Ja valsts vēlas, tai ir iespēja apvienot telekomunikāciju uzņēmumus Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT), saglabājot kontrolpaketi valstij, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta panorāma sacīja Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Viņš skaidroja, ka iespējami dažādi uzņēmumu apvienošanas veidi. «Ja valsts vēlas paturēt kontrolpaketi, ir veids, kā juridiski to izdarīt,» sacīja Gulbis. Vienlaikus viņš atzina, ka valstij pašai jāatbild uz jautājumu, cik būtiski tai ir saglabāt daļas telekomunikāciju uzņēmumā.

Lattelecom valdes priekšsēdētājs vērsa uzmanību, ka apvienošanu var izdarīt vismaz četros veidos.

Lattelecom valdes piedāvājums neparedz akcionāru struktūras izmaiņas, līdz ar to apvienošana tiktu veikta bez privatizācija. Taču jautājums, kā strukturēt darījumu, ir jāatbild akcionāriem. Akcionāriem jāsaprot, kādu rezultātu tie grib panākt, sacīja Gulbis. Viņš atzīmēja, ka valsts jau četrus mēnešus nav spējusi uzrakstīt atbildi Skandināvijas telekomunikāciju uzņēmumam TeliaSonera, kas pērnruden iesniedza Lattelecom un LMT apvienošanas piedāvājumu.

No valstij daļēji piederošo telekomunikāciju uzņēmumu SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) apvienošanas iegūtu patērētāji, šodien intervijā Latvijas Radio teica ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Viņš norādīja, ka pašlaik telekomunikāciju tirgus strauji attīstās, tas konkurē jau ar tradicionālajām mediju kompānijām satura radīšanā. Līdz ar to, apsverot ciešāku Lattelecom un LMT sadarbību, sinerģiju vai apvienošanu, patērētāji noteikti iegūtu, jo kompānijām tas ļautu radīt jaunus pakalpojumus.

Pavļuts piebilda, ka daudzviet šādas apvienošanas jau ir notikušas. Piemēram, Igaunijā un Lietuvā šis process ir noslēdzies un konkurence no tā nav cietusi.

Jautāts, vai viņš viennozīmīgi atbalsta abu uzņēmumu apvienošanu, Pavļuts norādīja, ka viennozīmīgi nevar palikt pašreizējā situācija, jo ar vairākiem pakalpojumiem abi, daļēji valstij piederošie uzņēmumi viens ar otru konkurē.

Nav saprotams, kāpēc iniciatīva apvienoties valstij daļēji piederošiem uzņēmumiem nāk nevis no Latvijas Mobilā telefona (LMT), bet Lattelecom, komentējot abu uzņēmumu apvienošanas plānus, norāda nozares eksperts Juris Kaža.

Patlaban galvenais veids, kā cilvēki veidojot sakarus, esot mobilā telefonija un mobilais internets. Loģiskāk būtu bijis otrādi, uzskata eksperts. LMT vajadzētu Lattelecom pakalpojumus iekļaut savā pakalpojumu spektrā. Piemēram, mājās klients lieto Lattelecom fiksēto internetu, savukārt izgājis pa mājas durvīm, nepamanot nekādas izmaiņas, ar planšetdatoru atrodas 4G tīklā. «To visu var pārdot kā vienotu pakalpojumu,» uzsver Kaža, norādot, ka šādi LMT iegūtu savā īpašuma optisko tīklu, kuru izmanto mobilajiem sakariem starp bāzes stacijām.

Turklāt daudzviet Eiropā fiksētie un mobilie sakari esot vienā kompānijā vai koncernā, piemēram, Telia Sonera.

Publiski pieejama informācija un atklāta diskusija ļaus saprast, kas patlaban tiek domāts ar iespējamo Latvijas Mobilā telefona (LMT) un Lattelecom sinerģiju, un līdz ar to prognozēt abu uzņēmumu vērtības kāpumu vai, gluži pretēji, - kritumu, norāda LMT prezidents Juris Binde.

Tā kā telekomunikācijas skar ikvienu iedzīvotāju, viņš aicina beidzot neslēpt un publiskot visus Lattelecom sagatavotā privatizācijas piedāvājuma argumentus, lai tos varētu izvērtēt arī nozares asociācijas un citi eksperti.

Tāpat Binde uzsver, ka LMT vērtība telekomunikāciju tirgū joprojām ir ļoti augsta un nākotnē tā turpinās palielināties, jo LMT ir «nākotnes tehnoloģiju attīstības virzītājspēks, moderns un progresīvs uzņēmums, kas attīsta un ievieš aizvien jaunas tehnoloģijas un pakalpojumus, kas nepieciešami Latvijas iedzīvotājiem un biznesa videi».

Nozares eksperts Juris Kaža ir neizpratnē, kāpēc iniciatīva apvienoties valstij daļēji piederošiem uzņēmumiem nāk nevis no Latvijas Mobilā telefona (LMT), bet gan Lattelecom. Patlaban galvenais veids, kā cilvēki uzturot sakarus, esot mobilā telefonija un mobilais internets. Loģiskāk būtu bijis otrādi, uzskata eksperts. LMT vajadzētu Lattelecom pakalpojumus iekļaut savā pakalpojumu spektrā.

Stream Networks, apvienojoties ar Latnet, neizslēdz citu uzņēmumu iegādi, plāno papildināt pakalpojumu klāstu, kas labāk palīdzēs konkurēt ar Lattelecom

To intervijā DB norāda Stream Networks (Stream) valdes priekšsēdētājs Edgars Ricevs un Latnet Serviss (Latnet) vadītājs Vladislavs Gurmans. Idejas par konsolidāciju radās Stream akcionāru starpā – pirms diviem trim gadiem. Mēs redzējām to, ka tirgū ir līdzīgas – mazas un vidējas kompānijas telekomunikāciju jomā, kas paver sinerģijas iespējas. Kopumā tika izvēlēti vairāki uzņēmumi, kurus gribējām uzrunāt, un Latnet bija viens no tiem. Gadu, pusotru bija pārrunas, kas rezultējās darījumā šā gada augustā, stāsta E. Ricevs. Arī pasaules prakse liecina, ka uzņēmumi, kas strādā vienā jomā, apvienojas, piebilda V. Gurmans. Ja tirgus apjoms neaug, tad uzņēmumiem ir būtiski apvienoties. Latvijā mentalitātes dēļ, protams, ir grūtāk, piebilda E. Ricevs. Viņš neslēpj, ka arī šobrīd Stream skatās uz citiem uzņēmumiem, veic sarunas, tomēr neviens nodoma protokols šajā jomā nav parakstīts. «Par iegādi koķetējam arī ar vienu uzņēmumu Lietuvā, tāpēc sagaidām, ka nozarē konsolidācija turpināsies,» atklāja E. Ricevs. Tirgus korporatīvo klientu segmentā ilgi gaidīja, kad tiks uzsākta konsolidācija. To uzsākām. Pēc darījuma Latnet saņēma zvanus ar apsveikumiem un paralēli izskanēja jautājumi, vai tiek meklēti jauni uzņēmumi, atzīmēja V. Gurmans. Telekomunikācijās nākotne nav pieslēgumos vai vados, bet saturā, tāpēc nākotnē konsolidācijas kontekstā skatīsimies uz uzņēmumiem, kas papildinātu mūsu sniegtos OneIT pakalpojumus, norādīja E. Ricevs.

«Vienīgais iemesls, kāpēc valstij vajadzētu turēt šīs [Lattelecom] akcijas, ir papildus nopelnīt valsts budžetam. To mēs esam veiksmīgi nodrošinājuši,» norāda Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Atbildot uz jautājumu, vai valstij ir izdevīgi paturēt Lattelecom akciju paketi, Gulbis laikrakstam Diena saka: «Valstij ir jāformulē savs viedoklis attiecībā uz šo, es to valsts vietā negribētu darīt, jo tas nav manā kompetencē. Konkurence telekomunikāciju jomā ir ļoti liela. Mans viedoklis ir – ja valsts vēlas piedalīties komercdarbībā, ir jāsaglabā sava līdzdalība tādos sektoros, kur šīs konkurences nav vai tā nav pietiekami liela.»

Runājot par to, vai šobrīd ir izdevīgs brīdis pārdot Lattelecom akcijas, Gulbis norāda, ka tas atkarīgs no tā, kādus mērķus akcionārs vēlas sasniegt. «Valstij ir jāformulē savs mērķis. Ja mēs skatāmies uz to, kas notiek Eiropā, pašlaik jāsaka, ka telekomunikāciju nozarei Eiropā kopumā nav tas labākais laiks. Līdz ar to tirgus vērtējumi varētu nebūt pārāk augsti. Ja skatāmies konkrēti Lattelecom, rezultāti ir ar pieaugošu tendenci pēdējos divos gados. Uzņēmums kā tāds ir ļoti labā stāvoklī,» tā viņš.

Iecere apvienot Latvijas valstij daļēji piederošos telekomunikācijas uzņēmumus Latvijas Mobilais telefons (LMT) un Lattelecom ieinteresējusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, šodien ziņo Latvijas Radio (LR).

Laikā, kad Privatizācijas aģentūrā tapa informatīvais ziņojums par abu uzņēmumu kapitāldaļu pārvaldību, ko sākotnēji iniciēja Lattelecom valde, KNAB ar vairākām iesaistītajām ministrijām pārrunājis iespējamos šāda scenārija riskus.

Saskaņā ar LR rīcībā esošo informatīvā ziņojuma projektu, piedāvājumu ciešākai Lattelecom un LMT integrācijai premjeram un ekonomikas ministram iesniedza Lattelecom. Uz šī uzņēmuma sniegto prezentāciju lielā mērā arī atsaucas ziņojuma sagatavotāji Privatizācijas aģentūrā. Skatīšanai valdībā ierobežotās pieejamības dokuments bija jāvirza Ekonomikas ministrijai, kas to nosūtīja saskaņošanai dažām citām ministrijām.

SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom apvienošana tirgu negatīvi neietekmēs un konkurencei nemazinās, LNT raidījumā 900 sekundes pauda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

«Neredzu nopietnu pamatu bažām, ka konkurence varētu samazināties,» norādīja ekonomikas ministrs. Viņš skaidroja, ka katrā no jomām, kurā darbojas abi uzņēmumi, pastāv spēcīga konkurence, ko LMT un Lattelecom apvienošana nemazinās. Kā piemēru D. Pavļuts minēja Lietuvu un Igauniju, kur līdzīgi uzņēmumi jau ir apvienoti, bet tirgus no tā nav cietis, savukārt Lietuvā esot lētākie telekomunikāciju sakari Eiropā.

LMT un Lattelecom nav jākonkurē savā starpā, jo tiem ir vieni un tie paši īpašnieki, atgādināja D. Pavļuts. Ja LMT un Lattelecom būtu pilnībā privāti uzņēmumi, tie būtu apvienoti jau sen, uzskata ministrs.

Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) privatizācija, manuprāt, būtu loģiska – nekādu valstisku funkciju, ko nevarētu privātie uzņēmumi, LVRTC jau sen neveic, Twitter vietnē raksta Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Latvijā ir vairāk nekā 600 elektronisko pakalpojumu sniedzēju ar visdažādāko infrastruktūru, norāda J. Gulbis, piebilstot, ka centra pārziņā ir unikāls Rīgas TV tornis, bet arī tas nekādu valstisku funkciju neveic.

Kopumā Lattelecom vadītājs pozitīvi vērtē ieceri pārdot valstij piederošās Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT) daļas kopā ar LVRTC. «Domāju, ka valsts nopelnīs vairāk un ilgtermiņā uzlabosies konkurences vide,» atzīmē J. Gulbis, tādējādi šis uzņēmums nekropļotu tirgu, pildot politiskos uzstādījumus.

DB jau rakstīja, ka vienā no Latvijas valstij piederošo Lattelecom un LMT kapitāldaļu pārdošanas scenārijiem varētu tikt izvērtēta arī LVRTC privatizācija.

Ja šogad nenotiks Lattelecom un LMT privatizācija un nebūs skandālu, tad, iespējams, janvārī notikusī LTE (Long Term Evolution) frekvenču izsole 2,6 Ghz diapazonā tiks atzīta kā gada nozīmīgākais notikums telekomunikāciju nozarē.

Kopējā darījuma summa ir 2,37 milj. Ls, jo LMT frekvenču lietošanas tiesības ieguva par 772 tūkst. Ls, Tele2 un Bite Latvija – katra par 742 tūkst. Ls, bet Baltcom – par 115 tūkst. Ls, raksta Dienas bizness.

Jau ziņots, ka nozarē šobrīd top tēma ir ceturtās paaudzes jeb 4G bezvadu datu pārraide, kas ļauj nodrošināt bezvadu datu pārraides ātrumu līdz 100 Mbit/s. Plašas diskusijas ir izpelnījušās tieši 2500-2690 Mhz diapazona frekvenču lietošanas tiesības, par kurām notika izsole un kuras līdz 2013. gada nogalei ir P. Šmidres vadītā Baltcom rīcībā.

VAS «Privatizācijas aģentūra» (PA) akcionāru sapulce ir apstiprinājusi PA vidēja termiņa darbības stratēģiju 2018.-2020. gadam.

Ministru kabinets (MK) iepriekš pieņēma lēmumu saglabāt valsts līdzdalību, definējot PA vispārējo stratēģisko mērķi – nodrošināt profesionālu valsts kapitāla daļu un problemātisko aktīvu pārvaldību, kā arī PA turējumā esošo aktīvu, kas nav nepieciešami valsts funkciju īstenošanai, atsavināšanu un privatizāciju. Ņemot vērā PA uzkrāto pieredzi, profesionālo kompetenci un valdības noteikto stratēģisko mērķi, turpmākā PA darbība vidējā termiņā tiks fokusēta uz privatizācijas procesa pabeigšanu un profesionālas valsts aktīvu pārdošanas platformas attīstīšanu.

Atbilstoši stratēģijai PA turpinās darboties piecos galvenajos biznesa virzienos - valsts zemesgabalu un nekustamā īpašuma objektu privatizācija un pārvaldīšana, dzīvojamo māju un dzīvokļu īpašumu privatizācija, atsavināšana un pārvaldīšana, valsts kapitāla daļu pārvaldīšana, privatizācija, atsavināšana un problemātisko aktīvu (meitas sabiedrību Reverta, Hiponia, FeLM un REAP) pārvaldīšana, noslēgto līgumu un tajos ietverto privatizācijas un pārdošanas nosacījumu izpildes kontrole, kā arī privatizācijas sertifikātu kontu uzturēšanas un to aprites nodrošināšana.

Pašreizējā situācijā nevajag steigties ar Latvijas telekomunikāciju uzņēmumu Lattelecom un Latvijas Mobilais telefons (LMT) valsts kapitāldaļu pārdošanu, tā LNT raidījumā 900 sekundes norādīja premjers Valdis Dombrovskis.

«Ir veikti sagatavošanas darbi, darba grupa ir strādājusi pie LMT un Lattelecom pārvaldības modeļa attīstības. Ja runājām par virzību uz privatizāciju, tad nedomāju, ka šajā politiski saspīlētajā gaisotnē ar to ir jāsteidzas,» sacīja premjers.

Arī starptautiskā finansiālā situācija pakāpeniski turpina uzlaboties. «Ja mēs to darīsim pēc gada, mēs neko nebūsim nokavējuši,» ir pārliecināts V. Dombrovskis.

Jau vēstīts, ka 14.jūnijā satiksmes ministrs Uldis Augulis paziņoja, ka viņš ir nolēmis vairs nestrādāt triju ministru darba grupā saistībā ar valsts kapitāldaļu pārdošanu Lattelecom un LMT.

Nozares tirgus spēlētāji atšķirīgi vērtē telekomunikāciju uzņēmumu SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom apvienošanās sekas, vienlaikus secina, ka tas nozarei nebūtu vēlamākais risinājums.

Kā skaidroja Izzi valdes locekle Sandra Kraujiņa, divu nozarē vadošo telekomunikāciju uzņēmumu apvienošanās iezīmēs beigu sākumu konkurencei telekomunikāciju nozarē. «Būtībā tikai dažu gadu laikā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) un Konkurences padomei vienkārši vairs nebūs īsti, ko regulēt un uzraudzīt, jo būs izveidots viens milzīgs uzņēmums, ar kuru neviens nespēs konkurēt,» uzsver S. Kraujiņa.

Savukārt patērētājiem tas, visticamāk, nozīmēšot cenu kāpumu pakalpojumiem. Konkurence esot tas instruments, ar ko tirgū tiek noregulētas cenas. «Pateicoties tai, šobrīd cilvēkiem uz Eiropas fona par zemām cenām ir pieejami vismodernākie telekomunikāciju pakalpojumi, tostarp viena no ātrākajām datu pārraidēm pasaulē, kas, nenoliedzami, dod zināmas priekšrocības arī Latvijas uzņēmumiem - datu pārraide mūsdienās ir kļuvusi par nozīmīgu infrastruktūru uzņēmējdarbībai,» uzsver Izzi valdes locekle.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis nolēmis vairs nestrādāt triju ministru darba grupā par rīcību ar valsts kapitāldaļām telekomunikāciju uzņēmumos Lattelecom un Latvijas mobilais telefons (LMT).

U. Augulis žurnālistiem paskaidroja, ka viņam nav pieņemami darba grupā apspriestie privatizācijas risinājumi un izteicieni publiskajā telpā.

Ministrs šodien nosūtījis vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim, kurā paziņojis, ka atsauc savu dalību darba grupā, kuras uzdevums ir sagatavot valdībai priekšlikumus un rīcības plānu valsts kapitāldaļu pārdošanai uzņēmumos Lattelecom un LMT.

Viņaprāt, abu uzņēmumu privatizācija varētu sadārdzināt telekomunikāciju uzņēmumu sniegtos pakalpojumus un pieejamību, salīdzinot ar pašreizējo situāciju.

Jau ziņots, ka šā gada sākumā zviedru telekomunikāciju koncerns TeliaSonera kārtējo reizi apstiprinājis, ka vēlas privatizēt Lattelecom un LMT valstij piederošās kapitāla daļas.

Šobrīd telekomunikāciju uzņēmumu LMT un Lattelecom ilgtermiņa attīstību un vērtības pieaugumu kavē to dibināšanas līgumos noteiktie ierobežojumi, kas neļauj uzņēmumiem noteikt darbības attīstības stratēģijas atbilstoši aktuālajām elektronisko sakaru nozares untelekomunikāciju tehnoloģiju attīstības tendencēm.

Tas kopumā ilgtermiņā rada uzņēmumu vērtības pazemināšanās draudus, norāda Ekonomikas ministrija (EM).

Ar Ministru kabineta rīkojumu izveidotā darba grupa, kurā ietilpst ekonomikas, finanšu un satiksmes ministri, neuzskata par nepieciešamu šobrīd atsavināt valsts kapitāla daļas telekomunikāciju uzņēmumos LMT un AS Lattelecom.

Ministrija norāda, ka šobrīd netiek apspriesta uzņēmumu privatizācija, bet tiek vērtēti iespējamie uzņēmumu pārvaldības modeļi, kas nodrošinātu to vērtības pieaugumu, attīstību, līdzekļu un administratīvo izmaksu ekonomiju un uzlabotu pakalpojumu līmeni klientiem.

Galvenais nākamā gada Latvijas telekomunikāciju uzņēmumu uzdevums būs klientu bāzes nostabilizēšana.

Viens no galvenajiem šā gada notikumiem telekomunikāciju nozarē bija valsts pāreja no analogās uz ciparu TV apraidi, kas noslēdzās 1. jūnijā. Tas būtiski ietekmēja visu tirgu, un vēl aizvien notiek tirgus pārdale, DB norāda Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.

Pāreja viesa nozīmīgas korekcijas kabeļtelevīzijas tirgū, jo parādījās potenciālie klienti, par kuriem tika uzsākta aktīva cīņa, DB piekrīt IZZI valdes priekšsēdētāja Evija Jugno. Pērn īpašas cīņas bija interneta pakalpojuma jomā, bet šogad - TV segmentā, toties nākamā gada laikā uzņēmumiem būs nopietni jāstrādā pie klientu noturēšanas. Priekšrocība būs tiem operatoriem, kuri spēs piedāvāt papildu ērtības un iespējas pamatpakalpojumam, sagaida E. Jugno.

Skandināvu TeliaSonera joprojām ieinteresēta Lattelecom un LMT privatizācijā, otrdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Latvijā jau vairāk nekā desmit gadu laikā ik pa laikam aktualizējas jautājums par iespējamo Latvijas lielo telekomunikāciju uzņēmumu SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) privatizāciju. Ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība), kurš vada darba grupu, kurai jālemj par turpmāko rīcību ar valstij piederošajām SIA Lattelecom un SIA LMT kapitāla daļām, laikrakstam apliecināja, ka šonedēļ ir paredzēta darba grupas tikšanās.

Tās laikā A. Kampars ar finanšu ministru Andri Vilku (Vienotība) un satiksmes ministru Uldi Auguli (ZZS) plāno apspriest situāciju telekomunikāciju tirgū un citus jautājumus, kas saistīti ar iespējamu valstij piederošo kapitāldaļu atsavināšanu. Pēc A. Kampara teiktā, Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (Vienotība) ir saņēmis telekomunikāciju uzņēmumu līdzīpašnieka, Skandināvu koncerna Telia Sonera vēstuli, kurā Latvijas puse mudināta apspriest jautājumu par iespējamu kapitāldaļu pārdošanu.

Vienā no Latvijas valstij piederošo Lattelecom un LMT kapitāldaļu pārdošanas scenārijiem varētu tikt izvērtēta arī LVRTC privatizācija, otrdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Lai arī par šādu telekomunikāciju uzņēmumu «komplekta» - Lattelecom, Latvijas Mobilā telefona (LMT) un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) - privatizāciju publiskajā telpā oficiālu ziņu nav, tomēr kuluāru sarunās šāda iespēja tiek uzskatīta kā viens no iespējamiem risinājuma variantiem. To, ka nav dūmu bez uguns, DB neoficiāli atzīmēja vairākas personas.

LVRTC ir infrastruktūras uzņēmums, tāpēc tā iekļaušana privatizācijas darījuma «komplektā» palielinātu iespējamo Latvijas valstij saņemamās naudas daļu, bet valstij šobrīd un arī tuvāko gadu laikā akūti ir nepieciešami papildu ieņēmumi gan sava parāda atmaksai, gan valstij svarīgu projektu attīstīšanai. To, ka par LVRTC nonākšanu privātās rokās var būt diskusija, DB atzīst arī IBS Prudentia partneris Jānis Lielcepure, jo «valstij agrāk vai vēlāk būs jātiek skaidrībā par saviem īpašumiem un to iespējamo privatizāciju». Viņš gan atzīst, ka, lai vērtētu LVRTC iespējamo nonākšanu privātās rokās, būtu jāzina tā komercfunkcijas. «Nezinu LVRTC komercfunkcijas, izņemot LMT kapitāldaļu turēšanu, un neesmu pētījis arī tā aktīvus, taču, manuprāt, lai varētu šādu komplektu pārdot vienā paketē, tie būtu jāapvieno vismaz ar LMT vai Lattelecom,» situāciju skaidro J. Lielcepure.

Jaunais Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periods, kas aizsāksies 2021. gadā, aktualizē jautājumu par Latvijas ekonomikas attīstības finansēšanu. Lai arī vēl nav pilnīgas skaidrības par to, ar kādu fondu finansējuma apjomu Latvija varēs rēķināties, vienlaikus atbildīgi būtu jau šobrīd ielikt spēcīgus pamatus alternatīviem finansējuma piesaistes veidiem, lai saglabātu valsts attīstībai tik ļoti nepieciešamo kopējo ieguldījumu līmeni, nākotnē neradot apgrūtinājumu valsts budžetam.

Runa ir gan par vietējo lielo uzņēmumu iespējamo kotāciju biržā, gan par uzkrātā pensiju kapitāla prasmīgu izmantošanu. Ārvalstu investīciju piesaistē “spēles laukums” ir salīdzinoši skaidrs, proti, lai kļūtu investoriem pievilcīgākiem ne tikai īstermiņā, bet arī ilgtermiņā, mums jātiek galā ar korupcijas riskiem, konkurences ierobežojumiem, atsevišķām nepilnībām likumos, kā arī jāpaaugstina tiesu darba efektivitāte. Protams, arī pašiem proaktīvi jāklaudzina pie potenciālo investoru durvīm.

Valsts uzņēmumu akciju kotācija biržā nav privatizācija, kad kāds valsts uzņēmums tiek pārdots privātajam īpašniekam.

Savukārt, runājot par vietējā kapitāla piesaisti, ir vēl daudz neskaidrību, pārpratumu un bažu, kas kavē būtisku lēmumu pieņemšanu. Piemēram, jautājums par valsts uzņēmumu akciju kotāciju biržā, par ko ir spriests vismaz gadus desmit, taču “iekustēties” tas tā arī nav spējis. Šā gada maijā tika apturēts Pārresoru koordinācijas centra (PKC) priekšlikums par lielāko valsts uzņēmumu akciju kotēšanu biržā, “lai pārtrauktu sabiedrībā radītās bažas par iespējamu valsts kapitālsabiedrību privatizāciju”. Ticu, ka šī pilnībā atbalstāmā un Latvijas interesēm atbilstošā iecere “labo ideju atvilktnē” ir iegūlusi tikai uz laiku, un, cerams, pēc vēlēšanām putekļi tai tiks notrausti un jautājums atkal aktualizēts.

Laikrakstā: Nostāja veicināt pārtikas izejvielu ražošanu dara uzmanīgus alternatīvās enerģijas projektu īstenotājus.

Lauksaimniecības zeme ir jāizmanto lauksaimniecības produktu ražošanai, nevis apmežošanai zaļās enerģijas iegūšanai, reģionālajā konferencē «Esi informēts un pelni laukos» pavēstīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Zaļās enerģijas biznesā iesaistītie lauksaimnieki gan uzskata, ka vienādas iespējas jādod visiem ražotājiem un nevajadzētu ierobežot atjaunojamās enerģijas ražotājus.

Ar neparedzētiem izdevumiem ministrijas aizlāpa caurumus

2009. un 2010. gadā, proti, laikā, kad strauji tika samazināti valsts budžeta izdevumi, radikāli pieaudzis no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pieprasītā finansējuma apjoms.

Lai arī premjers Dombrovskis viedokli maina vai ikdienas, kopumā jāatzīst, ka diskusijas par valsts uzņemumu privatizācijas «jauno vilni» ir aktivizējušās. Valdības pārstāvju sarunās ik pa laikam tiek apspriesta Lattelecom, LMT, nesen arī LVRTC (kurš nez kāpēc būtu jāprivatizē kopā ar kādu no telekomunikāciju uzņēmumiem), kapitāldaļu 100% nodošana privāto uzņēmēju valdījumā. Protams, no nomināli labējās valdības varētu gaidīt aktīvāku darbību šajā jomā, bet, izskatās, tai tagad ir citas rūpes.

Ja reiz beidzot (lai arī ar grūtībām un negribīgi) ir ticis atzīts, ka valstij nav jānodarbojas ar uzņēmējdarbību, tad rodas jautājums par vienu struktūru, kura līdz šim nemaz nav bijusi pieminēta privatizācijas kontekstā – brīvostas.

Kaut neesmu eksperts kuģniecības jautājumos, brīvostas jau sen mani ir interesējušas, jo pēc būtības tās ir tāds kā unikāls veidojums. Valsts un pašvaldības iegulda brīvostās milzīgus resursus - zemi, kas, saprotams, atrodas stratēģiskā vietā, un veic investīcijas infrastruktūrā. Piemēram, Rīgas brīvosta aizņem 1 962 ha lielu teritoriju (un tas ir tikai uz sauzemes), no kuras ievērojama daļa pieder Latvijas valstij vai Rīgai pašvaldībai. Tās pamatlīdzekļu bilances vērtība, saskaņā ar pēdējo publiski pieejamo 2009. gada pārskatu, ir ap 136 milj. latu. Bet, nedz likums par ostām, nedz Rīgas brīvostas likums, nenosaka nepieciešamību tai strādāt ar peļņu, nodrošināt dividenžu iemaksu valsts budžetā utt. Nemaksā brīvosta arī ienākuma nodokli no savas peļņas. Saskaņā ar likumu par ostām, ostas pārvaldes finanšu līdzekļus var izmantot tikai ostas un tās infrastruktūras apsaimniekošanai un attīstīšanai – tā teikt, darbība darbības dēļ. Tāpēc nav brīnums, ka teju vienīgie ostu darbību rezultāti, kas tiek publiski izziņoti un apspriesti, ir pārkrauto kravu apjomi, nevis finansiālie rezultāti.

Vienā no Latvijas valstij piederošo Lattelecom un LMT kapitāldaļu pārdošanas scenārijiem varētu tikt izvērtēta arī LVRTC privatizācija.

Lai arī par šādu telekomunikāciju uzņēmumu «komplekta» - Lattelecom, Latvijas Mobilā telefona (LMT) un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) - privatizāciju publiskajā telpā oficiālu ziņu nav, tomēr kuluāru sarunās šāda iespēja tiek uzskatīta kā viens no iespējamiem risinājuma variantiem.

«Zatleram garantētas vien 36 balsis»

Saeimā pārstāvēto politisko spēku pārstāvji pauž savu skatījumu par gaidāmajiem notikumiem saistībā ar gaidāmajām Valsts prezidenta vēlēšanām.

Ķīmijas bizness

Ķīmijas nozare stiprina pētniecības potenciālu

Satiksmes ministrija (SM) nav rosinājusi Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) privatizāciju, jo centrs uzskatāms par neprivatizējamu kapitālsabiedrību, uzsver satiksmes ministrs Uldis Augulis.

«Ministrijai un LVRTC vienmēr ir bijis vienots viedoklis – tā nav privatizējama kapitālsabiedrība, un tam ir vairāki būtiski iemesli,» skaidro satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Pirmkārt, LVRTC nodrošina Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio darbību arī krīzes apstākļos. Otrkārt, LVRTC nodrošina e-paraksta funkcionēšanu. Treškārt, LVRTC apsaimnieko stratēģiski nozīmīgus sakaru nozares objektus, uzskaita ministrs.

«Diemžēl šobrīd ir radusies situācija, ka Finanšu ministrija un Ministru prezidents izsaka secinājumus par šo jautājumu, neizanalizējot situāciju un uzticoties tikai viena konkrēta tirgus dalībnieka ekspertiem, bet SM vēlas vispārēju nopietnu sarunu par nozares attīstību ilgtermiņā,» uz diskusiju aicina U. Augulis.

Jauno personu apliecinošo dokumentu – elektronisko identifikācijas karšu (eID) sertifikāciju veiks Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC).

Iepriekš bija paredzēts eID sertifikācijas veikšanai rīkot konkursu, taču, tā kā vienīgais Latvijā reģistrētais un atbilstoši akreditētais sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs ir LVRTC un e-paraksta izveidošanai ir tērēti valsts kapitālsabiedrības līdzekļi, konkursa rīkošana nav lietderīga, DB skaidroja Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Balgalve.

Līdz ar to LVRTC būs jānodrošina eID karšu autentifikācijas un e-paraksta lietošanas līdzekļi, savukārt to cena tiks noteikta, savstarpēji vienojoties LVRTC un Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP). To nosaka Grozījumi Elektronisko identifikācijas karšu koncepcijā, kas otrdien, 7. jūnijā, tika atbalstīti valdībā.