Finanses

68% iedzīvotāju 1000 latus iztērētu sen kārotam pirkumam

Žanete Hāka, 05.07.2013

Jaunākais izdevums

Ja Latvijas iedzīvotājiem šodien būtu brīvie līdzekļi 1000 latu apmērā, 68% par tiem iegādātos kādu sen kārotu pirkumu, liecina Swedbank veiktā aptauja.

Tas ir gandrīz divas reizes vairāk nekā 2009.gadā, kad naudu sen kārotu lietu iegādei būtu tērējuši tikai 36% iedzīvotāju. Nemainīgi starp populārākajiem brīvo līdzekļu izlietojuma mērķiem gan šogad, gan pirms četriem gadiem ir parādu atdošana, ko darītu 36% un esošo uzkrājumu veidu papildināšana – šādu atbildi snieguši 16%.

14% aptaujāto ieguldītu summu kādā no bankas piedāvātajiem uzkrājumu un ieguldījumu pakalpojumiem, bet 13% naudu iztērētu ikdienas tēriņiem.

Aptaujas dati rāda, ka šogad salīdzinājumā ar 2009.gadu ir pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kas visu vai daļu no brīvajiem līdzekļiem labprāt kādam uzdāvinātu – ziedotu labdarībai vai palīdzētu radiniekam – tādu cilvēku skaits pieaudzis par 7 procentpunktiem līdz 10%.

Savukārt 6% šo naudu glabātu mājās.

Sievietes biežāk nekā vīrieši (73% sieviešu pret 62% vīriešu) pakļautos kārdinājumam un par brīvajiem naudas līdzekļiem 1000 latu apmērā veiktu kādu sen kārotu pirkumu. Turpretī vīrieši biežāk nekā sievietes izvēlētos atdot parādu (39% vīriešu pret 32% sieviešu), izmantotu naudu ikdienas tēriņiem (18% vīriešu pret 9% sieviešu) vai arī ieguldītu to kādā no bankas piedāvātajiem uzkrājumu un ieguldījumu produktiem (17% vīriešu pret 12% sieviešu).

Brīvos līdzekļus sen kārotam pirkumam biežāk tērētu iedzīvotāji ar ienākumiem no 250 līdz 600 latiem, bet respondenti ar 150 līdz 250 latu ienākumiem daudz biežāk šos līdzekļus atvēlētu parādu apmaksai.

Respondenti ar ikmēneša ienākumiem virs 600 latiem mēnesī gandrīz divas reizes biežāk atvēlētu brīvos līdzekļus jau esošiem uzkrājumiem (31%) salīdzinājumā ar iedzīvotājiem ar vidēji augstiem ikmēneša ienākumiem (16%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Padomi iesācējiem par investīcijām akcijās

Zigurds Vaikulis, CBL Asset Management valdes loceklis un portfeļu pārvaldīšanas daļas vadītājs, 01.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tik daudz vilinājumu un iespēju sākt spēlēt finanšu tirgos nav bijis laikam nekad līdz šim. Ierastajos depozītos var nopelnīt apaļu nulli, un vienlaikus sociālajās platformās skaļi popularizētie veiksmes stāsti vilina ieguldīt akcijās.

“Kopš 2020. gada sākuma Tesla akciju cena ir desmitkāršojusies – no 85 ASV dolāriem par akciju līdz 850 dolāriem pašlaik.” Lasot šādu ziņu, ne vienam vien rodas jautājums – varbūt arī man nopirkt Teslas akcijas?

Pagājušajā gadā gan pasaules, gan vietējās biržās ievērojami pieaudzis transakciju skaits, un tas skaidrojams ar milzīgu skaitu mikro un mazo privāto spēlētāju ienākšanu tirgū. Pieplūdums bija galvenokārt akciju tirgū, kur cilvēki izmantoja arvien pieaugošo dažādu platformu piedāvājumus sākt ar vienu klikšķi, vienu eiro, bez komisijas maksas un tml. Līdz ar to akciju tirgū ienākuši miljoniem jaunu lietotāju. Populārie sociālie tīkli – Twitter, Facebook, TikTok – pārpludināti ar stāstiem par galvu reibinošām peļņām no spekulācijas atsevišķās akcijās un aicinājumiem pievienoties ballītei. Rodas sajūta, ka vajag tik sākt un nauda nāks griezdamās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Drīz tiks atklāta motosezona, taču liela daļa autobraucēju ar bažām gaida Brīvo vanagu uzlidojumu galvenokārt nekorektas motociklistu braukšanas kultūras dēļ.

Latvijas Motoklubu asociācijas valdes loceklis, motociklu būvētājs un braukšanas instruktors Uģis Spēlmanis atzīst, ka pēdējā laikā tā ir krietni vien uzlabojusies. Turklāt statistikas dati liecina, ka pērn no 148 bojā gājušajiem ceļu satiksmes dalībniekiem tikai trīs ir bijuši motociklisti, kas atspēko sabiedrības aizspriedumus. Motobraukšana ir dzīvesveids, taču arvien vairāk cilvēki motociklu uzskata par transporta līdzekli, tā nav tikai spēļmantiņa, kas domāta izklaidēm, teic U. Spēlmanis.

Fragments no intervijas, kas publicēta 8.marta laikrakstā Dienas Bizness:

Kurā vecumā pirmo reizi uzkāpāt uz motocikla? Kā sākās jūsu aizraušanās ar šo spēkratu?

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākajai daļai mājsaimniecību veiktie uzkrājumi nodrošinātu iztiku vien mēnesi

Žanete Hāka, 23.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo 12 mēnešu laikā uzkrājumu apjoms audzis trešdaļai Latvijas iedzīvotāju, tomēr vien 3% aptaujāto uzkrātā naudas summa palielinājusies būtiski, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā aptauja. Kopumā, lai gan lielākajai daļai mājsaimniecību ir izveidoti uzkrājumi, vairumā gadījumu tie ir nelieli un nodrošinātu iztiku ne ilgāk kā vienu mēnesi.

Saskaņā ar aptaujas datiem uzkrājumus veido 78% Latvijas iedzīvotāju. Liela daļa (42%) atzinuši, ka iekrātās naudas apjoms ļautu segt ikdienas izdevumus labākajā gadījumā vienu mēnesi. Ilgākam laika periodam, proti, aptuveni 3 mēnešiem, uzkrājumu pietiktu vien 16% aptaujāto. Tiesa, pozitīvi vērtējams fakts, ka piektajai daļai (20%) to būtu gana, lai iztiktu pusgadu vai pat ilgāk. Tajā pašā laikā teju tikpat lielai daļai Latvijas mājsaimniecību (22%) uzkrājumu nav vispār.

«Lai gan pēdējā gada laikā Latvijā piedzīvota ekonomiskā izaugsme un kopējais atalgojuma līmenis audzis, jāņem vērā arī cenu līmeņa pieaugums, kas atstājis ietekmi uz naudas faktisko vērtību. Pēc statistikas datiem redzams, ka pieaugums ienākumu pusē bijis straujāks par izmaksu kāpumu, nodrošinot mājsaimniecību kopējās pirktspējas palielināšanos. Samaksājot «inflācijas nodevas», iedzīvotāju atlikums maciņā ir pozitīvs – vairāk varam atļauties iztērēt un arīdzan atlicināt uzkrājumiem. Kamēr daļai Latvijas iedzīvotāju ikmēneša ienākumu līmenis ir zems un uzkrājumu veidošana gluži objektīvu iemeslu dēļ nav prioritāte, citiem joprojām nav izveidojies paradums uzkrāt – tā vietā brīvie līdzekļi tiek novirzīti dzīves vides labiekārtošanai, ceļošanai vai dažādu statusa lietu iegādei,» norāda Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Naudas uzkrājumu veidošana joprojām notiek pasīvi

Ģirts Kurmis - Bigbank Latvija vadītājs, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati rāda, ka 2017. gadā Latvijas mājsaimniecību kopējie uzkrājumi pieauguši par vairāk nekā miljardu eiro (t.i., noguldījumi Latvijas komercbankās, līdzekļi pensiju sistēmas 2. un 3. līmenī un finanšu instrumentos), sasniedzot 10.4 mljrd. eiro.

Lai arī kopējie dati iezīmē pozitīvu tendenci, tomēr uzkrājumu veidošanas kultūra Latvijā attīstās lēni. Lai būtu ko krāt vai noguldīt, ir jābūt brīviem naudas līdzekļiem, bet daļa Latvijas sabiedrības pašlaik dzīvo no algas līdz algai. Pēc pētījumu centra SKDS datiem, vērtējot iespēju atrast labu darbu Latvijā, pozitīvu atbildi sniedz tikai 9% respondentu, bet negatīvu - 50% pētījuma dalībnieku. Lai arī dati norāda, ka kaut kādu iemeslu dēļ cilvēki nav apmierināti ar darba iespējām Latvijā, kam par cēloni varētu būt arī nepietiekams atalgojums, ir jāatzīst, ka atalgojuma pieaugums vērojams visās nozarēs un 2018.gada 3. ceturksnī vidējā mēnešalga valstī pārsniedza 1000 eiro slieksni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iedzīvotāji uzskata, ka labākais veids uzkrājumam - skaidra nauda vai nekustamais īpašums

Žanete Hāka, 21.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd, pēc iedzīvotāju domām, labākais veids, kā investēt naudu, ir skaidra nauda vai nekustamā īpašuma iegāde, liecina pētījumu centra SKDS veiktā aptauja.

Centra vadītājs Kaktiņš uzsver, ka pamazām attieksme mainās un cilvēki atkal izvēlas nekustamo īpašumu ieguldījumu veikšanai.

Patlaban 21% mājsaimniecību ir noguldījumi kādā no Latvijas bankām un tikpat – skaidras naudas uzkrājumi eiro.

Tikai 14% ir uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas klienti, bet 13% - pensiju 3. līmenis, secināts aptaujā.

8% ir investējuši nekustamā īpasuma iegādē, bet 7% - savā bizneā. Tikai 5% iegādājušies vērtspapīrus vai 2% - investīciju zeltu vai citus dārgmetālus.

Tikai apmēram ceturtajam nav pieredze jebkādos naudas uzkrājumos.

