Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Energoefektivitātes uzlabošanai uzņēmējiem šobrīd pieejami gan dažādi granti un aizdevumi, gan tehniskie risinājumi un bezmaksas konsultācijas

Energoefektivitātes veicināšana uzņēmumos ir viena no Ekonomikas ministrijas (EM) prioritātēm, tāpēc, lai skaidrotu Energoefektivitātes likuma prasības, kā arī sniegtu plašāku ieskatu ar energoefektivitātes paaugstināšanu saistītajos jautājumos, EM gan individuāli, gan kopā ar attīstības finanšu institūciju Altum pēdējos gados veikusi virkni skaidrojošo aktivitāšu, kā arī organizējusi informatīvus pasākumus, norāda EM. Dažādus ar energoefektivitāti saistītus pakalpojumus un preces komersantiem piedāvā arī vairāki enerģētikas nozares uzņēmumi.

Līdzekļi ir

Altum uzņēmējiem sniedz kompleksu atbalstu, piedāvājot gan grantus, gan finansējumu aizdevuma veidā, atgādina attīstības finanšu institūcijas energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs, norādot, ka ar granta līdzekļiem iespējams finansēt energoauditus ēkās, iekārtās, uzņēmuma darbības procesos, sistēmās un mērījumos, kā arī veikt ēku un iekārtu izpēti.

Jebkurā gadījumā ir vērts domāt par energoefektivitāti: gan iegādājoties jaunas, gan lietotas iekārtas. Ideāls brīdis energoefektivitātes pasākumiem ir, ieejot jaunos tirgos un ģenerējot papildu apgrozījumu

Tas izriet no DB un Altum kopīgi rīkotās diskusijas, kurā piedalījās LMT viceprezidente Laura Keršule, Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs, Altum korporatīvās kreditēšanas vadītāja Lija Vītoliņa, kā arī AJ Power valdes loceklis Roberts Samtiņš un Vizulo pētniecības un attīstības direktore Linda Zeltiņa.

Kurām nozarēm prioritāri par energoefektivitāti būtu tagad jādomā?

L. Zeltiņa: Kā ražotājiem mums energoefektivitāte ir ļoti būtiska, jo elektroenerģijas cena atstāj ietekmi uz produktu pašizmaksu. Plānojam šogad visām iekārtām uzstādīt arī viedos skaitītājus, lai monitorētu ražošanas pašizmaksu. Mūsuprāt, mēs tādējādi varēsim būt vēl efektīvāki un pazemināt produkcijas cenas.

Lai gan daļa uzņēmēju energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus joprojām veic pašu spēkiem, arvien biežāk komersanti palīdzību meklē arī pie profesionāliem pakalpojumu sniedzējiem

To DB norāda gan Ekonomikas ministrijas (EM) un attīstības finanšu institūcijas Altum, gan vairāku enerģētikas nozares uzņēmumu pārstāvji. Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs atzīst, ka profesionāļi tiek piesaistīti dažādu apsvērumu dēļ - daļa uzņēmēju labprātāk koncentrējas uz savu saimniecisko darbību, nevis energoefektivitātes uzlabošanu, savukārt citi vēlas gūt garantiju par rezultātu, un profesionāļu piesaiste rada papildu pārliecību, ka viss tiek darīts pareizi.

Uzņemas atbildību

Ir arī situācijas, kad uzņēmēji izvēlas profesionāļu palīdzību, jo to pieprasa finansētājs, skaidro E.Kudurs. «Mūsu pieredze liecina, ka saviem spēkiem komersanti biežāk ievieš vienkāršākus risinājumus, piemēram, nomaina sūkni vai elektromotoru,» atzīmē eksperts. Arī EM novērojumi liecina, ka profesionāļi energoefektivitātes uzlabošanā parasti tiek piesaistīti sarežģītāku pasākumu īstenošanai, piemēram, lai veiktu energoauditu vai ieviestu sertificētu energopārvaldības sistēmu. «Tas vienlaikus nodrošina arī eksperta profesionālu vērtējumu, kas bieži uzrāda risinājumus procesos, kuriem paša uzņēmuma speciālisti nebija pievērsuši uzmanību,» informē ministrijā, uzsverot, ka enerģijas efektīvai izmantošanai būtu jākļūst par katra uzņēmuma prioritāti, tāpēc ir būtiski, lai vadība un darbinieki apzinātos ieguvumus un būtu ieinteresēti energoefektivitātes uzlabošanā.

Bieži valda uzskats, ka energoefektivitāte ir kas tāds, ko ir uzspiedusi Eiropas Savienība, bet patiesībā aiz šī jēdziena slēpjas daudz kas vairāk.

Tas izskanēja DB sadarbībā ar AS Latvenergo un Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldi rīkotajā konferencē, kas bija veltīta energoefektivitātes paaugstināšanai Latvijā.

«Jautājums šodien vairs nav par to, kurš tautsaimniecības sektors piedalīsies energoefektivitātes pasākumos. Jautājums ir par to, kā to darīt,» perspektīvu, konferenci atklājot, iezīmēja Dagnija Blumberga, RTU Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta direktore, piebilstot, ka veiksmīgs uzņēmējs Latvijā jau tagad aktīvi iesaistās gan likumdošanas izstrādē, gan cenšas būt konkurētspējīgs, videi draudzīgs un atrast ekonomiski pamatotus risinājumus. «Problemātiski ir tie gadījumi, kad uzņēmējs sakās visu par energoefektivitāti zinām, lai gan patiesībā viņa zināšanas un izpratne ir visai ierobežotas. Ir reizes, kad energoefektivitātes pasākumiem pat nevajag nekādas sevišķas investīcijas, jo ne vienmēr ir jāpērk kas jauns, reizēm pietiek pārveidot jau esošo. Tas, kas ir svarīgi, lai būtu izveidotas energoefektivitātes līmeņatzīmes un varētu mācīties no efektīvākajiem piemēriem,»norāda D. Blumberga.

Ministru kabineta 30. jūnija sēdē apstiprināti grozījumi noteikumos par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai", būtiski pilnveidojot valsts palīdzības sniegšanu mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem un radot īpašus atbalsta mehānismus tieši daudzbērnu ģimenēm.

Kā zināms, mājokļu garantiju programmas ieviešanu kopš 2015. gada nodrošina Altum. "Mūsdienu dzīves prasībām atbilstoša mājokļa pieejamība ir viena no šī brīža valsts prioritātēm.

Šodien valdības apstiprinātie grozījumi mājokļu garantiju programmā atkal ir viens solis šī mērķa virzienā, kas būtiski pilnveido līdzšinējo atbalsta mehānismu – programma kļūs daudz pievilcīgāka daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kurās bērniņš vēl tiek gaidīts, vienlaikus tā sekmēs remigrācijas procesu, sniedzot iespēju saņemt atbalstu arī tautiešiem, kas nolēmuši atgriezties Latvijā.

Līdzšinējie programmas rezultāti apliecina tās nepieciešamību un efektivitāti – kopš programmas darbības sākuma atbalsts sniegts vairāk kā 14 000 ģimenēm, kurās kopā aug vairāk kā 18 000 bērni; programmā ieguldītie 25 miljoni eiro no valsts budžeta radījuši vairāk kā 900 miljonu eiro investīcijas Latvijas tautsaimniecībā," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Būtiski atgādināt, ka š.g. jūnija vidū, iepazīstinot ar OECD pētījuma rezultātiem par mājokļu pieejamību Latvijā, OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija (Angel Gurría) norādīja, ka mājokļu pieejamībai jābūt vienai no Latvijas valdības prioritātēm, jo Latvijā daudz cilvēku dzīvo novecojušos mājokļos un pārapdzīvotībā.

Ekonomikas ministrijas izstrādātais Energoefektivitātes likumprojekts paredz galalietotājiem īstenoto energoefektivitātes pasākumu izmaksas, kas radušās sadales sistēmas operatoram vai enerģijas mazumtirgotājam (kuram saistoša valsts energoefektivitātes pienākuma shēma), iekļaut enerģijas tarifos atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) apstiprinātajai metodikai.

SPRK uzskata, ka šāds likumprojektā ietvertais nosacījums radīs nevienlīdzīgus un netaisnīgus apstākļus, kad par vienam galalietotājam veiktajiem energoefektivitātes pasākumiem maksās visi galalietotāji, tai skaitā tie, kam šādi pasākumi nav un nebūs nepieciešami vai kuri jau ir veikuši šos pasākumus par saviem finanšu līdzekļiem, informē komisijas pārstāvji.

Regulatora ieskatā sadales sistēmas operators vai enerģijas mazumtirgotājs, kuram ir saistoša valsts energoefektivitātes pienākuma shēma, radušās izmaksas par energoefektivitātes pasākumiem pie galalietotāja pēc to īstenošanas var iekļaut konkrētā galalietotāja enerģijas maksā, nevis sadales vai pārvades sistēmas tarifā. Tādējādi tas būtu atsevišķs maksājums par energoefektivitātes pasākumiem konkrētam galalietotājam, kam šie energoefektivitātes pasākumi ir veikti. Līdzīgi kā tas ir noteiks Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs papildu sabiedrisko pakalpojumu tarifiem aprēķina maksu par rēķinu izsniegšanu tiem lietotājiem, kuri izvēlējušies tiešos norēķinus.

Ceturtdien Ministru kabinets apstiprināja noteikumus par atbalsta programmu privātmāju atjaunošanai un energoefektivitātes paaugstināšanai, kuras ievaros plānots sniegt atbalstu 500 privātmājām gadā.

Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādātā atbalsta programma tiks finansēta no Latvijas un Šveices sadarbības programmas individuālā projekta "Mikrokreditēšanas programma".

Programmai tiks novirzīti 2,37 miljoni eiro apmērā. Plānots, ka programmai paredzētā finansējuma ietvaros varēs izsniegt aizdevumus privātmāju atjaunošanai un energoefektivitātes uzlabošanai aptuveni 500 mājām gadā, kā arī 260 mājām tiks piešķirta tehniskā palīdzība un 240 mājām - granti.

Atbalsta programmas ietvaros, sadarbībā ar AS "Attīstības finanšu institūcija Altum" ("Altum") plānots sniegt atbalstu vidēji 500 privātmāju energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai gadā. Atbalsts paredzēts portfeļgarantijas, tehniskās palīdzības un granta par dzīvojamās mājas energoefektivitātes klases paaugstināšanu veidā.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) ieskatā valdības izstrādātie noteikumi energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā nesasniegs izvirzīto mērķi.

LRT ieskatā atbalsts piemērots, neievērojot vienlīdzības principus un izslēdzot no atbalsta saņēmēju loka vairākas nozares, tai skaitā tirdzniecības uzņēmumus, kas ir ievērojami energoresursu patērētāji un būtu iekļaujami pretendentu lokā uz atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai.

2022. gada septembrī Ministru kabinets pieņēma noteikumus atbalsta sniegšanai energoefektivitātes paaugstināšanai uzņēmējdarbībā, kur noteikts, ka atbalsta programmas mērķis ir veicināt ieguldījumus uzņēmējdarbības energoefektivitātes paaugstināšanā, atjaunojamo energoresursu tehnoloģiju attīstībā un energoresursu racionālā izmantošanā, samazinot negatīvo ietekmi uz vidi un klimata pārmaiņām, kā arī uzlabojot komersantu produktivitāti, konkurētspēju un eksportspēju un veicinot ilgtspējīgu un videi draudzīgu uzņēmējdarbības attīstību.

Gandrīz 33% Latvijas uzņēmēju pēdējo trīs gadu laikā ir veikuši ieguldījumus energoefektivitātes paaugstināšanā

Visbiežāk uzņēmumu veiktie pasākumi saistīti ar pāreju uz efektīvākām iekārtām, kā arī degvielas un siltum- enerģijas taupīšanu, liecina AS Attīstības finanšu institūcijas Altum veiktā uzņēmēju aptauja. Ieguldījumus enerģijas taupīšanas pasākumos visbiežāk veic lielie ražošanas uzņēmumi un būvniecības nozares pārstāvji, tuvākā gada laikā ieguldīt energoefektivitātē plāno katrs piektais uzrunātais uzņēmējs. Plašāk par energoefektivitātes priekšrocībām, trūkumiem un ilgtspējīgiem ieguldījumiem šodien tiešraidē portālā db.lv diskutēs un pieredzē dalīsies uzņēmēji, nozares pārstāvji un eksperti.

Būtisks ietaupījums

Lai gan situācija uzlabojas un energoefektivitāte pakāpeniski kļūst par uzņēmēju ikdienu, pieredze rāda, ka šie jautājumi joprojām nav komersantu prioritāte, atzīst Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, piebilstot, ka nereti cilvēkiem trūkst izpratnes par energoefektivitātes uzlabojumos veikto investīciju atmaksāšanos. «Uzņēmēji bieži vien labprātāk paliek savā komforta zonā, nosedzot izmaksas un sarūpējot peļņu, taču nedomājot par tālāku attīstību. Tajā pašā laikā to komersantu pieredze, kuri jau ir veikuši ieguldījumus, piemēram, enerģijas patēriņa samazināšanā, liecina, ka ietaupījums šajā izmaksu pozīcijā salīdzinoši īsā laikā var sasniegt pat 50%, tāpēc jāsecina, ka energoefektīvi uzņēmēji ir krietnu soli priekšā saviem konkurentiem,» pauž R. Bērziņš.

ABB sniedz savu ieguldījumu jaunā ziņojumā, kas izklāsta, kā rūpniecības nozare līdz 2030. gadam var samazināt globālās oglekļa emisijas par 11%, ietaupot 437 miljardus ASV dolāru gadā.

Rūpniecības nozarei saskaroties ar iepriekš nepieredzētu izaicinājumu izpildīt globālos dekarbonizācijas mērķus, vienlaicīgi risinot pieaugošo pieprasījumu, jaunā Energoefektivitātes kustības (EEM) sagatavotā ziņojumā ir atspoguļots, kā uzņēmumi var sākt nekavējoties rīkoties. EEM ir globāls ABB dibināts forums, kurā šobrīd ietilpst vairāk nekā 400 organizācijas, kas dalās ar idejām un labo praksi un ko vieno apņemšanās izveidot energoefektīvāku pasauli.

Šodien publicētā „Rūpnieciskās energoefektivitātes izpētes piemēra” mērķis ir sniegt korporatīvajiem tirgus līderiem ieskatu 10 pasākumos, kas balstīti uz pārbaudītām tehnoloģijām, kam ir jēgpilna ietekme uz izmaksām un emisijām un ko var ātri ieviest bez sarežģītu vai dārgu projektu īstenošanas. Balstoties uz „Rūpnieciskās energoefektivitātes protokolu”, ko 2022. gadā publicēja EEM, jaunās vadlīnijas palīdz korporācijām risināt vienu no lielākajiem šķēršļiem ceļā uz energoefektivitāti: savas komercdarbības gadījumu izpētes īstenošanu.

Ekonomikas ministrija izstrādājusi un starpinstitūciju saskaņošanai nodevusi jaunu valsts atbalsta programmu uzņēmējiem energoefektivitāti paaugstinošu pasākumu īstenošanai no Valsts energoefektivitātes fonda līdzekļiem - Ministru kabineta noteikumu projektu «Noteikumi par valsts atbalsta programmu energoefektivitāti paaugstinošu pasākumu īstenošanai».

Valsts atbalsta programmu īstenos Attīstības finanšu institūcija Altum un programma tiks īstenota, kamēr būs pieejami Valsts energoefektivitātes fonda (VEEF) līdzekļi.

Energoefektivitātes likums nosaka, ka lielajiem uzņēmumiem ir pienākums veikt regulāru energoauditu un lielajiem elektroenerģijas patērētājiem – ieviest energopārvaldības sistēmu, veikt vismaz trīs energoefektivitāti uzlabojošus pasākumus un ziņot Ekonomikas ministrijai par energoefektivitātes uzlabošanas pasākumu rezultātā sasniegto enerģijas ietaupījumu. Lielajiem elektroenerģijas patērētājiem, kas attiecīgo pienākumu neīstenos, tiks piemērota energoefektivitātes nodeva, kas tiks ieskaitīta VEEF.

Latvijā visu ēku energoefektivitātes paaugstināšanai līdz 2050.gadam būtu nepieciešami 19 miljardi eiro, trešdien Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas (EESK) un Ekonomikas ministrijas (EM) konferencē par cenas ziņā pieejamiem un pienācīgiem mājokļiem Eiropas Savienībā (ES) sacīja EM valsts sekretārs Edmunds Valantis.

Viņš pastāstīja, ka šāda summa būtu nepieciešama visu ēku - daudzdzīvokļu, privātmāju un arī nedzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšanai. Lai šo mērķi sasniegtu, līdz 2030.gadam būtu jāiegulda 5,7 miljardi eiro, līdz 2040.gadam - vēl 5,7 miljardi eiro, bet līdz 2050.gadam - vēl 7,6 miljardi eiro.

Vienlaikus Valantis gan piebilda, ka šie aprēķini ir veikti vēl pirms nozīmīgā būvniecības izmaksu kāpuma, rēķinot būvniecības izmaksas 200-400 eiro apmērā par kvadrātmetru.

Kopumā Latvijā 82% no dzīvojamā fonda ir uzbūvēti pirms 1980.gada. Valantis arī informēja, ka Latvijā ir aptuveni 310 000 privātmāju un aptuveni 40 000 daudzdzīvokļu ēkas, bet kvadrātmetros daudzdzīvokļu ēku platība ir daudz lielāka.

Investēt un iegūt - tāda ir samērā vienkārša formula energoefektivitātes celšanā ražojošiem uzņēmumiem, kuru konkurētspējas latiņa ceļas līdz ar elektrības patēriņa sarukumu.

Dienas Bizness uzrunāja trīs Latvijas ražotājus, kuri, ieguldot modernās ražošanas iekārtās, apgaismojumā un ražošanas procesa efektivitātē, sajūt pavisam taustāmu labumu ekonomisko ieguvumu enerģijas izmaksu samazinājuma veidolā, kas, protams, ļauj ietaupīt iespaidīgu naudas summu.

Ilgtspējas pavadā

"Darbs pie "Food Union" energoefektivitātes uzlabošanas notiek nepārtraukti un konsekventi, izmantojot dažādus instrumentus - gan iekšējos, organizatoriskos, piemēram, efektīvāk plānojot ražošanu un darba maiņas, gan finanšu, ieguldot pašu kapitālu un līdzfinansējumu," stāsta Food Union vadītājs Eiropā Normunds Staņēvičs, kurš uzsver, ka rūpes par energoefektivitātes uzlabošanu ir uzņēmuma ikdiena jau daudzu gadu garumā. Taču īpaši tam pievērsās brīdī, kad tika veidota Food Union grupa, tajā apvienojot Rīgas piena kombinātu un Valmieras pienu.

Ēku energoefektivitātes projektus jāīsteno ātrākā tempā, kā arī ir jāizvērtē finansējuma pieejamības un kreditēšanas nosacījumi, norāda Latvijas Būvniecības apvienības (LBA) pārstāvji.

Apvienības pārstāvji norāda, ka viens no šī brīža energoefektivitātes procesu klupšanas akmeņiem ir projekta realizācijas termiņi, proti, šobrīd no ieceres līdz tās realizācijai var paiet pat četri gadi. Līdz ar to procesa laikā rodas dažādi neparedzēti apstākļi, kas iespaido tālākos procesus un rezultātā var rasties sniega bumbas efekts.

Pēc LBA paustā, ņemot vērā, ka energoefektivitātes pasākumos tiek izmantoti publiski līdzekļi, pastiprinātai kontrolei būtu jāsaglabājas, bet svarīgi to noteikt kā uz rezultātu vērstu.

Tāpat apvienībā atzīmē, ka atbalsta saņēmēji sagaida, ka iesniegtā pieteikuma atbilstību finansējuma, tehniskiem un lietvedības noteikumiem pārbauda viena iestāde vienu reizi, lai neveidotos situācijas, kad pārbauda dažādas iestādes daudzās kombinācijās un katrai no tām var rasties sava interpretācija.

Ar mērķi atbalstīt energoefektivitātes iniciatīvas un finansēt valsts atbalsta programmu īstenošanu energoefektivitātes jomā Ekonomikas ministrija rosina veidot Valsts energoefektivitātes fondu, informē Ekonomikas ministrija.

Plānots, ka fonda pārvaldītājs būs akciju sabiedrība Attīstības finanšu institūcija Altum. Kā viens no fonda finanšu avotiem paredzēti ieņēmumi no energoefektivitātes nodevas.

Paredzēts, ka energoefektivitātes nodevu maksās tikai tie komersanti, kuri nav ieviesuši energopārvaldības sistēmu vai energoauditu uzņēmumā, un kuru elektroenerģijas patēriņš ir lielāks par 500 MWh/gadā. Energoefektivitātes nodevu plānots noteikt 7% apmērā no uzņēmuma iepriekšējā kalendāra gadā patērētās elektroenerģijas, kas aprēķināta piemērojot Eurostat publicēto Latvijas vidējo elektroenerģijas cenu rūpniecībā par iepriekšējo gadu.

Lai Rīgas daudzdzīvokļu māju iedzīvotāji varētu vidēji par 50% samazināt siltumenerģijas patēriņu un vienlaikus palielināt sava īpašuma vērtību, Attīstības finanšu institūcija ALTUM aicina pieteikties dalībai daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes valsts atbalsta programmā, informē ALTUM sabiedrisko attiecību speciāliste Sandra Eglīte.

Tās ietvaros līdz 2022.gadam pusi no summas, kas nepieciešama māju atjaunošanai, iespējams saņemt kā grantu jeb dāvinājumu no Eiropas Savienības fondu līdzekļiem.

ALTUM Energoefektivitātes programmu departamenta vadītājs Ingus Salmiņš norāda, ka raugoties pēc jau iesniegto pieteikumu skaita, šobrīd Rīga ir otrā aktīvākā pilsēta Latvijā – kopumā no galvaspilsētas dalībai daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes palielināšanas programmā saņemti jau 19 pieteikumi. «Šāda aktivitāte ir apsveicama, tomēr aicinu rīdziniekus būt vēl izlēmīgākiem saistībā ar savu māju atjaunošanu vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tā ir jūsu iespēja uzlabot savus dzīves apstākļus, padarot tos daudz komfortablākus. Otrkārt - ES fondu līdzekļi, ar kuru palīdzību var nosegt pusi no būvniecības izdevumiem, šim nolūkam, iespējams, būs pieejami vēl tikai nepilnus piecus gadus, tāpēc ir vērts pasteigties,» uzsver I. Salmiņš.

Ministru kabinets 2018. gada 13. marta sēdē apstiprināja grozījumus Attīstības finanšu institūcijas Altum īstenotajā ES fondu atbalsta programmā daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšanai.

Ar grozījumiem noteikumos tiek paplašināts atbalsta saņēmēju loks, vienādots atbalsta intensitātes apmērs un paplašinātas attiecināmo izmaksu pozīcijas, kas sekmēs iedzīvotāju aktivitāti atbalsta saņemšanai.

Līdz ar grozījumiem tiek palielināts daudzdzīvokļu ēku energoefektivitātes pasākumu atmaksāšanās periods līdz 30 gadiem, novēršot šobrīd novēroto situāciju, kad daļa projektu izmaksas zemo siltumenerģijas tarifu dēļ jānorāda kā neattiecināmās izmaksas.

Turpmāk tiks nodrošināta vienlīdz liela atbalsta intensitāte – 50% no projekta attiecināmajām izmaksām – visām daudzdzīvokļu mājām, kurām plānotais siltumenerģijas patēriņš apkurei pēc energoefektivitātes pasākuma īstenošanas nepārsniedz 90 kWh/m2 gadā.

Attīstības finanšu institūcija Altum mājokļu galvojumu programmā ģimenēm ar bērniem piešķīrusi tūkstoš galvojumus, informē Altum.

Tūkstošais galvojums piešķirts 16.novembrī aizdevumam ģimenei ar diviem bērniem mājokļa iegādei Jelgavā. Kopējā piešķirto galvojumu summa ir 6,2 miljoni eiro.

Ģimenēs, kuras izmantojušas valsts galvojumu mājokļa iegādei, šobrīd kopumā 1r 1498 bērni. No galvojumu kopējā skaita 8% jeb 84 galvojumi ir piešķirti mājokļa iegādei ģimenēm ar trīs vai vairāk bērniem, 33% jeb 326 galvojumi – ģimenēm ar diviem bērniem, savukārt lielākā daļa – 59% no visiem galvojumiem jeb 590 galvojumi piešķirti ģimenēm ar vienu bērnu. Vidējais piešķirtā galvojuma apjoms ir 6200 eiro.

Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš: «Programmas īstenošanas temps apliecina, ka valsts atbalsta programma ir nozīmīgs atspaids ģimenēm ar bērniem, kurām ir pastāvīgi ienākumi, bet nav pietiekamu uzkrājumu pirmās iemaksas veikšanai. Tāpēc esam gandarīti, ka ir panākta vienošanās arī turpmāk finansēt programmu. Novērtējam valsts sniegto finansējumu šai programmai un mūsu sadarbības partneru – komercbanku aktivitāti, piedaloties šīs valsts atbalsta programmas īstenošanā.»

Ekonomikas ministrija (EM) izstrādājusi alternatīvo pasākumu plānu Energoefektivitātes likumā noteiktā kumulatīvā enerģijas ietaupījuma sasniegšanai no 2014. līdz 2020.gadam, liecina valsts sekretāra sanāksmei pieteiktais plāna projekts.

Plāna mērķis ir nodrošināt valsts un pašvaldību īstenotus energoefektivitātes politikas pasākumus enerģijas galapatēriņā (alternatīvie pasākumi), kas atbilstoši likumam ir kombinējami ar energoefektivitātes pienākuma shēmu (EPS), lai sasniegtu valsts obligāto uzkrāto enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķi 2014. līdz 2020.gadam.

Pēc EM paustā, Latvijai periodā līdz 2020.gadam aprēķināts obligātais ietaupījuma mērķis ir 9896 gigavatstundu (GWh) apmērā. 2014.gadā valsts un pašvaldību īstenoto pasākumu rezultātā sasniegtais jaunais enerģijas ietaupījums (68,7 GWh) 2020.gadā veidos uzkrāto ietaupījumu 480,8 GWh apmērā (4,9% no obligātā mērķa).

ESKO. Gan jau lielākā daļa lasītāju kaut reizi ir dzirdējuši šo abreviatūru. Bet tiem, kuri nav, te skaidrojums. Tiešā atšifrējumā ESKO nozīmē energoservisa kompānija, taču plašākā skaidrojumā tas nozīmē, ka energopatērētājs energoefektivitātes uzlabošanai neizmanto savus finanšu līdzekļus un resursus, bet gan atļauj to darīt ESKO uzņēmumam, kas ar saviem resursiem veic visus nepieciešamos energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, bet energopatērētājs pēc pasākumu pabeigšanas turpmākos 2–10 gadus turpina maksāt par enerģiju tādā pašā apmērā ESKO uzņēmumam, kā to darījis līdz energoefektivitātes pasākumu veikšanai. Savukārt ESKO uzņēmums no ieekonomētās enerģijas izmaksas starpības atgūst investīcijas un savu nopelnīto 2–10 gadu laikā. Pēc šā perioda beigām visa ekonomija paliek energopatērētāja rīcībā. ESKO modeļa gadījumā atbildību par veiksmīgiem projekta rezultātiem uzņemas ESKO uzņēmums kopīgi ar energopatērētāja uzņēmumu.

Ja šī definīcija liekas par sarežģītu, tad te vienkāršots skaidrojums. Es maksāju par siltumenerģiju un elektrību savā objektā 10 000 EUR mēnesī, bet tad pie manis atnāk Jānis un saka: «Klau, izdarīsim tā, ka maksāsi tikai 3000 EUR mēnesī!» Es, protams, par šādu piedāvājumu esmu dikti priecīgs. Bet ir viens nosacījums – es turpināšu vēl kādu laiku maksāt šos 10 000 EUR Jānim par to, ka viņš manā objektā ieguldīs savu naudu un par to veiks energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus, un līdz ar to pēc dažiem gadiem es vairs ne Jānim, ne energopiegādātājiem nemaksāšu 10 000 EUR, bet gan tikai 3 000 EUR jau atkal tieši energopiegādātājam. Jānis būs atguvis investīcijas un arī mazliet nopelnījis, savukārt es iegūšu ekonomiju savā objektā ekspluatācijas laikā un paaugstināšu tā vērtību.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) un Attīstības finanšu institūcija Altum ir noslēgušas līgumu par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma piešķiršanu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu finansēšanai dzīvojamajās ēkās, kā arī konsultāciju sniegšanai un informēšanai par pieejamo atbalstu, informē CFLA.

ES fondu projektu paredzēts īstenot, lai veicinātu energoefektivitātes paaugstināšanu un viedas energovadības un atjaunojamo energoresursu izmantošanu daudzdzīvokļu dzīvojamās mājās. Tā ietvaros "Altum" sniegs atbalstu daudzdzīvokļu dzīvojamo māju energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanai, nodrošinās informatīvo pasākumu veikšanu, kā arī paredzēs finansējumu ar projekta vadību saistītiem procesiem. Altum jau ir uzsākusi konsultāciju sniegšanu visā Latvijā par atbalsta saņemšanas iespējām energoefektivitātes pasākumu veikšanai.

Galvenie nosacījumi atbalsta saņemšanai būs dzīvokļu īpašnieku lēmums par energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu veikšanu un energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ekonomiskais pamatojums.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.