Neraugoties uz to, ka eirozonā deflācijas gaidas ir samazinājušās, Latvijā ražotāju cenas turpina iet mazumā

Tas liecina par to, ka konkurence ārējos tirgos ir liela, un arī par to, ka eksporta izaugsme šogad varētu notikt pamatā uz ražošanas apjomu kāpuma, nevis cenu rēķina. Pēc tam, kad gada inflācija eirozonas valstīs trīs mēnešus bija iekļuvusi negatīvā teritorijā, aprīlis bijis nedaudz pozitīvāks, patēriņa cenu izmaiņām ar iepriekšējā gada sulu mēnesi paliekot uz nulles atzīmes. Vismaz nosacīti tam vajadzētu būt signālam par to, ka uzlabojas arī Latvijas uzņēmumu saražotās produkcijas realizācijas iespējas, tomēr tas tā īsti nav, un ražotāju cenu pārmaiņu dati tam var kalpot kā uzskatāms apliecinājums.

Ražotāju cenas lielā mērā var uzskatīt par ekonomikas indikatoru. To pieaugums apliecina vai nu to, ka ievērojami sadārdzinājusies pati ražošana, un tradicionāli tas notiek uz izejvielu cenu pieauguma rēķina, vai arī to, ka pircēji ir gatavi maksāt vairāk un ekonomika iet uz augšu. Tradicionāli abi minētie faktori ir sasaistīti vienotā ķēdē, sevi uzskatāmi apliecinot tā dēvētajos pagājušās desmitgades treknajos gados. Šobrīd situācija ir pavisam cita, jo vēl pavisam nesen auga bažas par to, ka, piemēram, eirozona, kas ir Latvijas preču lielākais noieta tirgus, varētu ieslīgt ilgstošā deflācijā, kuras laikā arī produkcijas pārdošana kļūst apgrūtināta un sākas vesela negatīvu ekonomisko procesu ķēde.

Lai arī deflācijas gaidas ir nomainījušas piesardzīgas cerības par inflācijas atgriešanos, ražotāju cenas Latvijas apstrādes rūpniecībā ieslīgst mīnusos. Kopumā apstrādes rūpniecības produkcijas ražotāju cenas šī gada aprīlī bija par 0,7% zemākas nekā pērn šajā pašā mēnesī.

Salīdzinājumam – martā cenu izmaiņas gada izteiksmē ražotājiem bija par 0,5 procentpunktiem labvēlīgākas. Tiesa, uzreiz jānorāda, ka vislielāko mīnusu ražotāju cenu indeksā rada pārtikas rūpniecība, kur eksportētajai produkcijai realizācijas cenas gada laikā caurmērā ir sarukušas par 3,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Šeit neapšaubāmi lielāko kaitējumu turpina nodarīt ar Krieviju saistītās negācijas, tomēr arī citās nozarēs ar produkcijas realizācijas cenu pārmaiņām nesokas tā, kā varētu gribēties.

Ar negatīvu cenu pārmaiņu gada izteiksmē ir saskāries arī Latvijas eksporta flagmanis – kokrūpniecība, kurai, salīdzinājumā ar pagājušā gada aprīli, ražotāju cenas eksporta produkcijai ir sarukušas par 0,6%.

Vēl straujāks kritums ir eksportēto nemetālisku minerālu jeb būvmateriālu produkcijai, kurai ražotāju cenas gada laikā sarukušas par 2,4%. Šāda statistika, lai arī nav iepriecinoša, tomēr neliecina par krīzes tuvošanos, un ticamākais scenārijs ir tāds, ka zemākas produkcijas cenas tiks kompensētas ar nedaudz lielāku produkcijas izlaidi.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra