Eksperti

Naudas uzkrājumu veidošana joprojām notiek pasīvi

Ģirts Kurmis - Bigbank Latvija vadītājs, 02.10.2018

Jaunākais izdevums

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apkopotie dati rāda, ka 2017. gadā Latvijas mājsaimniecību kopējie uzkrājumi pieauguši par vairāk nekā miljardu eiro (t.i., noguldījumi Latvijas komercbankās, līdzekļi pensiju sistēmas 2. un 3. līmenī un finanšu instrumentos), sasniedzot 10.4 mljrd. eiro.

Lai arī kopējie dati iezīmē pozitīvu tendenci, tomēr uzkrājumu veidošanas kultūra Latvijā attīstās lēni. Lai būtu ko krāt vai noguldīt, ir jābūt brīviem naudas līdzekļiem, bet daļa Latvijas sabiedrības pašlaik dzīvo no algas līdz algai. Pēc pētījumu centra SKDS datiem, vērtējot iespēju atrast labu darbu Latvijā, pozitīvu atbildi sniedz tikai 9% respondentu, bet negatīvu - 50% pētījuma dalībnieku. Lai arī dati norāda, ka kaut kādu iemeslu dēļ cilvēki nav apmierināti ar darba iespējām Latvijā, kam par cēloni varētu būt arī nepietiekams atalgojums, ir jāatzīst, ka atalgojuma pieaugums vērojams visās nozarēs un 2018.gada 3. ceturksnī vidējā mēnešalga valstī pārsniedza 1000 eiro slieksni.

Lai būtu ko krāt vai noguldīt, ir jābūt brīviem naudas līdzekļiem, bet daļa Latvijas sabiedrības pašlaik dzīvo no algas līdz algai.

Bankas Bigbank Latvija apkopotie dati liecina, ka iekrājumus nogulda vairāk cilvēku vecuma grupā no 66 līdz 75 gadiem, kas dzīvo Rīgā vai Rīgas reģionā, un vidējā noguldījuma summa klientu vidū ir ap 25 000 eiro. Jaunie cilvēki, tā dēvētā Z-paaudze, kas dzimusi pēc 2000. gada, vēl neaizdomājas par savām vecumdienām un dzīvo šodienai. Protams, daļai jauniešu nav pieejami brīvie naudas līdzekļi, ko atlikt, kur nu vēl uzkrāt. Tāpat jāpiezīmē, ka gados jauniem cilvēkiem šodienas patērētāju sabiedrībā ir daudz vairāk vēlmju un vajadzību. Dzīves pieredzējuši cilvēki vairāk aizdomājas par to, kā mierīgāk un ērtāk pavadīt savas vecumdienas, tāpēc arī vairāk domā par savu finansiālo stabilitāti un veido uzkrājumus. Protams, krāšanas ieradumi ir atkarīgi no vairākiem faktoriem - vai cilvēks ir gatavs savu vēlamo lietu iegādi atlikt uz kādu laiku, līdz tiks iekrāti visi nepieciešamie naudas līdzekļi, vai viņa vēlme ir kāroto iegūt tagad un tūlīt, kaut arī nav pieejami nepieciešamie līdzekļi. Ja ikmēneša ienākumu aprēķins ļauj izdarīt secinājumu, ka, paņemot kredītu, to arī būs iespējams regulāri atmaksāt, tad tas ir viens no risinājumiem, lai vēlamo lietu iegādātos.

Vai arī otrs risinājums - ja jau izdodas katru mēnesi atvēlēt naudu kredīta atmaksai, tad to var arī nolikt krāšanai. Naudas līdzekļu krāšana noteikti ir saistīta ar to, ka no kaut kā jāatsakās un savas vēlmes jāierobežo, jo pretējā gadījumā uzkrāt un noguldīt nekad neizdosies.

Pērc avīzi elektroniski DB HUB vietnē:

https://www.dbhub.lv/raksti/laikraksts-dienas-bizness-2018gada-2oktobra-numurs

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Katram sava Latvija un formula tās apceļošanai

Linda Zalāne, 04.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Katram ir sava Latvija. Viens gūst enerģiju, esot tuvāk dabai, cits – iepazīstot mūsu valstī esošās baznīcas, pilis, mazo pilsētu arhitektūru.

Svarīgākā ir vēlme izzināt un meklēt līdz šim neiepazīto. DB uzrunāja vairākus uzņēmējus, un katram no tiem bija sava formula Latvijas apceļošanai.

Jūras vilināti

Finalmente piedzīvojumu vadītāja Baiba Ābelniece ir pārliecināta, ka Latvijas dabas lielā vērtība ir jūras krasts. Šogad izveidots maršruts Jūrtaka, kas palīdz plānot pārgājienu gar visu Latvijas piekrasti. Jūrtakas mājaslapā var iepazīties ar ieteikumiem un uzzināt, kur labāk iet gar pašu jūras krastu un kur plānot maršrutu pa kāpām, šajās vietās arī izveidota marķēta distance (norādes uz kokiem). Interesanti, ka, vidēji dienā veicot 15–20 km, visu Latvijas jūras piekrasti var noiet 30 dienās. Jūras vilināta tikusi arī reputācijas vadības kompānijas Lejiņa un Šleiers vadītāja Dagnija Lejiņa, kura Latviju apceļo, dodoties pārgājienos, visbiežāk – gar jūru, tos mēro gan viena, gan kopā ar draugiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Bigbank Latvijas filiāles peļņa sasniegusi rekordaugstu līmeni

Žanete Hāka, 26.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bigbank Latvijas filiāles neto peļņa 2019.gada otrajā ceturksnī sasniedza 3,9 miljonus eiro, kas ir augstākais rādītājs uzņēmuma vēsturē, informē bankas pārstāvji.

Bigbank grupas kopējais apgrozījums palielinājās par 4%, salīdzinot ar 2018. gada beigām, un sasniedza 547,2 miljonus eiro, bet pašu kapitāls palielinājās par 6%, līdz 128,6 miljoniem eiro, kas nozīmē, ka Bigbank kapitalizācijas līmenis ir augsts.

«Otrajā ceturksnī Bigbank grupas līmenī sākām vairāk koncentrēties uz uzņēmumiem paredzēto produktu un pakalpojumu attīstību, un izveidojām korporatīvo banku atzaru, par kura vadītāju kļuva Ingo Poders. Mēs arī ieviesām maza apmēra aizdevumus uzņēmumiem Igaunijā un Nest bankas informācijas sistēmu Latvijā, kas ļauj uzlabot klientu pieredzi aizvien vairāk valstīs. Tagad Nest pilnā apjomā darbojas visās Bigbank pārstāvētajās valstīs, izņemot Igauniju, kur tā tiks ieviesta pavisam drīz,» ar paveikto iepazīstina Bigbank vadītājs Martins Lants.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Specializētā kredītu banka "Bigbank Latvijā" aizvadījusi veiksmīgu 2019.gadu, uzstādot jaunus rekordus izsniegto kredītu un peļņas apjomā.

Turklāt bankai izdevies ievērojami paaugstināt darbības efektivitāti, vidēji uz katru darbinieku nopelnot par 20% vairāk naudas nekā gadu iepriekš.

Pagājušajā gadā "Bigbank Latvijā" izsniedza lielāko kredītu kopsummu kompānijas vēsturē - 57,789 miljonus eiro. Turklāt ienākumu nenesošo aktīvu (NPL) portfeli līdz gada beigām bija izdevies samazināt līdz 5,6%, kas ir par 42% mazāk nekā 2017. gada nogalē. Pirms diviem gadiem ienākumus nenesa 9,6% no visiem aizdevumiem.

Sekmīgi īstenojot attīstības stratēģiju, paaugstinot darba efektivitāti un pārdomāti saimniekojot, Bigbank 2019. gadā pat augošu darbaspēka izmaksu un inflācijas apstākļos izdevies sasniegt jaunu peļņas rekordu. Gada laikā Latvijā nopelnīti 11,470 miljoni eiro, kas ir par 4,69 miljoniem eiro jeb 70% vairāk nekā pirms diviem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas izaugsme, algu pieaugums un izmaiņas likumdošanā ir galvenie faktori, kas šogad sekmēs pieprasījumu pēc patēriņa aizdevumiem, uzskata Bigbank Latvija vadītājs Ģirts Kurmis.

Viens no pamata iemesliem pieprasījuma pieaugumam ir kopējā ekonomikas izaugsme, kas 2018. gadā ir uzrādījusi lielāko pieaugumu Eiropas savienībā 4,8% apmērā. Turklāt par ekonomikas izaugsmi liecina arī fakts, ka valsts budžets nodokļos un nodevās ieņem vairāk kā iztērē un 2019.gada janvārī konsolidētā budžeta pārpalikums bija 173 miljoni eiro. Tas viss veicina iedzīvotāju spēju un vēlmi vairāk aizņemties, tādējādi uzlabojot savus dzīves apstākļus.

«Vidējā bruto alga valstī šobrīd ir 1004 eiro, pirms trīs gadiem tā bija 818 eiro – algas ir lielākas un cilvēki jūtas drošāki, domājot par savas dzīves kvalitātes uzlabošanu, arī izmantojot patēriņa aizdevumu. Bet kopumā redzam, ka vairākās nozarēs uzņēmēji iznāk no pelēkās zonas un darbiniekiem sāk maksāt algas oficiāli. Tā kā bankas var kreditēt, tikai ņemot vērā pierādāmos ienākumus, tad tas ir otrais iemesls, kāpēc patēriņa kreditēšanas apjoms pieaug,» saka Kurmis. Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka lielākais algas pieaugums pēdējā gada laikā ir bijis ēdināšanas un citu pakalpojumu jomās, ēdināšanas, lauksaimniecības, mežsaimniecības, transporta nozarēs – pat par 9-12%. Ja salīdzina, piemēram, ar finanšu sektoru, kas ir kontrolēta sfēra, šeit algu pieaugums 3,6% ir 2 – 4 reizes mazāks nekā augstākminētajās nozarēs, kurās vēsturiski ir pastāvējušas aplokšņu algas, kuras tagad tiek pakāpeniski izskaustas, kā rezultātā vidējā alga nozarē aug straujāk nekā sfērās, kurās aplokšņu algas nepastāv .

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Noguldījumus bankā par drošāko uzkrāšanas veidu uzskata tikai katrs septītais iedzīvotājs

Db.lv, 14.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iedzīvotāji par drošāko naudas uzkrāšanas veidu joprojām uzskata līdzekļu glabāšanu skaidrā naudā, bet bankām šim nolūkam naudu uztic tikai katrs septītais. Tāds secinājums izriet no pētījumu aģentūras "Norstat" veiktās aptaujas.

Lai arī vairākums strādājošo darba algu saņem bankas kontā, banku par pienācīgu vietu naudas uzkrāšanai uzskata vien 14% no visiem aptaujātajiem. Visnoraidošākie pret kredītiestādēm ir zemāko algu saņēmēji. Minimālās algas pelnītāju vidū bankām uzticas mazāk par desmito daļu respondentu, savukārt no darbiniekiem ar 1000 – 1500 eiro algu uzkrājumus bankā par drošāko uzkrājumu veidu uzskata ap 22% aptaujāto. Katram piektajam respondentam sirds ir mierīga, ja brīvie līdzekļi atrodas pie paša skaidras naudas formā, un 19% par drošāko ieguldījumu uzskata zeltu.

Aptauja atklāj, ka kopumā cilvēki īpaši neuzticas noguldījumiem bankā. Aicināti novērtēt savu uzticību bankām piecu ballu skalā, lielākā daļa jeb 38% izvēlējās atzīmi 3. Bankām pilnībā uzticas vien 6% respondentu, 27% izvēlējās atzīmi 4, 16% savu uzticības līmeni novērtēja ar 2 ballēm un nemaz neuzticas 12%. Interesanti, ka visaugstāk bankas vērtē pensijas vecuma cilvēki, bet tām vismazāk uzticas tieši gados jaunie, vecumā līdz 29 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas finanšu sektora konkurētspēja iedragāta

Žanete Hāka, 23.05.2019

Vērtējot konkrēti Latvijas finanšu tirgu, pēdējo pāris gadu laikā ir notikušas dramatiskas izmaiņas, un tas ir iegriezies tādā kā pārmaiņu virpulī, kas šobrīd negrasās apstāties, esošo situāciju raksturo Bigbank Latvija vadītājs Ģirts Kurmis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu sektors patlaban atrodas pārmaiņu virpulī, turklāt aizvien stingrākas prasības tirgū izjūt ne tikai bankas, bet arī nebanku aizdevēji un finanšu tehnoloģiju uzņēmumi.

Turklāt gan vietējie likumdošanas grozījumi, gan reputācijas pasliktināšanās starptautisko partneru acīs ir pasliktinājuši arī Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, sadārdzinot pieejamos finanšu resursus un bremzējot straujāku attīstību, Dienas Biznesa un AS Bigbank rīkotajā finanšu sektora forumā Konkurētspējīga valsts finanšu politika globālajā tirgū atzina eksperti.

Citāds sektors

Finanšu nozare šobrīd vairs nav tāda kā pirms desmit gadiem - to mainījusi gan krīze, kas rosinājusi izmaiņas arī regulējumā, gan digitalizācijas vilnis, turklāt vērojamas arī citas tendences, kas būtiski mainīs nozari nākotnē, ilgākā laika periodā – finanšu tehnoloģiju izplatīšanās, lielo tehnoloģiju kompāniju ienākšana nozarē, kā arī nozares loma pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku, sacīja Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos, kurš atbild arī par finanšu tirgu stabilitāti, finanšu pakalpojumiem un kapitāla tirgus savienību, – Valdis Dombrovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Bigbank aizdevis 2,25 miljonus eiro Hepsor projektam Strēlnieku ielā

Zane Atlāce - Bistere, 07.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bigbank Latvijas filiāle noslēgusi līdz šim vērienīgāko nekustamā īpašuma finansēšanas darījumu, izsniedzot nekustamā īpašuma attīstītājam Hepsor 2,25 miljonus eiro aizdevumu, informē uzņēmumā.

Rīgas klusajā centrā, Strēlnieku ielā 4b topošajā ēkā būs pieejami 50 dzīvokļi ar gala apdari un četras biroju telpas ar kopējo platību 1662 kvadrātmetru. Sešstāvu celtne aizņems 965 kvadrātmetru teritoriju Dzirnavu, Strēlnieku un Emiļa Melngaiļa ielu krustojumā. Projektu plānots pabeigt 2020.gada maijā, un tā kopējās izmaksas būs ap 4,2 miljoniem eiro.

«Ar šo darījumu Bigbank apliecina nopietnos nodomus aktīvi līdzdarboties Latvijas nekustamā īpašuma nozares izaugsmes veicināšanā. Gada sākumā sagatavojām piedāvājumu uzņēmumiem, kas paredz iespēju aizņemties līdz pat 3,5 miljoniem eiro uz termiņu līdz 24 mēnešiem nekustamā īpašuma projektu attīstīšanā, un šobrīd strādājam ar vairākiem interesentiem. Darījumam ar Hepsor drīzumā sekos vairāki citi nozīmīgi projekti, kā rezultātā Rīgā un citās Latvijas pilsētās būs aizvien vairāk estētisku, pārdomātu un dzīvošanai patīkamu dzīvojamo māju un modernām prasībām atbilstošu biroju kompleksu,» sola Bigbank Latvijas filiāles vadītājs Ģirts Kurmis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Intervija: Saskata potenciālu īpašumu attīstītāju finansēšanā

Žanete Hāka, 17.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban aizvien 70% Latvijas iedzīvotāju dzīvo padomju laikā celtajos daudzdzīvokļu namos, kas pakāpeniski ir jāaizstāj ar jaunu dzīvojamo fondu, tādēļ BigBank pievērsusies nekustamo īpašumu projektu attīstītāju finansēšanai, lai veicinātu straujāku jaunu mājokļu pieejamību, intervijā stāsta Bigbank Latvija vadītājs Ģirts Kurmis.

Banka jauno pakalpojumu - nekustamo īpašumu projektu finansēšanu - sākusi piedāvāt nesen. Kas vēl paveikts šā gada sākumā?

Šogad pirmajā ceturksnī bankas izsniegto patēriņa kredītu apjoms palielinājies par 21%, salīdzinot ar 2018.gada pirmo ceturksni. Esam aktīvi strādājuši un veikuši izmaiņas produktos, kā rezultātā šobrīd mūsu piedāvātās procentu likmes esam pilnībā pielīdzinājuši universālo banku patēriņu kredītu likmēm, un tas atspoguļojas arī izaugsmē. Šajā pusgadā esam sākuši darbu arī pie jaunas bankas IT sistēmas ieviešanas, kas prasa daudz resursu, taču labā ziņa, ka 1.jūlijā tā sāks darbu, un varam solīt, ka tā uzlabos klientu apkalpošanas ātrumu, ērtības un pakalpojumu klāstu, kā arī virzīs mūs pretī mūsu vīzijas sasniegšanai - kļūt par ieteiktāko digitālo finansēšanas pakalpojumu sniedzēju Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēkšņā dīkstāve daudzos uzņēmumos, kas mēneša laikā Latvijā novedusi pie vairāk nekā piecu tūkstošu darbinieku atlaišanas un ienākumu samazināšanās tūkstošiem citu strādājošo, atgādinājusi par nepieciešamību uzkrāt līdzekļus nebaltām dienām.

Tā dēvētais "drošības spilvens" ir pārbaudīts veids, kā pārciest gan valsts mēroga un globālas ekonomiskās krīzes, gan īslaicīgu ienākumu sarukumu personīgu iemeslu dēļ.

Bankas lielākoties piedāvā trīs noguldījuma veidus – beztermiņa, krājnoguldījumu un termiņnoguldījumu. Beztermiņa jeb pieprasījuma noguldījums un krājnoguldījums būtībā ir naudas uzkrāšana savā kontā un tie paredz, ka līdzekļus var izņemt jebkurā laikā. Kredītiestāde apzinās, ka naudai ir jābūt pieejamai, tādēļ piedāvā nelielas procentu likmes.

Ienesīgākais noguldījuma veids ir termiņnoguldījums, kas sniedz iespēju paša izvēlētu summu nodot kredītiestādes rīcībā uz vēlamo laika periodu. Perioda beigās noguldītājs gan saņem atpakaļ savu naudu, gan nopelnītos procentus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Kredīta ņēmēji Latvijā tikpat kā nesalīdzina pieejamos piedāvājumus tirgū

Db.lv, 07.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa kredītu cilvēki biežāk izmanto, lai veiktu mājas remontu (28%), iegādātos auto (25%) vai elektronikas preces (18%), liecina digitālās bankas Bigbank veiktais pētījums.

Patēriņa kredīta ņēmēji biežāk ir vīrieši (52%) vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem. Kā svarīgākie kritēriji, lai izvēlētos aizdevēju, tiek minēta laba procentu likme, uz ko norāda 59% respondentu, 45% uzskata, ka tā ir samērīga un 42% ir svarīgs viegls kredīta izsniegšanas process.

Pētījumā secināts, ka kredīta ņēmēji Latvijā tikpat kā nesalīdzina pieejamos piedāvājumus tirgū un lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz ātru un virspusīgu salīdzinājumu veikšanu starp bankām un nebanku sektoru.

Pārsvarā jaunieši aktīvāk izmanto interneta sniegtās iespējas un veic ātru kredītu salīdzināšanu. Citi paļaujas uz to, ka pastāvīgi izmantotās bankas pakalpojums būs visizdevīgākais un tādējādi neizvēlas sev izdevīgāko piedāvājumu. Ne vienmēr banka, kurā ir piesaistīta maksājumu karte vai cits pakalpojums, nodrošinās arī citiem piedāvājumiem izdevīgākos nosacījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pamatbankas piedāvātie aizdevuma nosacījumi apmierina vien 27% klientu

Db.lv, 21.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatbankas piedāvātos aizdevuma nosacījumus par apmierinošiem un pieņemamiem uzskata mazāk nekā trešdaļa Latvijas iedzīvotāju. Visi pārējie meklē izdevīgākus piedāvājumus, ievācot informāciju internetā, skatoties reklāmas vai sarunās ar citiem cilvēkiem, liecina pētījumu aģentūras "Norstat" veiktās aptaujas rezultāti.

Savai pamata bankai, kurā tiek ieskaitīta alga vai citi galvenie ienākumi, nekritiski uzticas tikai 27% iedzīvotāju, un lielākoties tie ir gados vecāki cilvēki. Vecuma grupā virs 60 gadiem tā rīkojas 37% respondentu, bet ar katru nākamo vecuma grupu uzticība samazinās. 18-29 gadīgo auditorijā bankas piedāvājumu bez papildu izpētes veikšanas pieņem vien 19% iedzīvotāju. Interesanti, ka vislojālākie savai bankai ir rīdzinieki, kur piedāvājumu par pieņemamu uzskata 32% aptaujāto, kamēr mazpilsētās tas apmierina 26% iedzīvotāju, bet lauku rajonos – vien 19%.

Izvēloties aizdevēju, visvairāk aptaujāto informāciju meklē internetā, apmeklējot aizdevēju vietnes un salīdzinot nosacījumus. Tā rīkojas 41% respondentu. Vēl 9% cenšas apzināt potenciālo naudas devēju, pētot reklāmas un 7% ieklausās draugu, kolēģu vai paziņu ieteikumos. Vēl 9% rīkojas aktīvi, paši dodoties uz aizdevēju klientu apkalpošanas centriem un cenšoties sarunāt izdevīgākus nosacījumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

No jaunuzņemtām kredītsaistībām varēs atteikties bez maksas

DB, 02.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtas situācijas apstākļos Latvijas iedzīvotājiem būs iespēja divu mēnešu laikā atteikties no jaunuzņemtām kredītsaistībām, nemaksājot soda naudu vai procentu maksājumus, informē specializētā kredītu banka "Bigbank".

Piedāvājums stājas spēkā aprīlī un tas paredz, ka iedzīvotāji var ņemt patēriņa kredītu vai aizņēmumu auto iegādei kā līdz šim. Vienīgi tagad klientam tiek piešķirta elastīgāka atmaksāšanas kārtība.

Ja kredītņēmējs 60 dienu laikā saprot, ka kredīts vairs nav nepieciešams vai ilgtermiņā naudas atmaksa būs problemātiska, piecu dienu laikā pēc lēmuma paziņošanas bankai, jāatgriež tikai aizņemtā pamatsumma. Nebūs jāmaksā ne procentu maksājumi, ne soda nauda. Kredīta atdošanas iemesli var būt dažādi. Sākot ar ieplānotā mājokļa remonta atlikšanu, jo nav pieejami meistari, un beidzot ar ienākumu samazināšanos darba apjoma sarukuma vai pat atlaišanas dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bigbank aizdevumu portfelis 2018. gada pirmajos trijos ceturkšņos ir palielinājies par 11,9 % jeb 44,1 miljonu eiro, informē bankas pārstāvji. No tiem 19,2 miljonus eiro veido pieaugums 3. ceturksnī.

Bankas tīrā peļņa 3. ceturksnī bija 4,6 miljoni eiro. Šā gada pirmajos deviņos mēnešos tā ir palielinājusies līdz 15 miljoniem eiro. Salīdzinājumā ar 2,2 miljoniem eiro tai pašā pagājušā gada periodā pieaugums veido 17,5 %. Bigbank bilances kopsumma ir palielinājusies līdz 512,2 miljoniem eiro, ceturkšņa laikā pieaugot par 46 miljoniem eiro jeb 9,9 %.

Pārliecinošie finanšu rezultāti pirmām kārtām ir saistīti ar sekmīgu operatīvo aizdevumu portfeļa izaugsmi un neefektīvā portfeļa samazinājumu. Tas nozīmē, ka kopējais aizdevumu portfelis ir kvalitatīvāks un bankas darbības rezultāti kopumā ir labāki, skaidro AS Bigbank valdes priekšsēdētājs Svens Raba.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajos sešos mēnešos BigBank aizdevumu apjoms sasniedza 140,7 miljonus eiro, no kuriem 77,9 miljoni eiro tika izsniegti 2. ceturksnī, informē bankas pārstāvji.

Grupas neto peļņa pirmajā pusgadā bija 10,4 miljoni eiro, no kuriem 5,2 miljoni bija 2. ceturkšņa peļņa.

«Pirmajā pusgadā mēs turpinājām īstenot mūsu stratēģiju, un viens no mūsu mērķiem bija palielināt strādājošo kredītportfeli, » paskaidroja Bigbank grupas valdes priekšsēdētājs Svens Raba. «Bankas peļņas norma galvenokārt pieaugusi, pateicoties tam, ka mēs koncentrējamies uz klientiem ar zemu kredītrisku, kas ne tikai ļāvis mums palielināt izsniegto kredītu apjomu, bet arī samazināt kredītu zaudējumus. Tā rezultātā aizdevumu procentu likmes pakāpeniski ir samazinājušās. Pašlaik mūsu uzmanības centrā ir aizdevumu izsniegšana ar aizvien zemākām procentu likmēm klientiem, kuri vēlas un spēj tos atmaksāt paredzētajā termiņā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bigbank sākusi piedāvāt Latvijā jaunu kredīta veidu, kura mērķis ir rosināt sabiedrību vairāk domāt par zaļās enerģijas izmantošanas priekšrocībām.

Izmantojot jauno pakalpojumu, būs iespējams iegādāties elektromobili, elektro velosipēdu, elektro skūteri vai uzstādīt saules paneļus un kolektorus. Bigbank apņēmusies lauzt stereotipus par to, ka Latvijā ir pārāk auksts un pārāk maz saules, tāpēc saules baterijas uzstādīt ir nerentabli: «lielākā daļa saules paneļu vislabāk darbojas tieši aukstā un saulainā vidē un to vadītspēja palielinās aukstas temperatūras apstākļos». Piemērs esot Vācija, kurā saules gaisma ir uz pusi mazāk nekā saulainajos ASV štatos, bet tā ir viena no veiksmīgākajām saules enerģijas izmantošanas vietām pasaulē.

Prognozēts, ka šāda veida kredītu vairāk izmantos jaunās mājsaimniecības, jo pēdējos 3-4 gados Lietuvā, Igaunijā un arī Latvijā ir kļuvusi populāra saules enerģijas izmantošana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) konstatējis Bigbank, kuras valdes priekšsēdētājs ir Svens Raba, Latvijas filiāles īstenotu profesionālajai rūpībai neatbilstošu komercpraksi. Jāatzīmē, ka Bigbank Latvijas filiāle ir apņēmusies pārkāpumus. Pagājušā gada beigās BigBank Latvijas filiāle bija mazākā banka Latvijā, liecina Latvijas Komercbanku asociācijas dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reirs: Nevienai ES valstij nav bijuši tādi pārmetumi kā Latvijai, tādēļ arī reformas ir tik striktas

Žanete Hāka, 21.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā veiktie finanšu nozares pasākumi ir tik strikti, jo mūsu valstij pārmetums ir par sistēmisku naudas atmazgāšanas organizēšanu, nevienai citai Eiropas Savienības valstij tādu pārmetumu nav, Dienas Biznesa un AS Bigbank rīkotajā finanšu sektora forumā «Konkurētspējīga valsts finanšu politika globālajā tirgū,» sacīja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Tas nozīmē, ka mūsu finanšu sistēmas pārstāvji piedalījušies ne tikai pārskaitot šo naudu, bet līdzekļu iepludināšanas sistēmā. Nevienai valstij tādu pārmetumu nav, tādēļ tas ir jārisina,» viņš sacīja.«Partneri, salīdzinot Latvijas banku sektoru, mēdz pieminēt Šveici vai Luksemburgu. Taču, ikvienam iedzīvotājam, ienākot kādā no šīm bankām ar koferīti ar 5 miljoniem un lūgumu šo naudu legalizēt, nākamā rīcība būtu podziņas piespiešana un policijas atnākšana arests, Latvijā tā nebija,» uzsvēra J. Reirs.

«Līdz ar to Latvijā pieņemtie mēri ir stingrāki nekā citviet, bet visi tie vērsti uz to, lai starptautiskie partneri mums noticētu, kaut vai finanšu institūcijas, pieejamo resursu izmaksas ir būtiskas un šeit zaudējam,» sacīja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir ļoti labas izredzes dabūt labu Moneyval novērtējumu, Dienas Biznesa un AS Bigbank rīkotajā finanšu sektora forumā «Konkurētspējīga valsts finanšu politika globālajā tirgū,» pauda Saeimas finanšu sektora uzraudzības apakškomisijas priekšsēdētājs Gatis Eglītis.

Tas, cik daudz pēdējā laikā Latvija ir izdarījusi - neviena valsts neko tamlīdzīgu nav spējusi paveikt, attiecībā uz likumdošanas izmaiņām, resursu piešķiršanu, risku apzināšanu un ievērošanu, viņš sacīja.

«Tādēļ domāju, ka Moneyval novērtējums būs pozitīvs un ceru ka varēsim atgriezties normālā situācijā. Pēdējais pusotrs gads bijis traumējošs – gan bankām, gan valsts sektoram. Būtisks aspekts novērtējuma saņemšanā ir mūsu sabiedrotie, un ceru, ka no lielākā sabiedrotā varētu būt laba rekomendācija kas lielā mērā izšķirs šo vērtējumu,» viņš piebilda.

Tajā pašā laikā G. Eglītis atzina, ka situācija tirgū nekad vairs nebūs tāda kā bija un 9 miljardi eiro, kas pēdējā gada laikā aizplūdis no banka sektora, ir liels apjoms, banku sektors nebūs tāds kā iepriekš. Bankas izdarījušas daudz lai mazinātu AML riskus, un, manuprāt, Latvija varētu būt čempione AML jautājumos, uzskata G. Eglītis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veiktās pārmaiņas banku sektorā ir apjomīgas, un šobrīd runājam par cita veida tirgus struktūru nekā iepriekšējos gados, Dienas Biznesa un AS Bigbank rīkotajā finanšu sektora forumā «Konkurētspējīga valsts finanšu politika globālajā tirgū,» sacīja Finanšu nozares asociācijas vadītāja Sanda Liepiņa.

Patlaban tirgū ir 4-5 universālās bankas, kas sniedz plaša spektra un citi specializēti finanšu pakalpojuma sniedzēji, tostarp, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, specializētas nišas bankas, par kādām kļuvušas pārējās bankas, tirgū strādā arī citi infrastruktūras nodrošinātāji, tehnoloģiju uzņēmumi, kas apkalpo finanšu sektoru, finanšu tehnoloģiju jaunuzņēmumi un citi finanšu pakalpojumu sniedzēji – tas ir tās, kā mēs arī ārvalstīs skaidrojam pašreizējo struktūru tirgū, viņa uzsvēra.

Tiesa gan, katrs no spēlētājiem, kas iepriekš apkalpoja starptautiskos klientus, atrodas uz sava laika nogriežņa - daži pārmaiņas sākuši ātrāk, daži vēlāk, taču specializētas nišas bankas pastāv visās ES valstīs un ir pieprasījums pēc dažādiem bankas pakalpojumiem, tādēļ tikai Latvijā strādājošo banku vadību ziņā ir tas, cik veiksmīgi beigsies ar jauno biznesa modeļu realizāciju, viņa piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Fin-tech

Latvijā vēl nav izveidota ne finanšu tehnoloģiju kompānijas definīcija, ne apkopota statistika par nozari

Žanete Hāka, 21.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā pagaidām nekur nav pieejama informācija, kas ir finanšu tehnoloģiju kompānija - nav pieejamas ne definīcijas, ne statistikas, Dienas Biznesa un AS Bigbank rīkotajā finanšu sektora forumā «Konkurētspējīga valsts finanšu politika globālajā tirgū,» sacīja LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore Ramona Rupeika-Apoga.

Kompānijas pat nav definētas, līdz ar to pat nav iespējams apkopot statistikas datus, atzina eksperte. «Iepriekš biju starp tiem cilvēkiem, kas atbalstīja Rīgas kā finanšu centra veidošanos, esmu pētījusi, kas notiek Šveicē, Luksemburgā, esam maza valsts ar atvērtu ekonomiku, un izaugsme atkarīga no tā, kā varam eksportēt savas preces un pakalpojumus, un finanšu sektors varētu kļūt par vienu no sektoriem, kas varētu palielināt ekonomiku,» viņa sacīja.

Tomēr finanšu pakalpojumu pievienotā vērtība, salīdzinot ar 2016.gadu, ir būtiski sarukusi un pašlaik atpaliekam jau no Igaunijas, nerunājot par vadošajām valstīm. Patlaban bankas aktīvi nodarbojas ar finanšu tehnoloģiju pakalpojumiem un konkurence ir no arī finanšu tehnoloģiju kompāniju puses.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spāru svētki nosvinēti daudzdzīvokļu projektam Strēlnieku ielā, kurā plānots investēt vairāk nekā četrus miljonus eiro, informē projekta attīstītājs, igauņu kompānija "Hepsor".

Dzīvojamā ēka ir "Hepsor" pirmais projekts Rīgas klusajā centrā, vēl divi projekti top Āgenskalnā ‒ Baložu ielā un Āgenskalna ielā.

Projektu Dzirnavu, Strēlnieku un Emiļa Melngaiļa ielu krustojumā sāka būvēt 2019. gada maijā, bet ēku plānots nodot ekspluatācijā šā gada jūnijā. Martā publikai tiks prezentēti divi projekta demo dzīvokļi, kuru interjers top sadarbībā ar interjera dizaineri Aneti Antoneviču.

Sešstāvu ēkā būs pieejami 50 dzīvokļi 23–46 kvadrātmetru platībā, tostarp pieci divstāvu dzīvokļi ēkas augšstāvos. Dzīvokļi tiek piedāvāti ar gala apdari, un to pārdošanas cena ir sākot no 79 000 eiro.

Uzņēmējiem, kuri vēlas attīstīt biznesu vēstniecību rajonā, būs pieejamas četras komerctelpas ēkas pirmajā stāvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FOTO: Forums Konkurētspējīga valsts finanšu politika globālajā tirgū

Žanete Hāka, 21.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnais gads Latvijas finanšu sektoram bija liels izaicinājums, sākot ar ASV Valsts kases paziņojumu pret ABLV un sekojošo Moneyval ziņojumu, kas nebija pozitīvs, kas veicinājis būtiskas pārmaiņas, Dienas Biznesa un AS Bigbank rīkotajā finanšu sektora forumā «Konkurētspējīga valsts finanšu politika globālajā tirgū,» atzina eksperti.

Kaut arī daļa banku, kas strādāja ar nerezidentu klientiem, jau bija sākušas pastiprināt iekšējās kontroles pasākumus, šie notikumi procesu būtiski paātrināja, sacīja eksperti, piebilstot, ka biznesa modeļi ir apstiprināti, taču tagad jāturpina tos ieviest dzīvē.

Darbs saistībā ar Moneyval rekomendāciju ieviešanu tiek aktīvi veikts, taču pašreiz ir grūti pateikt, vai izdosies panākt, lai Latvija nenokļūtu pelēkajā zonā – tomēr jau patlaban ir vērojams, ka pieaug kredīta procentu maksājumi bankās, starptautiskie partneri prasa priekšapmaksu un vērojama cita ietekme, atzina eksperti.

Galerijā augstāk - ieskats foruma pirmajā daļā!

Komentāri

Pievienot komentāru