Investors

Viedoklis: Vērienīgā aktīvu iegādes programma eirozonā - makroekonomiskā ietekme un transmisijas mehānisms

Andrejs Zlobins, Latvijas Banka, 25.12.2017

1. attēls. Eirosistēmai piederošo vērtspapīru attiecība pret 2014. gada nominālo IKP (%)

Avots: autora aprēķini, izmantojot Eiropas Centrālās bankas datus

Jaunākais izdevums

Paplašinātā aktīvu pirkšanas programma (PAPP) eiro zonā tika uzsākta 2015. gada martā, kad inflācija bija noslīdējusi negatīvā teritorijā un, vērojot globālās ekonomikas norises, bija nopietnas bažas par iespēju nonākt deflācijas spirālē.

Vienlaikus eiro zonas ekonomikas izaugsmes prognozes 2014. gada nogalē tika samazinātas, 2015. gadā sagaidot vien 1% iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi un bezdarbu 11% līmenī.

Pagājuši gandrīz 3 gadi, inflācija tuvojas Eirosistēmas mērķim (vidēja termiņa cenu pieaugums tuvu, bet zem 2% gadā), eiro zonas tautsaimniecībā vērojama noturīga izaugsme un arī citi rādītāji liecina par pozitīvām tendencēm.

Pieaugot izaugsmes tempiem un izzūdot deflācijas riskiem, eiro zonas ekonomikai ir nepieciešams mazāks monetārās politikas atbalsts. Uz to norāda arī lēmums samazināt ikmēneša PAPP aktīvu pirkumu apjomu, sākot ar 2018. gada janvāri.

Kopš PAPP uzsākšanas ir novērojama pakāpeniska inflācijas virzība uz 2% mērķi un 2018. gadā gaidāmie pirkumi vairs būtiski nemainīs Eirosistēmas bilances apjomu. Taču kāda ir bijusi programmas makroekonomiskā ietekme līdz šim? Un caur kuriem kanāliem ir notikusi PAPP transmisija uz reālo ekonomiku? Par to vairāk šajā rakstā, kurā analizēšu svarīgākos secinājumus no mūsu veiktās ekonometriskās analīzes.

PAPP makroekonomiskā ietekmeLai novērtētu PAPP ietekmi uz eiro zonas makroekonomiskajiem radītājiem un transmisijas kanālus, veicām pētījumu un tajā izmantojām empīrisku ekonometrisko modeli – strukturālu Beijesa vektoru autoregresijas modeli. Šāda tipa modeļi bieži tiek izmantoti monetārās politikas analizē, un izvēlētā ekonometriskā pieeja ir līdzīga Weale un Wieladek (2016), kuri novērtē centrālo banku aktīvu pirkumu ietekmi ASV un Lielbritānijā un secina, ka tie palielināja IKP par 3-4%, bet cenu līmeni – par aptuveni 3-3.5%.

Identisku metodoloģiju, lai novērtētu PAPP ietekmi uz eiro zonas ekonomiku, izmantoja Garcia Pascual unWieladek (2016), secinot, ka ietekme eiro zonā ir būtiski mazāka, jo izlaide kāpa par 1.3%, bet cenu līmenis – par 0.9%.

Šo pētījumu trūkums ir tāds, ka aktīvu pirkumu šoks tiek identificēts, izmantojot pašu autoru veidotu mainīgo, kurā tiek akumulēti sagaidāmie iegādes apjomi, balstoties uz finanšu tirgu gaidām. Šāda identifikācijas shēma var būt subjektīva, jo aktīvu pirkumu šoks pēc būtības tiek identificēts, izmantojot nenovērojamu mainīgo. Tādēļ mūsu modelī PAPP šoks tiek identificēts, balstoties uz faktisko vērtspapīru apjomu Eirosistēmas bilancē, kas kopš PAPP uzsākšanas ir pieaudzis par 18 procentpunktiem attiecībā pret 2014. gada nominālo IKP (1. attēls).

Izmantojot izveidoto ekonometrisko modeli, ir iegūtas impulsa reakciju funkcijas uz 1 procentpunktu lielu Eirosistēmas aktīvu turējuma pieaugumu (2. attēls). Vertikālā ass parāda rādītāja procentuālās izmaiņas, savukārt horizontālā ass – mēnešu skaitu pēc šoka iestāšanās brīža. Iegūtās impulsa reakcijas funkcijas var traktēt arī kā mainīgo elastības pret izmaiņām Eirosistēmas vērtspapīru bilancē un ir izmantojamas, lai aprēķinātu kopējo programmas ietekmi laika posmā no 2015. gada marta līdz 2017. gada augustam. Piemēram, zinot, ka 1 procentpunktu liels aktīvu turējuma pieaugums palielina rūpniecības produkcijas indeksu par aptuveni 0.3%, sareizinot to ar 18, iegūstam, ka rūpniecības izlaide bez PAPP būtu par 5.4% zemāka. Līdzīgi var aprēķināt ietekmi uz cenu līmeni, kas būtu par 2% zemāks gadījumā, ja programma nebūtu uzsākta. Arī finanšu mainīgie uzrāda spēcīgu reakciju, liecinot, ka PAPP samazināja ilgtermiņa procentu likmes par aptuveni 60 bāzes punktiem un palielināja akciju cenas par aptuveni 25%.

Lai pārbaudītu rezultātu stabilitāti, izveidojām alternatīvu modeļa specifikāciju, kurā kā izlaides rādītājs tiek izmantots reālais IKP, bet par cenu līmeņa rādītāju tiek izmantots saskaņotais patēriņa cenu indekss, no kura izslēgta enerģijas un pārtikas cenu ietekme (t.s. pamatinflācijas rādītājs). 3. attēls liecina, ka reālais IKP būtu par 3.6% zemāks, bet cenu līmenis, no kura izslēgta enerģijas un pārtikas cenu ietekme, – par 1.6% zemāks situācijā bez Eirosistēmas centrālo banku aktīvu pirkumiem.

PAPP transmisijas mehānismsEkonomiskajā literatūrā ir identificēti vairāki transmisijas kanāli, caur kuriem centrālo banku aktīvu pirkumi jeb kvantitatīvā stimulēšana (QE) spēj ietekmēt reālo ekonomiku:

  • portfeļa pārstrukturizācija – QE liek investoriem mainīt portfeļu struktūru, iekļaujot ilgāka termiņa un/vai augstāka riska aktīvus, lai kompensētu ienesīguma samazinājumu no aktīviem, kurus pērk centrālā banka;
  • signalizēšana – QE rada priekšstatu par īstermiņa procentu likmes attīstību nākotnē, jo, īstenojot aktīvu pirkumus, centrālā banka signalizē, ka ekonomika atrodas tālu no tās potenciālā apjoma, līdz ar to arī procentu likmes ilgstoši būs zemas;
  • nenoteiktība – QE samazina stresa līmeni finanšu tirgos un nenoteiktību par makroekonomisko attīstību nākotnē, jo centrālā banka, veicot aktīvu pirkumus, demonstrē, ka tiek pielietoti visi tās rīcībā esošie instrumenti, lai tuvinātu inflāciju tās mērķim;
  • kreditēšanas stimulēšana – QE samazina aizņemšanās izmaksas, jo komercbankas, pārdodot vērtspapīrus centrālai bankai, saņem papildus likviditāti;
  • valūtas kurss – QE samazina ārējo pieprasījumu pēc valūtas zemāku procentu likmju dēļ.

Lai noskaidrotu šo transmisijas kanālu esamību eiro zonā, pamatmodelim pa vienam tika pievienoti papildu mainīgie, kuri raksturo šos kanālus. Šāda modelēšanas pieeja ir balstīta uz pieņēmumu, ka, ja kanālam ir būtiska loma programmas transmisijā, tad tā impulsa reakcijas funkcija ir statistiski nozīmīga (t.i., tās 68% ticamības intervāls neietver 0).

4. attēlā redzamās impulsa reakcijas funkcijas liecina, ka portfeļa pārstrukturizācijas kanālam ir būtiska loma PAPP transmisijā, jo nozīmīgi samazinās gan 20, gan 30 gadu valdības obligāciju ienesīguma likmes. Viena no pētījumā veiktajām stabilitātes pārbaudēm mudina domāt, ka šis ir nozīmīgākais transmisijas kanāls, jo arī, izmantojot modeli, kurš spēj uztvert tikai šo kanālu, iegūtie rezultāti ir līdzīgi pamatmodeļa novērtējumam, izņemot ietekmi uz cenu līmeni, kura ir nedaudz mazāka.

Kā otrs nozīmīgākais ir minams valūtas kursa kanāls, jo 5. attēlā redzamās impulsa reakcijas funkcijas liecina, ka būtiski samazinājās gan eiro vērtība attiecībā pret ASV dolāru, gan pret citām eiro zonas tirdzniecības partnervalstu valūtām. Zemāka valūtas vērtība gan neveicināja konkurētspējas pieaugumu ārējos tirgos, jo 5. attēlā redzams, ka PAPP būtiski neietekmēja neto eksportu tādēļ, ka citu transmisijas kanālu ietekmē pieauga eiro zonas kopējais pieprasījums, kas savukārt sekmēja importa apjomu palielināšanos. Tomēr valūtas kursa kanāls ir nozīmīgs, jo zemāka eiro vērtība palielināja importa produktu cenas, kas savukārt sekmēja augšupvērstu spiedienu uz iekšzemes cenu līmeni.

Nobeigumā aplūkosim rezultātus par nenoteiktības kanāla esamību eiro zonā, jo ekonomiskajā literatūrā (skat. Haldane un citi (2016) un Weale un Wieladek (2016)) tiek uzskatīts, ka centrālās bankas aktīvu pirkumi ir efektīvi tikai augsta finanšu stresa apstākļos, un gan ASV, gan Lielbritānijā tiem bija liela ietekme uz makroekonomiku, jo spēja samazināt nenoteiktību finanšu tirgos.

Savukārt eiro zonā šim kanālam nav būtiskas lomas, jo 6. attēlā uzrādītās VSTOXX indeksa (kas parāda volatilitāti jeb cenu svārstīgumu akciju tirgos) un CISS indeksa (kas ņem vērā ne tikai volatilitāti akciju tirgos, bet arī naudas, obligāciju un valūtas tirgos, sīkāk skat. Hollo un citi (2012)) impulsa reakcijas funkcijas uz aktīvu pirkumu šoku ir statistiski nenozīmīgas, jo ticamības intervāls visā aplūkotajā horizontā ietver 0.

Visticamāk, šī kanāla esamība eiro zonā nav novērojama tādēļ, ka PAPP īstenošanas laikā finanšu stresa līmenis jau tāpat ir zems, īpaši, ja salīdzina ar laiku, kad aktīvu pirkumus īstenoja ASV Federālo rezervju sistēma un Anglijas Banka, lai stabilizētu savu valstu ekonomikas pēc Lehman Brothers bankrota 2008. gadā un tam sekojošās finanšu krīzes.

Pētot PAPP ietekmi uz eiro zonas tautsaimniecību ar ekonometriskām metodēm, varam secināt, ka Eirosistēmas aktīvu pirkumiem, kopš to uzsākšanas 2015. gada martā, ir bijusi nozīmīga pozitīva ietekme uz eiro zonas ekonomiku.Ekonometrisko modeļu rezultāti rāda, ka bez īstenotajiem monetārā atbalsta pasākumiem pēdējo divarpus gadu laikā, IKP būtu par 3.6%, bet cenu līmenis par 1.5-2% zemāks.

Divi galvenie transmisijas kanāli, caur kuriem vērtspapīru pirkumi ir stimulējuši eiro zonas ekonomiku, ir bijuši portfeļa pārstrukturizācija un valūtas kurss. Taču – atšķirībā no līdzīgām programmām ASV un Lielbritānijā, nav novērojama ietekme caur nenoteiktības kanālu.

Pētījuma rezultāti rāda, ka kvantitatīvā stimulēšana var būt efektīvs nestandarta monetārās politikas instruments arī zema finanšu stresa apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas izveide, neraugoties uz grūtībām, ar kurām tā ir saskārusies, ir jāuzlūko kā veiksmes stāsts, tostarp arī Latvijas pieci gadi ir eirozonā ir jāvērtē kā veiksmīgi, atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ka pirms 20 gadiem, kad sāka darboties eirozona, daudzi neiedomājās, cik tas ir sarežģīts projekts. «Kā parādīja iepriekšējā krīze, virkne lietu nebija atrisinātas, par tām pat neviens nebija iedomājies. Tādēļ ir jāsaprot, ka šis ir ļoti komplicēts projekts un tas, ka pēc 20 gadiem šī zona joprojām eksistē, eiro ir otra lielākā starptautiskā rezervju valūta un ir valstis, kuras eirozonā grib iestāties, ir veiksmes stāsts,» uzsvēra Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka pēc iepriekšējās krīzes daudz kas vēl ir jādara, lai eirozonas darbību uzlabotu, bet ļoti daudz ir arī paveikts. Turklāt krīze skaidri parādīja, ka Eiropā ir griba monetāro savienību saglabāt. «Tas gan nenozīmē, ka eirozonas izveidē viss jau ir izdarīts. Rīga vēl nav gatava. Izaicinājumu vēl aizvien ir ļoti, ļoti daudz,» atzina Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Ekskluzīvi DB - Intervija ar Ilmāru Rimšēviču pilnā apmērā: Latvija bauda eirozonas labumus

Māris Ķirsons, 22.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Atsaucoties lielajai lasītāju interesei, DB publicē interviju ar Latvijas Bankas prezidentu un Eiropas Centrālās bankas padomes locekli Ilmāru Rimšēviču, kas norisinājās 2017. gada martā. Kā zināms, I. Rimšēvičs intervijas līdz šim sniedzis salīdzinoši reti.

Latvija bauda eirozonas labumus

Iestāja eirozonā Latvijai deva pieeju ļoti lētiem kredītresursiem uz ļoti gariem termiņiem, turklāt ļāva izvairīties no valūtas spekulantu uzbrukumiem, kas būtu apdraudējuši valsts tautsaimniecību, paliekot pie lata

To intervijā DB stāsta Latvijas Bankas prezidents un Eiropas Centrālās bankas padomes loceklis Ilmārs Rimšēvičs. Viņš atzīst, ka pašlaik svarīgākais ir noturēt vārgos kreditēšanas pieauguma asnus, kā arī koncentrēties nevis uz kādu naidnieku vai kaitnieku meklēšanu, bet gan skatīties un meklēt iespējas, ko un kā paši varam darīt labāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar diviem priekšlikumiem, kuru mērķis ir nodrošināt, ka iedzīvotāji un uzņēmumi var turpināt piekļūt eiro banknotēm un monētām un maksāt ar tām visā eirozonā, un izstrādāt regulējumu iespējamai jaunai eiro digitālai formai, ko Eiropas Centrālā banka (ECB) varētu emitēt nākotnē kā papildinājumu skaidrai naudai, informēja EK pārstāvniecība Latvijā.

Eiro joprojām ir Eiropas vienotības un spēka simbols, norāda EK. Visā eirozonā un ārpus tās vairāk nekā 20 gadus iedzīvotāji un uzņēmumi ir pieraduši maksāt ar eiro monētām un banknotēm. Lai gan 60% aptaujāto vēlētos arī turpmāk izmantot skaidru naudu, arvien lielāks skaits cilvēku izvēlas maksāt digitāli, izmantojot kartes un lietotnes, ko izdevušas bankas un citi digitālie un finanšu uzņēmumi. Šo tendenci paātrināja Covid-19 pandēmija.

EK priekšsēdētājas izpildvietnieks jautājumos par ekonomiku cilvēku labā Valdis Dombrovskis norāda, ka eiro ir neapstrīdams Eiropas veiksmes stāsts - uzticama globāla valūta, kas simbolizē spēku, vienotību un solidaritāti. Tomēr, tā kā arvien vairāk cilvēku izvēlas maksāt digitāli, eiro būtu jāatspoguļo digitālais laikmets un jāpielāgojas tam. Digitālais eiro papildinātu, nevis aizstātu skaidru naudu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Sākums eirozonas monetārās politikas normalizācijai

Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts, 12.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas ekonomikas izaugsmei nostabilizējoties un inflācijai vidējā termiņā tuvojoties 2%, arvien skaļākas kļūs diskusijas par monetārās politikas atbalsta mazināšanu jeb, citiem vārdiem, - normalizāciju. Šajā kontekstā vēsturē ieies Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde, kas jūnija vidū norisinājās Rīgā un iezīmēja nozīmīgu pavērsienu eiro zonas monetārajā politikā.

ECB Padomes sēdē Rīgā tika nolemts pārtraukt nestandarta monetārās politikas instrumentu ekspansiju un ieskicēt periodu, kad pēc vairāku gadu pārtraukuma procentu likmes varētu atkal pieaugt. Tas gan ir tikai pats sākums normalizācijas procesam, ko caurvij virkne neatbildētu jautājumu.

Vēsturiskās ekspansijas sekas – neredzēti zemas procentu likmes un liela bilancePirms gandrīz deviņiem gadiem, kad Eiropa pieredzēja smagāko ekonomisko lejupslīdi kopš Otrā pasaules kara, ECB sāka galveno procentu likmju samazināšanu, kas turpinājās gandrīz desmitgadi. Pašreiz ECB noteiktās procentu likmes sasniegušas līdz šim neredzēti zemu līmeni, kas atspoguļojies arī labākos kreditēšanas nosacījumos uzņēmumiem un mājsaimniecībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jums ir auto, tātad periodiski būs nepieciešamība pēc autodaļām. Var iet uz tuvāko veikalu

vai arī pašam atrast nepieciešamo auto rezerves daļu. Nevienā veikalā uz pasaules navpieejams pilnīgi viss. Tātad skatāmies interneta veikalā, kuru princips ir piedāvāt labākorisinājumu no dažādiem piegādātājiem un dažādām valstīm.

autoSKAN rekomendē sākt ar piedāvājumu izpēti.

Iegādājoties auto detaļas un arī motoreļļas, ielūkojieties vairākās interneta vietnēs.Atšķirīgs būs piedāvājums, cenas, atrašanās vieta (ja vēlaties izņemt preci pats) un vietnes darbības ātrums, rezerves daļu meklēšanas ērtums, sadaļu izkārtojums un vienkārši, vai interneta veikals šķiet simpātisks, vai ne pārāk.

Jums ir ne tikai jānopērk pareizās auto detaļas par iespējami pieņemamāko cenu, bet arījāpārliecinās, ka pastāv atgriešanas politika un garantijas nosacījumi. Ja auto rezerves daļasun piederumi kāda iemesla dēļ ir bojāti, Jums ir jābūt iespējai tos atdot atpakaļ vai nodot tosgarantijas remontā. Ja ir gadījusies kļūda un internetā ir nopirktas nepareizās rezerves daļas,Jums ir jābūt opcijai tās samainīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naftas cenu ietekme uz Latvijas patēriņa cenām

Latvijas Bankas ekonomisti Oļegs Krasnopjorovs un Andrejs Bessonovs, 09.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naftas cenai pieaugot par 10%, patēriņa cenu līmenis Latvijā vidējā termiņā palielinās par 0.6%, liecina pētījuma rezultāti. (Raksts balstīts uz Latvijas Bankas ekspertu veikta pētījuma, kas pilnā apjomā tiks publicēts vēlāk.)

Pēdējo mēnešu laikā tirgus vairākas reizes pārskatīja naftas cenu prognozes uz leju. Investoru bažas noteica gan lēnāks globālās ekonomikas attīstības temps (kas nozīmē arī mazāku pieprasījumu pēc naftas produktiem), gan arvien pieaugošā naftas ieguve ASV. Šķita, ka situācija būtiski mainījās 14. septembrī, kad uzbrukumā cieta vairāki Saūda Arābijas naftas rūpniecības objekti, tajā skaitā pasaules lielākā naftas pārstrādes rūpnīca Abkaikā. Jau pirmajās stundās pēc biržas atvēršanas tas noteica naftas cenas kāpumu par vairāk nekā 10%.

Trīs nedēļu laikā pēc uzbrukuma naftas cena atgriezās iepriekšējā līmenī. Saūda Arābijai atjaunojot naftas ieguves apjomu ātrāk, nekā to gaidīja investori. Tomēr šīs gadījums uzskatāmi parāda, cik svārstīga var būt naftas cena. Ja naftas cenas kāpums izrādītos noturīgs, cik lielā mērā tas ietekmētu patēriņa cenu dinamiku Latvijā? Kādu produktu un pakalpojumu cenas visvairāk reaģē uz naftas cenas svārstībām? Caur kādiem kanāliem un cik ātri naftas cenu dinamika izpaužas Latvijas patēriņu cenās? Vairāk par to – šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Eksperti: ECB aktīvu iegādes programmu cenšas samazināt, nesatricinot tirgu

Žanete Hāka, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) paziņojums samazināt aktīvu iegādes programmu liecina par bankas vēlmi noslēgt programmu tik mierīgi, cik iespējams, norāda starptautisko banku eksperti.

Kā CNBC skaidrojis ING galvenais ekonomists Karstens Brzenski, centrālā banka paziņojusi maigu izeju no kvantitatīvās mīkstināšanas programmas. Ekonomists uzsver, ka ECB vēlas programmas samazināšanu sākt tik piesardzīgi, cik vien iespējams, neveicinot eiro vērtības vai obligāciju ienesīguma pieaugumu.

Savukārt Capital Economics Eiropas ekonomiste Džesika Hindsa uzsver, ka fakts, ka ECB nepaziņoja potenciālo programmas noslēguma datumu, ir pretrunā ar dažu analītiķu prognozēm. Viņa piebilda, ka, ņemot vērā neskaidrību saistībā ar ECB aktīvu iegādes programmas beigām, likmes eirozonā visdrīzāk nemainīsies līdz vismaz 2019.gada martam.

Citi Research eksperti šomēnes savā pārskatā rakstīja, ka ECB mērķis ir samazināt aktīvu iegādes programmu, nesadusmojot tirgu. Viņi skaidroja, ka mēnešu iepirkumu apjoms signalizēs investoriem, vai programmu plānots ātri pārtraukt vai tā būs atvērta turpinājumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) nākusi klajā ar stratēģiju, kā Eiropas Savienībā (ES) turpmāk novērst ieņēmumus nenesošu aizdevumu (INA) uzkrāšanos Covid-19 krīzes dēļ, informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.

Stratēģijas mērķis ir nodrošināt, lai ES mājsaimniecībām un uzņēmumiem krīzes laikā joprojām būtu pieejams nepieciešamais finansējums. EK uzsvēra, ka bankām ir milzīga nozīme koronavīrusa krīzes radīto seku mazināšanā, jo tās nodrošina ekonomikas finansēšanu. Tas ir būtiski, lai ES ekonomikai palīdzētu atveseļoties.

Pēc EK ieskatiem, ņemot vērā koronavīrusa ietekmi uz ES ekonomiku, ir paredzams, ka ieņēmumus nenesošo aizdevumu apjoms visā ES palielināsies, lai gan vēl aizvien nav skaidrs, kad tieši un cik lielā mērogā tas notiks. Atkarībā no tā, cik ātri ES ekonomika atgūsies no koronavīrusa krīzes, varētu pasliktināties banku aktīvu kvalitāte - un līdz ar to arī banku aizdošanas spēja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) tirgus 2022.gadā reģistrēja kopā 117 uzņēmumu apvienošanās un iegādes darījumus 2,2 miljardu eiro vērtībā, liecina advokātu biroja "Ellex" sadarbībā ar "Mergermarket" publicētais jaunākais ziņojums.

Tas ir bijis kritums salīdzinājumā ar 2021.gadu, kurš bija labākais gads reģionā "Mergermarket" novērojumu vēsturē ar 144 darījumiem 2,4 miljardu eiro vērtībā. Ziņojumā teikts, ka arī šī gada skaitļi ir otrs labākais rādītājs darījumu apjoma ziņā un trešais labākais rādītājs pēdējā desmitgadē kopējās vērtības ziņā.

"Ellex" Igaunijas biroja partneris un darījumu prakses vadītājs Risto Vahimets norāda, ka 2022.gads iesākās labi, saglabājoties 2021.gada tendencēm. Tad notika iebrukums Ukrainā, un daudzi darījumi tika apturēti. Tad notikumi Ukrainā sāka ieņemt pozitīvu virzienu, un kopš jūnija sākuma Baltija bijusi lielākā drošībā.

Ieguldītāju bažas ir lielākoties makroekonomiska rakstura, saistītas ar inflāciju un ekonomisko lejupslīdi, līdzīgi, kā tas ir visā pārējā Eiropā. Lietas ir risinājušās lēnāk nekā 2021.gadā, jo ieguldītāji prognozē zemākus vērtējumus turpmākajā periodā. Taču kopumā 2022.gads nebūt nav bijis slikts gads, uzsver R.Vahimets.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tautiešu ārzemēs biznesa idejas – Latvijas eksportspējas stiprināšanai

Db.lv, 31.05.2021

Anta Gulbe profesionālajā darbībā ir bijusi saistīta ar mērniecību. Dzīvojot Vācijā, viņa Liepājas biznesa inkubatorā vēlas noslīpēt savu ideju par dronu izmantošanu un mērniecības datu apstrādi.

Foto no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi 74 diasporas pārstāvju biznesa idejas sākušas dalību Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) pirmsinkubācijas un inkubācijas programmā, lai tās noslīpētu par eksportspējīgām, inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas spētu mērogoties ar pasaules ražojumiem.

Martā izsludinot jaunu dalībnieku uzņemšanu LIAA biznesa ideju kalvēs – inkubatoros – pirmo reizi tika uzrunāta Latvijas diaspora ārvalstīs, aicinot pieteikties tiešsaistes pirmsinkubācijas vai inkubācijas programmai. "Mūsu rīcībā ir pasaules līmeņa programma, kura ir veidota, iedvesmojoties no jaunuzņēmumu biznesa kultūras un darba metodoloģijas, un ir praksē pārbaudīta vairāku gadu garumā. Tāpēc bija vēlme ar to dalīties arī ārpus Latvijas robežām, dodot iespēju tautiešiem jebkurā pasaules vietā sākt biznesu Latvijā, tādējādi uzturot īpašo saiti ar dzimteni," saka Arta Krūze, Latvijas Investīciju attīstības aģentūras (LIAA) Diasporas koordinatore ekonomikas jautājumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmā LB martā iegādājusies vērtspapīrus par 77,4 miljoniem eiro

Dienas Bizness, 14.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmu (PSPP), Latvijas Banka 2018. gada aprīlī iegādājās Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus par 77.4 milj. eiro.

Kopumā PSPP ietvaros Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 6,966.8 milj. eiro, t.sk. 2015. gadā par 1,808.4 milj. eiro, 2016. gadā – par 2,548.9 milj. eiro, bet 2017. gadā – par 2,362.7 milj. eiro.

Latvijas Bankas iegādāto vērtspapīru apjoms tiek atspoguļots ikmēneša bilancē, savukārt informācija par Paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) īstenošanas gaitu Eirosistēmā kopumā – Eiropas Centrālās bankas (ECB) tīmekļvietnē. Latvijas valsts vērtspapīrus otrreizējā tirgū iegādājas Latvijas Banka un ECB.

Valsts sektora vērtspapīru iegādes programma tika uzsākta 2015. gada martā, īstenojot galveno Eirosistēmas - ECB un eiro zonas nacionālo centrālo banku – mērķi, t.i., uzturēt vidēja termiņa inflāciju tuvu, bet mazāk par 2% gadā. PAPP ietilpst četras sadaļas – PSPP, CSPP (Korporatīvā sektora vērtspapīru pirkšanas programma), CBPP3 (Nodrošināto obligāciju pirkšanas programma) un ABSPP (Ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programma).

Komentāri

Pievienot komentāru
Start-up

Teamshape uzņemta EIT Digital Venture Program

Anda Asere, 12.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"EIT Digital Venture Program" virtuālajā pirmsakselerācijas programmā uzņemta arī "Teamshape" komanda no Latvijas.

"Teamshape" attīsta analītikas platformu, kas palīdz vadītājiem uzturēt saikni un veicināt to darbinieku labsajūtu, kuri strādā attālināti. "Šobrīd aktīvi strādājam pie produkta tiešsaistes versijas pabeigšanas, ko plānojam laist klajā pēc mēneša – jūlijā. Esam panākuši vienošanos ar uzņēmumiem no Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas, kuri ir gatavi ieviest mūsu digitālo rīku savā cilvēkresursu vadīšanā. Cenšamies nodrošināt pilnvērtīgu produkta funkcionalitāti, lai radītu vērtību šo pirmo klientu darbinieku labsajūtas celšanai," teic Jēkabs Dambergs, "Teamshape" vadītājs.

"EIT Digital" partneris šajā programmā četrās valstīs – Baltijā un Ukrainā - ir jaunuzņēmumu akselerators "Startup Wise Guys". "Startup Wise Guys" tiešsaistes pirmsakselerācijas programmu vadītāja Aļona Beļinska stāsta, ka šajās valstīs saņemts 41 pieteikums, kas kvalificējās programmas noteikumiem, no kuriem atlasītas piecas komandas ar lielāko potenciālu. To vidū ir pa divām komandām no Igaunijas un Lietuvas un viena no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

PSPP programmā novembrī iegādāti vērtspapīri par 191,6 miljoniem eiro

Žanete Hāka, 12.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmu (PSPP), Latvijas Banka 2017. gada novembrī iegādājās Latvijas valsts un eiro zonas starptautisko organizāciju vērtspapīrus par 191.6 milj. eiro, liecina centrālās bankas dati.

Kopumā PSPP ietvaros Latvijas Banka iegādājusies vērtspapīrus par 6,602.9 milj. eiro, t.sk. 2015. gadā par 1,808.4 milj. eiro, bet 2016. gadā par 2,548.9 milj. eiro.

Latvijas valsts vērtspapīrus otrreizējā tirgū iegādājas Latvijas Banka un ECB.

Valsts sektora vērtspapīru iegādes programma tika uzsākta 2015. gada martā, īstenojot galveno Eirosistēmas - ECB un eiro zonas nacionālo centrālo banku – mērķi, t.i., uzturēt vidēja termiņa inflāciju tuvu, bet mazāk par 2% gadā. PAPP ietilpst četras sadaļas – PSPP, CSPP (Korporatīvā sektora vērtspapīru pirkšanas programma), CBPP3 (Nodrošināto obligāciju pirkšanas programma) un ABSPP (Ar aktīviem nodrošinātu vērtspapīru pirkšanas programma).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

auto disku izmērs ietekmē automašīnas veiktspēju? Mēģināsim to izskaidrot ar praktisku piemēru: riepu maiņa Fiat 500. Īpašnieks izvēlējās 185/55 R15 izmēru Pirelli Cinturato P1. Vispirms ir vērts veltīt dažus vārdus skaitļu nozīmei: pirmais – mūsu piemērā 185 – ir riepas platums, kas izteikts milimetros. Otrais – 55 – ir riepas sānu augstuma un platuma attiecība, kas izteikta procentos. Burts “R” norāda radiālo iekšējo konstrukciju, bet 15 ir diska diametrs, kas izteikts collās. Lai labāk izprastu riteņa izmēra ietekmi uz veiktspēju, mums ir precīzi jāaprēķina riteņa kopējais diametrs. Lai to izdarītu, var izmantot šādu formulu:

2x ((riepas platums x sānu malas augstums procentos)/100) + (loka diametrs mm)

Tātad, turpinot ar mūsu piemēru, vienkāršā matemātika ir:

2x((185x55)/100) + 381

Kur 381 mm ir vienkārša 15 collu pārvēršana metriskajā decimālajā sistēmā. Rezultāts būs 584,5 mm, kas ir precīzs mūsu riteņa kopējais diametrs.

Šim aprēķinam var izmantot arī internetā atrodamos riepu diametra kalkulatorus: https://www.riepas.lv/Vienkāršais-riepu-kalkulators

Tātad, atgriežoties pie jautājuma: kā šie mērījumi ietekmē mūsu automašīnu? Projektējot automašīnu, inženieri cieši sadarbojas ar riepu ražotājiem, lai precīzi noteiktu, kādus izmērus var uzstādīt konkrētajam transportlīdzeklim, un tādējādi pielāgotu transmisijas attiecību. Salīdzinājumam mēs varam teikt, ka kopējo riteņa diametru var uzskatīt par transmisijas galīgās samazināšanas pakāpes garumu. Palielinot kopējo riteņa diametru, palielināsies arī galīgais samazinājuma koeficients, un tam būtībā ir divas sekas: paātrinājuma potenciāls samazinās, bet var sasniegt lielāku maksimālo ātrumu. Protams, šīs izmaiņas ir tieši proporcionālas izmēra izmaiņām. Dažu milimetru atšķirības sekas var būt praktiski nenosakāmas, savukārt radikālākas izmaiņas var izraisīt daudz acīmredzamākas atšķirības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta 30. jūnija sēdē apstiprināti grozījumi noteikumos par valsts palīdzību dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai", būtiski pilnveidojot valsts palīdzības sniegšanu mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem un radot īpašus atbalsta mehānismus tieši daudzbērnu ģimenēm.

Kā zināms, mājokļu garantiju programmas ieviešanu kopš 2015. gada nodrošina Altum. "Mūsdienu dzīves prasībām atbilstoša mājokļa pieejamība ir viena no šī brīža valsts prioritātēm.

Šodien valdības apstiprinātie grozījumi mājokļu garantiju programmā atkal ir viens solis šī mērķa virzienā, kas būtiski pilnveido līdzšinējo atbalsta mehānismu – programma kļūs daudz pievilcīgāka daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kurās bērniņš vēl tiek gaidīts, vienlaikus tā sekmēs remigrācijas procesu, sniedzot iespēju saņemt atbalstu arī tautiešiem, kas nolēmuši atgriezties Latvijā.

Līdzšinējie programmas rezultāti apliecina tās nepieciešamību un efektivitāti – kopš programmas darbības sākuma atbalsts sniegts vairāk kā 14 000 ģimenēm, kurās kopā aug vairāk kā 18 000 bērni; programmā ieguldītie 25 miljoni eiro no valsts budžeta radījuši vairāk kā 900 miljonu eiro investīcijas Latvijas tautsaimniecībā," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs. Būtiski atgādināt, ka š.g. jūnija vidū, iepazīstinot ar OECD pētījuma rezultātiem par mājokļu pieejamību Latvijā, OECD ģenerālsekretārs Anhels Gurija (Angel Gurría) norādīja, ka mājokļu pieejamībai jābūt vienai no Latvijas valdības prioritātēm, jo Latvijā daudz cilvēku dzīvo novecojušos mājokļos un pārapdzīvotībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir pienākusi nedēļas nogale un Tu kopā ar ģimeni plāno doties nelielā izbraukumā. Līdzi ir sapakots viss nepieciešamais un jūs dodaties ceļā, taču pēc neilga brīža Tavai automašīnai parādās tehniska ķibele, un nākas apstāties ceļmalā. Automašīna ir pietiekami sarežģīts mehānisms, tāpēc pastāv daudz un dažādi tehniski traucējumi, kas negaidīti spēj izjaukt Tavus nedēļas nogales plānus. Lietotas automašīnas ir lielākajā riska grupā, taču tas var atgadīties arī ar pavisam jauniem auto. Šajā rakstā apskatīsim biežākās tehniskās problēmas, kas liks apstāties ceļā malā, un kā rīkoties, lai tas nenotiktu.

Caura riepa

Viens no visbiežāk sastopamajiem iemesliem izbojātam izbraukumam ir caura riepa. Problēma nav tik nopietna, ja līdzi vienmēr ņem rezerves riepu un to proti arī nomainīt. Iemesli caurai riepai var būt dažādi – asas šķembas uz ceļa, kā arī bedres, taču nereti problēma slēpjas kur citur. Pirms doties izbraukumā, noteikti pārbaudi riepu tehnisko stāvokli. Pirmkārt, pārliecinies, ka protektora dziļums atbilst normām. Pārlieku liels nodilums ātri vien var rezultēties plīsušā riepas gumijā. Ja riepas ir pārlieku vecas, arī tad to gumija kļūst neizturīga un var parādīties plīsumi. Un neaizmirsti arī par spiedienu riepās – to ir jāpielāgo atkarībā no tā, cik smagu kravu vai cik daudz pasažierus Tu vadāsi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Hjūstona, mums ir problēma! Centrālās bankas steidz palīgā

Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks, 09.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikumi saistībā ar koronavīrusa Covid-19 izplatību aktualizējuši jautājumu – kādi instrumenti ir ekonomikas politiku īstenotāju rokās, lai mazinātu graujošo ietekmi uz tautsaimniecību, uzņēmējiem un iedzīvotājiem, un kā tie tiek izmantoti?

Itin nemaz nepārsteidz, ka apstākļos, kad sākas krīze, visu skatieni tiek pavērsti divos virzienos – no budžeta politikas īstenotājiem (parlamenta, valdības, Finanšu ministrijas, Valsts ieņēmumu dienesta) tiek sagaidīti fiskāli stimuli, nodokļu brīvdienas, atbalsta pasākumi nodarbinātībai un darbu zaudējušajiem, bet monetārās politikas lēmēju (centrālo banku) un finanšu sektora (komercbanku) atbildība ir nepieļaut likviditātes krīzi, proti, lai tautsaimniecībā turpina ieplūst nauda, lai nauda ir pieejama (lasi – lēta) un likviditātes problēmas nepārvēršas maksātspējas un uzņēmumu bankrota problēmās.

Tātad, ko šajā situācijā var darīt un dara centrālā banka? Mēdz teikt, ka vislabāk centrālā banka strādā tad, ja par tās darbu nerunā. Proti, bezskaidrās naudas maksājumi notiek raiti; apgrozībā ir kvalitatīvas banknotes; tiek īstenota monetārā politika, kas atbilst tā brīža ekonomikas nepieciešamībām, utt. Ja centrālā banka – pēc būtības finanšu tirgus mugurkauls – funkcionē labi, tad ikdienā neaizdomājamies par tās darbības niansēm, arī to, kāds ir tās devums ekonomikai. Ja gadās kļūme, tad mūsdienās par to uzzina momentā. Tā tas notiek "miera laikos".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) turpinās paaugstināt likmes līdz inflācija atgriezīsies 2% līmenī, ECB publiskotajā paziņojumā pauž ECB prezidente Kristīne Lagarda.

Viņa norāda, ka procentu likmju paaugstināšana ir nozīmīgs solis ceļā uz zemāku inflāciju.

"Inflācija ir pārmērīgi augsta. Krievijas karadarbība Ukrainā izraisījusi enerģijas un lauksaimniecības produktu cenu kāpumu. Cenas pieaug arī ar pandēmiju saistītā materiālu, iekārtu un darbaspēka trūkuma dēļ. Tas kaitē cilvēkiem un uzņēmumiem visā eiro zonā, īpaši cilvēkiem ar zemiem ienākumiem," pauž Lagarda.

Pēc viņas minētā, inflāciju lielā mērā nosaka faktori, kurus centrālās bankas nespēj ietekmēt. Taču ir iespējams nodrošināt, lai šī inflācija nesaglabātos ilgtermiņā. "Tā varētu notikt, ja cenu kāpums izplatītos tautsaimniecībā un cilvēki sāktu rēķināties ar paaugstinātu inflāciju nākotnē. Tādā gadījumā veidotos cenu un darba samaksas spirāles, kas vēstures gaitā izraisījušas nekontrolējamas inflācijas norises," atzīmē Lagarda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

ASV un Eiropas dažādās cīņas ar inflāciju: kas kapitulēs pirmais?

Simona Striževska, Citadeles meitas uzņēmuma CBL Asset Management ekonomiste, 18.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jautājums kas patlaban bažīgus dara visus, sākot no pasaules vadošo Centrālo banku vadītajiem līdz patērētājiem – kad norims patēriņa cenu kāpums? Septembrī inflācijas cipari ASV un eirozonā kārtējo reizi izrādījās augstāki, nekā daudzi bija prognozējuši.

Ja ASV inflācijas dinamikā vismaz var saskatīt pirmās stabilizācijas pazīmes, eirozonas inflācija turpina “pārsist” rekordus. Rudens sakumā patēriņa cenas eirozonā palielinājās par 10 % gada griezumā, turklāt valstu līmenī cenu kāpumu patērētāji izjuta dažādi – cenas pieauga no 6.2 % Francijā līdz vairāk kā 20 % Baltijas valstīs.

Spēcīgāks nekā prognozēts patēriņa cenu kāpums lika arī Centrālajam bankām pēdējo mēnešu laikā pastiprināt pūles cīņā pret inflāciju. Pirms dažiem mēnešiem tika sagaidīts, ka Centrālo banku noteiktās procentu likmes nekāps augstāk par 1.5 – 2.0 % eirozonā un 3.5 % ASV. Spriežot pēc pēdējām finanšu tirgus indikācijām, bāzes procentu likmju augstāko līmeni eirozonā patlaban redz tuvāk 3 %, savukārt ASV 4.75 - 5.0 % diapazonā. Tas nozīmē, ka arī valdībām, uzņēmumiem un patērētājiem aizņemties kļūs vēl dārgāk, un sistēmisku negadījumu riski finanšu tirgos palielināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Kāda bija finanšu tirgus reakcija uz ECB lēmumu samazināt aktīvu iegādes programmu?

Žanete Hāka, 27.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas (ECB) padome 26. oktobra sanāksmē galvenās procentu likme saglabāja nemainīgas un paziņoja par izmaiņām aktīvu iegādes programmā (AIP). Lēmums par AIP apjomu samazināšanu no 1. janvāra atbilda tirgus dalībnieku gaidām, atgādina Latvijas Bankas eksperti.

Aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros veiktās iegādes ar pašreizējo apjomu 60 mljrd. eiro mēnesī turpināsies līdz 2017. gada decembra beigām. No 2018. gada janvāra paredzēts turpināt neto aktīvu iegādes ar apjomu 30 mljrd. eiro mēnesī līdz 2018. septembra beigām vai, ja nepieciešams, ilgāk, bet jebkurā gadījumā līdz brīdim, kad padome būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa korekcija atbilstoši tās inflācijas mērķim. Ja perspektīva kļūs mazāk labvēlīga vai finansēšanas nosacījumi nebūs atbilstoši turpmākai virzībai uz noturīgu inflācijas līmeņa korekciju, padome ir gatava palielināt programmas apjomu un/vai ilgumu.

Tāpat Eirosistēma atkārtoti investēs AIP ietvaros iegādāto vērtspapīru, kuriem pienācis dzēšanas termiņš, pamatsummas maksājumus ilgāku laiku pēc neto aktīvu iegāžu pārtraukšanas un jebkurā gadījumā tik ilgi, kamēr tas būs nepieciešams. Tas veicinās gan labvēlīgus likviditātes apstākļus, gan atbilstošu monetārās politikas nostāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Turpinās strīds par VID aprēķināto ēku iegādes vērtību un kapitāla pieauguma nodokli

LETA, 29.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvā apgabaltiesa piektdien no jauna sāks skatīt lietu par Valsts ieņēmuma dienesta (VID) pieteicējam noteikto kapitāla pieauguma nodokli nekustamā īpašuma pārdošanas gadījumā.

Iepriekš vēstīts, ka Augstākā tiesa 2020.gada 10.novembrī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu, un nododot to atkārtotai izskatīšanai.

Tiesā skaidroja, ka VID minēto kapitāla pieauguma nodokli aprēķināja tāpēc, ka, pārdodot nekustamo īpašumu, uz pieteicēju nebija attiecināmi izņēmumi no iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksāšanas pienākuma, tostarp gadījums, kad nekustamajam īpašumam ir jābūt nodokļa maksātāja īpašumā vismaz 60 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai, un nodokļa maksātājam ir jābūt deklarētam šajā īpašumā vismaz 12 mēnešus pēc kārtas minētajā 60 mēnešu periodā.

Attiecībā uz kapitāla pieauguma noteikšanu Senāts spriedumā vispārīgi piekrita VID, ka konkrētajā lietā ēku vērtības noteikšanai būtu piemērojama likuma "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" 11.9panta pirmā daļa, jo lietā ir pirkuma līgums un tajā ir norādīta ēku iegādes cena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālā banka (ECB) ceturtdienas sanāksmē paziņoja par izmaiņām aktīvu iegādes programmā.

Aktīvu iegādes programmas (AIP) ietvaros veiktās iegādes ar pašreizējo apjomu 60 miljardiem eiro mēnesī turpināsies līdz 2017. gada decembra beigām. No 2018. gada janvāra paredzēts turpināt neto aktīvu iegādes ar apjomu 30 miljardiem eiro mēnesī līdz 2018. septembra beigām vai, ja nepieciešams, ilgāk, bet jebkurā gadījumā līdz brīdim, kad padome būs pārliecinājusies, ka vērojama noturīga inflācijas līmeņa korekcija atbilstoši tās inflācijas mērķim. Ja perspektīva kļūs mazāk labvēlīga vai finansēšanas nosacījumi nebūs atbilstoši turpmākai virzībai uz noturīgu inflācijas līmeņa korekciju, ECB padome ir gatava palielināt programmas apjomu un/vai ilgumu, teikts tās paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Piešķir papildus 10 miljonus eiro lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes programmai

Zane Atlāce - Bistere, 22.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien, 22. maijā atbalstīja Zemkopības ministrijas ierosinājumu piešķirt papildus 10 miljonus eiro lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes programmai lauksaimnieciskajai ražošanai.

Šobrīd zemes iegādes programmai piešķirto līdzekļu apjoms ir sasniedzis 80 miljonus eiro, no kuriem 70 miljoni jau ir izmantoti.

Lauksaimnieki joprojām ļoti aktīvi izmanto zemes iegādes kreditēšanas programmas piedāvāto iespēju ar pazeminātiem aizdevuma procentiem iegādāties ražošanai lauksaimniecībā izmantojamo zemi.

Nepilnu sešu gadu laikā, kopš zemes kreditēšanas programma ir ieviesta, zemnieki, izmantojot programmas piedāvāto iespēju, lauksaimnieciskajai ražošanai ir iegādājušies vairāk nekā 33 tūkstošus ha lauksaimniecībā izmantojamās zemes (30.04.2018. dati). Šā gada 30. aprīlī bija apstiprināti 1398 aizdevumi par kopējo summu 68 miljoni eiro. Lauksaimniecības zemes iegādes valsts atbalsta programmu īsteno Altum.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtējot saasināto situāciju pārtikas sektorā un pieaugošās mazumtirdzniecības cenas, Konkurences padome (KP) 2023.gada pavasarī uzsāka tirgus uzraudzību olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes produktu tirgū.

Pētījums par piena produktu grupu neatklāj tirgotāju aizliegtas vienošanās par cenu vai Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likuma (NTPAL) pārkāpumus mazumtirgotāju un piegādātāju sadarbībā. Vienlaikus dažādu piena produktu (siera, skābā krējuma) ražošanas un tirdzniecības posmos cenu pārnesē konstatētas nepilnības - cenu izmaiņas notikušas novēloti vai neproporcionāli. Lai uzlabotu situāciju nozarē, KP sniedza priekšlikumus tostarp atbildīgajām nozares institūcijām.

Pētījums aptver laika periodu no 2021.gada janvāra līdz 2023.gada maijam. KP vērtēja piegādātāju un mazumtirgotāju sadarbību, kā arī vērtēja cenu izmaiņu korelāciju piegādes ķēdes posmos un mazumtirdzniecības cenu mainību. Kopā tika pieprasīti dati no 28 mazumtirgotājiem un 40 ražotājiem/piegādātājiem no Latvijas un ārpus Latvijas, piemēram, no Baltijas valstīm, Vācijas, Itālijas. Kopā izanalizēti vairāk nekā 100 000 pirmajā kārtā iegūtie dati un vairāk nekā 70 000 otrajā kārtā iegūtie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Centrālās bankas digitālās naudas divi veidi – kas labāk monetārajai politikai?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 14.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālā pasaule ap mums strauji attīstās. Vēl pavisam nesen tālruņus izmantojām tikai sarunām, bet finanšu pakalpojumus saņēmām bankās un pat ne internetbankās, un neiedomājāmies, ka var būt citādi.

Tehnoloģiju attīstība paver plašas iespējas finanšu pakalpojumu attīstībai, tai skaitā progress skar un skars arī naudu. Paveras plašas iespējas attīstīt naudas veidus, veicināt naudas apriti un ātrumu. Paveras iespējas arī veikt izmaiņas un uzlabojumus monetārajā politikā, padarīt efektīvāku monetārās politikas transmisijas mehānismu un, kas zina, nākamās krīzes atveseļošanai centrālās bankas jau varētu izmantot digitālo naudu jau pierastās aktīvu pirkšanas vietā. Šajā rakstā aplūkosim nākotnes iespējas, par kurām centrālās bankas jau ir sākušas domāt – tām ir interese, tās jau publicējušas pētnieciskus darbus un bijuši pirmie eksperimenti.

Centrālajai bankai ir jāiet kopā ar tehnoloģiju attīstību, lai nepiepildītos dažu vizionāru redzējums, ka centrālo banku pasivitātes rezultātā emitētā nauda pamazām izzudīs no apgrozības un cilvēku digitālajos maciņos paliks tikai privāto emitentu emitētās kriptovalūtas. Privātās naudas uzvara nozīmētu arī privātā sektora uzvaru pār valsti, bet atstāsim valsts un privātā sektora spēkošanos filozofiskākas ievirzes rakstiem. Kamēr pastāv centrālās bankas, tām būs jāseko līdzi un jāpielāgojas tehnoloģiju attīstībai. Līdzšinējās zinātnieku diskusijas ir izvirzījušas divus veidus, kā var tikt glabāta centrālās bankas digitālā nauda. Centrālās bankas digitālā nauda varētu tikt glabāta centrālajā bankā atvērtos kontos (angliski – account based) vai arī elektroniskajās ierīcēs (angliski – value based). Šie abi centrālās bankas digitālās naudas veidi var pastāvēt neatkarīgi no tā, kas ir digitālās naudas izplatītājs naudas gala īpašniekiem – centrālā banka vai bankas.

Komentāri

Pievienot komentāru