Finanses

Latvijas finanšu sektora konkurētspēja iedragāta

Žanete Hāka, 23.05.2019

Vērtējot konkrēti Latvijas finanšu tirgu, pēdējo pāris gadu laikā ir notikušas dramatiskas izmaiņas, un tas ir iegriezies tādā kā pārmaiņu virpulī, kas šobrīd negrasās apstāties, esošo situāciju raksturo Bigbank Latvija vadītājs Ģirts Kurmis.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas finanšu sektors patlaban atrodas pārmaiņu virpulī, turklāt aizvien stingrākas prasības tirgū izjūt ne tikai bankas, bet arī nebanku aizdevēji un finanšu tehnoloģiju uzņēmumi.

Turklāt gan vietējie likumdošanas grozījumi, gan reputācijas pasliktināšanās starptautisko partneru acīs ir pasliktinājuši arī Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, sadārdzinot pieejamos finanšu resursus un bremzējot straujāku attīstību, Dienas Biznesa un AS Bigbank rīkotajā finanšu sektora forumā Konkurētspējīga valsts finanšu politika globālajā tirgū atzina eksperti.

Citāds sektors

Finanšu nozare šobrīd vairs nav tāda kā pirms desmit gadiem - to mainījusi gan krīze, kas rosinājusi izmaiņas arī regulējumā, gan digitalizācijas vilnis, turklāt vērojamas arī citas tendences, kas būtiski mainīs nozari nākotnē, ilgākā laika periodā – finanšu tehnoloģiju izplatīšanās, lielo tehnoloģiju kompāniju ienākšana nozarē, kā arī nozares loma pārejā uz klimatneitrālu ekonomiku, sacīja Eiropas Komisijas viceprezidents eiro un sociālā dialoga jautājumos, kurš atbild arī par finanšu tirgu stabilitāti, finanšu pakalpojumiem un kapitāla tirgus savienību, – Valdis Dombrovskis.

Vērtējot konkrēti Latvijas finanšu tirgu, pēdējo pāris gadu laikā ir notikušas dramatiskas izmaiņas, un tas ir iegriezies tādā kā pārmaiņu virpulī, kas šobrīd negrasās apstāties, esošo situāciju raksturo Bigbank Latvija vadītājs Ģirts Kurmis. Viņš piebilst, ka AML prasības turpina pieaugt un to ieviešanai vajadzīgs laiks un papildu resursi - gan jauni cilvēkresursi, kas ar to nodarbojas, gan jaunu tehnoloģiju ieviešana. Šīs prasības ietekmē ne tikai bankas un nebankas, bet arī lielā mērā ekonomiku, un jau tagad tam var novērot zināmas sekas - uzņēmumi, kuru darbību ierobežo AML prasības Latvijā, atver kontus Lietuvā, kur to piedāvā arī nebanku kompānijas. Lietuvā maksājuma iestādes licences var saņemt vienkāršotākā veidā nekā Latvijā, un tas ir tikai loģiski, ka nebankas šādu iespēju izmanto, piebilda Ģ. Kurmis.

Pērn vien no banku sektora aizplūda noguldījumi vairāk nekā 9 miljardu eiro apmērā, tādēļ var teikt, ka līdzšinējās pārmaiņas, kas notikušas banku sektorā, ir ļoti apjomīgas un šobrīd jau runājam par cita veida struktūru finanšu nozarē, stāsta Finanšu nozares asociācijas vadītāja Sanda Liepiņa. Šobrīd sektorā strādā 4-5 universālās bankas, kas piedāvā plašāku pakalpojumu klāstu gan uzņēmumiem, gan privātpersonām, kā arī citi specializēti finanšu pakalpojumu sniedzēji – ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, specializētas nišas bankas, par kādām kļuvušas kredītiestādes, kas iepriekš apkalpoja nerezidentus, finanšu tehnoloģiju uzņēmumi un citi spēlētāji. “Pārmaiņas ir fundamentālas, FKTK statistika liecina par nerezidentu noguldījumu kritumu un skaidru ārvalstu uzņēmumu transakciju skaita samazinājumu, tādēļ varam teikt, ka šāds bizness Latvijā ir beidzies. Pašlaik varam runāt par Eiropas vienoto tirgu, kas vērsts uz digitāli attīstītu finanšu nozari,” raksturoja S. Liepiņa.

Visu rakstu lasiet 23. maija laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru