Lauksaimniecība

Mēnesi agrāk nekā parasti Zemgalē sāk sēt pupas

Dienas Bizness, 20.03.2015

Jaunākais izdevums

Ņemot vērā to, ka šī ziema bijusi diezgan silta un pavasaris atnācis ātrāk, Latvijā sākušies zemes darbi, tostarp, tiek sētas pupas, informē Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas pārstāve Sabīne Puķe.

LATRAPS ģenerāldirektors Edgars Ruža stāsta, ka pupu sēšana šogad uzsākta pat vienu mēnesi agrāk nekā tas ir parasti. «Tomēr kopumā pērnā ziema vērtējama kā ļoti labvēlīga graudkopībai, un domāju, ka ir labs potenciāls tam, lai ražas būtu labas,» prognozē E.Ruža.

E.Ruža atzīst, ka pateicoties ES zaļināšanas programmai pieaudzis to zemnieku saimniecību skaits, kas izvēlas audzēt pupas, kas ir perspektīva kultūra.

Pupu audzēšana ir nedaudz sarežģītāka nekā graudkopība, jāņem vērā citi agronomiskie aspekti, tāpat svarīgi laicīgi pupas novākt. Zaļināšanas programma tiek realizēta visā Eiropā - līdz ar to Latvijas lauksaimniekiem jārēķinās arī ar lielāku konkurenci: «Pupas - gan lopbarības, gan pārtikas - galvenokārt, eksportējam. Domāju, ka šī ir perspektīva nozare un šogad krietni pieaugs pupu sējumu platības un līdz ar to arī realizācijas apjoms gan Latvijā, gan citviet Eiropā,» uzskata E.Ruža.

Saskaņā ar ES regulu, no 2015. gada tika ieviests jauns maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi jeb zaļināšanas maksājums, kas cieši sasaistīts ar vienoto platības maksājumu (VPM). Saimniecībām obligāti jāizpilda zaļināšanas prakses, lai saņemtu VPM un zaļināšanas maksājumu. Ja tas netiks darīts, zaļināšanas maksājums tiks samazināts vai netiks izmaksāts.

Saskaņā ar zaļināšanas praksēm, lauksaimniekam jānodrošina kultūraugu dažādošana, jāizveido un/vai jāuztur ekoloģiski nozīmīgas platības un jāsaglabā ilggadīgos zālājus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

FOTO: Kā top grauzdētas pupas Pupuchi

Jānis Strautiņš, 07.12.2018

Produktu sākums ir lauka pupa. Melni violetās ir pasaules mantojuma šķirne Krievu melnā.

Foto: Matīss Markovskis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv viesojas uzņēmuma Zekants ražotnē Jelgavas novadā, kur, manifestējot pākšaugu atgriešanos uztura līderpozīcijās, top lauka pupu uzkodas Pupuchi.

Pupuchu tapšanas procesu skaties raksta galerijā!

Lielu daļu Jaunsvirlaukas pagasta Dzirnieku ciemata aizņem puspamesta industriāla teritorija, tāpēc amatnieku centrs, kur iekārtota arī cūku pupu grauzdētava, ir kā dzīvi apliecinošs gaismas stars. Arī ideja grauzdēt lauka pupas (bez taukvielām!) izrādījās visai gaiša – pieprasījums pēc mūsu tirgum jaunā produkta ir. No šā gada Pupuchi grauzdētās mini pupas pieejamas Narvesen tirdzniecības vietās. Vienošanos ar Narvesen par vienu no biznesa veiksmes mirkļiem šajā gadā sauc uzņēmuma līdzīpašniece un ražošanas tehnoloģijas autore Kristīne Ozoliņa, ar kuru kopā izstaigājam ražotni un izgaršojam grauzdēto pupu garšas nianses. Pupuchi produkcija pieejama arī citos pašmāju veikalos, piemēram, Rimi Klēts un ceptuves Lāči tirdzniecības vietās. «Pašlaik esam vienīgie Eiropā, kas pēc šādas tehnoloģijas grauzdē pupas. Būtiski, ka grauzdēšanas procesā neizmantojam eļļu,» uzsver K. Ozoliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Pupu lauki - piespiedu lieta

Dienas Bizness, 21.05.2015

Pupas iesētas, lai izpildītu ES prasības. Par to izdevīgumu varēšot spriest pēc pāris gadiem.

Foto: Dainis Ģelzis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad var redzēt laukus, kuros zaļo līdz šim masveidā nekultivēts proteīn­augs – pupas. Zemnieki teic, ka vēl mācās tās audzēt, un rēķina rentabilitāti, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Principā tā ir piespiedu lieta,» atzīst Bunkas pagasta lauksaimniece Līga Gūtmane. Pupu un citu proteīnaugu audzēšana ir viens no variantiem, kā izpildīt ES ar šo gadu noteiktās zaļināšanas prasības. Saimniecībām tās obligāti jāizpilda, lai saņemtu gan vienoto platības, gan zaļināšanas maksājumu. Ja zaļināšana netiek veikta, maciņš tukšāks.

Pagājušajā gadā Gūtmaņi, rēķinoties ar šā gada prasībām, ar pupām apsējuši piecus hektārus, lai būtu pašiem savs sēklas materiāls. Pārliecinājušies, ka kulšana ir ilgstošs process – pupas jākuļ zemu, lēni. Tās esot grūti izžāvēt, tāpēc pirms kulšanas jāmiglo.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Pievēršas sojas pupu audzēšanai

Dienas Bizness, 28.01.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirzas pagasta bioloģiskajā zemnieku saimniecībā Avotiņi šogad divu hektāru platībā tiks audzētas sojas pupas. Tas ir krietni vairāk nekā iepriekšējos gados. Tiks sētas arī 15 dažādu šķirņu mazās pupiņas. Saimniece Ligita Zvirbule izlēmusi, ka turpmāk saimniecībā akcentēs pākšaugu audzēšanu, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

«Mēs līdz šim galvenokārt saimniecībā nodarbojāmies ar dārzeņu audzēšanu. Tas ir ļoti fizisks darbs, tāpēc izlēmu, ka mazliet pašai sev ir jādod atelpa. Domāju, ka pākšaugi ir starp tām kultūrām, kas tik fizisku darbu neprasa. Tā kā sojas pupas pērn izdevās ļoti labi novākt ar kombainu, tad turpmāk specializēsimies uz pākšaugiem. Ar kombainu man izlīdzēja attālāks kaimiņš. Būtībā sojas pupas jau nedaudz atgādina mazus zirnīšus. Atlika tikai nedaudz pielāgot kombaina sietu,» savu izvēli pamato Ligita. Viņa plāno galvenokārt sēt arī tās mazās pupiņas, kam forma ir apaļa, jo pārliecinājusies, ka arī tās ir iespējams nokult.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meklējot alternatīvas klasiskajiem kviešu miltiem, "Pupuchi" nonāk pie idejas par grauzdētu cūku pupu miltiem.

Produkts tirgū ir pavisam nesen un šobrīd "Pupuchi" produktu ražotāja SIA "Zekants" īpašnieces Zanda Ozola un Kristīne Ozoliņa vēro, kāds ir pieprasījums, lai saprastu, vai ir nepieciešams ieguldīt spēkus un finanses, lai to piedāvātu plašākā tirgū."Šis ir interesants laiks, kas dod iespēju eksperimentēt. Mums jau agrāk bija doma par šādiem miltiem, bet pandēmijas laiks šai idejai iedeva lielāku jaudu," saka Z. Ozola.

Grauzdētu cūku pupu miltus uzņēmums ražo no grauzdētām mazajām lauka cūku pupām bez eļļas un citām piedevām. Z. Ozola lepojas, ka šim produktam ir ilgs derīguma termiņš – divi gadi.

Viņas tos izmēģinājušas gan pankūkās, gan vafelēs, gan šokolādes braunijā. Tos var izmantot maltītes un konditorejas izstrādājumu uzturvērtības un garšas bagātināšanai. Tas ir veids, kā uzturā iekļaut vairāk pākšaugu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Graudkopības izaicinājums – stimulēt kvalitatīva sēklas materiāla izmantošanu; pupas kā proteīna avots piena lopkopībā ļautu ražot nišas produktu – no ĢMO brīvu pienu

Tā secina laikraksta Dienas Bizness un DNB bankas rīkotās apaļā galda diskusijas dalībnieki. «Runājot par graudu kopražu, ir izskanējis tāds skaitlis kā seši miljoni tonnu kopievākums nākotnē, un tas nebūt nav nereāls,» saka biedrības Zemnieku saeima vadītājs Juris Lazdiņš. Dubultot kopievākumu ļautu ražības pieaugums vai arī to zālāju platību izmantošana graudkopībā, kurās neganās lopi – kopumā 300 tūkst. ha. Šīs platības varētu tikt apsētas ar graudiem, turklāt tā būtu iespēja attīstīties vidēja lieluma saimniecībām. Vēl jāpieskaita 300 tūkst. ha lauksaimnieciskajā ražošanā atgriežamās platības. «Ja pašlaik mums ir 650 tūkst. ha platības, pieliekot vēl gandrīz tikpat, iegūsim jau sešus miljonus tonnu kopražu. Tāpēc šādas prognozes nebūt nav absurdas,» pārliecināts J. Lazdiņš. Jāņem gan vērā, ka, graudkopībai arvien attīstoties, vēl vairāk samilzīs arī uzglabāšanas, pirmapstrādes un loģistikas problēmas, par ko DB jau rakstīja 31.03.2016.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija sevi pilnībā spēj apgādāt ar pārtiku, un paliek vēl pāri, ko realizēt ārvalstu pircējiem, vienlaikus joprojām esošais svaiga piena un graudu eksports ir labs pamats, lai investētu šo produktu pārstrādes jaudās.

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai noteiktie pasākumi ir ietekmējuši dažādu nozaru piegāžu ķēdes, un šādos apstākļos lielākie ieguvēji ir tie, kuriem viss nepieciešamais ir pieejams pašu mītnes zemēs. Šis faktors ir būtisks tieši attiecībā uz pārtiku, bez kuras cilvēki nevar iztikt nekādos apstākļos.

Maciņu spogulis

Latvijas Lauksaimniecības universitātes profesore, Agroresursu un ekonomikas institūta vadošā pētniece Ingūna Gulbe uzsver, ka pārtikas galvenajās nozarēs Latvija ir pašpietiekama, jo eksportē vairāk, nekā importē. Protams, 100% pilnīgi visu pārtiku, ko patērējam, saražot Latvijā nav iespējams, jo klimatiskie apstākļi neļauj izaudzēt un realizēt pircēju iecienītos citrusaugļus, arī zemenes janvārī–aprīlī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas novada uzņēmums Zekants uzkodu segmentā piedāvā alternatīvu jau ierastajiem kartupeļu čipsiem un sāļajiem riekstiņiem – grauzdētas cūku pupas

Māsas Zanda Ozola un Kristīne Ozoliņa ražo kraukšķīgas cūku pupas ar sāli, oregano un ķiplokiem, bez jebkādām piedevām. «Šī ir uzkoda – tādi kā jaunās paaudzes čipsi. Šie ir veselīgāki nekā tie produkti, kas vārīti eļļā. Esam pievienojušas mazāk sāls – 0,8 gramus uz 100 gramiem produkta, lai to varētu lietot gan sportisti, gan arī mazi bērni. Mūsu mērķis nav izkonkurēt čipsus, bet gan aizpildīt nišu, kas ir mūsējā,» saka Zanda. Veselīgo uzkodu niša šobrīd gūst atsaucību – cilvēki domā, ko ēd, ir gatavi maksāt vairāk par to, kas ir veselīgs. Tāpēc arī augļu un dārzeņu čipsi ir iecienīti. «Visu cieņu – cilvēki sākuši domāt, no kā viņi pārtiek,» saka Zanda. Grauzdē, nevis fritē

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan ziemāji visā Latvijā izskatās cerīgi, problēmas rada gājputnu, īpaši gulbju un zosu bari, kas sējumus masveidā noēd un izbradā, līdz ar to šosezon gaidāms attiecīgo kompensāciju pieprasījuma pieaugums, atzina aptaujātie lauksaimnieki.

Biedrības Zemnieku federācija vadītāja Agita Hauka stāstīja, ka gulbju vai zosu bars nosēžas uz lauka un īsā laikā tur viss ir noēsts un pleznu izbradāts. Tik lielu postu nenodarot pat stirnas, jo tās uz lauka ierodas nelielos pulciņos, kamēr putnu skaits mērāms simtos.

«Var jau teikt, lai sējam tur, kur putni nemigrē, taču viņi sadīgušos laukus atrod, lai kur tie būtu,» piebilda Hauka.

Viņa atzina, ka patlaban pamatīgi tiekot postīti lauki Kurzemes pusē, kur ziemāji sacerojuši īpaši labi, turklāt drīzumā līdzīgas problēmas piemeklēs arī lauku pupu sējumus.

Jau pagājušajā sezonā zemnieki pieredzēja, ka izdīgušās pupas noēd putni, īpaši vārnas un krauķi, kas pamanās pupas izēst jau no vagām. Zaļināšanas prasību dēļ daudzi lauki tiks apsēti ar pupām, tāpēc tāda pati problēma esot gaidāma arī šogad.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luminor banka piešķīrusi 2,49 miljonu eiro finansējumu biznesa attīstībai vienam no lielākajiem nerafinētās eļļas ražotājiem Baltijā – SIA Iecavnieks & Co.

Uzņēmumam piešķirts ilgtermiņa kredīts un kredītlīnija, kas ļaus iegādāties pārstrādei nepieciešamos graudaugus, nodrošinot darbības nepārtrauktību.

Ar Luminor bankas piešķirto finansējumu SIA Iecavnieks & Co piesaistīs papildu apgrozāmos līdzekļus, lai iegādātos nepieciešamās izejvielas jaunās produkcijas “RAPU” ražošanai, paplašinātu noieta kanālus, palielinātu eļļas ražošanas kapacitāti, kā arī nodrošinātu apgrozāmos līdzekļus sezonas lauksaimniecības darbiem.

“Eļļas tirgus ir viens no perspektīvākajiem un augošākajiem pasaulē – šobrīd visā Eiropā novērojams arī rapšu eļļas, kas veido aptuveni 40 % no visa saražotā, un rapšu sēklu patēriņa pieaugums. Esam gandarīti atbalstīt SIA Iecavnieks & Co tā izaugsmes un tālākas attīstības ceļā, un ceram, ka veiktie uzlabojumi palīdzēs veicināt uzņēmuma konkurētspēju gan vietējā, gan eksporta tirgos,” saka Ilze Zoltnere, Luminor Korporatīvā departamenta vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Dobeles dzirnavnieks pieņems 250 tūkstošus tonnas graudu

Zane Atlāce - Bistere, 14.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem Baltijas graudu pārstrādes uzņēmumiem AS Dobeles dzirnavnieks šogad plāno pieņemt 250 000 tonnu graudu, intensīvākajā kulšanas periodā strādājot visu diennakti, informē uzņēmumā.

Papildu elevatora izbūve ar jaudu 200 tonnu stundā, kā arī jauns pieņemšanas punkts Gulbenē kāpinās kopējo graudu pieņemšanas un uzglabāšanas kapacitāti. Turklāt pirmo reizi Latvijā uzņēmums pieņems cieto jeb durum kviešu ražu no sešām vietējo zemnieku saimniecībām.

Dobeles dzirnavnieks atbalsta cieto kviešu audzētājus finansiāli, 70% apmērā sedzot izmaksas sēklas iegādei sešām zemnieku saimniecībām, kas iesējušas cietos kviešus vismaz 250 hektāru platībā. «Izrādās, ka cieto kviešu graudus var kvalitatīvi audzēt arī mūsu zemē, tikai tiem nepieciešami īpaši apstākļi un zināšanas. Esam pateicīgi drosmīgajiem zemniekiem, kuri mums uzticējušies, atļāvušies eksperimentēt un šovasar novāks pirmo cieto kviešu ražu,» saka Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils. Sadarbībā ar Stendes selekcijas staciju cieto kviešu audzēšanas tehnoloģiju izpēte notiek jau trešo gadu. Tiek strādāts arī pie citu kultūraugu – pārtikas miežu, auzu un vasaras cieto kviešu šķirņu – audzēšanas tehnoloģiju un īpašību izvērtēšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

25 gadi biznesā: Gatavojas atklāt 2,3 miljonus eiro vērtu rūpnīcu

Sandra Dieziņa, 21.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Z/s Kotiņi Šķilbēnos jūnijā gatavojas atklāt 2,3 miljonus eiro vērtu jaunu sēklu rūpnīcu, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Viena no Latvijā lielākajiem sēklkopības saimniecībām investē jaunos augkopības produktu bunkuros un iekārtās, kas saimniecībai ļaus kļūt konkurētspējīgākai. Pavisam saimniecībā jau uzstādīti 30 jauni Kanādā ražoti bunkuri, kas ļauj katru šķirni uzglabāt atsevišķi. Katra bunkura ietilpība ir 220 – 250 t un vienlaikus tajos var uzglabāt 7300 t sēklu. Savukārt rūpnīcā paredzēts ražot grūbas, pupu miltus, putraimus un citus produktus. Viena no jaunajām iekārtām sēklu attīrīšanai jau darbojas. Japānā ražotā Satake iekārta Evolution attīra pupas, sašķirojot tās pēc kvalitātes un attīrot nekvalitatīvo preci. Drīzumā tiks piegādāta arī grūbu ražošanas iekārta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grauzdētu cūku pupu «Pupuchi» ražotājs SIA «Zekants» turpmāko septiņu gadu laikā plāno desmitkāršot ražošanas jaudas, sacīja uzņēmuma līdzīpašniece Zanda Ozola.

«Mērķis ir septiņos gados palielināt ražošanas jaudas tā, lai mēs mēnesī varētu saražot 20 tonnas gatavās produkcijas,» sacīja Ozola, norādot, ka patlaban «Zekants» grauzdēšanas apmērs ir divas līdz 2,5 tonnas produkcijas mēnesī.

Pēc viņas sacītā, biznesa ideja par kraukšķīgo cūku pupu ražošanu bez eļļas, garšu pastiprinātājiem un ar samazinātu sāls daudzumu pirms dažiem gadiem īstenota, pašiem uzbūvējot savu grauzdēšanas iekārtu un ražošanas līniju. Gatavas līnijas šāda produkta ražošanai tirgū neesot pieejamas. Plānoto ražošanas apmēru ar esošajām iekārtām nevar nodrošināt, tāpēc «Zekants» vajadzēs piesaistīt zinātniekus papildus tehnoloģisko iekārtu nodrošināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu zemnieku saimniecības Kotiņi paplašināšanos un attīstību, kā arī produkcijas dažādošanu, Luminor banka piešķīrusi aizdevumu 2,9 miljonu eiro apmērā.

Finansējumu plānots izmantot granulēšanas un ekstrudēšanas kompleksa izveidei, kā arī lauksaimniecības tehnikas iegādei.

ZS Kotiņi ir viens no lielākajiem sēklu audzētājiem Baltijā, un ir Latvijas nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas dalībniekiem. Zemnieku saimniecībā ražo arī augstvērtīgi kvalitatīvu pārtiku un lopbarību.

“30 gadu laikā esam attīstījušies un izveidojuši pasaules līmeņa saimniecību, jau kopš dibināšanas mūsu pamatnodarbošanās ir graudkopība un sēklu ražošana. Saimniecības darbu ir novērtējušas gan valsts amatpersonas, gan mūsu apmeklētāji. Labprāt uzņemam ciemiņus, izglītojam un iepazīstinām ar mūsu veikumu, parādām jaunāko un modernāko lauksaimniecības tehniku, tādēļ mūsu saimniecību ir iecienījušas arī tūristu grupas. Saimniekojam gudri, ilgtspējīgi, un konkurētspējīgi. Esam vērsti uz nemitīgu izaugsmi un attīstību savā nozarē, īstenojam bioloģisku un videi draudzīgu saimniekošanu. Ļoti domājam, lai mūsu pārtikas ķēde no lauka līdz pusdienu galdam būtu ilgtspējīga,” stāsta Aldis Ločmelis, ZS Kotiņi saimnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Seces pagastā ar lopbarības pupām apsēti pirmie hektāri

Dienas Bizness, 13.04.2015

Jauno sezonu Aigars Lācis (no kreisās) un Aigars Stuglis sāk ar jau pārbaudītu lauksaimniecības kultūru

Foto: Staburags

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizkraukles pusē sējas laiku viens no pirmajiem atklājis Aigars Stuglis. Seces pagasta zemnieku saimniecībā Silarozes šajās dienās 50 hektāros sēj lopbarības pupas. Darbu atvieglo pirms nepilnas nedēļas iegādātais traktors John Deere, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Lai arī pirms mēneša, ap 25. martu, laikapstākļi bija sējai labvēlīgi un, piemēram, Bauskas pusē SIA Uzvara-lauks sāka sēt, Silarožu saimnieks neriskējis. Sinoptiķu prognozes aprīlim, līdz ar to lauku darbiem, ir daudz labvēlīgākas, tāpēc vakar kopā ar pieredzējušo traktoristu Aigaru Lāci dienas pirmajā pusē sākta lopbarības pupu sēja.

Ar šo Latvijā arvien populārāko lauksaimniecības kultūru paredzēts apsēt 50 hektāru. Aigars Stuglis saka: pat ja gaisa temperatūra naktīs noslīdētu zem nulles, pupām nosalšana nedraud, jo tās dzīvotspēju saglabā arī mīnus 6 grādos. Lopbarības pupas ir ļoti piemērotas, lai ievērotu augseku un ielabotu augsni. To sakņu sistēma dziļi irdina augsnes slāņus. Ja rudenī augu daļas iestrādā zemē, būtiski samazinās nepieciešamais minerālmēslu daudzums. Silarozēs jau kādu laiku pašu spēkiem ražo kombinēto lopbarību, un šajās dienās sēto pupu ražas daļa ietilps tās sastāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Dobeles dzirnavnieks būvēs jaunu kalti un 15 graudu uzglabāšanas torņus

Rūta Lapiņa, 28.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Dobeles dzirnavnieks» nākamgad graudu pieņemšanas, uzglabāšanas un pirmapstrādes jaudas palielināšanā plāno ieguldīt vairāk kā 7 miljonus eiro. Paredzēts uzbūvēt 15 jaunus graudu uzglabāšanas torņus, kapacitāti palielinot par 64 tūkstošiem tonnu, kā arī izveidot vēl vienu graudu kalti, informē «Dobeles dzirnavnieka» sabiedrisko attiecību konsultante Evita Bille.

2018. gadā tiks uzbūvēti 12 graudu torņi, kuru kopējā uzglabāšanas jauda būs 54 tūkstoši tonnas, un 3 mitro graudu torņi, kuru uzglabāšanas jauda būs 10 tūkstoši tonnas, kā arī jauna graudu kalte. Noslēdzot šo investīciju projektu, kopējā «Dobeles dzirnavnieka» graudaugu uzglabāšanas kapacitāte sasniegs vairāk nekā 230 tūkstošus tonnu graudu.

«Uzņēmuma graudu pārstrādes apjomi ik gadu pieaug. Piemēram, pagājušajā gadā atklājām jaunu pārslu ražotni un nupat noslēdzām investīciju projektu ar mērķi dubultot tās jaudu. Paredzam, ka jau nākamgad pārstrādāsim vairāk nekā 250 tūkstošus tonnas graudu, tāpēc paralēli attīstām un pilnveidojam graudu pieņemšanu, uzglabāšanu un pirmsapstrādi, jo efektīva kvalitatīvu izejvielu nodrošināšana ir ražošanas pamats,» saka «Dobeles dzirnavnieka» valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils, papildinot, ka «projekta realizācijai plānots piesaistīt Eiropas Savienības fondu līdzfinansējumu, izmantot aizņēmumu bankā un ieguldīt paša uzņēmuma līdzekļus».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

EP iebilst pret trim ģenētiski modificētu sojas pupu šķirnēm

Žanete Hāka, 04.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES Komisijai ir jāatsauc piešķirtā atļauja lietot pārtikā un dzīvnieku barībā ģenētiski modificētās sojas pupas, kas ir izturīgas pret glifosāta herbicīdiem, teikts Eiropas Parlamenta trešdien pieņemtajā rezolūcijā.

EP deputāti uzsver, ka Pasaules Veselības organizācija (PVO) glifosātu klasificējusi kā iespējami kancerogēnu vielu un ka ES ir atļāvusi lietot ĢMO bez dalībvalstu atbalsta.

EP deputāti norāda, ka herbicīdu glifosātu, pret kuru iepriekš minētās ģenētiski modificētās sojas pupas ir izturīgas (līdztekus citiem herbicīdiem attiecībā uz FG72 un MON 87708 x MON 89788), Pasaules Veselības organizācijas Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra 2015.gada 20. martā klasificēja kā cilvēkam iespējami kancerogēnu vielu.

Tomēr Eiropas Pārtikas Nekaitīguma iestāde 12. novembrī norādīja, ka vēža risks cilvēkiem no šī herbicīda ir maz ticams.

EP deputāti arī norāda, ka Eiropas Komisija pati paudusi nožēlu, ka, kopš spēkā stājusies pašreizējā ĢMO atļauju piešķiršanas procedūra, lēmumus par ĢMO sugu atļaušanu Komisija ir pieņēmusi, nesaņemot atbalstu no dalībvalstīm. Līdz ar to tas, kas būtu pieļaujams izņēmuma kārtā, kļuvis par normu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šajā gadā būtiski palielinājušies no Latvijas lauksaimniekiem iepirkto kviešu, zirņu un rapša eksporta apjomi, liecina Latvijas graudu vairumtirdzniecības uzņēmuma "Agerona" apkopotā informācija.

Eksportētājs prognozē, ka līdz gada beigām graudu un pākšaugu eksporta pieaugums būs pat 31% zirņiem, 23% kviešiem un 18% rapsim, salīdzinot ar situāciju 2019.gadā. No jaunās un pērnā gada ražas krājumiem uzņēmums kopumā šajā gadā uz ārvalstīm eksportējis 106 000 tonnas kviešu, 61 000 tonnas rapša, 18 000 tonnas rudzu, 46 900 tonnas zirņu un 11 300 tonnas lauka pupu.

Eksporta pieaugumu nosaka gan šī gada augstā ražība, gan lielais pieprasījums ārvalstu tirgos. Salīdzinoši mazos apjomos šogad no Latvijas lauksaimniekiem eksportam iepirktas auzas un ripsis, pie tam lielākais pieprasījums bijis tieši pēc šo kultūru bioloģiskās produkcijas. Mazāk nekā aizvadītajā gadā, no vietējiem saimniekiem iepirkti arī griķi, taču laika apstākļu dēļ griķu novākšana vēl turpinās un eksporta pīķa sezona gaidāma tuvākajos mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība (LPKS) Ošenieku grauds Saldus novadā plāno būvēt jaunu graudu pieņemšanas ēku ar trim graudu uzglabāšanas tvertnēm, investējot 680 tūkstošus eiro.

Pēc projekta īstenošanas Ošenieku grauds līdzšinējo 840 tonnu vietā varēs uzglabāt gandrīz 1600 tonnas graudu, vienlaikus nodrošinot arī mūsdienīgu graudu pieņemšanas sistēmu jaunajā graudu pieņemšanas ēkā. Pēc būvniecības pabeigšanas kooperatīvs arī spēs no biedriem pieņemt dažādas laukaugu kultūras, arī rapšus un pupas, ko līdz šim nebija iespējams izdarīt. Būs arī iespēja saņemt vairākas kultūras vienlaicīgi, jo plānots izbūvēt divas pieņemšanas līnijas. Jaunā ēka ir nākamais solis kooperatīva Ošenieku grauds attīstībā, jo līdz šim jau ir veikta graudu pirmsapstrādes modernizācija.

Kopumā projekta īstenošanai kooperatīvs piesaistījis Attīstības finanšu institūcijas Altum finansējumu 486 tūkstošu eiro apmērā un Lauku atbalsta dienesta līdzfinansējumu 194 tūkstošu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Industra Bank ir izsniegusi 500 000 eiro kredītu vienam no lielākajiem nerafinētās rapšu eļļas ražotājiem Baltijā SIA Iecavnieks & Co.

Kredītu paredzēts izmantot apgrozāmo līdzekļu finansēšanai, kas uzņēmumam ļaus kāpināt darbības jaudu. “Finansējums Iecavnieks & Co ir daļa no Industra jaunās darbības stratēģijas ieviešanas – mūsu bankas darbības centrā ir sadarbība ar Latvijas reālās ekonomikas uzņēmējiem – ražotājiem, pakalpojumu sniedzējiem, jaunuzņēmumiem. Mūsu mērķis ir pakāpeniski audzēt kreditēšanas portfeli, uzņēmējiem nodrošinot ne tikai finansējumu, bet arī patiesas partnerattiecības - izpratni, iedziļināšanos un pretimnākošu attieksmi. Iecavnieks & Co darījums ir apstiprinājums šādai pieejai,” komentē Raivis Kakānis, Industra valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī Jāņu vainagos dzīvesstila uzņēmēja Lolita Duge pin izturīgāko šķirņu piparmētras, kas izaudzētas viņas aptuveni pushektāra plašajā kultūrauga laukā

Lielajā zemnieku saimniecībā Terēņi 1200 hektāros aug ziemas kvieši, lopbarības pupas un rapsis. Tā ir stabila aizmugure saimnieces Lolitas Duges mazajam nišas uzņēmumam un riskam ļauties savai biznesa improvizācijai. Tā 2012. gadā sākās viņas pašas izlolots piparmētru stāsts ar pirmo veiksmīgi uzrakstīto projektu LEADER programmas līdzfinansējumam. Nu jau īstenoti vairāki un iegādāts žāvēšanas skapis, katls vārīšanai, 30 krēsli, lielais mikseris u.c. Darbs ar projektiem arī pirms tam L. Dugei nebija nekas svešs. Pirms piparmētru stāsta viņa strādāja valsts darbā, bet to sabalansēt ar saimniekošanu kļuva aizvien grūtāk. Visbeidzot, nespējot atteikties no vilinājuma vēl piedevām darīt kaut ko savu, saimniece nonāca svarīgas izvēles priekšā. Un to nebūt nenožēlo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 31. maijā, Ministru kabineta (MK) sēdē plānots izskatīt grozījumus Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kas paredz paplašināt īpašā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) režīma (tā saucamās PVN apgrieztās jeb reversās maksāšanas kārtības) piemērošanu un ieviest to arī graudaugu nozarē attiecībā uz noteikto neapstrādātu graudaugu un tehnisko kultūru (tostarp eļļas augu sēklu), tai skaitā šo preču maisījumu un sēklu, piegādēm.

«Lai cīnītos ar liela apjoma PVN krāpniecību, viens no efektīvākajiem ātras reakcijas mehānismiem ir tā sauktā apgrieztā PVN maksāšanas kārtība. Pozitīvi ir tas, ka ar šīs maksāšanas kārtības ieviešanu uzlabojas uzņēmējdarbības godīgas konkurences apstākļi, tajā pašā laikā nodokļu krāpšanas iespējas tiek būtiski mazinātas. Latvijā šī kārtība jau ir ieviesta vairākās nozarēs: kokrūpniecībā, metāllūžņu piegādēs un ar tām saistītos pakalpojumos, būvniecības pakalpojumos, mobilo telefonu un citu saistīto ierīču piegādēs. Arī graudaugu nozarē piemēros reverso PVN maksāšanas kārtību jau no šā gada 1. jūlija,» norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā Jāņiem pieder 9301 uzņēmumu, bet Līgām – 836, liecina «Lursoft» apkopotā informācija.

Kopumā uzņēmumu īpašnieku vidū atrodami 7860 Jāņi, bet Līgu ir desmit reižu mazāk.

Starp uzņēmumu vadītājiem Jāņu un Līgu ir mazāk nekā dalībnieku sarakstos. «Lursoft» dati parāda, ka 670 Līgas ir atrodamas 815 uzņēmumu valdēs un padomēs, savukārt 6665 Jāņi vada kopskaitā 8926 uzņēmumus.

Gana daudz Jāņu meklējami arī starp Latvijā reģistrēto uzņēmumu patiesajiem labuma guvējiem. Pēc «Lursoft» aprēķiniem, patiesos labuma guvējus atklājuši aptuveni 40 tūkstoši uzņēmumu, bet 5% no tiem ir Jāņi. Līgas kā uzņēmumu patiesās labuma guvējas norādītas desmit reizes retāk.

«Lursoft» informēja, ka izpētot uzņēmumus, kurus vada Līgas un Jāņi, redzams, ka gan vieni, gan otri ieņem amatus Latvijas lielākās kompāniju valdēs un padomēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Apvainojumi ļoti sāpina lauksaimniekus

Valters Bruss, Tērvetes lauksaimnieks, restorāna "Zoltners" īpašnieks, 01.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No savas vairāk nekā 30 gadus garās lauksaimnieka pieredzes varu droši teikt, ka rapsis noteikti nav videi kaitīga kultūra, bet, tieši otrādi, ir neatsverams palīgs augu sekas nodrošināšanai un augsnes ielabošanai.

