Eiropā biznesa aviācijā kā pa viļņiem, Ziemeļeiropā veidojas jauns aviācijas centrs, tirgus dalībnieki strādā pie tiešsaistes pasūtījumu veikšanas, tāpat kļūst populārāki helikopteri - tādas atziņas izskanēja septītajā Baltijas Biznesa aviācijas forumā Rīgā.
Biznesa aviācijas būtība ir savienojamība, norādīja Briselē bāzētās Eiropas Biznesa aviācijas asociācijas (EBAA) tirgus izpētes vadītājs Arturs Tomass. Viņa pārstāvētā organizācija darbojas jau 42 gadus, tajā ir 730 biedri, tostarp 150 operatori. Organizācijā ir lielākā daļa Eiropas nozares operatoru.
Eiropā biznesa aviācijā kopumā tiek izmantotas 3600 lidmašīnas, tostarp vairāk nekā 1000 gaisa kuģi pieder EBAA biedriem, bet pārējās - maziem operatoriem vai privātīpašniekiem. Kopumā pasaulē ir ap 35 tūkst. biznesa aviācijas gaisa kuģu, no tiem apmēram puse ASV, 5% Brazīlijā, 5% Kanādā un 5% Meksikā. Apmēram 60% no Eiropas flotes veido mazas lidmašīnas. Visvairāk biznesa aviācijas lidmašīnu ir Vācijā (745), Lielbritānijā (508) un Francijā (458). Nozare nodrošina apmēram 8% no visiem gaisa kuģu lidojumiem Eiropā jeb apmēram 2000 lidojumus dienā, vidējam lidojumam sasniedzot vienu tūkst. km. Apmēram 90% šo lidojumu tiek veikti Eiropas iekšienē, vidēji ietaupot divas stundas salīdzinājumā ar regulāro aviosatiksmi, bet lielākie ieguvumi ir maršrutos, kur netiek nodrošināta tieša komerciāla satiksme, atzīmē A. Tomass. Eiropas Savienībā ar nozari tieši un netieši saistītas 400 tūkst. darbavietas. Biznesa aviācijas pienesums Eiropas ekonomikai sasniedz 100 miljardus eiro gadā.
No 10 lielākajiem nozares tirgiem septiņi ir atrodami valstu iekšienē. Pirmajā vietā ir Francija (109,4. tūkst. lidojumu 2018. g.), kam seko Vācija (86,8 tūkst.), Lielbritānija (84,2 tūkst.), Itālija (49,3 tūkst.), Spānija (36,9 tūkst.), Norvēģija un Zviedrija (24,7 tūkst.). Visvairāk starpvalstu lidojumu ir starp Franciju un Lielbritāniju (25 tūkst.) un Franciju un Šveici (20,1 tūkst.).
Pērn visvairāk biznesa aviācijas lidojumu tika veikts no franču Leburžē (53,7 tūkst.) un Nicas (35,4 tūkst.), šveiciešu Ženēvas (33,6 tūkst.) un Cīrihes (23,1 tūkst.), britu Lūtonas (28 tūkst.) un Fārnboro (27,9 tūkst.) lidostām. Savukārt vispopulārākie lidostu pāri bijuši Parīzes Leburžē‒Ženēva (3,6 tūkst. lidojumi), Leburžē‒Nica (2,4 tūkst.), Nica‒Maskava (2 tūkst.), Ženēva‒Nica (1,9 tūkst.) un Roma‒Milāna (1,6 tūkst.).
Runājot par biznesa aviācijas lomu savienojamības nodrošināšanā, A. Tomass norādīja, ka kopumā regulārās aviolīnijas un biznesa aviācija savieno 1400 lidostas Eiropā, bet 900 ir sasniedzamas tikai ar biznesa aviācijas palīdzību. Francijā no 248 lidostām 201 savieno tikai biznesa aviācija, Vācijā šie skaitļi ir attiecīgi 184 no 212, Lielbritānijā 93 no 137, Itālijā 52 no 86. Ar biznesa aviāciju pērn no Eiropas bija sasniedzamas arī 1000 lidostas ārpus Eiropas.
Trijās Baltijas valstīs biznesa aviācijas lidojumu skaits sasniedz 6‒7 tūkst. gadā. Pērn tika veikti 6,8 tūkst. lidojumi. Kopumā Baltijā 2018. g. bija bāzētas (ne obligāti šeit reģistrētas) 38 biznesa aviācijas lidmašīnas. Ar nozari mūsu reģionā saistītas 2000 darbavietas, valstu ekonomikām pienesot 175 milj. eiro gadā. Biznesa aviācija kopumā ir ļoti sezonāla joma, taču Baltijā šī tendence nav tik izteikta, norādīja A. Tomass. Visās valstīs gan ir vērojams lielāks lidojumu skaits laika periodā no maija līdz augustam, taču šīs atšķirības nav salīdzināmas, piemēram, ar Vidusjūras reģiona rādītājiem, kur atsevišķās vietās kāpums vasarā ir 4000‒8000%. Latvijā 2018. g. minētajos četros mēnešos vidēji tika veikti 300 lidojumi, bet pārējos mēnešos vidēji 202 lidojumi. Salīdzinājumā ar 2017. g. rādītājiem, Igaunijā pērn nozarē bija vērojams 16% kāpums, Latvijā 8% kritums, bet Lietuvā 3% pieaugums. Pērn 13% lidojumu Baltijā tika veikti ar turbopropelleru lidmašīnām (Eiropā apmēram trešdaļa), 31% ar vieglajām reaktīvajām lidmašīnām, 24% ar vieglajām reaktīvajām lidmašīnām, 30% ar lielajām reaktīvajām lidmašīnām un 2% ar biznesa laineriem.
Visu rakstu lasiet 12. augusta laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.
Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!