Ģeopolitika spiež mainīties ne tikai biznesam, bet arī valstu valdībām, globālo pārmaiņu laikā ir jāspēj ātri un efektīvi reaģēt uz arvien jauniem izaicinājumiem
To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Severstal Distribution valdes priekšsēdētājs Andrejs Aļeksejevs. Viņš atzīst, ka ekonomika ir sava veida politikas spogulis, turklāt politisko aizkulišu cīņas izjūt ne tikai kāda atsevišķa uzņēmēju grupa, bet arī valsts kopumā. Minēto iemeslu dēļ uz daudziem jautājumiem un problēmām jāskatās nevis tikai no viena skatupunkta, bet arī no pārējiem, citādi aina ir nepilnīga un ir augsts risks pieņemt kļūdainus lēmumus, kas var nodarīt gan tiešu, gan netiešu kaitējumu kā biznesam, tā arī veselām valstīm.
Kādi ir pašreizējā laikā lielākie izaicinātāji uzņēmumam, kurš importē no Krievijas, produkciju ražo Latvijā un Polijā, bet tirgo faktiski visā Eiropā?
Ja raugās uz Severstal Distribution 2014. gada finansiālās darbības rezultātiem, tad konsolidētais neto apgrozījums salīdzinājumā ar 2013. gadu ir palielinājies par 11% un sasniedza 305 milj. ASV dolāru (2013. gadā tas bija 276 milj. ASV dolāru). Tirgū bija metāla cenu kritums, tātad, lai paceltu apgrozījumu, pārdevām ievērojami vairāk – kopējais metāla produkcijas pārdošanas apjoms pieaudzis par 18%. Apgrozījums ir labs rādītājs, tomēr uzņēmuma vilkmi vairāk raksturo EBITDA, kas pērn sasniedza 11 milj. ASV dolāru. Ja vērtējam visu Severstal Distribution grupas uzņēmumu – Latvijas, Polijas, Baltkrievijas, Ukrainas un Krievijas – kopējo rezultātu, tad to kopējais pārdošanas apjoms sasniedza 1,23 milj. t metāla un apgrozījums sasniedza 819 milj. ASV dolāru, EBITDA sasniedza 37 milj. ASV dolāru (pieaugums par 46% salīdzinājumā ar 2013. gadā iespēto).
Kopumā metāla tirgū situācija nav vienkārša, jo pircēju pieprasījums ir ievērojami mazāks par ražošanas jaudām. Tāpēc ir izteikts pircēju tirgus, kurā piegādātāji vislielāko uzsvaru liek uz klientu apkalpošanas kvalitātes paaugstināšanu. Lai sekmīgi konkurētu tirgū, uzņēmumiem ir arī jāpārskata savas izmaksas. Arī Severstal Distribution nav izņēmums. Pērn tika īstenoti vairāki biznesa procesu optimizācijas pasākumi, kuri ļāva samazināt saimnieciskās un administratīvās izmaksas (G&A) par 17% rēķinot uz vienu pārdoto tonnu. Tirgus nevienam nekādas atlaides nedod, kas piemērosies, tas arī paliks, kas ignorēs realitāti, tā vairs tirgū nebūs.
Pērnā gada nogalē Krievijas rubļa vērtība strauji saruka. Vai šis fakts nepadarīja šīs valsts eksportētājus konkurētspējīgākus?
Protams, no šāda soļa ir ieguvēji un ir arī zaudētāji. Diemžēl zaudētāju pulkā ir arī ne viens vien Latvijas uzņēmums. Proti, Latvijas preču eksports uz Krieviju 2013. gadā bija 1,76 miljardi eiro, bet 2014. gadā bija jau 1,62 miljardi eiro – par 140 milj. eiro mazāk. Vai turpmāk saglabāsies šajā līmenī? Ja nē, tad no Latvijas (kā arī Polijas un pat visas ES) tautsaimniecības skatupunkta tas ir slikti, jo eksports konvertējas darbavietās, strādājošo algās un nodokļos. Savukārt Krievijā vietējam ražotājam pazuda Eiropas konkurenti, vienlaikus palielinot iespējas izvērsties šajā tirgū. Protams, ir produkcija, kuru Krievijas ražotāji var aizvietot ļoti ātri, un ir tāda, kuras aizvietošanai vajadzīgi kapitālieguldījumi un gadi, un ir tādi produkti, kuri jāimportē tik un tā, jo Krievijā, piemēram, klimatisko apstākļu dēļ tādus nav iespējams ražot. Vairākas produktu nišas, kuras Krievijā atbrīvojās, pašlaik cenšas aizņemt citu valstu piegādātāji, piemēram, Baltkrievijas. Tukšums tirgū ilgstoši neeksistē. No Latvijas skatupunkta raugoties, tas nozīmē, ka pat pie augstāka rubļa kursa atgriezties šajā Krievijas tirgū būs grūti, kaut arī ne neiespējami. Iznāk paradoksāla situācija - Krievijas un citu valstu ražotāji ieguva uz Latvijas un citu ES dalībvalstu ražotāju – piegādātāju zaudējuma rēķina. Protams, zemāks Krievijas rubļa kurss līdz šīs valsts eksportētājiem, ja vien tiem nav milzīgu iepirkumu ārvalstu valūtā, bet pamatā visi izdevumi ir nacionālā valūtā.
Mani pārsteidza fakts, ka Eiropā daudzi «raudāja» par «tukšajiem plauktiem» un iedzīvotāju smago situāciju Krievijā, kuru izraisīja rubļa vērtības kritums, taču skaļi apsveica eiro vērtības kritumu par vairāk nekā 20%, ko izrasīja Eiropas Centrālās bankas virtuālās naudas drukāšana, kas radīja līdzīgu efektu.
Visu interviju Pastāvēs, kas pārvērtīsies lasiet 7. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness.
