītu apjoms SEB bankā bija par 11% mazāks nekā 2019.gadā", komentē SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Pusgada laikā, kopš Latvijā ir spēkā kārtība, ka hipotekārā kredīta ņēmējs var izvēlēties slēgt aizdevuma līgumu ar t.s. «nolikto atslēgu» principu, to piecās bankās izvēlējušies vien nedaudz vairāk kā 50 kredītņēmēji, kas uz kopējā hipotekāro kredītņēmēju skaita nieks vien ir, secinājusi Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA).

Banku pārstāvji uzsver: tieši nepietiekama pirmā iemaksa, kā arī valstī pastāvošā ēnu ekonomika, kas neļauj pierādīt savus ieņēmumus, ir šķēršļi, kas ierobežo mājsaimniecību iespējas saņemt hipotekāro kredītu. Tāpēc eksperti aicina domāt par risinājumiem, kā mazināt šīs barjeras. Par to liecina banku pārstāvju teiktais LANĪDA.

Jāatgādina, ka Saeima pērn, septembra nogalē, neilgi pirms vēlēšanām, nobalsoja par nolikto atslēgu principu, kas nozīmēja, ka parādniekam pēc nodrošinājuma mantas pārdošanas nebūtu nekādu saistību pret kreditoru. Vēl toreiz eksperti norādīja, ka nolikto atslēgu princips nebūs pa kabatai lielākajai Latvijas iedzīvotāju daļai, jo pirmā iemaksa tādiem kredītiem ir uz pusi lielāka, nekā kredītiem, par kuriem kredītņēmējs nes pilnu atbildību.

Latvijas tautsaimniecības attīstībai kritiski svarīgi, lai būtu nodrošināta jaunu kredītu pieejamība gan uzņēmējdarbībai, veicinot ražošanu, gan ģimenēm mājokļu iegādei – īpaši tām, kurās aug vairāki bērni. To, pārrunājot aktualitātes banku nozarē ar Latvijas Komercbanku asociācijas prezidentu Mārtiņu Bičevski, uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis, informē Valsts prezidenta kancelejā.

Amatpersonas bija vienisprātis, ka šajā nozarē svarīgi arī uzlabot tiesisko vidi – gan tiesu darbības ātrumu un efektivitāti, gan arī īstenot tiesnešu mācības, kam ar nākamo gadu būs pieejams ES finansējums.

Atbildot uz Valsts prezidenta paustajām bažām, ka mazie un vidējie uzņēmēji Latvijā tiek kreditēti nepietiekami, M.Bičevskis skaidroja, ka problēma bieži vien ir uzņēmumu uzkrātajās saistībās un nepietiekamajā peļņā, lai šīs saistības segtu, turklāt jaunu uzņēmumu, kas sper pirmos soļus biznesā, kreditēšanu daudzas bankas nevar atļauties augsto risku dēļ. Komercbanku asociācijas vadītājs tomēr norādīja, ka 2015.gada pirmajā pusgadā jauni kredīti izsniegti vairāk nekā 3500 Latvijas uzņēmumu (kopumā 602 miljoni eiro) un kreditēšana aug straujāk par IKP pieaugumu valstī.

Kā atklāja DNB Latvijas barometra martā publicētie dati, vairākums aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka hipotekārie kredīti ir kļuvuši vieglāk pieejami. Ievērojamam skaitam Latvijas ģimeņu sava pirmā mājokļa iegādi atvieglojusi tieši akciju sabiedrības Attīstības finanšu institūcija Altum administrētā mājokļu atbalsta programma. Iedzīvotāju interese par šo programmu ir liela, kas apliecina nepieciešamību pēc šāda atbalsta instrumenta ģimenēm ar bērniem arī turpmāk.

Šī programma ir veiksmīgs risinājums līdz šim daudzās ģimenēs pastāvošajam šķērslim mājokļa iegādē, proti, pienākumam veikt pirmo iemaksu, kas radīja finansiālas grūtības un atturēja personas no mājokļa iegūšanu īpašumā. Katrs trešais no jauna izsniegtais hipotekārais aizdevums ir ar programmas galvojumu. Līdz 2016. gada marta vidum programmas ietvaros piešķirti jau vairāk nekā 1800 mājokļu galvojumu ģimenēm, kurās kopā aug vairāk nekā 2 650 bērnu.

Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka mājokļu atbalsta programmas ieguvums ir ne tikai ģimenēm ar bērniem sniegtā iespēja iegādāties savu mājokli, bet arī personu motivēšana palikt Latvijā. Tas savukārt veicina valsts demogrāfisko un ekonomisko izaugsmi ilgtermiņā. Tāpat jāuzsver, ka mājokļu atbalsta programmas darbība ir veicinājusi hipotekāro kreditēšanu tieši reģionos.

SEB banka 2015. gadā izsniegusi vairāk nekā 1400 mājokļu aizdevumus 50 miljonu eiro apmērā. No tiem vairāk nekā 310 kredīti par kopējo summu 14,6 miljoni eiro ir piešķirti ģimenēm ar bērniem valsts atbalsta programmas ietvaros, informē bankā.

Lai arī 2015. gada sākums mājokļu kreditēšanā bija ļoti gauss saistībā ar likumdošanas izmaiņām, 3. un 4. ceturksnī pieprasījums pēc finansējuma ievērojami pieauga. 4. ceturksnī vien tika izsniegti mājokļu kredīti par 19 miljoniem eiro, kas veido 38% no visa gada laikā piešķirtajiem.

«Salīdzinājumā ar 2014. gadu piešķirtā finansējuma apjoms mājokļu iegādei pieauga par 6%. Tomēr, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā joprojām ir zemākais mājokļu kredītu apjoms Baltijas valstīs. Lietuvā un Igaunijā bankas izsniedz trīs reizes vairāk kredītu nekā pie mums. Piemēram, SEB Lietuvā pērn ir piešķīrusi vairāk nekā 6,5 tūkstošus kredītu par vairāk nekā 273 miljoniem eiro. Tam ir vairāki iemesli, taču galvenais ir biznesa vides stabilitāte un prognozējamība,» uzskata SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Šogad ir samazinājies banku izsniegto mājokļu kredītu skaits, salīdzinot ar pagājušo gadu, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.

Kaut arī oktobrī vēl saglabājies līdzšinējais kreditēšanas apjoms, jau novembra dati varētu liecināt par vēl mazāku izsniegto aizdevumu skaitu, ņemot vērā maksātnespējas likuma grozījumu dēļ tapušās izmaiņas banku kredītpolitikā, kas atspoguļojas lielākā pirmajā iemaksā.

2013. gada pirmajos trīs ceturkšņos Latvijā no jauna mājsaimniecībām mājokļa iegādei bija izsniegti 6169 kredīti, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati. Savukārt 2014. gadā šajā pašā laika periodā izsniegti 5650 aizdevumi. Šogad oktobrī kopējais izsniegto aizdevumu skaits ir vēl saglabājies vidējā stabilā līmenī (747 aizdevumi), taču jau novembrī, kā vērtā bankas, sagaidāms būtisks aizdevumu skaita kritums.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos SEB banka mājokļa kredītos privātpersonām piešķīrusi 64,6 miljonus eiro, kas ir par 2% vairāk nekā 2017. gada sešos mēnešos. No piešķirtiem kredītiem 46% bija aizdevumi ar Altum garantiju ģimenēm vai jaunajiem speciālistiem.

Lielākā daļa no piešķirtajiem aizdevumiem paredzēta dzīvokļa iegādei vai remontam, apmēram 14% no kredītiem piešķirti mājas iegādei, bet ap 4% – mājas būvniecībai.

«Lielākā pircēju aktivitāte ganapstiprināto kredītuskaita, gan arī apjoma ziņā ir Rīgā un tās apkaimē, kur koncentrējas ap 80% no visa piešķirtā finansējuma. No reģionālajiem centriem lielākā aktivitāte ir Jelgavā, Liepājā, Ogrē, Valmierā un Siguldā. Visvairāk iedzīvotāji iegādājas dzīvokļus otrreizējā tirgū, apmēram 15% veido mājokļi jaunajos projektos. Turklāt jau otro gadu novērojam arvien augošu pieprasījumu pēc privātmājām,» stāsta SEB bankas valdes loceklisArnis Škapars.

Pēc SEB bankas novērojumiem, ap 45% aizņēmēju ir vecumā no 30 līdz 40 gadiem. Aktīvākie kredītņēmēji vecumā līdz 40 gadiem ir vīrieši, savukārt vecuma grupā no 40 gadiem – aktīvākas ir sievietes. Vidējais aizņēmēja vecums Altum garantēto kredītu gadījumā ir 28-30 gadi.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos SEB banka mājokļa kredītos privātpersonām piešķīrusi 77 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā 2018. gada pirmajos sešos mēnešos. No piešķirtajiem kredītiem 51% ir aizdevumi ar Altum atbalsta programmu ģimenēm vai jaunajiem speciālistiem.

Vienlaikus banka akcentē, ka vērojama plaisa starp to, ko pircējs var atļauties nopirkt, un cenu, par kuru pārdevējs piedāvā īpašumu.

Joprojām lielākā daļa (75%) no piešķirtajiem aizdevumiem paredzēti dzīvokļa iegādei vai remontam, 15% – mājas iegādei, savukārt ap 6% – mājas būvniecībai. Apmēram 70% no visiem mājokļa pirkšanas darījumiem tiek noslēgti otrreizējā tirgū, taču turpina pieaugt pieprasījums jauno mājokļu segmentā, kā arī renovēto pirmskara māju segmentā. Aug arī iedzīvotāju vēlme iegādāties privātmājas.

«Šā gada pirmajos sešos mēnešos ir vērojama aktīvākā kredītu plūsma pēdējo gadu laikā, ko veicinājis kopējais aktivitātes pieaugums Rīgas un tās apkaimes mājokļu tirgū. Tendences nekustamo īpašumu tirgū iet roku rokā ar iedzīvotāju maksātspēju – pieaugot ienākumiem, arvien vairāk cilvēku var atļauties investēt nekustamajā īpašumā un iegādāties savām vēlmēm un vajadzībām atbilstošu mājokli. Aug arī interese par privātmāju būvniecību, taču, plānojot budžetu, jāņem vērā būtiska tendence – nereti procesa gaitā celtniecības izmaksas pieaug. Līdz ar to rūpīgi jāizvērtē, vai māju var atļauties būvēt pašu spēkiem, vai tomēr izdevīgāk būtu iegādāties gatavu māju un pielāgot savām vēlmēm,» skaidro SEB bankas valdes loceklis Arnis Škapars.

Iebilstot pret tā dēvētā «nolikto atslēgu principa» ieviešanu, viens no banku un to lobiju galvenajiem argumentiem ir potenciālais hipotekāro kredītu sadārdzinājums, kas, viņuprāt, ir neizbēgams. Sabiedrība un amatpersonas tiek biedētas ar drūmu perspektīvu gan turpmākā kredītu pieejamībā, gan kopējo izmaksu sadārdzinājumā.

Turklāt bankas vēl pamanās pozicionēties par upuri no plānotajām izmaiņām līdzšinējā kārtībā, lai gan šķietami jau tiek stāstīts, ka cietēji būs visi citi – sabiedrība un valsts ekonomika. Iespēja dzīvot pašam savā, nevis īrētā mājoklī, protams, ir katra indivīda interese, tomēr pastarpināti tā ir arī naudas aizdevēju interese jeb biznesa sastāvdaļa, piešķirot personām kredītus viņu sapņu īstenošanai. Tāpēc nenoliedzams, ka iespējā indivīdiem dzīvot savā sapņu mājoklī ir ieinteresētas arī bankas. To mērķis ir pelnīt uz tādu cilvēku rēķina, kas vēlas kādu labumu saņemt un baudīt jau šodien, nevis pēc daudziem gadiem, kad pašiem būtu izdevies sakrāt lielajam pirkumam nepieciešamo summu.

Šā gada pirmajos trīs mēnešos Latvijas bankas mājsaimniecībām izsniegušas jaunus hipotekāros aizdevumus 91,5 miljonu eiro kopsummā, kas ir par 77% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.

«Šie skaitļi ir nepārprotams pierādījums tam, ka valsts politika tiešā veidā ietekmē biznesu un iedzīvotāju iespējas aizņemties dzīves apstākļu uzlabošanai. 2015. gada pirmais ceturksnis vēl pagāja obligāta nolikto atslēgu principa zīmē, jo attiecīga norma maksātnespējas likumā bija spēkā līdz marta sākumam. Tādēļ arī izsniegto hipotekāro kredītu apjoms bija niecīgs. Savukārt, atgriežoties pie brīvprātīga nolikto atslēgu principa un iedarbinot valsts atbalsta programmu ģimenēm mājokļa iegādei, sasniegti atzīstami rezultāti,» komentē Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Pēc Latvijas Bankas datiem, 2015. gadā mājokļa iegādei mājsaimniecībām izsniegti 106 kredīti ar nolikto atslēgu principu – tas ir 1,2% no kopējā izsniegto kredītu skaita. Turklāt aizdevumu saņemšanas nosacījumi šiem kredītiem ir striktāki, tie ir pieejami vien tiem, kam augstāka pirmā iemaksa nav šķērslis un vajadzība līdzekļus aizņemties ir mazāka.

Lai gan mājsaimniecībām no jauna izsniegto kredītu apjoms lēni aug jau vairāk nekā trīs gadus, mājsaimniecību kopējais kredītportfelis līdz šim mēnesi pēc mēneša turpināja krīzes laikos sākušos sarukuma tendenci, informē Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Tomēr maijā mājsaimniecībām izsniegto kredītu portfelis pieauga, neierasti strauji palielinoties gan mājokļa, gan patēriņa kreditēšanai (attiecīgi par 0.3% un 1.8%). Mājsaimniecību kredītportfeļa gada samazinājuma temps uzlabojās līdz -0.7%, tai skaitā patēriņa kredītu gada pieauguma temps bija 2.1%, bet mājokļa kredīti pēdējo 12 mēnešu laikā saruka vien par 0.6% (mazākais negatīvais rādītājs kopš 2009. gada). Savukārt mājsaimniecībām no jauna izsniegto kredītu apjoms auga trešo mēnesi pēc kārtas un pēdējos divos mēnešos pārsniedza arī pērnā gada atbilstošos rādītājus.

Līdz ar kāpumu mājsaimniecību kreditēšanā nedaudz auga arī kopējais iekšzemes kredītportfelis, lai gan nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums saruka. Iekšzemes noguldījumus būtiski samazināja gan valsts, gan privātie uzņēmumi, tādējādi samazinoties arī noguldījumu kopapjomam.

Valsts attīstības finanšu institūcija darbosies kā tirgus ekonomikas nepilnību novērsēja, mazā biznesa un specifisku valsts programmu attīstītāja, bet ne kā konkurente komercbankām

To intervijā DB stāsta valsts a/s Attīstības finanšu institūcija Altum valdes priekšsēdētājs Rolands Paņko. Viņš norāda, ka pavasarī pilnībā noslēdzies jaunā, specifiskā uzņēmuma izveides process, kurā tika apvienota SIA Latvijas Garantiju aģentūra, valsts a/s Lauku attīstības fonds un valsts a/s Latvijas attīstības finanšu institūcija Altum, ir pieņemts un stājies spēkā (1. martā) Attīstības finanšu institūcijas likums. Septiņu gadu laikā kopumā tās devums tirgus nepilnību novēršanai būs 607 milj. eiro.

Kāda ir pašreizējā situācija ar Altum?

Latvijā ir īstenots tāds pats process, kāds savulaik ir noticis vecajās ES dalībvalstīs, kur vairākas attīstību veicinošas finanšu iestādes tika koncentrētas vienā. Tagad viss ir vienviet – kredītgarantijas (lauksaimniekiem, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, daudzdzīvokļu māju siltināšanai, jaunajām ģimenēm), eksporta kredītu garantijas, kredīti (biznesa uzsācējiem, mikrouzņēmumiem, MVU), izaugsmes riska kapitāls, mezanīna aizdevumi (kad pašu kapitāls nepietiekams). Iespējamo atbalstu var saņemt biznesa uzsācēji, mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi, lauksaimnieki – lielākoties tie ir tie, kuriem nav kredītpieredzes un kurus (vai kādas specifiskas aktivitātes) īsti objektīvu vai subjektīvu iemeslu dēļ nevēlas kreditēt komercabankas. Altum ir tirgus nepilnību novērsējs finanšu pieejamībā dzīvotspējīgiem projektiem. Altum koncentrējies tieši uz finanšu instrumentiem, kas ļauj akumulēt un vairākkārtīgi izmantot uzņēmējdarbības atbalstam paredzētos finanšu resursus. Veidojas sava veida pieaugošas «sniega bumbas» efekts, kur katrs atbalstam izmantotais eiro ļauj piesaistīt privātos līdzekļus, periodiski kopā arvien pieaugošā apjomā. Atbalstam tiek izmantota gan iepriekšējā ES plānošanas perioda, gan arī jaunā 2014.–2020. gada perioda nauda. Ņemot vērā atbalstam izmantoto līdzekļu mērķtiecīguma izvērtējumu ES un nacionālā līmenī, finanšu instrumentu daļa struktūrfondos ir pieaugoša, taču arvien no kopējā «katla» nav tā lielākā. Jaunajā ES plānošanas periodā orientējamies uz struktūrfondu līdzekļiem uzņēmējdarbībai finanšu instrumentu veidā 126 milj. eiro apmērā. Tā kā daļu šīs naudas plānots izmantot riska, paaugstināto izdevumu segumam, piesaistot papildu naudu, šajā periodā šīs «sniega bumbas» pamats – Altum jaunajās programmās piedāvātie finanšu instrumenti – kopā būs 607 milj. eiro. Protams, šī nauda nav dāvanas, tie ir atmaksājami līdzekļi, tāpēc svarīga ir tās saņēmēju uzraudzīšana līdz pilnīgai līdzekļu atmaksai.

Augusts iezīmējies ar nelielu pozitīvu kustību kreditēšanas jomā. Pēc diviem soļiem atpakaļ (jūnijā un jūlijā) augustā solītis uz priekšu sperts nefinanšu uzņēmumu kreditēšanā, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Šo kredītu portfelis audzis gandrīz par 60 miljoniem eiro, līdz ar to nedaudz palielinot arī banku kopējo iekšzemes kredītportfeli. Nedaudz audzis arī banku piesaistīto noguldījumu atlikums, turpinot palielināties uzņēmēju uzkrājumiem banku kontos. Uz norēķinu kontu pieauguma rēķina mazliet kāpis arī Latvijas devums eiro zonas kopējā naudas piedāvājumā M3.

Augustā banku iekšzemes kredītportfelis palielinājās par 0,4%, tajā skaitā, kredīti nefinanšu sabiedrībām - par 0,9% (straujākais mēneša kāpums pēdējo trīs gadu laikā) un aizdevumi finanšu iestādēm – par 1,1%, bet kredīti mājsaimniecībām turpināja sarukt ierasti mērenajā tempā.

Naudas kredīts ir kļuvis par ierastu lietu daudziem Latvijas iedzīvotājiem – kā liecina Latvijas bankas kredītu reģistra statistika šī gada pavasarī 736.7 tūkstošiem valsts iedzīvotāju ir spēka esošas kredītsaistības. Kādiem mērķiem tiek lietota šī nauda un kādi ir kredītu ņemšanas paradumi pēdējos gados?

Kā liecina aktuālā statistika, vispopulārākais aizdevumu veids mūsu valstī ir kredīti patēriņam, kredītkartes un overdrafti. Šāda veida naudas kredīts noder tam, lai uzreiz iegādātos preci vai izmantotu pakalpojumu, bet par to samaksātu vēlāk – visdrīzāk pakāpeniski. Kredīts patēriņam ir visbiežāk ņemtais aizdevums, taču šāds naudas kredīts bieži vien nav liels, tāpēc izsniegtās naudas ziņā maijā tas ir bijis vien trešais populārākais aizdevuma veids Latvijā, aiz mājokļa kredīta un kredīta nekustamā īpašuma iegādei.

Aizņemas arvien pārdomātāk

Gan statistika, gan aizdevēju klientu aptaujas liecina par to, ka par spīti tam, ka izsniegto patēriņa kredītu apjoms ir liels, cilvēki ir sākuši aizņemties krietni pārdomātāk nekā kādreiz. Cilvēki ir sapratuši, ka šāds naudas kredīts patēriņam ir jāizmanto prātīgi un tādos gadījumos, kad šī nauda ir noderīga kaut kam, kas ir nepieciešams ieguldījums ikdienā. Piemēram, iegādājoties preci, kas nepieciešama ikdienas soļa veikšanai, kā veļas mašīnu, tiek ņemts naudas kredīts, kuru var atdot 12 mēnešu laikā. Tāpat cilvēki arvien labāk ir iemācījušies veikt savu finanšu plānošanu un maijā 84,2% visu saistību tiek atmaksātas bez kavējumiem. Kā liecina statistika, samazinājies arī ilgstoši neatdotu kredītu skaits.

Cūku audzēšanas nozare šobrīd tiekot «sista» no visām pusēm: «To vājinājis ne tikai [Āfrikas cūku] mēris, bet arī Krievijas noteiktais embargo, taču par to neviens nerunā, jo cūkgaļu pa taisno uz Krieviju nevedām. Aptuveni 20 procentu Latvijā audzētās cūkgaļas eksportēja uz Poliju, Lietuvu, no kurienes tā nonāca Krievijā desu un citu izstrādājumu veidā. Situāciju vēl skaudrāku dara tas, ka atlikumi paliek arī citās dalībvalstīs, Eiropas iekšējā tirgū, līdz ar to lēta cūkgaļa tagad no Vācijas, Polijas, Lietuvas veļas uz Latviju. Cena krīt dramatiski - aptuveni par desmit centiem nedēļā - un kropļo konkurenci. Situācija pašmāju cūkaudzētājiem arvien pasliktinās,» laikrakstam Diena atzīst Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece.

Viens no skaudrākajiem stāstiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri ir par kādu Krāslavas novada jaunsaimnieku. «25 gadus vecajam puisim nesen nomira tēvs, un viņš, tikko beidzis universitāti, uzņēmās vadīt visu lielo saimniecību - lai tikai nenāktos cilvēkiem uzteikt darbu. Taču ĀCM dēļ nācās iznīcināt gandrīz visas 200 cūkas, un saimnieka lēstie zaudējumi ir 72 tūkstoši eiro, turklāt jāatmaksā vēl divi kredīti. Puisis tagad cīnās, sitas, nepadodas - visu cieņu! Tikko PVD inspektori viņam pateikuši, ka pēc 40 dienām drīkstēs atkal sākt audzēt cūkas! Vai tā nav ņirgāšanās? Kas šādā situācijā saimniekam dos aizdevumu jaunu sivēnu iegādei?» sašutusi ir V. Lene.

Mājsaimniecību ienākumu palielināšanās sekmējusi ne tikai privātā patēriņa pieaugumu, bet arī finanšu uzkrājumu, tajā skaitā gan noguldījumu, gan ilgtermiņa uzkrājumu, kāpumu visās trijās Baltijas valstīs.

Līdz ar lielāku finansiālās drošības spilvenu pieaug mājsaimniecību spēja pretoties finansiālajiem satricinājumiem. Tajā pašā laikā ekonomiskās situācijas uzlabošanās sekmē arī pozitīvāku skatījumu attiecībā uz aizņemšanos – mājsaimniecību pieprasījums pēc kredītiem palielinās, tomēr to apjomi ir mazi salīdzinājumā ar pirmskrīzes periodu un nerada riskus ekonomikai, liecina jaunākais SEB ekspertu sagatavotais Baltijas mājsaimniecību finanšu apskats.

Mājsaimniecību ienākumi pērn palielinājušies visās trijās Baltijas valstīs. Reālā vidējā darba samaksa (vidējā neto alga, ņemot vērā patēriņa cenu izmaiņas) palielinājās par 7,4% Latvijā, 6,9% Igaunijā un 6% Lietuvā.

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē ne vien norises kaimiņvalsts iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Tēma tiek turpināta ar ieskatu kāda ietekmīga baltkrievu uzņēmēja darbībā.

Iepriekšējā publikācija šeit.

Baltkrievija ir necaurredzama valsts, kurā daudzu tās vadošo biznesmeņu biogrāfija ir miglā tīta. Šī vispārzināmā patiesība attiecināma arī uz vienu no šajā zemē visbagātākajiem cilvēkiem – Pāvelu Topuzidi. Ļoti daudz kas liecina, ka šī miljonāra panākumu galvenais noslēpums ir prasme ilgstoši uzturēt labas attiecības ar pašreizējo valsts vadītāju Aleksandru Lukašenko un varas eliti.

Topuzidis sen iekarojis un notur iespaidīgas pozīcijas uzreiz divās ekonomikas nozarēs – tabakas un mazumtirdzniecības sektorā. Turklāt pirmajā no tām galvenais Topuzidim līdzās esošais individuālais spēlētājs ir Aleksejs Oleksins, kuru šogad ES pakļāva sankcijām. Taču Topuzidim ir izdevies veikli izvairīties no sankcijām. Savukārt hipermārketu ķēžu sektora izaugsmes sākumposmā nozīmīga Topuzidim blakus esoša figūra bija neviens cits kā Jurijs Čižs, kuru ilgu laiku uzskatīja par Lukašenko visvairāk pietuvināto uzņēmēju – līdz 2012. gadā pret Čižu vērstajām ES sankcijām un krišanai nežēlastībā.

Tā kā nākamgad tiek ieviests t.s. nolikto atslēgu princips, izsniegto mājokļu kredītu apmērs varētu sarukt uz pusi, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

No jauna izsniegto aizdevumu apmērs kritīs par vismaz 50%, salīdzinot ar līdzšinējiem apmēriem, DB uzsver lielākie hipotekāro kredītu devēji. Jau tā vārgā hipotekāro kredītu tirgus atveseļošanās ir beigusies – daļa kredītiestāžu jau apstiprinājušas stingrākus nosacījumus mājokļu aizdevuma saņemšanai.

Pirmās sekas nolikto atslēgu principa ieviešanai banku darbībā vērojamas jau patlaban – kredītiestādes, reaģējot uz pieņemtajiem grozījumiem, sākušas prasīt lielākas pirmās iemaksas kredītņēmējiem. Banku pārstāvji neslēpj, ka aizdevumus ir grūtāk saņemt no oktobra sākuma, un lielākās kredītiestādes pauž vienotu viedokli – pirmā iemaksa aizdevuma ņēmējiem turpmāk būs jāveic vismaz 30% apmērā no nekustamā īpašuma vērtības. Līdz šim aizņēmējam sākotnējā iemaksa tika prasīta vidēji 15–20% apmērā. Kredīta apstiprināšanai stingrāk tiek vērtēti arī citi kritēriji.

Hipotekārā kreditēšana Latvijā strauji attīstās – pirmajā pusgadā Latvijas bankas mājsaimniecībām izsniegušas jaunus hipotekāros aizdevumus 217,1 miljona eiro kopsummā, kas ir par 71% vairāk nekā pērn attiecīgajā laika posmā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas informācija.

«Hipotekāro aizdevumu apjoma pieaugumam ir vairāki iemesli, galvenais no tiem ir valsts atbalsta programmas pieejamība jaunajām ģimenēm ar bērniem. Jauno ģimeņu problēma vienmēr ir bijusi pirmās iemaksas sakrāšana, un atbalsta programma veiksmīgi to risina. Papildus kā kreditēšanu stimulējoši faktori noteikti ir gan ekonomikas izaugsme, kas veicina ienākumu pieaugumu un iespējas uzņemties saistības nākotnei, gan cilvēku vēlme un nepieciešamība uzlabot mājokļa apstākļus,» komentē Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Mārtiņš Bičevskis.

1.ceturksnī Latvijas bankas bija izsniegušas jaunus hipotekāros aizdevumus 91,5 miljonu eiro apmērā, 2.ceturksnī – 125,6 miljonu eiro apmērā. Salīdzinājumam – pērn 1.ceturksnī jauno hipotekāro aizdevumu apjoms bija 51,6 miljoni eiro, 2.ceturksnī – 75,3 miljoni eiro.

Saeimas deputātu ideja par 50% “atlaidi” hipotekāro kredītu aizņēmumu likmēm ir tieša politiska intervence tirgus cenu mehānismā, kas var radīt bīstamas sekas Latvijas ekonomikai un sabiedrībai.

Šāda “atlaide” visiem aizņēmējiem – pamatā jau tiem, kuriem maksātspējas problēmu nav un nebūs, – būs bīstams precedents, un man ir aizdomas, ka ne visi deputāti apzinās šāda lēmuma sekas. Faktiski tas nozīmē, ka jebkurā brīdī, kad kādā no ekonomikas segmentiem pieaug peļņa, valsts var iejaukties ar cenu koriģēšanu. Investori un finanšu sektors pēc šāda lēmuma būs atturīgi ieguldīt neprognozējamā valstī, kurā atgriežas cenu regulēšana un iejaukšanās ekonomikā padomju savienības tradīcijās.

Piemirstā diskusija par ilgtermiņu – vāja kreditēšana, vēl dārgāka nauda, Latvijas reputācija

Politiskas iejaukšanās sekas ilgtermiņā būs sajūtamas Latvijas ekonomikā un sabiedrībā kopumā. Vājinātos kreditēšana, vairums kredītņēmēju, kuri būtu saņēmuši “atlaides”, visticamāk būtu jāiekļauj restrukturizēto klientu sarakstā un šāds statuss negatīvi ietekmēs klientu spēju aizņemties nākotnē. Vai apzināmies, ka turpmāk mājokļu kreditēšanu vairs neredzēsim tādu, kā līdz šim? Šāds lēmums vēl vairāk negatīvi ietekmētu arī valsts kredītreitingu un Latvijas starptautisko reputāciju, kas sadārdzinātu valsts aizņemšanos. Jāuzsver, ka saskaņā ar S&P novērtējumu, ir tikai trīs eirozonas valstis ar negatīvu ekonomikas attīstības novērtējumu – Latvija ir viena no tām, tāpēc naudu, piemēram, uz 10 gadiem jau tagad aizņemamies par 0,8 procentpunktiem dārgāk, nekā vidēji citas eirozonas valstis.

Oktobrī atzīmēšanas vērts ir visu mājsaimniecībām izsniegto kredītu pieaugums – gan mājokļa, gan patēriņa, gan arī pārējo, norāda Latvijas Bankas ekonomists Vilnis Purviņš.

Šāds pieaugums novērojams pirmo reizi pēc vairāku gadu krituma. Savukārt kopējais iekšzemes kredītu atlikums oktobrī mazliet samazinājies, nedaudz sarūkot uzņēmumu kreditēšanai. Augot gan nefinanšu sabiedrību, gan mājsaimniecību banku kontos esošajiem līdzekļiem, palielinājās banku piesaistīto noguldījumu atlikums.

Mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums oktobrī palielinājās par 0,3%, kredītiem mājokļa iegādei palielinoties par 0,1%, patēriņa kredītiem – par 0.9% un pārējiem kredītiem mājsaimniecībām - par 1,2%. Kopējais banku iekšzemes kredītu atlikums oktobrī samazinājās par 0,1%, uzņēmumiem izsniegtajiem aizdevumiem sarūkot par 0,4%. Kopējo iekšzemes kredītu gada pieauguma temps oktobrī veidoja 1,8%, tostarp uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem gada skatījumā pieaugot par 4,9%, bet mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem – samazinoties par 2,3%. No jauna izsniegto kredītu (neskaitot pārskatītos kredītus) apjoms oktobrī par 39,4% (t.sk. mājsaimniecībām izsniegto – par 43,5%) pārsniedza pērnā gada attiecīgā mēneša rādītāju.

Kredītņēmējiem būtu jādod iespēja izvēlēties nolikto atslēgu principu, pirmdien intervijā LNT raidījumā 900 sekundes teica finanšu ministrs Jānis Reirs.

Pēc viņa teiktā, nolikto atslēgu princips ir likumdošanas piemērs, kas nobremzē visu tirgu. «Es domāju, ka nākamgad pēc šāda principa būs ne vairāk kā desmit darījumi. Cilvēki, kas cerēja, ka no tā būs ieguvums, reāla ieguvuma nebūs,» sacīja ministrs.

Viņaprāt, kredītņēmējiem būtu jādod iespēja izvēlēties. «Es uzskatu, ka ir nepieciešamas izmaiņas likumā, paredzot iespējas cilvēkam izvēlēties - vai nu pēc principa, ka galvo ar visu savu mantu, vai nolikto atslēgu princips. Te gan ir jāatceras, ka nolikto atslēgu princips paredz vismaz 40% līdzfinansējumu no ātrās realizācijas vērtības, kas ir praktiski nepaceļami, īpaši jaunajām ģimenēm,» teica Reirs.