Tomēr, kā liecina aptauja, 59% mājsaimniecības piekrīt, ka brīvie līdzekļi jāiegulda peļņas gūšanai, bet 26% uzskata, ka tas nav jādara.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta ar foto - Latvijas iedzīvotāji varēs aizdot naudu citām privātpersonām

Žanete Hāka, 21.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk arī Latvijā, izmantojot savstarpējo aizdevumu (peer-to-peer lending) platformu mintos.lv, iedzīvotāji savus brīvos līdzekļus varēs ieguldīt, investējot naudu privātpersonu aizdevumos, informē platformas pārstāvji.

Šādas platformas jau patlaban veiksmīgi strādā citās valstīs, piemēram, Igaunijā, Vācijā, Skandināvijā un citur.

Savstarpējo aizdevumu platformā pret nekustamā īpašuma ķīlu var saņemt aizdevumu, sākot no 8% likmes gadā ar atmaksas termiņu līdz 10 gadiem, savukārt investoriem ir iespēja ieguldīt daļu savu brīvo līdzekļu ar atdevi līdz 15% gadā. Minimālā summa, ko investors var ieguldīt, ir 10 eiro. Nekustamā īpašuma vērtēšanu veic Latio, bet visi līgumi tiek slēgti pie notāra.

Savstarpējo aizdevumu platformas mintos.lv izveidei ir piesaistīts viens miljons eiro. Lai pārraudzītu uzņēmuma darbu, ir izveidota profesionāla padome, kur darbojas advokātu, apdrošinātāju, investīciju kompāniju pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Tūrisma nozare Latvijā kā ekonomikas spogulis

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile, 20.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan tūrisma nozarei Latvijas tautsaimniecības ienākumu struktūrā nav salīdzinoši nozīmīga loma, tomēr tā veic sociālekonomiski svarīgu funkciju.

Tā nodrošina darbu ne vien klasiskajās ar tūrismu saistītajās vietās - viesnīcās, restorānos, pasažieru pārvadājumos, gidu pakalpojumu jomā u.tml., bet veicina ienākumu plūsmu valstī arī netieši, proti, nodrošinot ienākumus tūrisma nozarei piesaistītajām precēm un pakalpojumiem (piemēram, suvenīru tirdzniecība, dažādi izklaides pasākumi, medicīnas pakalpojumi, vides labiekārtošana u.c.).

Ierasts, ka biežāk vērtējam tūrismu, vadoties pēc šajā nozarē gūtajiem ienākumiem. Tomēr, kas notiek sētas otrā pusē? Proti, kāda ir Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumu tendence? Cik daudz tērējam ceļošanai? Un - vai ceļošanas aktivitātes varētu ko liecināt par Latvijas ekonomikas stāvokli? Par to šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Higiēnas preču rezerves atbilst vairāku mēnešu vidējam patēriņam

Ilze Žaime, 19.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzinot pirmās nepieciešamības higiēnas preču krājumus lielo tirgotāju un izplatītāju noliktavās, tirgotāji apliecinājuši, ka šo preču krājumi gan veikalos, gan noliktavās ir būtiski lielāki kā parasti, informē Ekonomikas ministrija.

Jau šobrīd šo preču krājumi atbilstot vairāku mēnešu vidējam Latvijas patēriņam, līdz ar to neesot pamata bažām, ka esošie satiksmes traucējumi Eiropā būtiski ietekmēs šo preču pieejamību Latvijas veikalos.

Ekonomikas ministrija pastāvīgā dialogā ar tirgotājiem saņēmusi informāciju, ka tirgotāji pat pirms šī uzdevuma saņemšanas ir izveidojuši pirmās nepieciešamības preču krājumus ar rezervi.

Pastiprināti Ekonomikas ministrija uzrauga situāciju tirgū attiecībā uz higiēnas preču - ziepju, mitro salvešu, autiņbiksīšu, zobu pastu, zobu birstu, papīra dvieļu, tualetes papīra un higiēnas preču sievietēm - pietiekamību. Vienlaikus komersanti ir informēti, ka tiklīdz kāda no precēm (jebkurām) sasniedz zemu līmeni, nekavējoši tiek iesniegta informācija Ekonomikas ministrijai, lai sniegtu maksimālo atbalstu un veicinātu preču pietiekamību valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Iedzīvotāji piesardzīgi pret brīvo līdzekļu ieguldīšanu

Žanete Hāka, 11.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

34% Latvijas iedzīvotāju pilnībā piekrīt – ja mājsaimniecībai ir brīvi finanšu līdzekļi, tad tos būtu vēlams ieguldīt peļņas gūšanai, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) aptauja, kas veikta sadarbībā ar pētījumu centru SKDS.

Svārstīgāki jeb drīzāk piekrīt šādam viedoklim, nekā nepiekrīt, ir 40% iedzīvotāju.

Savukārt noraidoši par ieguldīšanas iespējām izsakās 17% Latvijas iedzīvotāju, bet 8% ir grūti formulēt savu nostāju šajā jautājumā.

Atbildot uz jautājumu par svarīgākajiem nosacījumiem lēmuma pieņemšanai par savu ieguldījumu, aptaujātie varēja sniegt ne vairāk kā divas atbildes, un iedzīvotāju izvēlētie svarīgākie nosacījumi ir šādi: drošība un pārliecība, ka ieguldītie līdzekļi netiks zaudēti ir būtiskākais nosacījums, tā uzskata 70% aptaujāto, nākamais svarīgākais nosacījums ir droša peļņa ilgtermiņā, pat ja tā ir neliela, jo šādu uzskatu pauž 51% respondentu, savukārt 13% svarīga ir garantēta peļņa tūlīt, pat ja tā ir neliela.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finansiālo zināšanu rādītāji uzlabojas; daudzu mājsaimniecību smago stāvokli tas gan uzreiz nerisina

Kaut arī izpratne par finanšu instrumentiem Latvijas iedzīvotāju vidū augusi vien par dažiem procentiem, kopējā attieksme un sajūta ir krietni uzlabojusies. Līdz ar ekonomiskās situācijas stabilizēšanos pieaug uzkrājumi, uzlabojas kredītu un noguldījumu attiecība, tomēr vēl arvien puse klientu finanšu institūcijas uzlūko ar neuzticību un aizdomām. Sektora optimismu vairo Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības stratēģijas 2014‒2020 plāna pirmā gada mērķu izpilde.

Jaunākā FKTK un SKDS aptauja par Latvijas iedzīvotāju attieksmi pret mūžizglītību finanšu jomā rāda, ka cilvēki ir labprātīgi – 91% atzīst, ka finanšu prasmes ir regulāri jāpilnveido, kamēr vien 14% šādā nolūkā ir vērsušies pie finanšu ekspertiem un 6% apmeklējuši seminārus, bet 20% nav darījuši neko. 41% vēl arvien priekšroku dod tuvinieku konsultācijām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

80,2% iedzīvotāju uzskata, ka galvenajam finansiālā atbalsta sniedzējam vecumdienās jābūt valstij

Žanete Hāka, 22.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šī gada 1.janvāra Latvijas likumdošanā noteiktais pensijas vecums ir 62 gadi un 9 mēneši, tomēr dažkārt seniori turpina darbu arī pensijas vecumā. 86,3% iedzīvotāju uzskata, ka biežākais iemesls pensionēšanās atlikšanai ir nepietiekams pensijas uzkrājums, liecina pēc DNB bankas pasūtījuma īstenotās aptaujas dati.

Vienlaikus tikai 15,8% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka pensijas uzkrājuma veidošana ir ne tikai valsts, bet arī individuāla atbildība.

80,2% aptaujāto pauž pārliecinošu viedokli, ka galvenajam finansiālā atbalsta sniedzējam vecumdienās jābūt valstij. Valsts lomu pensiju kapitāla veidošanā kā būtiskāku saredz sievietes (87,1%, vīrieši – 72,6%), savukārt viedokli, ka katram pašam jāuzņemas atbildība par savu finansiālo drošību, vīrieši pauduši divas reizes biežāk nekā sievietes – attiecīgi katrs piektais vīrietis un katra desmitā sieviete. Itin neliela daļa – 2% norādījuši, ka galvenās rūpes par seniora finansiālo drošību vecumā jāuzņemas pensionāru bērniem un mazbērniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Cilpa ap kriptovalūtu savelkas

Andris Deniņš, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors, 21.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pandēmijas radītie ceļošanas un pulcēšanās ierobežojumi daudzām mājsaimniecībām ir radījusi papildus brīvos naudas līdzekļus, tāpēc aktualizējas jautājums par izdevīgākajiem un drošākajiem veidiem, kā tos uzkrāt?

Iespējas ir dažādas - no skaidras naudas uzkrājumiem mājoklī un beidzot ar investīcijām kriptovalūtās, kas pēdējos gados piedzīvojušas strauju attīstību. Būtiski gan ņemt vērā, ka viena no pasaules lielākajām ekonomikām – Ķīna – īsteno aktīvu vēršanos pret kriptovalūtām, kā rezultātā "Bitcoin" vērtība aizpagājušajā nedēļā kritās par 30%, sarūkot līdz 30 000 dolāriem. Ķīna savelk cilpu ap kriptovalūtu, tāpēc drošākais risinājums būtu raudzīties tradicionālāku noguldījumu virzienā, piemēram, termiņnoguldījumu.

Kriptovalūtu drošības riski

Lai gan Finanšu un kapitāla tirgus komisijas redzeslokā vairākkārt nonākuši darījumi, kuros personas, iespējams, veic krāpšanu ar kriptovalūtām, ieguldītājus uzrunājot ar reklāmām internetā vai pa telefonu, piedāvājot iegādāties dažādas kriptovalūtas, daļa cilvēku joprojām aktīvi interesējas par iespējām veikt investīcijas kriptovalūtās. Tās ienāk arī tradicionālajā finanšu sistēmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Hipotekāro kredītu pirmstermiņa dzēšana Euribor likmju dēļ nav izteikta

LETA, 03.02.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban nav novērojama izteikta hipotekāro kredītu pirmstermiņa dzēšana augsto "Euribor" likmju dēļ, atzina aptaujāto komercbanku pārstāvji.

"Swedbank" pārstāvji informēja, ka pagājušā gada beigās bija vērojama lielāka klientu piesardzība pēc jauniem hipotekārajiem kredītiem, kam noteikti viens no iemesliem bijusi nogaidošā attieksme "Euribor" dēļ. Tomēr bankā atzīst, ka katru gadu ir vērojams intereses samazinājums tieši gada beigās un parasti tas atjaunojas pēc gadu mijas. Līdzīgas tendences vērojamas arī šī gada janvārī, jo interese nedaudz jau sāk atjaunoties.

Savukārt hipotekāro kredītu pirmstermiņa dzēšana nav tik izteikta, jo vidējā aizņēmuma summa pārsniedz 70 000 eiro, skaidro "Swedbank" pārstāvji. Lai dzēstu hipotekārās saistības, privātpersonai jābūt gana lieliem uzkrājumiem, kurus novirzīt šādam mērķim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

2024. gada tendence – atgriežas krāšanas ieradums

Elza Rudzīte, SEB bankas Privātpersonu segmenta vadītāja, 12.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan 2022. gan 2023. gadi daudziem pagāja rūpēs par strauji pieaugušo rēķinu nomaksu un ikdienas tēriņu segšanu. Pieredzējām to, cik nozīmīgi ir daļu ienākumu novirzīt uzkrājuma veidošanai, kas palīdz kompensēt neparedzētu situāciju un krīžu radīto ienākumu kritumu un (vai) izdevumu pieaugumu.

2023. gadā piedzīvojām arī strauju procentu likmju kāpumu, – svarīgi saprast, ka likmes pieauga ne tikai aizņēmumiem, bet arī noguldījumiem, ko ziņu virsrakstos pamatīgi aizēnoja kredītmaksājumu pieaugums. Tomēr, cilvēki pagaidām visai kūtri izmanto iespēju ar saviem brīvajiem līdzekļiem nopelnīt papildus, noguldot naudu termiņnoguldījumā, krājkontā vai ieguldot to finanšu tirgū. Taču ir pamats cerēt, ka par vienu no 2024. gada tendencēm kļūs krāšanas ieraduma atgriešanās un nostiprināšanās.

Uzkrājumi kompensē inflāciju

Iedzīvotāju uzkrātā nauda ir galvenais resurss, kas palīdz kompensēt iepriekšējo divu gadu augsto inflāciju. SEB veiktā aptauja liecina, ka 28% iedzīvotāju ir sākuši tērēt savus uzkrājumus, un šie tēriņi ir saistīti gan ar inflāciju, gan ar iedzīvotāju vēlmi ieguldīt naudu. Dažkārt rezerves tiek izmantotas, lai ātrāk atmaksātu saistības. Pamatā uzkrājumu tērētāji ir gados jauni cilvēki (18-35 gadi), kuri ir krājuši salīdzinoši īsāku laika periodu un mazāks bijis starta kapitāls. Satraucoši ir tas, ka vairāk nekā piektdaļa cilvēku nekādus uzkrājumus neveic, bet 15% cilvēku uzkrājumu pietiktu ne vairāk kā vienam mēnesim. Aptuveni trešdaļai iedzīvotāju uzkrājuma līmenis ļautu kompensēt izdevumus trīs mēnešus un vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Noguldījumus bankā par drošāko uzkrāšanas veidu uzskata tikai katrs septītais iedzīvotājs

Db.lv, 14.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji par drošāko naudas uzkrāšanas veidu joprojām uzskata līdzekļu glabāšanu skaidrā naudā, bet bankām šim nolūkam naudu uztic tikai katrs septītais. Tāds secinājums izriet no pētījumu aģentūras "Norstat" veiktās aptaujas.

Lai arī vairākums strādājošo darba algu saņem bankas kontā, banku par pienācīgu vietu naudas uzkrāšanai uzskata vien 14% no visiem aptaujātajiem. Visnoraidošākie pret kredītiestādēm ir zemāko algu saņēmēji. Minimālās algas pelnītāju vidū bankām uzticas mazāk par desmito daļu respondentu, savukārt no darbiniekiem ar 1000 – 1500 eiro algu uzkrājumus bankā par drošāko uzkrājumu veidu uzskata ap 22% aptaujāto. Katram piektajam respondentam sirds ir mierīga, ja brīvie līdzekļi atrodas pie paša skaidras naudas formā, un 19% par drošāko ieguldījumu uzskata zeltu.

Aptauja atklāj, ka kopumā cilvēki īpaši neuzticas noguldījumiem bankā. Aicināti novērtēt savu uzticību bankām piecu ballu skalā, lielākā daļa jeb 38% izvēlējās atzīmi 3. Bankām pilnībā uzticas vien 6% respondentu, 27% izvēlējās atzīmi 4, 16% savu uzticības līmeni novērtēja ar 2 ballēm un nemaz neuzticas 12%. Interesanti, ka visaugstāk bankas vērtē pensijas vecuma cilvēki, bet tām vismazāk uzticas tieši gados jaunie, vecumā līdz 29 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl grūti paredzēt, cik ilgu laiku prasīs ekonomikas atveseļošanās pēc pandēmijas, bet ir skaidrs, ka mūsu ikdienā ienāk dažādi paradumi, kas, visticamāk, saglabāsies arī turpmāk.

Vienā mirklī viss notiek tiešsaistē – mācības, ārstu konsultācijas, komunikācija ar kolēģiem un biznesa partneriem. Finanšu tehnoloģiju kompānijas "Twino", riska kapitāla fonda "Expansion Capital" un "Dienas Biznesa" organizētajā diskusijā "FinTech talks by "Twino". Tech revolution: Covid-19" "Twino" grupas dibinātājs Armands Broks pauž pārliecību, ka turpmāk daudz kas mainīsies. Šis brīdis parāda, ka ir iespējams strādāt attālināti, un viņš paredz, ka būs cilvēki, kuri izmantos iespēju strādāt ārpus pilsētas, būt tuvāk dabai un iegūt lielāku līdzsvaru starp privāto un darba dzīvi, notiks aizplūšana no pilsētām.

"Agrāk vajadzēja ieplānot tikšanos, lai apspriestu nopietnus jautājumus, bet tagad attālināta saziņa ir parādījusi savu potenciālu, var ieplānot zvanu, nevis pielāgoties lidojumu laikiem. Šis ieradums varētu palikt arī turpmāk. Daudz kas no šī brīža paradumiem saglabāsies, piemēram, attālināta pārtikas iegāde," teic A. Broks. Arī eņģeļinvestors un riska kapitāla fonda "Change Ventures" partneris Jānis Krūms spriež, ka cilvēki sapratīs, ka ne vienmēr ir liela nozīme speciāli lidot uz vienu tikšanos klātienē, jo šobrīd attālinātā komunikācija ir pierādījusi savu spēku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc Igaunijā akcijas pērk biežāk nekā Latvijā?

Kārlis Purgailis, CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs, 10.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti liecina, ka Latvijā tikai 7 % investē akciju tirgos, kamēr Igaunijā to dara divreiz vairāk – 16 %. Kādi ir galvenie iemesli iedzīvotāju kūtrumam, un kas ir palīdzējis kāpināt interesi par ieguldījumiem Igaunijā?

Latvijas mājsaimniecību finanšu aktīvi visbiežāk glabājas norēķinu kontos. Tikai pēdējā laikā, kāpjot likmēm, aktivizējušies iedzīvotāji, kuri izmanto termiņdepozītu piedāvātās iespējas. Pie mums joprojām ir salīdzinoši maza interese par finanšu produktiem, kas piesaistīti finanšu tirgiem, kā piemēram, ieguldījumu fondiem, uzkrājošajai dzīvības apdrošināšanai, pensiju 3. līmenim, ieguldījumiem uzņēmumu akcijās un obligācijās vai valsts krājobligācijās. Kamēr Latvijā tikai aptuveni 14 % no kopējiem mājsaimniecību finanšu aktīviem ir ieguldīti šajos finanšu instrumentos, Igaunijā šis skaitlis ir aptuveni 20 %, bet Rietumeiropā brīvos līdzekļus iegulda krietni vairāk. Pat šķietami konservatīvajā Vācijā finanšu tirgū tiek ieguldīti ap 40 % no kopējiem privātpersonu finanšu līdzekļiem, kamēr Zviedrijā pat 70 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lielākie skaidras naudas uzkrājumi starp deputātiem: Elksniņam un Zariņam

Elīna Pankovska, 01.07.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī kopš 2010.gada būtiski samazinājies deklarētās skaidrās naudas apjoms Saeimas deputātu kabatās, un vairāki deputāti samazinājuši savus skaidras naudas uzkrājumus arī pagājušajā gadā, tomēr kopējā summa pērn pieaugusi, liecina Delnas apkopotā informācija par 11.Saeimas deputātu finansēm un mantisko stāvokli par gadu.

Delna arī atzīmē, lai arī pagājušajā gadā deputātiem bija jāieskaita skaidra nauda bankas kontā, šogad tas vairs nav jādara, tāpēc valstij šobrīd neesot pārbaudītas informācijas par to, vai skaidras naudas deklarētājiem šī nauda patiešām ir. Parasti lieli skaidras naudas uzkrājumi tiek uzskatīti par korupcijas risku.

Pagājušajā gadā skaidrās naudas uzkrājumi deputātu deklarācijās pieauguši līdz 251,45 tūkst. Ls, kas ir par 31,07 tūkst. Ls vairāk nekā iepriekšējā gadā. 2010.gadā 11.Saeimas deputātu skaidras naudas kopējais uzkrājums bijis 344,26 tūkst. Ls, bet 2011.gadā šie uzkrājumi samazinājušies līdz 220,37 tūkst. Ls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo desmit gadu laikā būtiski palielinājusies Latvijas iedzīvotāju pārliecība par uzkrājumu nepieciešamību – šobrīd jau 69% iedzīvotāju uzskata, ka ir svarīgi veidot uzkrājumus nebaltai dienai, kamēr 2011. gadā šādu viedokli pauda vien 55 %.

Tajā pašā laikā ceturtdaļai jeb 26 % Latvijas iedzīvotāju nav vispār nekādu finanšu rezervju, liecina "Swedbank" Finanšu Institūta veiktā aptauja.

Galvenais šķērslis, kāpēc daļa iedzīvotāju neveic uzkrājumus, likumsakarīgi, ir nepietiekami ienākumi, ko kā galveno iemeslu norādījuši 75 % aptaujāto, kuriem nav nekādu finanšu rezervju. Vienlaikus katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs atzinis, ka drīzāk dod priekšroku naudas tērēšanai, bet vēl tikpat lielai daļai grūtības sastāda ilgtermiņa plānošana un gaidīšana, līdz no nelielajām atlicinātajām summām laika gaitā izveidosies ievērojams uzkrājums.

Neatkarīgi no ienākumu apmēra lielākā daļa (67 %) aptaujāto sliecas piekrist apgalvojumam, ka vismaz 10 % no ienākumiem tērēt varētu prātīgāk. Kā rāda veiktās aptaujas dati, šobrīd Latvijā sasniegts vēsturiski augstākais uzkrājumu veidotāju īpatsvars sabiedrībā un lielākajai daļai – 74 % iedzīvotāju – ir izveidotas finanšu rezerves.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Dolāra vājums aizkavējies ilgāk par prognozēto

Žanete Hāka, 13.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā dolārs sasniedza 52,5 santīmu robežu, un izskatās, ka dolāra vājums tirgū aizkavējies ilgāk par dažu analītiķu prognozēto, norāda SEB bankas eksperti.

Viens no dolāra vājuma iemesliem ir nepārliecinošie darba tirgus dati un ASV centrālās bankas klusēšana par kvantitatīvās mīkstināšanas programmas termiņiem.

Interesantākas lietas valūtu tirgū notiek Austrālijā un Japānā, kur dolāra vērtību krietni pasvārstīja gan Ķīnas ekonomikas dati (Austrālijas lielākais eksporta tirgus), gan vāji Japānas IKP dati. Otrdien tirgus dalībnieki ar nepacietību gaida ASV mazumtirgotāju jūlija datus, uzsver eksperti.

Eiro cena pagājušajā nedēļā sasniedza 1,34 dolāru atzīmi, bet šonedēļ eiro jau cīnās par noturēšanos virs 1,33 dolāriem. Eiro augstā vērtība saistīta ar cerībām uz ekonomikas izaugsmi eiro zonā un nenoteiktību ASV kvantitatīvās mīkstināšanas programmu beigu jautājumā, skaidro SEB bankas analītiķi. Trešdien tiks publicēti vairāki būtiski ekonomikas dati – Francijas, Vācijas, eiro zonas IKP dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis ir pēdējais gads, kad AS Swedbank finansēs grantu programmu ATSPĒRIENS. Rīgas dome ar Swedbank izveidoja grantu programmu ATSPĒRIENS 2009. gadā, un līdz šim atbalstītas 139 uzņēmējdarbības idejas, piešķirot kopējo līdzfinansējumu vairāk nekā 1 150 000 eiro apmērā.

Swedbank mediju attiecību vadītāja Kristīne Jakubovska biznesa portālam db.lv atklāja, ka iemesls šādam lēmumam ir Swedbank atbalsta programmas prioritāšu maiņa. Ja līdz šim brīvie līdzekļi tika piešķirti uzņēmējdarbības veicināšanai, tad šobrīd banka par savu atbalsta programmas prioritāti ir noteikusi izglītības veicināšanu un skolu programmas atbalstu.

Savukārt, Rīgas domes Pilsētas attīstības departements skaidro, ka grantu programma ATSPĒRIENS noteikti turpinās savu darbību arī pēc šīs projektu kārtas. Par to, kas pārņems finansēšanas procesu nākamajās kārtās, tiks paziņots vēlāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Signet Bank jau četrus gadus intensīvi nodarbojas ar alternatīva finansējuma piesaistīšanas risinājumu attīstīšanu, izmantojot obligāciju un akciju emisijas, ko piedāvā kapitāla tirgus.

Visa 2023. gada garumā Dienas Bizness sadarbībā ar Signet Bank stāstīs Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstus, attīstot ilgtspējīgu uzņēmējdarbību un veicinot Latvijas ekonomikas attīstību.

“Mēs gribam veicināt Latvijas uzņēmumu straujāku izaugsmi un pieeju plašākām finansējuma iespējām. Kapitāla tirgus nodrošina iespējas gan uzņēmējiem straujāk audzēt savu biznesa vērtību, gan investoriem gūt lielāku atdevi no sava kapitāla,” uzsākot sarunu ar Dienas Biznesu, saka Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons.

Signet Bank nav ļoti pazīstama tirgū. Vai varat pastāstīt, ar ko banka atšķiras no citām Latvijā strādājošām bankām?

Droši vien galvenā atšķirība ir mūsu fokuss nevis uz tradicionālajiem bankas produktiem, bet uz individuālu risinājumu meklēšanu katram klientam. Mūsu fokuss ir uzņēmējs. Daudziem no tiem ir nepieciešams finansējums savu plānu attīstībai – un mēs spējam piedāvāt ne tikai klasiskus bankas kredītus, bet arī alternatīvus finansējuma veidus – akciju un obligāciju emisijas, privāto akcionāru piesaistīšanu, mezanīna finansējumu vai riska kapitāla piesaistīšanu. Citiem uzņēmējiem ir brīvs kapitāls, ko tie vēlas investēt, lai gūtu ienākumus, – šeit mēs piedāvājam gan investīcijas starptautiskajos kapitāla tirgos, gan arī dalību vietējo uzņēmumu finansēšanas produktos – pamatā obligāciju un akciju emisijās. Mēs savedam kopā uzņēmējus, kam ir nepieciešams finansējums, ar uzņēmējiem, kuriem ir brīvs investējamais kapitāls. Un darām to efektīvi, rūpīgi strukturējot darījumus un pārvaldot riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ārvalstu pūļa finansējuma platformas aizvien vairāk izmanto arī Latvijas uzņēmēji

Didzis Meļķis, 21.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pūļa finansējums (PF) ir iespēja īpašās interneta vietnēs piesaistīt līdzekļus no konkrētiem atbalstītājiem kādam daudzsološam produktam vai pakalpojumam, kas dažādu iemeslu dēļ nekvalificējas kā banku un riska kapitāla fondu uzmanības vērts. Žurnāls Forbes lēš, ka pērn PF tirgus globāli sasniedza 5,1 miljarda ASV dolāru apmēru. Šovasar arī Eiropas Komisija pievērsusi uzmanību PF legālā ietvara radīšanai ES. Jūnijā izveidota ieinteresēto pušu ekspertu grupa European Crowdfunding Stakeholders Forum, kas palīdzēs izstrādāt attiecīgu regulējumu.

Ne viegla nauda

Latviešu uzņēmēji tikmēr jau izmanto ASV PF platformas, starp kurām populārākā ir Kick- starter. Infogr.am dibinātājs un vadītājs Uldis Leiterts DB vērtē, ka cita starpā tas «ir ideāls veids, kā pierādīt, ka produkts, kuru radi, kādam patiesi ir vajadzīgs». Attiecīgā biznesa projekta attīstības gaitā, kad finanšu piesaiste nonāk jau līdz riska kapitāla līmenim, līdz ar to «atkrīt virkne jautājumu par produkta piemērotību tirgum». Šķietami vieglā un demokrātiskā kapitāla iegūšana nenozīmē, ka tā ir viegla nauda, DB komentē cits PF savā biznesa praksē pārbaudījis uzņēmējs, Nifty Drives izpilddirektors Ernests Jenavs. Nifty 2012. gadā Kickstarter platformā ieguva 384 tūkstošus dolāru, kas tolaik bija viena no veiksmīgākajām kampaņām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Eksperts: Kas ir produktivitāte, ko tā ataino un ko – noklusē?

Žanete Hāka, 07.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Produktivitāte ir viens no centrālajiem ekonomikas pamatpīlāriem, uzsver SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis.

Ir teiciens - produktivitātei īstermiņā ir maza nozīme, bet ilgtermiņā tā ir vienīgā lieta, kam ir nozīme. Valstij ir svarīgi celt produktivitāti, jo tad, izmantojot esošos ražošanas faktorus, rodas iespēja iegūt lielāku IKP. Tādejādi atbrīvojas resursi, kas var paaugstināt iedzīvotāju dzīves līmeni. Tādejādi augsta produktivitāte un augoša labklājība ir cieši saistīta. Tas, ko saprot ar valsts produktivitāti, ir darbaspēka produktivitāte, proti, saražotais uz vienu darbaspēka vienību. Darba ražīgumu var iedalīt faktoros, kas mēra cilvēkkapitāla attīstību (kompetence un prasmes), produktīvā kapitāla apjomu, kā arī kopējo faktoru produktivitāti, kas mēra tehnoloģisko progresu, ko tieši izmērīt nav iespējams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rīgas namu bijušā šefa krimināllietu nodod Rīgas pilsētas Centra rajona tiesai

Dienas Bizness, 14.11.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada novembrī Rīgas tiesas apgabala prokuratūras prokurore Rīgas pilsētas Centra rajona tiesai nodevusi krimināllietu, kurā apsūdzēts bijušais Rīgas nami valdes priekšsēdētājs Kārlis Kavacs.

Pret Kavacu izvirzītas apsūdzības par to, ka viņš, būdams valsts amatpersona, izdarīja tīšas darbības, kas pārsniedz valsts amatpersonai ar likumu un uzliktu uzdevumu piešķirto tiesību un pilnvaru robežas, ar šīm darbībām radot būtisku kaitējumu valsts varai, pārvaldības kārtībai un ar likumu aizsargātām personas tiesībām un interesēm, izraisot smagas sekas. Bez tam, šai personai apsūdzība celta arī par dokumentu viltošanu, viltotu dokumentu apzinātu izsniegšanu un izmantošanu.

Saskaņā ar lēmumu par krimināllietas nodošanu tiesai, apsūdzētās personas 2011. gada maijā SIA Rīgas nami vārdā noslēgtais līgums ar SIA Zeus atzīts kā faktiski noslēgts aizdevuma līgums, kas neatbilstoši patiesajai darījuma būtībai noformēts kā pakalpojuma līgums par valūtas kursa vadību un finanšu līdzekļu konvertāciju. Tādā veidā apsūdzētais pārsniedzis savas pilnvaras, jo atbilstoši SIA Rīgas nami statūtiem un saskaņā ar likumu «Par valsts un pašvaldību finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanu» apsūdzētajam nebija tiesību SIA Rīgas nami vārdā izsniegt jebkāda veida aizdevumus. Tā kā SIA Zeus savas saistības atbilstoši līguma nosacījumiem neizpildīja, SIA Rīgas nami nodarīts mantisks zaudējums lielā - 1,263 miljonu latu - apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru