Finanšu satricinājumi Ķīnā jau ietekmē ikdienas dzīvi Latvijā, taču pagaidām vēl nedraud ar ekonomikas bremzēšanos


Ilgstoši briedušais spekulāciju burbulis Ķīnā plīsis ar vērā ņemamu rikošetu, ievelkot dziļu rūpju rievu pasaules finanšu tirgus dalībnieku vaigos. Visticamāk, patlaban notiekošais nepaliks tikai vērtspapīru biržu līmenī, bet lielā mērā ietekmēs arī no tām visai attālināta cilvēka sadzīviskos procesus. Zināma ietekme ir jūtama jau patlaban, un tā izpaužas visai straujā naftas cenas kritumā lētākās degvielas cenās un potenciāli lētākos siltumenerģijas tarifos, ko ierindas iedzīvotājs labāk izjutīs, sākoties apkures sezonai. Šī ietekme ir visnotaļ pozitīva, jo ļaus mazāk tērēt par ikdienai nepieciešamo, tā vietā atļaujoties kaut ko vairāk. 


Taču viss ir labs, kas ar mēru. Ja cenu spirāle ilgstoši iegriežas lejup, tas negatīvi ietekmēs vispārējo naudas apriti, kas savukārt var negatīvi ietekmēt izmaiņas korporatīvajos pasūtījumos, līdz ar to mazinot pieprasījumu pēc darba rokām, tādējādi pamazām atsaucoties arī uz privātpersonu maksātspēju, līdz ar to arī potenciālajiem tēriņiem un galu galā gan uz korporatīvā, gan privātā sektora spēju tikt galā ar saviem kredītmaksājumiem. Viss jau nav saistīts tikai ar naftu vien. Arī pārtika pasaules preču biržās kļuvusi lētāka, kas, no vienas puses, ir labi patērētājam, taču, no otras puses, var diezgan negatīvi ietekmēt arī otrās lielākās Latvijas rūpniecības nozares – pārtikas ražošanas – finanšu rezultātus. Tā kā ierindas iedzīvotāji, visticamāk, saņems vēl kādu labu ziņu, proti, pārtikas cenu kritums varētu turpināties. Tieši šādā veidā Latvijas ierindas dzīvi var ietekmēt notikumi vairākus tūkstošus kilometru attālās biržās.


Jautājums tikai par to, kāds ir potenciālais notikumu attīstības scenārijs. Tikko notikušais pierāda, ka notikumu attīstība neaprobežosies tikai ar Āziju vien. Trīs četru procentu Volstrītas biržas indeksu kritums vienas dienas laikā rada visai pamatotu hipotēzi, ka notikumi Grieķijā, Ķīnā vai kādās citās valstīs ar šaubīgiem ekonomikas rādītājiem vai finanšu tirgus pārmērībām būs ar globāla rakstura ievirzi. Viena no attīstītajām valstīm, kura var nonākt pie būtiskiem finanšu traucējumiem, ir Austrālija, kura ir liela izejvielu piegādātāja Ķīnai. Tāpat tas ļoti negatīvi ietekmēs tādas izejvielu piegādātājas kā Brazīlija un Krievija, no kurām pēdējā vispār var piedzīvot ekonomikas traucējumus, ko modernā valodā var nosaukt par sistēmiskiem. Diezin vai ilgstoša negatīva notikumu attīstība Ķīnā beigtos vien ar problēmām izejvielu piegādes valstīs, jo arī tās ir vienotā ekonomiskā apritē ar valstīm, kuras var uzskatīt par to patērētājām un kuras, saņemot izejvielas, atpakaļ eksportē preces ar augstāku pievienoto vērtību. Tomēr vienlaikus ir arī labās ziņas. Iepriekšējās finanšu krīzes iespaidā pasaule tikusi pie visai inovatīviem ekonomikas stimulēšanas mehānismiem ar finanšu aktīvu uzpirkšanas palīdzību, atliek vien palielināt naudas masu. Tā ka, piemēram, eirozonā šis process aizvien turpinās, ir cerības uz to, ka centrālās bankas ārējo procesu izraisīto ekonomikas atdzišanu paglābs ar tautsaimniecības uzsildīšanu no iekšpuses.

Ekonomika

Finanses

Mazais bizness

Tehnoloģijas

Dzīvesstils

Foto galerijas

Karikatūra