Latvijas finanšu sektora konkurētspēja iedragāta 

Latvijas finanšu sektors patlaban atrodas pārmaiņu virpulī, turklāt aizvien stingrākas prasības tirgū izjūt ne tikai bankas, bet arī nebanku aizdevēji un finanšu tehnoloģiju uzņēmumi.

Žanete Hāka, 2019. gada 23. maijs plkst. 6:29

Vērtējot konkrēti Latvijas finanšu tirgu, pēdējo pāris gadu laikā ir notikušas dramatiskas izmaiņas, un tas ir iegriezies tādā kā pārmaiņu virpulī, kas šobrīd negrasās apstāties, esošo situāciju raksturo Bigbank Latvija vadītājs Ģirts Kurmis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Turklāt gan vietējie likumdošanas grozījumi, gan reputācijas pasliktināšanās starptautisko partneru acīs ir pasliktinājuši arī Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, sadārdzinot pieejamos finanšu resursus un bremzējot straujāku attīstību, Dienas Biznesa un AS Bigbank rīkotajā finanšu sektora forumā Konkurētspējīga valsts finanšu politika globālajā tirgū atzina eksperti.

Citāds sektors

Finanšu nozare šobrīd vairs nav tāda kā pirms desmit gadiem - to mainījusi gan krīze, kas rosinājusi izmaiņas arī regulējumā, gan digitalizācijas vilnis, turklāt vērojamas arī citas tendences, kas būtiski mainīs nozari nākotnē, ilgākā laika periodā – finanšu tehnoloģiju izplatīšanās, lielo tehnoloģiju kompāniju ienākšana nozarē, kā arī nozares loma pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku, sacīja Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos, kurš atbild arī par finanšu tirgu stabilitāti, finanšu pakalpojumiem un kapitāla tirgus savienību, – Valdis Dombrovskis.

Vērtējot konkrēti Latvijas finanšu tirgu, pēdējo pāris gadu laikā ir notikušas dramatiskas izmaiņas, un tas ir iegriezies tādā kā pārmaiņu virpulī, kas šobrīd negrasās apstāties, esošo situāciju raksturo Bigbank Latvija vadītājs Ģirts Kurmis. Viņš piebilst, ka AML prasības turpina pieaugt un to ieviešanai vajadzīgs laiks un papildu resursi - gan jauni cilvēkresursi, kas ar to nodarbojas, gan jaunu tehnoloģiju ieviešana. Šīs prasības ietekmē ne tikai bankas un nebankas, bet arī lielā mērā ekonomiku, un jau tagad tam var novērot zināmas sekas - uzņēmumi, kuru darbību ierobežo AML prasības Latvijā, atver kontus Lietuvā, kur to piedāvā arī nebanku kompānijas. Lietuvā maksājuma iestādes licences var saņemt vienkāršotākā veidā nekā Latvijā, un tas ir tikai loģiski, ka nebankas šādu iespēju izmanto, piebilda Ģ. Kurmis.

Pērn vien no banku sektora aizplūda noguldījumi vairāk nekā 9 miljardu eiro apmērā, tādēļ var teikt, ka līdzšinējās pārmaiņas, kas notikušas banku sektorā, ir ļoti apjomīgas un šobrīd jau runājam par cita veida struktūru finanšu nozarē, stāsta Finanšu nozares asociācijas vadītāja Sanda Liepiņa. Šobrīd sektorā strādā 4-5 universālās bankas, kas piedāvā plašāku pakalpojumu klāstu gan uzņēmumiem, gan privātpersonām, kā arī citi specializēti finanšu pakalpojumu sniedzēji – ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, specializētas nišas bankas, par kādām kļuvušas kredītiestādes, kas iepriekš apkalpoja nerezidentus, finanšu tehnoloģiju uzņēmumi un citi spēlētāji. “Pārmaiņas ir fundamentālas, FKTK statistika liecina par nerezidentu noguldījumu kritumu un skaidru ārvalstu uzņēmumu transakciju skaita samazinājumu, tādēļ varam teikt, ka šāds bizness Latvijā ir beidzies. Pašlaik varam runāt par Eiropas vienoto tirgu, kas vērsts uz digitāli attīstītu finanšu nozari,” raksturoja S. Liepiņa.


Visu rakstu lasiet 23. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Tevi varētu interesēt
2017. gada 05. janvāris plkst. 15:14

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas FKTK) priekšsēdētājs Pēters Putniņš,...

2013. gada 14. novembris plkst. 7:34

Izstrādāts finanšu sektora attīstības plāns 2014.-2016.gadam. Dokumenta mērķis ir veicināt...

Nepalaid garām

Asociācija LANĪDA turpina publicēt ikmēneša nekustamā īpašuma tirgus cenu indikatoru....

Jau 22.sezonu Saulkrastos strādā Velosipēdu muzejs, kas ļauj ielūkoties Latvijas velosipēdu ražošanas...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likuma prasības attiecināmas...

Aktīvā atpūta dabā ir jaunzēlandiešu filozofija un reliģija, ja gribat to izbaudīt...

Vivid Tech rada interaktīvas cenu zīmes, kas rāda ne tikai produkta cenu,...

Ar kokogļu ražošanu Rēzeknes uzņēmums Baibiņa nodarbojas jau vairāk nekā piecus gadus....

No šīs sadaļas
2019. gada 23. maijs plkst. 6:16

No nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas ar 2020. gadu piedāvā atbrīvot mitekli, kurā...

2019. gada 22. maijs plkst. 18:11

Lietuvas policija trešdien paziņojusi, ka palīdzējusi atklāt lielu starptautisku bruņotu noziedznieku...

2019. gada 22. maijs plkst. 13:08

Pievienotās vērtības nodokļa likmes samazināšana ēdināšanas pakalpojumiem līdz 12% un līdz...

2019. gada 22. maijs plkst. 11:54

Attīstības finanšu institūcija Altum plāno emitēt obligācijas 70 miljonu eiro apmērā, teikts...

2019. gada 22. maijs plkst. 10:20

Rīgas apgabaltiesa 2019. gada maija sākumā piesprieda reālu brīvības atņemšanas sodu uz...

2019. gada 22. maijs plkst. 6:36

Igaunijas valdība panākusi vienošanos par akcīzes nodokļa pazemināšanu alkoholam, otrdien žurnālistiem...

2019. gada 22. maijs plkst. 6:31

Pasaules biržu indeksi otrdien pieauga, reaģējot uz ASV lēmumu atlikt aizliegumu piegādāt...

2019. gada 21. maijs plkst. 17:12

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) lūdzis Rīgas tiesas apgabala prokuratūrai sākt...

2019. gada 21. maijs plkst. 16:41

No 2016. gada sākuma līdz 2018. gada beigām Rīgas domes biedrībām un nodibinājumiem piešķirtais...

2019. gada 21. maijs plkst. 14:57

Pērnais gads Latvijas finanšu sektoram bija liels izaicinājums, sākot ar ASV Valsts...