Šīs nedēļas nogalē Rīgas svētku laikā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp tiks slēgta transportlīdzekļu kustība 11. novembra krastmalā, informē Rīgas dome.

Tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm):

- no 11. augusta plkst. 22.00 līdz 15. augustam plkst. 7.00 11.novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (arī velorikšu, elektromobiļu un zirgu pajūgu satiksme);

- no 11. augusta plkst. 22.00 līdz 15. augustam plkst. 7.00 11.novembra krastmalai paralēlajā ielā, posmā no Jaunielas līdz Poļu gātei un Bīskapa gātē (arī velorikšas, elektromobiļi un zirgu pajūgi);

- 13. augustā no plkst.8.00 līdz 20.00 Eksporta ielas posmā no Elizabetes ielas līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar caurlaidēm un transportlīdzekļus, kuriem nepieciešams iekļūt un izkļūt no Rīgas pasažieru ostas);

Internetā uzdarbojas krāpnieki, kas dažādos atlaižu kuponu portālos piedāvā iegādāties ceļojumus, taču reāli šādu pakalpojumu nesniedz, brīdina policija. Patlaban policija konstatējusi vairāk nekā 25 gadījumus, kad šādā veidā iedzīvotājiem izkrāpta nauda.

Atlaižu kuponu portāli piedāvāja cilvēkiem iegādāties tūrisma braucienus uz dažādām Eiropas valstīm, un iedzīvotāji iegādājās atlaižu kuponus vērtībā no 50 līdz 340 latiem.

Pēc Db.lv rīcībā esošās informācijas, krāpšana ar atlaižu kuponiem notikusi portālos orangelife.lv un kupon.lv, un patlaban ir aizturēts šo portālu vadītājs. Policija norāda, ka pēc izmeklēšanas likumsargi pagājušās nedēļas beigās aizturēja kādu 1980. gadā dzimušu vīrieti, kurš tiek turēts aizdomās par krāpšanu.

Gan kupon.lv, gan orangelife.lv pārvalda SIA Izdevīgi pirkumi.

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Vairāk nekā 250 cilvēku, kuri pērn kolektīvās iepirkšanās portālos no SIA Izdevīgi pirkumi iegādājās nenotikušus ceļojumus, joprojām nav saņēmuši atpakaļ savu naudu. Policija turpina izmeklēšanu šajā lietā un drīzu rezultātu nesola, raksta laikraksts Neatkarīgā.

Kā atgādina laikraksts, kolektīvās iepirkšanās portāli kupon.lv un orangelife.lv pagājušajā vasarā vilināja ceļotgribētājus ar braucieniem uz Krimu, Parīzi, Romu, Prāgu, Sāremā salu un citām tūristu iecienītām vietām, par ceļojumiem prasot no 20 līdz 340 latiem. Kuponos bija norādīts, ka «brauciena atcelšanas gadījumā nauda tiek atgriezta 100% apjomā» un tie tiek veikti sadarbībā ar tūrisma firmām Airisa un Co un Antario – ceļojumu kompānijām, kas Latvijā ir zināmas, tā ka daudzi nešaubījās par drošumu. To, ka īstenībā ne Airisa un Co, ne arī Antario nebija organizējusi šos braucienus, bet gan SIA Izdevīgi pirkumi, kam arī piederēja kupon.lv un orangelife.lv, labticīgie pircēji uzzināja tikai vēlāk.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis pagaidu noregulējumu, ar kuru uzlikts SIA Izdevīgi pirkumi par pienākumu nekavējoties izbeigt negodīgu komercpraksi, aizliedzot sniegt portālos orangelife.lv un kupon.lv komplekso tūrisma pakalpojumu reklāmas un piedāvājumus, kā arī iespēju iegādāties šos kuponus.

Centrs konstatējis uzņēmuma darbībā virkni normatīvo aktu pārkāpumu. Tāpat PTAC saņēmis sūdzības, no kurām izriet, ka patērētājiem, kas minētajās vietnēs ir iegādājušies kuponus par tūrisma pakalpojumu saņemšanu, no patērētāja neatkarīgu iemeslu dēļ tikuši vienpusēji mainīti ceļojumu maršruti vai arī pakalpojumi nav tikuši sniegti vispār, bet patērētājiem netikusi atmaksāta samaksātā nauda. Ņemot vērā saņemtās patērētāju sūdzības par SIA Izdevīgi pirkumi darbību, PTAC uzsācis lietas izpēti.

Pēc situācijas izpētes centrs konstatējis, ka interneta vietnēs izvietotajās komplekso tūrisma pakalpojumu piedāvājumos norādīts, ka pakalpojumi tiek organizēti «Sadarbībā ar tūrisma aģentūru Airisa un Co». Savukārt saskaņā ar Lursoft pieejamiem datiem SIA Airisa un Co jau kopš 2009. gada 29.maija ir cits nosaukums, turklāt 2010. gada 14. oktobrī komersants pasludināts par maksātnespējīgu, un kreditori ir pieņēmuši lēmumu par bankrota procedūras uzsākšanu.

Paplašinātā aktīvu pirkšanas programma (PAPP) eiro zonā tika uzsākta 2015. gada martā, kad inflācija bija noslīdējusi negatīvā teritorijā un, vērojot globālās ekonomikas norises, bija nopietnas bažas par iespēju nonākt deflācijas spirālē.

Vienlaikus eiro zonas ekonomikas izaugsmes prognozes 2014. gada nogalē tika samazinātas, 2015. gadā sagaidot vien 1% iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi un bezdarbu 11% līmenī.

Pagājuši gandrīz 3 gadi, inflācija tuvojas Eirosistēmas mērķim (vidēja termiņa cenu pieaugums tuvu, bet zem 2% gadā), eiro zonas tautsaimniecībā vērojama noturīga izaugsme un arī citi rādītāji liecina par pozitīvām tendencēm.

Pieaugot izaugsmes tempiem un izzūdot deflācijas riskiem, eiro zonas ekonomikai ir nepieciešams mazāks monetārās politikas atbalsts. Uz to norāda arī lēmums samazināt ikmēneša PAPP aktīvu pirkumu apjomu, sākot ar 2018. gada janvāri.

Kopš PAPP uzsākšanas ir novērojama pakāpeniska inflācijas virzība uz 2% mērķi un 2018. gadā gaidāmie pirkumi vairs būtiski nemainīs Eirosistēmas bilances apjomu. Taču kāda ir bijusi programmas makroekonomiskā ietekme līdz šim? Un caur kuriem kanāliem ir notikusi PAPP transmisija uz reālo ekonomiku? Par to vairāk šajā rakstā, kurā analizēšu svarīgākos secinājumus no mūsu veiktās ekonometriskās analīzes.

Atbilstoši Rīgas pilsētas izpilddirektora rīkojumam, kurā ņemts vērā, ka no 1. līdz 26. augustam Rīgā notiks pilnmetrāžas filmas Mazie laupītāji filmēšana, ir izdarītas izmaiņas satiksmes ierobežojumos, kas noteikti sakarā ar filmēšanu.

Transportlīdzekļiem būs aizliegts apstāties un stāvēt (izņemot filmēšanas grupas transportlīdzekļus):

1., 2., 3., 9., 10. un 11. augustā no plkst. 7.00 līdz plkst.21.00:

– Doma laukumā un Herdera laukumā;

4. augustā no plkst. 7.00 līdz plkst.20.00:

– Arhitektu ielā;

– pie ēkas Raiņa bulvārī 19;

6. augustā no plkst. 7.00 līdz plkst.12.00:

– Elizabetes ielas posmā no ēkas Elizabetes ielā 81 līdz Marijas ielai;

7. augustā no plkst. 7.00 līdz plkst.20.00:

– Krišjāņa Barona ielas labajā pusē, posmā no Elizabetes ielas līdz Alfrēda Kalniņa ielai;

11. augustā no plkst. 7.00 līdz plkst.16.00 un 21.augustā no plkst. 7.00 līdz plkst.19.00:

No 1. līdz 26. augustam Rīgā notiks pilnmetrāžas filmas Mazie laupītāji filmēšana.

Transportlīdzekļiem būs aizliegts apstāties un stāvēt (izņemot filmēšanas grupas transportlīdzekļus):

1., 2., 3., 9., 10. un 11. augustā no plkst. 8.00 līdz plkst. 21.00:

– Doma laukumā un Herdera laukumā;

4. augustā no plkst. 7.00 līdz plkst. 20.00:

– Arhitektu ielā;

6. augustā no plkst. 7.00 līdz plkst. 12.00:

– Elizabetes ielas posmā no ēkas Elizabetes ielā 81 līdz Marijas ielai;

7. augustā no plkst. 7.00 līdz plkst. 10.00:

– Krišjāņa Barona ielas labajā pusē, posmā no Elizabetes ielas līdz Alfrēda Kalniņa ielai;

11. augustā no plkst. 7.00 līdz plkst. 16.00 un 21.augustā no plkst. 7.00 līdz plkst.12.00:

Jaunais Rīgas teātris (JRT) līdz 31.augustam Lāčplēša ielas 25, Rīgā, ēkas vajadzībām iegādājies aprīkojumu 937 574 eiro vērtībā, liecina Kultūras ministrijas (KM) sagatavotais informatīvais ziņojums, kas pieejams Tiesību aktu portālā (TAP).

KM budžetā JRT aprīkojuma iegādes izdevumu segšanai pērn bija paredzēts finansējums, kas nepārsniedz 1,5 miljonus eiro. Par atlikušo finansējumu 562 426 eiro apmērā kapitālsabiedrība veiks iepirkumu līdz 2024.gada 1.martam, kad JRT ēku Lāčplēša ielā plānots nodot teātrim ilgtermiņa nomā.

Informatīvajā ziņojumā iekļautajā tabulā norādīts, ka līdz 31.augustam lielākā finansējuma daļa jeb 724 068 eiro ieguldīta mēbeļu iegādei. Šo pakalpojumu JRT sniedza SIA "Rīgas krēslu fabrika".

SIA "AD production" JRT samaksājis 281 eiro, lai eksperti sagatavotu tehnisko specifikāciju kokapstrādes iekārtu iepirkumam. Savukārt par 140 353 eiro teātris no SIA "Inflekss" iegādājies kokapstrādes iekārtas dekorāciju darbnīcām. Tāpat par 45 441 eiro JRT no SIA "Moller Auto" iegādājies automašīnu.

Darbaspēka izmaksas stundā gada laikā līdz šī gada otrajam ceturksnim Eiropas Savienības (ES) valstīs palielinājās par 3.4%. Vislielākais darbaspēka izmaksu pieaugums reģistrēts Latvijā, kur darbaspēka izmaksas stundā gada laikā palielinājušās par 24.8%, liecina Eurostat dati.

Vismazākais darbaspēka izmaksu pieaugums gada laikā reģistrs Vācijā (0.7%), Maltā (1.8%) un Zviedrijā (2.2%), savukārt vislielākais - Latvijā (24.8%), Rumānijā (23.0%) un Bulgārijā (21.9%).

Lietuvā un Igaunijā darbaspēka izmaksu pieaugums pēdējā gada laikā bija attiecīgi 18.2% un 16.9%.

Tabula. Darbaspēka izmaksu izmaiņas salīdzinot ar attiecīgo ceturksni pirms gada.

Saistībā ar rokgrupas «Rammstein» koncertu līdz 9.augustam tiks ierobežota transportlīdzekļu satiksme Lucavsalā un citās vietās pilsētā, informē Rīgas pašvaldība.

No 5.augusta plkst. 8.00 līdz 7.augusta plkst. 8.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Lucavsalas ielā un Laivu ielā (Lucavsalā).

6.augustā no plkst. 23.00 līdz 7.augusta plkst. 01.00 tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme Mūkusalas ielā, posmā no Akmeņu ielas līdz Bauskas ielai, savukārt līdz 8.augusta plkst. 12.00 tiks slēgta transportlīdzekļu piekļūšana Lucavsalas laivu piestātnei.

Tāpat tiks aizliegts apstāties un stāvēt:

- no 5.augusta plkst. 8.00 līdz 7.augusta plkst. 8.00 Lucavsalas ielas un Laivu ielas (Lucavsala) abās pusēs;

- no 3.augusta plkst. 06.00 līdz 8.augusta plkst. 12.00 Lucavsalas publiskajā autostāvvietā.

- no 5.augusta plkst. 20.00 līdz 7.augusta plkst. 01.00 Mūkusalas ielas rotācijas aplī, Merķeļa ielā, posmā no Krišjāņa Barona ielas līdz Inženieru ielai (izņemot sabiedrisko transportu) un Pulkveža Brieža ielā, 60 m garā posmā no trolejbusu galapunkta virzienā uz Hanzas ielu (izņemot sabiedrisko transportu);

Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs šodien ticies ar to būvkompāniju vadītājiem, kuras veic remontdarbus Rīgas galvenajās ielās. Tie ir uzņēmumi Ceļu būvniecības savienība IGATE, A.C.B., Roadeks, Binders, Ceļu pārvalde.

Sarunā ar būvniekiem esot saskaņoti remontdarbu beigu termiņi.

Brīvības ielas atjaunošanas grafiks ir šāds:

no Raiņa bulvāra līdz Dzirnavu ielai gan brauktuve, gan ietves līdz 31.augustam.

No Dzirnavu ielas līdz Lāčplēša ielai brauktuve un ietves - līdz 5.septembrim.

No VEF tilta līdz Teikai braucamā daļa būs izremontēta līdz 31.augustam, bet ietves līdz 10.septembrim.

No Teikas līdz Juglas ielai braucamā daļa būs izremontēta līdz 31.augustam, ietves – līdz 8.septembrim.

Lāčplēša ielā no Salu tilta līdz Avotu ielai brauktuves remontdarbu beigu termiņš ir 3.septembris, ietvju – 31.augusts.

Šā gada augustā, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, televīzijā, presē un radio ir novērojams reklāmas apjoma pieaugums.

Televīzijā augustā, salīdzinot ar jūliju, reklāmas apjoms pēc reklāmas laika minūtēs samazinājies par 7%. Jūlijā televīzijā noraidīti 43,8 tūkst. reklāmas minūšu, bet augustā – 40,72 tūkst, liecina TNS Latvia dati. Uzņēmuma Reklāmu reģistra vecākais klientu vadītājs Oskars Rumpēters norāda, ka augustā reklāmas apjoma samazinājums pret jūliju ir novērojams gandrīz katru gadu, jo vasaras pēdējā mēnesī reklāmdevēji TV izvieto mazāk reklāmas, jo cilvēki daudz vairāk laika pavada ārpus mājām. Šogad gan šis kritums ir mazāk izteikts nekā pērn.

Televīzijas reklāmas gadījumu skaits augustā bija 100,17 tūkst., kas ir par 9% vairāk nekā pērnā gada augustā. Šogad arī kopējais reklāmu garums ir bijis par 11% lielāks. Augustā televīzijā lielākie reklāmdevēji pēc reklāmas apjoma minūtēs bija Procter&Gamble, Tele2, Henkel, Reckitt Benckiser un Bite. Savukārt reklamētākie zīmoli televīzijā –Zelta zivtiņa, Maxima, Tele2, Danone un Bite.

Pagājušajā mēnesī jaunu auto tirgus piedzīvojis lielāko reģistrāciju kritumu šogad - reģistrēts par 15% jeb par 161 automobili mazāk nekā pērn augustā, liecina Latvijas Auto asociācijas dati.

Augustā reģistrētas 911 jaunas automašīnas.

Par 16% samazinājies pasažieru auto reģistrāciju skaits, sasniedzot 752, kas ir zemākais reģistrāciju skaits šogad, savukārt vieglie komercauto līdz 3,5 tonnām ir reģistrēti par 11% mazāk nekā pagājušā gada augustā - 159 automašīnas.

Privātpersonu skaits, kuras nolēmušas iegādāties jaunu auto, turpina turēties virs 20% atzīmes, augustā sasniedzot 26,6% jeb 243, no kurām 53,5% jeb 130 auto ir iegādāti, izmantojot līzinga kompāniju palīdzību.

«Jaunu auto tirgus situācija šogad ir nestabila no mēneša uz mēnesi, iezīmējot gada astoņu mēnešu kopējās jaunu auto reģistrācijas ar 7% kritumu attiecībā pret 2012.gada identisku periodu. Augusta labie laikapstākļi, cilvēku skaits, kas bija atvaļinājumos, un skaitliski mazais lielo darījumu apjoms bija galvenie faktori, kas ietekmēja auto noietu augustā,» skaidro Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Lielāko nodokļu parādnieku antitopā iekļuvusi uzņēmēja Rita Tovanceva.

Otrais lielākais nodokļu parādnieks savas saistības pret valsti turpina audzēt kopš pavasara - SIA WTW-Pro aprīlī bija pats lielākais nodokļu parādnieks ar valsts budžetā nenomaksātu 2.1 milj. Ls. Tagad uzņēmuma parādsaistības pārsniedz 2.2 milj. Ls.

Trešais nodokļu parādnieks ir «antitopa» veterāns - Agris Krūze - pirmā privātpersona, kas par milzīgajiem nodokļu parādiem nonāca lielāko nodokļu parādnieku desmitniekā. Viņa parāds valstij jau ilgi balansē uz divu miljonu sliekšņa. Tikmēr bijušajam lielākajam privātajam zemes īpašniekam Gatim Saknītim parādnieku sarakstā izdevies iekļūt gan kā privātpersonai, gan kā SIA GS Nekustamie Īpašumi pietuvinātai personai.

Rīgā no 21. līdz 23.augustam norisināsies ikgadējās Rīgas svētku svinības. Lielākie svinību notikumi sagaidāmi 11.novembra krastmalā un Vērmanes dārzā, taču līdztekus pilsētas centram par svinību noskaņu domāts arī Pārdaugavā, Bolderājā un citās pilsētas vietās, informēja Rīgas svētki 2009 preses sekretāre Līva Jēgere.

Viņa akcentēja, ka Rīgas svētku pasākumi ir vērsti uz apmeklētāju aktīvu līdzdalību svētku noskaņas radīšanā. Šogad svētku laikā notiks Rīgā vēl līdz šim nebijusi akcija Pilsēta - orķestris, kurā aicināts piedalīties ikviens rīdzinieks, neatkarīgi no dzimuma, vecuma vai dzīves pārliecības. Akcijas intriga tiks atklāta 22.augustā, 11.novembra krastmalā plkst. 20:14.

Rīgas svētkos ikvienam būšot iespēja sev Rīgu atklāt no jauna, pamanot ikdienas steigā nemanītas vietas, kas slēpj sevī aizraujošu stāstu - jau no šodienas, 5.augusta, Rīgas centra grāmatnīcās var saņemt tradicionālās Rīgas svētku Lielās spēles karti un noteikumus. Spēles uzvarētāji tiks apbalvoti pasākumiem bagātākās dienas - 22.augusta - vakarā.

Pirkšanas un pārdošanas darījumu (M&A) aktivitāte laika periodā no šī gada maija līdz augustam ir samazinājusies salīdzinājumā ar šī gada pirmajiem četriem mēnešiem, liecina jaunākais Prudentia M&A FOLIO apskats.

Atvaļinājumu sezonas periodā Baltijā tika izziņots 51 darījums, kas ir par 20% mazāk nekā 2016. gada pirmajos četros mēnešos, kad tika izziņoti 64 darījumi. Turklāt šī perioda darījumu skaits ir arī samazinājies salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo vasaras periodu (14% mazāk izziņotu darījumu). Neaktīvākie šī perioda mēneši bijuši jūlijs un augusts, kad bija vērojami attiecīgi 12 un 8 M&A darījumi.

Neskatoties uz mazo M&A aktivitāti šī gada vasaras sezonā, 2016. gada darījumu skaits Baltijā no janvāra līdz augusta beigām salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgajiem mēnešiem ir kāpis par 6%. Ņemot vērā iepriekšējo trīs gadu Baltijas M&A tendenci gada pēdējo četru mēnešu laikā, ir pamats domāt, ka 2016. gads kopumā noslēgsies ar relatīvi augstu M&A darījumu skaitu.

AS «Olainfarm» provizoriskie konsolidētie 2018. gada augusta rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 9,1 miljonu eiro, kas ir par 13% vairāk nekā 2017. gada augustā, informē uzņēmums.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Itālijā, kur tā pērnā gada zemās bāzes dēļ palielinājusies par 11 650%, un Kirgizstānā - par 292%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Turkmenistānā - par 31%, un Krievijā - par 9%. AS «Olainfarm» koncerna lielākie noieta tirgi augustā bija Krievija, Latvija un Baltkrievija.

AS «Olainfarm» piederošā aptieku tīkla SIA «Latvijas aptieka» realizācija 2018. gada augustā veidoja 1,9 miljonus eiro, kas ir par 20% vairāk nekā 2017. gada augustā. Šajā laikā darbojās 69 aptiekas. SIA «Silvanols» apgrozījums 2018. gada augustā bija 0.42 miljoni eiro, kas ir par 13% vairāk nekā šajā periodā 2017. gadā. Elastīgo medicīnisko izstrādājumu ražotāja SIA «Tonus Elast» realizācija 2018. gada augustā veidoja 0.88 miljonus eiro, kas ir par 21% vairāk nekā 2017. gada augustā.

Kas ir stundu lapa?

Stundu lapa ir datu tabula, ko darba devējs izmanto, lai gūtu pārskatu par katra konkrēta darbinieka nostrādāto laiku.

Uzņēmumi izmanto stundu lapas, lai reģistrētu veiktos uzdevumus un projektos vai ar klientiem pavadītā laika uzskaitei. Mūsdienās izmanto šādas metodes:

Daudzi uzņēmumi liek darbiniekiem aizpildīt stundu lapas, lai mēneša beigās gūtu pārskatu par iepriekšējā periodā nostrādātajām stundām.

Uz stundu lapu pamata darbiniekiem tiek izmaksātas algas, kā arī tiek veikti projektu izdevumu aprēķini. Teorijā tas ir vienkārši, un nostrādātās stundas var aprēķināt dažos mirkļos, taču realitāte nav tik rožaina.

AS Olainfarm provizoriskie konsolidētie 2017. gada augusta rezultāti liecina, ka produktu realizācija ir sasniegusi 8,04 miljonus eiro, kas ir par 19% vairāk nekā šajā periodā pērn, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Lielākais realizācijas pieaugums vērojams Tadžikistānā, kur tā ir palielinājusies par 349%, Vācijā - par 110%, Krievijā - par 93%, un Baltkrievijā - par 63%. Produktu realizācija visvairāk ir samazinājusies Ukrainā - par 49%. 2017. gada augustā AS Olainfarm veica būtiskas piegādes uz Turkmenistānu un Nīderlandi.

AS Olainfarm koncerna lielākie noieta tirgi augustā bija Krievija, Latvija un Baltkrievija. AS Olainfarm piederošā aptieku tīkla SIA Latvijas aptieka realizācija 2017. gada augustā veidoja 1,83 miljonus eiro, kas ir par 24% vairāk nekā pērn. Šajā laikā darbojās 68 aptiekas. Savukārt SIA Silvanols apgrozījums 2017. gada augustā bija 0,38 miljoni eiro, kas ir par 6% vairāk nekā šajā periodā pērn. SIA Silvanols 2017. gada augustā realizēja produkciju septiņās Eiropas valstīs, ar AS Olainfarm starpniecību arī Kazahstānā, Baltkrievijā un Krievijā.

Apdrošinātāji pēdējos mēnešos saņēmuši vairāk atlīdzību pieteikumu par apzagtām automašīnām, informēja apdrošināšanas sabiedrību pārstāvji.

Augustā nav konstatēts apzagšanas skaita pieaugums īpašumos, taču automašīnu apzagšanas gadījumu skaits, salīdzinot ar jūliju, ir pieaudzis pat par 50%, norāda If Apdrošināšana Transporta atlīdzību daļas vadītāja Līga Bērziņa. Savukārt, salīdzinot ar iepriekšējā gada augustu, auto apzagšanas gadījumu skaits ir pieaudzis vēl vairāk – par 60%. Vērtējot izmaksātās KASKO atlīdzības, If Apdrošināšana dati liecina, ka augustā izmaksāto atlīdzību skaits nav pieaudzis. Tas nozīmē, ka, neraugoties uz KASKO negadījumu skaita pieaugumu, vidējās atlīdzības apmērs ir samazinājies.

Interneta aptaujā (WAPI), ko pēc Galactico pasūtījuma veica pētījumu centrs SKDS, izvaicājot 1000 Latvijā iedzīvotājus vecumā no 15 – 64 gadiem, skaidroja vai iedzīvotāji zina, kādi dokumenti ir nepieciešami, lai gadījumos, kad nopirktā prece nav kvalitatīva, to divu gadu laikā varētu apmainīt.

Tikai 16% iedzīvotāju zināja, ka dokuments, kas ir pierādījums par to, ka noticis pirkums pie konkrētā pārdevēja, ir kases čeks un ka ar to ir pietiekami, lai nekvalitatīvo preci apmainītu. 75% aptaujāto domā, ka bez pirkuma čeka ir nepieciešams uzradīt garantijas dokumentu, bet 6% domā, ka pietiek, ja var pārdevējam uzrādīt garantijas dokumentu. 3% aptaujāto nezināja, kādi dokumenti nepieciešami, lai nekvalitatīvo preci apmainītu.

Aptauja parādīja, ka iedzīvotāji nesaglabā visus čekus par pirkumiem, kurus ir veikuši. Visbiežāk ilgāk kā gadu tiek glabāti čeki par sadzīves tehniku, precēm mājoklim un apģērbiem un apaviem. Visretāk iedzīvotāji saglabā čekus par bērnu precēm, rotaļlietām, grāmatām, kancelejas precēm. 4% aptaujāto vispār nesaglabā pirkumu čekus.

Janvārī notika kārtējā ārpuskārtas Eiropas Savienības (ES) līderu sanāksme, kurā tika spriests par cīņu pret parādu krīzi eirozonā. Šī sanāksme atkal tika nodēvēta par likteni izšķirošu.

Galvenais šīs sanāksmes rezultāts, uz kuru tiek liktas cerības izejai no esošās krīzes un tās atkārtošanās nepieļaušanai nākotnē, bija gala redakcijā pieņemtais «Fiskālais līgums». Tiesa, pret līgumu kategoriski noskaņotajai Lielbritānijai sanāksmē negaidīti pievienojās arī Čehija.

Pārējās ES dalībvalstis, tai skaitā arī visas eirozonas dalībnieces, pauda gatavību (lai arī dažas ar atrunām) pievienoties piedāvātajai «budžeta stabilitātes» savienībai. Galvenais līguma uzstādījums ir valsts budžetu deficīta ierobežošana ar likumu konstitucionālā līmenī 0,5% apmērā no IKP. Ja deficīts pārsniegs 3%, tad ir paredzēta automātiska finansiālu soda sankciju piemērošana valstij, kura pārkāpj šo līmeni. Soda apmērs var būt līdz 0.1% no IKP un soda nauda tiks iemaksāta Eiropas stabilizācijas mehānismā. Ir iespējama arī soda apmēra samazināšana, ja valsts parāds nepārsniedz 60% no IKP, kā arī gadījumos, ja valsts pārdzīvo nopietnu ekonomisko kritumu un citos «neparastos gadījumos».

Valsts atbalsts Covid-19 krīzes mazināšanai līdz šim veido aptuveni 3,69 miljardus eiro, liecina Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) publiskotie aprēķini par atbalsta pasākumiem un to ietekmi uz valsts vispārējā budžeta bilanci 2020.gadā un 2021.gadā.

Pēc FDP aprēķiniem, valsts atbalsts Covid-19 krīzes mazināšanai sasniedzis aptuveni 3,69 miljardus eiro, lielāko atbalstu novirzot uzņēmumiem, kā arī valsts kapitālsabiedrībām. Uzņēmumu atbalstam Covid-19 krīzē novirzīti 1,45 miljardi eiro, bet valsts kapitālsabiedrībām - 1,72 miljardi eiro.

Krīze ieilgst, situācija ir ekstremāla, tāpēc jākoriģē atbalsta instrumenti 

Valsts ekonomikas atbalsta pasākumus, visticamāk, vajadzēs turpināt vēl vairākus mēnešus, taču...

Iedzīvotājiem un darbaspēkam atbalsts aplēsts 522,95 miljonu eiro apmērā.

Vienlaikus FDP uzteic konservatīvo valsts budžetu 2021.gadam, kas ļauj būtiski fiskāli stimulēt ekonomiku vienlaicīgi nodrošinot valsts fiskālo ilgtspēju. Kā valdības tuvāko prioritāti FDP iezīmējusi Eiropas Atveseļošanās un noturības mehānisma ātru un efektīvu izmantošanu tuvākajos divos gados, lai stiprinātu Latvijas ekonomikas potenciālu.

Šobrīd turpinās 2. Covid-19 vilnis un Ministru kabinets ir pagarinājis ārkārtas situāciju Latvijā līdz 2021. gada 7. februārim. Ņemot vērā vakcinācijas lēno gaitu un inficēto skaitu, ir liela varbūtība, ka ārkārtas situācija varētu vēl tikt pagarināta arī pēc 7. februāra.

Godātā redakcija, drīz būs mēnesis kopš vēlēšanām, bet jaunās valdības veidošana plašākai sabiedrībai sāk šķisties aumež dīvaina. Cilvēku grupas rīko sanākšanas krustiskos sastāvos un dažādās grupās, bet tām sekojošie paziņojumi par to, kas ir runāts un kas sarunāts, rādās līdzīgi kā viena metiena žurkuļi.

Kā zināms, visos laikos ir bijusi mode ne tikai uz apģērbiem un dejām, bet arī uz īpašiem mīļvārdiņiem un izteicieniem. Un līdzīgi, kā pa gabalu var uzpazīt no dzīves atpalikušu indivīdu pēc kļošenēm vai aveņkrāsas žaketes, līdzīgi ir arī ar sarunu vārdnīcu. Atcerēsimies, ka ap 6. Saeimas vēlēšanu laiku uz žurnālistu jautājumu par kandidāta lielāko trūkumu smalka atbilde skanēja: «Es esmu pārāk godīgs.» Šobrīd retardētus pusstulbeņus izdod gadsimtu mijas frāzes «nekļūdās tas, kas neko nedara» un «mēs gribam būt daļa no risinājuma, nevis problēmas».

Tā kā sarunu festivāls iegājis jaunā cēlienā, kura rezultāti vēl ne tik drīz gaidāmi, piedāvāju caur Jūsu plaši iecienītā laikraksta slejām dot zināmu atbalstu aktuālo politisko paziņojumu tulkošanā. Tas būtu tāds kā ceļvedis šīgada politizteicienu modes jaunumos ar skaidrojošās vārdnīcas elementiem. Tabulas kreisajā stabiņā – kas reāli noticis, runāts un apspriests, labajā – kas pēc tam paziņots.