300 litri ir bērzu sulas daudzums, kuru privātpersona drīkst tecināt un pārdot citiem, bet Rīgas Centrāltirgū ir redzams, ka noteikumu privātpersonas neievēro, un to īsti nav iespējams kontrolēt

Rīgas Centrāltirgū daļa sulas tirgotāju vairās runāt atklāti par kļavu un bērzu sulas pārdošanu. «Problēmas ir ar sulu biznesu. Nedrīkst tecināt vairāk par 300 litriem. Ja es sākšu te visu stāstīt, tad būs arī sekas. Latvijas likumdošana ir muļķīga,» Dienas Biznesam sacīja viens no sulu tecinātājiem, piebilstot, ka ik dienu uz tirgu neved vairāk par 300 litriem sulas. No tā izriet, ka Ministru kabineta noteiktā maksimālā gada norma reālajā tirgū ir vienas dienas maksimālā norma. Savukārt palikt atvieglotajā 300 litru režīmā privātpersonām ir izdevīgi, ja sulu pārdod tikai tirgū.

Noteikumi «priekš kaķiem»

Vīrs Rīgas Centrāltirgū Dienas Biznesam apgalvoja, ka bērzu sulas tirdzniecības ierobežojums privātpersonām «ir priekš kaķiem», jo šāds noteikums nav kontrolējams vai realizējams dzīvē un ierobežo «tikai galīgus muļķus».

Latvijas bērzu sulu pārstrādātāji saņēmuši ievērojamus pasūtījumus eksportam, bet īstu nišas atspērienu kavē rietumnieku neizglītotība par dabas veltēm , trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eksporta potenciāls ir motivācija darboties šajā biznesā, sarunā ar DB saka Latvijā lielākā bērzu sulu pārstrādes uzņēmuma SIA Kainaiži īpašnieks Ervins Labanovskis. Šajā sezonā izejviela produktiem, tostarp jaunajai produktu līnijai Birzī, iegūta no 700 bērziem. Savukārt lielākais pasūtījums saņemts no Lielbritānijas – 30 tūkst. litru svaigas sulas. Otrs Latvijas nopietnais bērzu sulas pārstrādes uzņēmums SIA Sula bērzu sulu šajā pavasarī ieguvis no urbumiem 400 bērzos. Pateicoties agrajai, bet garajai sezonai, savākts uzņēmumam rekordliels daudzums bērzu sulu – 35 tonnas, kamēr pērn – 24 tonnas. Tik daudz no privātīpašnieka īrētajā birzī Salaspils novadā savākts, pateicoties lielajai interesei no eksotiskās Taizemes.

Saistībā ar konkurences pieaugumu bērza sulas eksporta tirgū, kur pēdējā gada laikā ar cenu dempingu dominē Ukrainas, Baltkrievijas, kā arī Somijas uzņēmēji, vietējie bērzu sulas ražotāji pārskata eksporta plānus un sāk pievērsties papildu biznesiem, atzina aptaujātie uzņēmēji.

Kā sacīja Ikšķiles novada uzņēmuma SIA Sulas pārstāvis Linards Liberts, pērn uzņēmums saņēmis ievērojamu bērza sulas pasūtījumu no Taivānas, taču šogad Āzijas un citos eksporta tirgos ar lētāku produkciju masveidā ienāk ukraiņu un baltkrievu uzņēmēji.

«Uz Taivānu aizsūtījām divus konteinerus ar sulām. Nopelnījām ļoti labi, taču šogad sadarbības partneris «paņēmis pauzi», priekšroku dodot ukraiņiem un baltkrieviem, kuri ienāk tirgū ar milzīgiem sulas apjomiem par lētu cenu - nevaram pat salīdzināt viņu izmaksas par energoresursiem un darbaspēku ar mūsējām. Tāpat eksporta tirgū spēcīgi ir somi, kuriem ir gadu desmitu pieredze un investīcijas. Šī cenu dempinga dēļ tīras sulas eksports nav izdevīgs, līdz ar to šogad koncentrēsimies uz bērzu šampanieša eksportu Igaunijā,» sacīja Liberts.

Latvijā ir sācies kļavu sulu tecēšanas laiks, pastāstīja aptaujātie kļavu sulu pārstrādes uzņēmumi.

Uzņēmuma Sula vadītājs Linards Liberts stāstīja, ka kļavu sulas masveidā tiek tecinātas kopš pagājušās nedēļas, kas ir ierasts laiks to ieguvei. «Pirmo urbumu veicu jau janvāra trešajā nedēļā, bet īstenais kļavu sulu ieguves laiks sācies tagad,» sacīja Liberts.

Viņš piebilda, ka kļavas labi dod sulu saulainās dienās, savukārt apmākušās dienās ievākt sulu ir grūtāk. Tā kā nākamnedēļ sinoptiķi gaisa temperatūru daudzviet sola «plusos», apstākļi kļavu sulu tecināšanai būs piemēroti.

Savukārt bērzu sulas, visticamāk, varēs sākt iegūt marta otrajā pusē, atkarībā no laika apstākļiem, kas arī ir ierastais laiks bērzu sulu ieguvei.

Līdztekus bērzu sulas šampanieša ražošanai uzņēmuma Sula īpašnieks Linards Liberts arī vada ekskursijas un rāda dzēriena tapšanas procesu, kā arī tirgo bērzu sulas tecināšanas komplektu, vakar vēstīja laikraksts Dienas Bizness.

«Pavasaros privātpersonām es pārdodu vairāk tecināšanas komplektu nekā šampanieša. Viens šāds tecināšanas komplekts maksā ap 15 eiro, taču tas ir derīgs visai sezonai. Ir klienti, kas iegādājas pat 10 šādus komplektus,» stāsta L. Liberts.

Raksta galerijā - aģentūras Reuters fotožurnālists Ints Kalniņš viesojas pie L. Liberta.

Ķīnas pilsētā Ninbo šodien svinīgi atklāta Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecība.

«Latvijas un Ķīnas sadarbībai ir potenciāls,» saka Vilnis Ķirsis, Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs. Viņš arī norāda, ka Ķīna ir Latvijas otra lielākā tirdzniecības partnere ārpus Eiropas savienības un Latvijas ekonomika katru gadu aug.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvniecībā Ninbo ir gan biroja telpas, gan Latvijas produktu izstāde, ko pārstāv Pure Chocolate saldumi, Lāči produkcija, Munio Candela sveces, Saules fabrika kosmētika, Libertu bērza sulas izstrādājumi, Latvijas zivju konservi u.c.

«Latvija ir laba vieta, kur dibināt uzņēmumu, turklāt to var izdarīt vienas dienas laikā. Latvija ir moderna valsts, kur interneta sakari ir vieni no labākajiem pasaulē,» savā prezentācijā norāda Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras ārējās ekonomiskās pārstāvniecības vadītājs Šanhajā. Viņš uzsvēra ārzemju investoriem pievilcīgās speciālās ekonomiskās zonas, kā arī kvalificētu un izglītotu darbaspēku, kas runā trijās valodās. Tāpat Latvijas priekšrocība ir tās atrašanās pa vidu Krievijai un Rietumeiropai, kā arī Skandināvijas tuvums. Starp attīstītākajām nozarēm Latvijā viņš minēja kokmateriālu ražošanu, būvniecību, metālapstrādi un mašīnbūvi, elektroniku, IT, zinātni un farmāciju, modi un dizainu, pārtiku, loģistiku. Tāpat K. Rožkalns norādīja, ka Latvijā ir daudz starptautisko biznesa centru un aicināja investēt Latvijā.

Bērzu sulu tirgū konkurence nav īpaši asa, jo konkurēts tiek nevis ar «pliku» bērzu sulu lielos apjomos un par zemām cenām, bet gan ar produktiem, kuriem ir augsta pievienotā vērtība, DB teic divi lielākie bērzu sulu ražotāji un pārstrādātāji – uzņēmumi Kainaiži un Sula.

Uzņēmuma Kainaiži īpašnieks Ervins Labanovskis teic, ka viņa īpašie produkti ir dzirkstošā bērzu sula un bērzu sulas sīrups, bet uzņēmuma Sula īpašnieks Linards Liberts bilst, ka orientējas uz bērzu sulas šampanieša ražošanu. Līdz ar to starp uzņēmumiem nav savstarpējas konkurences, jo katrs ražo savu unikālo produktu, kam ir savs pircēju loks. Tāpat nedz Kainaiži, nedz Sula nekonkurē ar tiem tirgotājiem, kas pārdod tikai bērzu sulu kā izejmateriālu.

«Svaigas bērzu sulas ir plaša patēriņa produkts, un es pārdodu arī tādas gan lielveikalam Stockmann, gan veikalam Klēts, kas atrodas Rimi lielveikalos. Tomēr mans pamatprodukts ir dzirkstošās bērzu sulas un bērzu sulu sīrups. Dzirkstošās bērzu sulas piegādāju arī restorāniem», savu biznesu raksturo E. Labanovskis. Jāpiebilst, ka Kainaižu dzirkstošās sulas var nogaršot gan restorānos Neiburgs, gan Aparjods, kur par 0,75 ml pudeli jāšķiras attiecīgi no 9 un 8 eiro.

Siltā laika dēļ agrāk nekā citus gadus sācies kļavu sulu laiks. Parasti kļavām sulas sāk tecēt marta vidū, taču portāls daugavasbalss.lv pārliecinājās, ka jau šobrīd dienas laikā pietek aptuveni puslitrs saldā dzēriena.

Lai kļavām sāktu tecēt sula, gaisa temperatūrai jāpaceļas virs nulles un nav tik būtiski, ka atkususi vien pati zemes virskārta.

Linards Liberts interneta vietnē sula.lv ziņo, ka šosezon pirmo reizi kļavā ieurbis 19. februārī un sula jau tek. Viņš prognozē, ka sulu tecināšanas sezona varētu būt ļoti līdzīga kā 2014. gadā. Bērzu sulas varētu sākt tecēt jau marta vidū, raksta Daugavas balss.

Kļavām sulas ir saldākas nekā bērziem, jo tajās ir vairāk cukura. Vitamīnu nav daudz, toties ir vērtīgas minerālvielas un citas bioloģiski aktīvas vielas, kas nepieciešamas mūsu organismam.

Algotā darbā atvaļinājums ir pašsaprotama un ierasta lieta, taču sava mazā biznesa sākumposmā tas reizēm tiek atlikts gadu no gada, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Galvenie iemesli atvaļinājuma novilcināšanai ir daudzie darba pienākumi, grūtības deleģēt pienākumus kolēģiem, kā arī pārliecība, ka uzņēmums vēl nav gana stabils, lai dotos ilgstošā prombūtnē – pat tad, ja tā būtu tikai nedēļa.

Aizmirst par darbu

«2002. gadā sāku veidot savu pirmo uzņēmumu, un tas bija tik aizraujoši! Nebiju atvaļinājumā trīs gadus. Tagad es tādu kļūdu nekad vairs nepieļaušu,» saka Žans Mauris, e–apmācību rīka BranchTrack līdzdibinātājs. Viņš atzīst, ka grūti atvaļinājumā neuztraukties par biznesu, jo ir bailes un uztraukums, kā visi citi tiks galā. «Tā man bija pirmajos desmit gados uzņēmējdarbībā. Tagad esmu sapratis, ka vismaz divas reizes gadā pa divām nedēļām ir jāaizmirst par darbu. Tas nozīmē vispār nedomāt par to, pat neatbildēt uz telefona zvaniem. 99,99% gadījumu kolēģi visu nokārtos bez tevis, bet atlikušais 0,01% var arī pagaidīt,» viņš uzskata. Ja kolēģi viņu ir sasnieguši atvaļinājuma laikā, ir tikai viens jautājums – kas viņam īsti vajadzīgs, lai vairs netraucētu? Ir jāizdara nepieciešamais vai jāatliek tas, ko nav iespējams nokārtot, un jāaizmirst par darbu. «Galvenais ir nedomāt par darbu. Neesmu dzirdējis nevienu gadījumu, ka kompānija būtu bankrotējusi vai kaut kas drausmīgs notiktu tikai tāpēc, ka uzņēmējs bija atvaļinājumā. Jāatpūšas ir visiem,» uzsver Ž. Mauris.