Vēlos saprotamā valodā iepazīstināt ar rapša audzēšanu to sabiedrības daļu, kurai nav tiešas saskares ar lauksaimniecību, bet kuru noteikti uztrauc pēdējā laikā sociālajos tīklos atrodamā informācija par rapša briesmīgo ietekmi uz vidi, iedzīvotājiem un mājdzīvniekiem.

Šogad rapša platības Latvijā aizņem ap 140 tūkstošiem hektāru. Līdz gadsimtu mijai tā izplatība Latvijas laukos bija nenozīmīga, bet, pasaulē attīstoties biodegvielas tirgum, tā cena būtiski pieauga un kļuva ekonomiski nozīmīga visā pasaulē. Latvijā rapša platību pieaugumu arī veicināja cukurbiešu audzēšanas pārtraukšana 2006. gadā.

Šobrīd rapsim Latvijā ir nozīmīga loma sējplatību apritē, sevišķi saimniecībās, kuras specializējušās tikai augkopības produkcijas ražošanā. Bez graudaugiem (kvieši, rudzi, mieži, auzas) un pākšaugiem (zirņi, pupas) klimatisko apstākļu dēļ Latvijā nav iespējams audzēt daudz laukaugu kultūru, kuras būtu ekonomiski un klimatiski pamatotas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai cīnītos ar krāpniekiem, jau no šā gada 1. jūlija neapstrādātu graudu un tehnisko kultūru darījumiem tiks ieviesta pievienotās vērtības nodokļa reversā maksāšanas kārtība

Tā nolemts Ministru kabineta sēdē, skatot grozījumus pievienotās vērtības likumā. Lai iecere tiktu īstenota, ir nepieciešams Saeimas lēmums. Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) apgriezto maksāšanas kārtību paredzēts ieviest tādu graudaugu un tehnisko kultūru kā kvieši, rudzi, mieži, auzas, kukurūza, griķi, tritikāle, sojas pupas, linsēklas, rapšu vai ripšu sēklas, kā arī šo preču maisījumu un sēklu piegādei. Reversā PVN maksāšanas kārtība nozīmē to, ka darījumos ar PVN maksātājiem pircējs pārdevējam samaksā tikai par preci vai pakalpojumu, bet PVN samaksā (parasti tikai aprēķina) valstij. PVN daļa līdz krāpniekiem tādējādi nemaz nenonāk. Pašlaik šāda kārtība Latvijā pastāv darījumos ar kokmateriāliem, metāllūžņiem, kā arī būvniecības pakalpojumiem. Savukārt parastā PVN maksāšanas kārtībā pircējs pārdevējam samaksā gan preces cenu, gan atbilstošu PVN, bet pārdevējs veic norēķinus ar valsts budžetu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vārds ierauts Tallinas, Pērnavas un Tartū tirgu skandālā, kas kaimiņvalstī pacelts pat līdz valdības līmenim. Igauņi, dzenot pēdas tirgos nopērkamo zemeņu aizdomīgajai izcelsmei, atklājuši pārpirkšanas shēmu ar daudz plašāku pārtikas produktu klāstu. Ogas, dārzeņi un sēnes vairumā tiek uzpirktas Rīgas «Nakts tirgū», bet tālāk ar daudz augstāku cenu tirgos Igaunijā tiek pārdotas kā izaudzētas igauņu zemnieku saimniecībās - vēsta LNT Ziņas.

Igaunijā tā sauktais zemeņu skandāls sākās pēc tam, kad dažādās vietās nopirktajās zemenēs laboratoriskie izmeklējumi uzrādīja pesticīdu atliekas virs atļautās normas. Konkrēto zemnieku saimniecību augsnēs problēmas netika atklātas, tāpēc radās aizdomas, ka tirgotāji Igaunijā pašmāju zemenes ir sajaukuši ar ievestajām. Ātri vien noskaidrojās – dažādas, tostarp neskaidras izcelsmes zemenes igauņi iepērk Rīgā Nakts tirgū, kur savukārt prece tiek ievesta arī no Lietuvas, Polijas un citām valstīm.

Igauņu uzpircēji Rīgā Nakts tirgū zemenes iepērk vidēji par 2,50 vai 3 eiro kilogramā, taču tirgos Igaunijā pārdod par 5 vai 6 eiro kilogramā. Turklāt Rīgā vairumā uzpirktās zemenes uzpircēji pārdod Tallinā, Pērnavā un Tartu, krāpjoties par to izcelsmi. Uz cenu zīmēm tiek apgalvots, ka ogas ir audzētas Igaunijā, nevis ievestas no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru