Naudas uzkrājumu veidošana joprojām notiek pasīvi 

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati rāda, ka 2017. gadā Latvijas mājsaimniecību kopējie uzkrājumi pieauguši par vairāk nekā miljardu eiro (t.i., noguldījumi Latvijas komercbankās, līdzekļi pensiju sistēmas 2. un 3. līmenī un finanšu instrumentos), sasniedzot 10.4 mljrd. eiro.

Ģirts Kurmis - Bigbank Latvija vadītājs, 2018. gada 02. oktobris plkst. 8:40

Foto: SWNS.com

Lai arī kopējie dati iezīmē pozitīvu tendenci, tomēr uzkrājumu veidošanas kultūra Latvijā attīstās lēni. Lai būtu ko krāt vai noguldīt, ir jābūt brīviem naudas līdzekļiem, bet daļa Latvijas sabiedrības pašlaik dzīvo no algas līdz algai. Pēc pētījumu centra SKDS datiem, vērtējot iespēju atrast labu darbu Latvijā, pozitīvu atbildi sniedz tikai 9% respondentu, bet negatīvu - 50% pētījuma dalībnieku. Lai arī dati norāda, ka kaut kādu iemeslu dēļ cilvēki nav apmierināti ar darba iespējām Latvijā, kam par cēloni varētu būt arī nepietiekams atalgojums, ir jāatzīst, ka atalgojuma pieaugums vērojams visās nozarēs un 2018.gada 3. ceturksnī vidējā mēnešalga valstī pārsniedza 1000 eiro slieksni.

Lai būtu ko krāt vai noguldīt, ir jābūt brīviem naudas līdzekļiem, bet daļa Latvijas sabiedrības pašlaik dzīvo no algas līdz algai.

Bankas Bigbank Latvija apkopotie dati liecina, ka iekrājumus nogulda vairāk cilvēku vecuma grupā no 66 līdz 75 gadiem, kas dzīvo Rīgā vai Rīgas reģionā, un vidējā noguldījuma summa klientu vidū ir ap 25 000 eiro. Jaunie cilvēki, tā dēvētā Z-paaudze, kas dzimusi pēc 2000. gada, vēl neaizdomājas par savām vecumdienām un dzīvo šodienai. Protams, daļai jauniešu nav pieejami brīvie naudas līdzekļi, ko atlikt, kur nu vēl uzkrāt. Tāpat jāpiezīmē, ka gados jauniem cilvēkiem šodienas patērētāju sabiedrībā ir daudz vairāk vēlmju un vajadzību. Dzīves pieredzējuši cilvēki vairāk aizdomājas par to, kā mierīgāk un ērtāk pavadīt savas vecumdienas, tāpēc arī vairāk domā par savu finansiālo stabilitāti un veido uzkrājumus. Protams, krāšanas ieradumi ir atkarīgi no vairākiem faktoriem - vai cilvēks ir gatavs savu vēlamo lietu iegādi atlikt uz kādu laiku, līdz tiks iekrāti visi nepieciešamie naudas līdzekļi, vai viņa vēlme ir kāroto iegūt tagad un tūlīt, kaut arī nav pieejami nepieciešamie līdzekļi. Ja ikmēneša ienākumu aprēķins ļauj izdarīt secinājumu, ka, paņemot kredītu, to arī būs iespējams regulāri atmaksāt, tad tas ir viens no risinājumiem, lai vēlamo lietu iegādātos.

Vai arī otrs risinājums - ja jau izdodas katru mēnesi atvēlēt naudu kredīta atmaksai, tad to var arī nolikt krāšanai. Naudas līdzekļu krāšana noteikti ir saistīta ar to, ka no kaut kā jāatsakās un savas vēlmes jāierobežo, jo pretējā gadījumā uzkrāt un noguldīt nekad neizdosies.

Pērc avīzi elektroniski DB HUB vietnē:

https://www.dbhub.lv/raksti/laikraksts-dienas-bizness-2018gada-2oktobra-numurs

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2018. gada 30. jūlijs plkst. 8:01

Tūkstošiem cilvēku svētdien sapulcējušies uz demonstrāciju Maskavas centrā, lai protestētu...

2018. gada 27. aprīlis plkst. 6:41

Jau vairākus gadus absolūts līderis topā pēc atalgojuma apmēra ir nacionālās lidsabiedrības airBaltic...

2018. gada 26. aprīlis plkst. 15:23

Ekonomiskās izaugsmes un pieaugošā darbaspēka pieprasījuma rezultātā atalgojuma līmenis Latvijā...

2018. gada 01. marts plkst. 13:03

2017. gadā mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 926...

2018. gada 09. janvāris plkst. 10:54

2018. gadā tiks aizsākta valsts pārvaldes reforma, kuras rezultātā tajā saruks nodarbināto...

Nepalaid garām

Šodien Ventspilī tika prezentēta jaunā koncertzāle «Latvija»....

Biznesa portāls Db.lv bija liecinieks situācijai, kad kāda sieviete SIA «Ilgezeem» tirdzniecības...

Jaunlaicenē ražotās cementēto koka ēveļskaidu plātnes tiek realizētas ne tikai Eiropā, bet...

Asociācija LANĪDA turpina publicēt ikmēneša nekustamā īpašuma tirgus cenu indikatoru....

Jau 22.sezonu Saulkrastos strādā Velosipēdu muzejs, kas ļauj ielūkoties Latvijas velosipēdu ražošanas...

No šīs sadaļas
2018. gada 28. septembris plkst. 16:56

Augustā iekšzemes kredītu atlikums palielinājās par 0,7%, mazliet pieaugot gan nefinanšu sabiedrību,...

2018. gada 28. septembris plkst. 8:17

No pieciem tūkstošiem bistro izveidei līdz miljonam jaunas tehnoloģiju ražotnes attīstīšanai...

2018. gada 27. septembris plkst. 17:36

Esošajā situācijā, manuprāt, skaidri izgaismojas problēmas sakne, kas ir kopuzņēmuma Rail Baltica...

2018. gada 26. septembris plkst. 8:33

Laikā, kad mūsu valsts ekonomika turpina attīstīties, arvien lielāks kļūst pieprasījums pēc...

2018. gada 25. septembris plkst. 10:40

Saeimas vēlēšanas strauji tuvojas un pavisam drīz mēs visi dosimies pie vēlēšanu...

2018. gada 21. septembris plkst. 8:09

Kādā anekdotē pasniedzējs jautā studentiem: Kas vispirms ir nepieciešams, lai nodibinātu uzņēmumu?...

2018. gada 20. septembris plkst. 9:07

Finanšu tehnoloģiju uzņēmumi un to straujā izaugsme pēdējā laikā ir «karsts» un...

2018. gada 19. septembris plkst. 8:16

«Ja vien toreiz es būtu zinājis, ka ir tāda iespēja...» Ar šādu,...

2018. gada 18. septembris plkst. 8:54

AS Grindeks ir viens no visveiksmīgāk strādājošajiem biržā kotētajiem Latvijas uzņēmumiem,...

2018. gada 17. septembris plkst. 12:08

Raugoties uz notiekošo Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā,...