Saistībā ar apkures tarifu samazināšanos iedzīvotāju maki dažādiem tēriņiem varētu vērties plašāk. Ja tas nenotiks, valsts ekonomika pamazām var zaudēt apgriezienus. 

Nule kā publicētie dati par cenu pārmaiņām valstī liecina par iespēju Latvijas patērētājiem baudīt to, ko piesardzīgi varētu saukt par dzīves dārdzības samazināšanos. Līdz šim varējām runāt, ka inflācija valstī ir zema un pēdējā laikā, rēķinot gada izteiksmē, tā pārsvarā bija mērāma procentu desmitdaļās. 

Tomēr šobrīd vārds «inflācija» pamazām sāk pārvērsties par pagātnes kategoriju un jau divus mēnešus Latvijā ir vērojama deflācija. Ja paraugāmies uz notiekošā pozitīvajiem aspektiem, pašreizējo cenu izmaiņu kontekstā lielākie ieguvēji varētu būt tieši mazāk turīgie iedzīvotāji, kuru budžets pārsvarā ir orientēts uz pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem. Gan šo, gan arī turīgāko sabiedrības daļu noteikti var iepriecināt fakts, ka cenu samazinājuma galvgalī ir siltumenerģija, kuras cena vidēji valstī oktobrī salīdzinājumā par pagājušā gada desmito mēnesi ir sarukusi par 13,9%.

Centrālās statistikas pārvaldes datu bāzu informācija liecina, ka lētāka siltumenerģija bija jau iepriekšējā apkures sezonā. Taču cenu kritums, rēķinot gada izteiksmē, piemēram, ziemā bija vien pāris procentu salīdzinājumā ar patīkamiem divciparu skaitļiem pēdējos mēnešos. 

Tādējādi beidzot varētu sākt īstenoties ekonomistu jau iepriekš uzskaitītie ieguvumi saistībā ar naftas cenas kritumu pasaules preču biržās. Proti, gada sākumā ieguvumus varēja mērīt ar samērā nelielu rēķinu samazināšanos par siltumu un lētāku degvielu, taču patlaban potenciālais iedzīvotāju ietaupījums varētu būt stipri vien lielāks, tādējādi kāpinot kopējo patēriņu valstī. 

Par notiekošo noteikti nav sevišķi iepriecināti dažādi kurināmo resursu tirgotāji un siltumapgādes uzņēmumi, jo cenu kritums viņiem var nozīmēt arī ieņēmumu samazināšanos. Tas nav attiecināms tikai uz importēto gāzi, bet arī uz vietējiem malkas un šķeldas piegādes nozarē nodarbinātajiem, līdz ar to pasaules ekonomisko procesu kontekstā Latvijā ir saskatāmas arī atsevišķas blaknes. Tas pats attiecināms arī uz energoefektivitāti, jo, ja jāmaksā mazāk par kurināmo, arī vēlme pēc taupības kļūst mazāka. 

Pagaidām gan vairāk varam runāt par ieguvumiem nekā zaudējumiem, jo deflācija lielākajā mērā «tiek importēta» no ārvalstīm. Tomēr, runāt par pilnvērtīgiem guvumiem tautsaimniecības attīstībā varēs tad, ja pašreizējo ekonomisko procesu ietekmē vienlaikus pieaugs gan tēriņi, gan uzkrājumi. 

Pagaidām straujāka izaugsme ir redzama vien uzkrājumu pusē, kamēr tēriņi aug samērā lēni. Ja deflācijas apstākļos iedzīvotāju tēriņi nepalielināsies, tas var kļūt par klupšanas akmeni valsts ekonomikai. 

Līdzšinējos priekus par lētākām iepirkšanās iespējām visai drīz var nomainīt atskārsme, ka naudas aprite aizvien palēninās, kam seko arī pieprasījuma mazināšanās. Galu galā, lai arī cenas ir zemas, pirktspējas pieaugums ir apstājies. 

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Karikatūra