Iespējams, Eiropas Komisijai sniegta nepatiesa informācija par airBaltic finansēšanas apstākļiem, šodien raksta Dienas Bizness.

Publiskotais Eiropas Komisijas dokuments kopumā atspoguļo valsts haotisko rīcību saistībā ar veiktajiem ieguldījumiem airBaltic, pastāv risks, ka šī nauda būs jāatmaksā.Par to liek domāt fakts, ka Eiropas Komisija (EK) pagaidām kā iespējams neatļautu valsts atbalstu novērtējusi visus sešus valsts sniegtos aizdevumus airBaltic. Tāpat šajā dokumentā atspoguļojas dīvainas darbības, kurām izmantots airBaltic bijušais privātais akcionārs Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS). Turklāt Eiropas Komisijas publicētajā dokumentā par airBaltic sniegto valsts atbalstu parādās arī pretrunīgas ziņas, kas liek domāt, ka kāda no iesaistītajām pusēm ir sniegusi nepatiesu informāciju.

No EK publikācijas izriet, ka BAS plānus, piedalīties airBaltic pamatkapitāla palielināšanā izjauca Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK), kas 2012. g. 19. janvārī esot aizliegusi BAS un airBaltic iekļaut BAS aizdevumu airBaltic kapitāla palielināšanā. Tomēr FKTK Komunikācijas daļas vadītāja Laima Auza DB norādīja, ka FKTK nav pieņēmusi lēmumu, kas aizliegtu BAS un airBaltic iekļaut BASaizdevumu kā daļu kapitāla palielināšanai.

EK publikācijā minētais lika domāt, ka FKTK aizlieguma dēļ BAS nevarēja izpildīt ar valsti noslēgto 2011.gada 3.oktobra vienošanos. Līdz ar to šobrīd iemesls joprojām nav zināms, bet Latvijas iestādes savos paskaidrojumos EK vien secinājušas, ka BAS, «šķiet, nevēlējās» piedalīties airBaltic kapitāla palielināšanā (kapitalizējot iepriekš sniegto aizdevumu un iemaksājot vēl skaidrā naudā 37,7 miljonus latu). Šādam notikumu pavērsienam Latvijas valsts, kā izrādās, jau bija sagatavojusies 2011.gada 14.decembrī papildu savam 41,6 miljoniem latu aizdevumam airBaltic nolemjot piešķirt, lai arī vēl neizmaksāt, 25,4 miljonus latu. Šis ir viens no kopumā sešiem valsts aizdevumiem, kurus pagaidām(2012.gada 20.novembrī) EK vērtē kā neatļautu valsts atbalstu. Lai tie pēc tādiem neizskatītos, Latvijas valsts centusiesdažādi lavierēt, liecina EK ziņojumā aprakstītie 2011.gada nogales un2012.gada sākuma notikumi. Piemēram, valsts iestādes taisnojušās EK, ka BAS piedalīsies airbaltic pamatkapitāla palielināšanā līdz 110 milj. Ls, lai gan tajā brīdī BAS piederēja vairs tikai viena airBaltic akcija – pasākums, ko no šī viedokļa kā neticamu novērtējusi arī EK. Tomēr valsts pārstāvji savos skaidrojumos EK centušies radīt iespaidu, ka šādā veidā airBaltic varējis iegūt finansējumu gan no sava privātā, gan valsts akcionāra un līdz ar to no valsts veiktajiem ieguldījumiem varētu tikt noņemtas aizdomas kā no neatļauta valsts atbalsta.

Līdz redakcijas slēgšanai DB neizdevās iegūt ne Satiksmes ministrijas, ne Ārlietu ministrijas, ne premjera Valda Dombrovska biroja komentārus par to, kādas tieši iestādes atbildīgas par neveiklo komunikāciju ar EK airBaltic sniegtā atbalsta sakarā. Tāpat arī valdību pārstāvji nesniedza savus komentārus par to, kā situāciju nolemts risināt tālāk.

Plašāk lasiet laikrakstā Dienas Bizness.

 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra