Reklāmraksti

ACC Distribution maina zīmolu, ar mērķi palielināt kvalificētu pakalpojumu sniegšanu tirgū

Sadarbības materiāls, 05.10.2022

Jaunākais izdevums

Kā daļu no savām ambīcijām uzņēmējdarbības stratēģijā, ACC Distribution, elektronikas vairumtirgotājs, kas pieder ACME Grupė, ir atjaunojis savu zīmola logo un vizuālo identitāti. Izmaiņu mērķis ir stiprināt sinerģiju ar globālajiem zīmoliem, sekot inovatīviem virzieniem un paplašināt vārtus globālo zīmolu ienākšanai Baltijas tirgos.

ACC Distribution, kā viens no lielākajiem tehnoloģiju izplatītājiem Baltijā, jau vairākus gadus ir līderis perspektīvāko elektronikas iekārtu zīmolu ieviešanā tirgū. Uzņēmums cenšas nodrošināt īsāko ceļu tehnoloģiju zīmolu ieviešanai jomās, sākot no reģionālā tirgus, kanālu lietpratību un mārketinga pakalpojumiem, līdz nevainojamai loģistikas ķēdei un finanšu risinājumiem.

“Vairāk nekā 20 gadus intensīvi strādājot ar starptautiskajiem partneriem un Baltijas klientiem, esam uzkrājuši lielu pieredzi. Tāpēc mēs varam droši saukt uzņēmumu par vārtiem uz globālo zīmolu reģionālo tirgu. Mēs centīsimies to paveikt ar vēl lielāku sinerģiju, lai Baltijas patērētājiem varētu piedāvāt ne tikai jaunākās tehnoloģijas, bet arī jaunākās globālās tendences. Arī mūsu pārstāvētie zīmoli piedāvā jaunas iespējas un vērtīgu ieskatu vietējā tirgū,” komentēja ACC Distribution izpilddirektors Žymantas Baušys.

Jauna vizuālā identitāte

Izmaiņas ietver būtisku uzņēmuma korporatīvā tēla un stratēģijas pārskatīšanu, tostarp uzņēmuma vizuālo identitāti un zīmolu, ko tas izmanto kopš 2011. gada. Jaunais logotips iemieso mūsdienīga, uzticama zīmola raksturu.“

Jaunais logotips attēlo ideju, ka mūsu komanda un mūsu uzņēmums nodrošinās ātrāko ceļu uz jaunām iespējām mūsu partneriem un klientiem. ACC Distribution ir vārti uz tehnoloģiju nākotni. Mēs izvēlamies un atrodam jaunākos risinājumus, lai apmierinātu tirgus vajadzības un mūsu klientu un piegādātāju cerības,” teica Žymantas Baušys.

Arkveida simboli, kas atbilst burtiem ACC, tika izvēlēti jaunajam korporatīvajam logotipam, lai veidotu portāla formu, tādējādi paužot fokusu uz nākotni. Logotipam izvēlētā zilā krāsa atspoguļo uzņēmuma dinamisko darbību.

“Mēs ticam, ka ACC Distribution jaunais veidols ietver un atspoguļo mūsu uzņēmuma galvenās vērtības un stirpās puses – atbildību, uzticamību, plašas pieejas izmantošanu un atjaunināšanu”, teica Žymantas Baušys.

Saskaņā ar ACC Distribution izpilddirektora teikto, nepieciešamību pēc šī atjauninājuma rosināja uzņēmumu ACME Europe un ACC Distribution apvienošanās 2019.gadā, kā arī tirgū notiekošās izmaiņas.

“Jau tad mēs sākām domāt, ka vecais logo vairs neatspoguļo ACC Distribution, taču nolēmām ar izmaiņām nesteigties. Dažus gadus vēlāk, kad veidojām savu ambiciozo stratēģiju 2022.–2024. gadam, sapratām, ka ir pienācis īstais brīdis. Jo īpaši pieaug nepieciešamība, lai mūsu biznesa klienti pirmie uzzinātu par jaunākajām tehnoloģiju tendencēm un, lai viņu pārstāvētie ražotāji iegūtu atbilstošas zināšanas par reģionālajiem tirgiem,” uzsvēra Žymantas Baušys.

Vizuālās identitātes atjauninājums ir fokusēts uz ACC Distribution stipro pušu un vērtību, ko mēs radām mūsu partneriem un pasūtītājiem, izcelšanu. Atjaunošanas procesā mēs esam iesaistījuši arī uzņēmuma darbiniekus.

“Runa nav tikai par mājaslapas vai biroja izkārtnes atjaunināšanu. Mēs vēlējāmies izstrādāt jaunu darbības un komunikācijas stratēģiju, tajā skaitā, jaunus sociālos projektus, periodisku tirgus izpētes analīzi un rezultātu attēlojumu, kā arī mūsu darbinieku personīgo izaugsmi. Mēs nepārtraukti tiecamies būt par ekspertiem elektroniskā aprīkojuma tirgū. Tas ļauj mums diktēt tendences un piedāvāt tikai labākās un jaunākās tehnoloģijas, kā arī dalīties ar jauniem biznesa veiksmes stāstiem un palīdzēt tos radīt,” teica Žymantas Baušys.

Viņš uzsvēra, ka ACC Distribution partneri un pasūtītāji šo pozitīvo izmaiņu rezultātā būs tikai ieguvēji. Uzņēmums ir gatavs dalīties ar savām zināšanām, izmantojot dažādus saziņas rīkus, kā arī turpināt uzlabot savu pieredzi darbā ar pasūtītājiem un sadarbības partneriem.

Uzņēmumam palīdzēja Synthesis Consulting Group stratēģiskie konsultanti.

ACC Distribution, kas ir ACME Grupas uzņēmums, pārstāv vairāk kā 200 informācijas tehnoloģiju, datoraparatūru, programmatūru, audio, video, datorspēļu, e-mobilitātes un mājas ierīču piegādātājus un zīmolus kā Dell, Lenovo, Xiaomi, Asus, Acer, Microsoft, OnePlus, LG, Samsung, Trina Solar un citus. ACC Distribution grupa sastāv no 7 uzņēmumiem, kas darbojas Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Uzņēmums ir radījis vairāk, kā 200 darba vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem

LETA, 11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas preses izdevēju asociācija (LPIA) vēstulē amatpersonām aicina nepieļaut VAS "Latvijas pasts" novēloti iesniegto un ar nozari nesaskaņoto jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu apstiprināšanu, jo tādā veidā tiktu nodarīti milzīgi zaudējumi preses izdevēju nozarei, teikts vēstulē.

LPIA nosūtījusi vēstuli ministru prezidentam Krišjānim Kariņam (JV), satiksmes ministram Tālim Linkaitam (K), kultūras ministram Naurim Puntulim (NA) un Valsts prezidentam Egilam Levitam saistībā ar valdībā apstiprinātajiem jaunajiem noteikumiem par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.

Izmaksu pieaugums un lasītāju rocības sarukums izdevējus dzen stūrī 

Preses izdevēji spiesti vienlaikus risināt vienādojumu ar vairākiem nezināmajiem, kur vienā pusē...

Vēstulē skaidrots, ka Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) pērn novembrī pieņēma lēmumu par AS "Latvijas Pasts" universālā pasta pakalpojuma tarifiem, un ar to apstiprināja universālā pasta pakalpojuma abonēto preses izdevumu piegādes un ar to saistīto pakalpojumu tarifus no nākamā gada. Tika paredzēts, ka tarifs par vienas preses izdevuma vienības piegādi būs 0,48 eiro, bet tarifs par kilogramu - 1,14 eiro.

Pamatojoties uz to Ministru kabinets (MK) sadarbībā ar Kultūras ministriju (KM), Satiksmes ministriju (SM) un LPIA izstrādāja un 14.jūlijā pieņēma noteikumus "Abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtība", kas nosaka procentuālo apmēru, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta.

LPIA vēstulē uzsver, procentuālais apmērs tika izstrādāts, ņemot vērā jau apstiprināto tarifu un MK rīkojumā nostiprināto principu, ka būtiski nodrošināt, ka visiem preses izdevējiem situācija nemainās būtiski, salīdzinot ar to, kāda tā būtu saskaņā ar pašreiz piemērojamo regulējumu. Tika vērtēta ietekme uz preses izdevējiem, analizējot prognozējamo maksājumu procentuālo pieaugumu bez vai ar papildu atbalstu un mērķi neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Rezultātā tika nonākts pie kompromisa atbalsta ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

Valsts sevi nav pierādījusi kā labs krīzes pārvaldnieks 

Kā vienīgo risinājumu jebkurā situācijā Latvijas valdība līdz šim ir redzējusi naudas...

"Ignorējot preses piegādes finansēšanas modeļa izstrādes termiņus, kārtību, sarežģītību un neinformējot preses izdevējus, "Latvijas pasts" 19.jūlijā iesniedza SPRK uz apstiprināšanu jaunu, novēlotu tarifa projektu, kura paredzamais pieņemšanas laiks ir 2022.gada septembris un stāšanās spēkā laiks ir 2023.gada 1.janvāris," teikts vēstulē, norādot, ka projektā par vienas preses izdevuma vienības piegādi paredzēts tarifs 0,55 eiro, bet par kilogramu - 1,20 eiro.

LPIA ieskatā tā rezultātā zūd MK apstiprināto noteikumu anotācijā noteiktais tiesiskais pamatojums procentuālajam apmēram, kādu universālā pasta pakalpojumu sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu sedz no valsts budžeta. Papildus netiek izpildīts MK 2020.gada jūlijā noteiktais mērķis - neradīt būtiski ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai, kā arī tiek pārkāpts nozarē panāktais kompromisa atbalsts ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem.

"Šādas situācijas radīšana no "Latvijas pasta" puses ir neizprotama, absurda, nesaimnieciska un kaitnieciska preses izdevēju nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam," teikts vēstulē.

Asociācija skaidro, ka, pirmkārt, "Latvijas pastam" kā vienīgajam abonētās preses piegādes pakalpojuma sniedzējam ir labi zināma preses abonēšanas specifika Latvijā, un ikgadējie līgumi nākamajam gadam ar preses izdevējiem ir jānoslēdz vēlākais līdz augusta beigām, jo nākamā gada abonēšanas kampaņa tiek uzsākta septembra beigās, visu septembri izdevējiem intensīvi strādājot pie abonēšanas kampaņas izstrādes, mārketinga materiālu sagatavošanas. Līguma noslēgšanas brīdī ir jābūt apstiprinātam piegādes tarifam, jo tikai tad preses izdevējs var noteikt preses izdevuma abonēšanas cenu 2023.gadam. Iesniedzot tarifus SPRK 19.jūlijā "Latvijas pasts" labi apzinājās, ka tie nebūs apstiprināti uz līguma noslēgšanas brīdi, līdz ar to apzināti ir apdraudējis visu preses izdevēju abonēšanas kampaņas 2023.gadam, norāda LPIA pārstāvji.

Otrkārt, "Latvijas pasts" un tā kapitāldaļu turētāja Satiksmes ministrija bija aktīvi iesaistīta piegāžu apmaksas sistēmas izstrādē, tāpēc tiem bija labi zināms, ka visa sistēma ir balstīta uz jau apstiprinātajiem tarifiem 2023.gadam. Kā skaidro LPIA, tarifu maiņas gadījumā ir jāmaina piegāžu apmaksas kārtība, jo tā vairs neizpilda savu mērķi - neradīt būtisku ietekmi uz preses izdevējiem drukāto mediju ilgtspējas saglabāšanai. Turklāt šāda piegāžu apmaksas kārtības maiņa nevar tikt izstrādāta tik īsā laikā, lai būtiski nekaitētu preses nozarei.

"Pārdomu vērta ir "Latvijas pasta" izvēlētā taktika, neinformēt visas iesaistītās puses par vēlmi mainīt tarifus savlaicīgi jau apmaksas sistēmas izstrādes laikā, bet nogaidīt un iesniegt apstiprināšanai jaunos tarifus piecas dienas pēc MK noteikumu pieņemšanas, radot papildu administratīvo slogu un izmaksas valsts pārvaldei, klaji demonstrējot, ka tas neievēro kopējo valsts politiku un apzināti apdraud preses izdevēju nozari," teikts vēstulē, skaidrojot, ka tas rada aizdomas, ka "Latvijas pasts", zinot preses nozares nozīmību un valsts iestāžu ķīlnieka lomu lēmuma pieņemšanai ierobežota laika apstākļos, situāciju izmanto ļaunprātīgi. Kā raksta LPIA vēl neizprotamāk tas ir tāpēc, ka "Latvijas pasta" kā valsts AS uzdevumos ir ne tikai peļņas gūšanas nolūks, bet arī noteiktu valsts funkciju izpilde - šajā gadījumā garantēt stabilu, paredzamu piegāžu pakalpojumu sniegšanu preses piegādātājiem, lai izpildītu valsts prioritāti mediju ilgtspējas nodrošināšanā.

LPIA ieskatā šāda "Latvijas pasta" darbība ir vērtējama kā nesaimnieciska darbība, kas vērsta uz preses nozares iznīcināšanu, kā arī zaudējumu radīšanu pašam uzņēmumam un valsts budžetam kopumā. "Līdz ar to kritiski būtu vērtējams, vai šāds neparedzams valsts uzņēmums, kurš neveicina preses nozares stabilitāti, vispār drīkst sniegt universālā pasta pakalpojumus un saņemt kompensācijas no valsts budžeta," teikts vēstulē, uzsverot, ja ikgadējās abonēšanas kampaņas netiks sāktas ierastajā laikā, gan saīsinātā kampaņas termiņa, gan abonēšanas kampaņas sistēmiskuma izjaukšanas, gan pircēja ieraduma dēļ, preses izdevēji būtiski zaudēs abonementu skaitu, kā rezultātā "Latvijas pasta" piegāžu izdevumi pie samazināta abonementu skaita pieaugs vēl vairāk. Turklāt pieaugs arī citi universālā pasta pakalpojuma izdevumi, jo tie tiek piegādāti kopā ar preses izdevumiem. Savukārt valstij, apzinoties preses nozīmi informācijas nodrošināšanā it īpaši lauku apvidos, nāksies palielināt atbalstu preses nozarei, radot papildu slodzi valsts budžetam.

Asociācija kritiski vērtē arī SM kā atbildīgās nozares ministrijas darbību, jo tieši SM nespēja laicīgi sakārtot piegāžu sistēmu un uzraudzīt "Latvijas pasta" darbības ir būtiski vājinājusi un daļēji iznīcinājusi preses nozari. Šādos apstākļos preses izdevēji nespēj plānot savu darbību ilgtermiņā.

LPIA arī uzsver, ka preses izdevēju vides sakārtotība, stabilitāte un paredzamība, kas nodrošina to daudzveidību un ilgtspēju, ir Latvijas nacionālās drošības jautājums.

Asociācija uzsver, ka tieši preses izdevumu abonēšanai ir visbūtiskākā loma informācijas pieejamībā lauku apvidos, kur nav iespējams viegli to iegādāties, un tieši daudzveidīga mediju vide nodrošina objektīvas informācijas nonākšanu pie ikviena Latvijas iedzīvotāja. Līdz ar to nav izprotama SM un "Latvijas pasta" darbība, kas klaji ignorē valsts prioritātes un rada ilgtermiņa negatīvās sekas Latvijas nacionālajai drošībai.

LPIA norāda, ka jaunais tarifa pieaugums ir dramatisks nozarei, un šāds tarifa pieaugums sākotnēji bija jāizdiskutē ar SM, KM un LPIA.

Vēstulē teikts, ka "Latvijas pasta" jaunais tarifs dubulto nozarē panākto izmaksu pieaugumu preses izdevējiem par preses piegādi. Izstrādājot jauno apmaksas sistēmu, tika nonākts pie kompromisa atbalsta izdevējiem ar vidēji 11,04% izmaksu pieaugumu, ar iesniegto jauno tarifu izmaksu pieaugums izdevējiem veidos vairā nekā 20%. Turklāt jaunais tarifu projekts nostāda izdevējus nevienlīdzīgā situācijā un krasākais tarifu pieaugums sagaidāms tieši reģionālajiem laikrakstiem.

LPIA uzsver, ka šāds palielinājums nozarei ir dramatisks, un, ja preses izdevēji visas pieaugošās izmaksas iekļaus preses izdevumu abonementu cenā, tad galapatērētājs vairs nevarēs atļauties abonēt presi. "Informācijas pieejamība sabiedrībā būs kļuvusi par ekskluzīvu preci, kā rezultātā tiks apdraudēta Latvijas informatīvā telpa un drošība," teikts vēstulē.

Asociācija uzsver, ka piegādes tarifiem ir jābūt zināmiem savlaicīgi un attiecīgi ir jāpielāgo atbalsta sistēma izdevējiem, koriģējot procentuālo apmēru, kas tiem ir jāmaksā par preses izdevumu piegādi. Turklāt būtu jānosaka termiņi, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Vēstules noslēgumā LPIA lūdz nepieļaut "Latvijas pasta" jauno, novēloti iesniegto tarifu apstiprināšanu 2023.gadam, kā arī nodrošināt preses piegādes sistēmas paredzamību, kas ir būtisks nosacījums mediju daudzveidībai un ilgtspējai un, ievērojot nozares specifiku, iestrādāt normatīvajos aktos termiņu, līdz kuram "Latvijas pasts" var iesniegt jaunus tarifus nākamajam gadam un aizliegumu mainīt tarifus abonēšanas perioda laikā.

Tāpat asociācija prasa nodrošināt starp visiem partneriem panāktā kompromisa - 11,04% izmaksu pieaugumu preses izdevējiem saglabāšanu. LPIA arī lūdz izvērtēt SM atbildību, ilgstoši nespējot nodrošināt savlaicīgu, ar nozares pārstāvjiem saskaņotu, stabilu un paredzamu preses piegāžu pakalpojumu sniegšanu, kā arī nespēju uzraudzīt "Latvijas pasta" darbību.

LPIA arī aicina izvērtēt "Latvijas pasta" novēloto un nesaimniecisko darbību, kas vērsta uz zaudējumu radīšanu preses nozarei, kā arī pašam "Latvijas pastam" un valsts budžetam kopumā, kā arī apsvērt, vai uzņēmums, kas ignorē nozares darbības specifiku un nesadarbojas ar nozares pārstāvjiem, drīkst sniegt universālo pasta pakalpojumu un saņemt kompensācijas no valsts budžeta.

Latvijas Pasts pilnībā noraida Latvijas Preses izdevēju asociācijas paustos izteikumus par it kā vienpusēju abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojuma tarifu izmaiņu virzīšanu apstiprināšanai un ar to saistītajām sekām. Vēl vairāk – Latvijas Pasts pilnībā noliedz spekulācijas par mediju un valsts informatīvās telpas apdraudējumu tarifu maiņas dēļ. Tajā pašā laikā Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa.

Latvijas Pasts tarifu izmaiņu projektu ir iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK) atbilstoši spēkā esošajam normatīvo aktu regulējumam, pamatojoties uz reālajām piegādes tarifu izmaksām, kas nedrīkst radīt zaudējumus Latvijas Pastam kā valsts uzņēmumam. Lēmumu par tarifiem pieņem SPRK, līdz ar to tas būs izsvērts un pamatots, ņemot vērā visus ietekmējošos faktorus.

Jauno abonēto preses izdevumu piegādes tarifu izmaksu aprēķins, tāpat kā citiem universālā pasta pakalpojuma tarifiem, tiek veidots, ievērojot SPRK tarifu aprēķināšanas metodikas nosacījumus un spēkā esošo normatīvo regulējumu, kas nosaka vienotu piegādes tarifu visā valstī. Līdzīgi kā jebkurā citā nozarē strādājošiem uzņēmumiem, arī Latvijas Pastam 2022.gads nesis būtisku izmaksu pieaugumu.

Krasi augušas gan degvielas un energoresursu, gan darbaspēka izmaksas, liekot atbilstoši plānot arī tarifu izmaiņas abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumam, kuras, par spīti arvien pieaugošajām izmaksām, bija saglabātas nemainīgas kopš 2013. gada. Ja gada pirmajā pusē nekas vēl neliecināja par nepieciešamību plānot šā pakalpojuma tarifa izmaiņas, tieši pēdējos mēnešos tapa skaidrs, ka citas izejas nav.

Vienlaikus jāuzsver – apgalvojums, ka preses izdevējiem piegādes izmaksas dubultosies, neatbilst patiesībai. Paredzamais izmaksu pieaugums izdevējiem, salīdzinot patlaban spēkā esošo tarifu ar to, kas iesniegts izskatīšanai SPRK, ņemot vērā preses izdevumu kompensēšanas mehānismu, ir 8% no kopējām abonēto izdevumu piegādes izmaksām – pārējo kompensēs valsts.

Latvijas Pasta pārstāvji regulāri tiekas ar preses izdevējiem, tajā skaitā Latvijas Preses izdevēju asociāciju, lai pārrunātu aktualitātes, tostarp skaidrojot situāciju ar jauno tarifu aprēķinu un paredzamajām piegādes izmaksām. Atsaucoties uz iepriekšminētajiem aprēķiniem, abonēto preses izdevumu piegādes izmaksas pieaugs par aptuveni 0,01 eiro uz vienību, piemēram, klientiem, kas abonē iknedēļas žurnālus, sadārdzinājums attiecībā uz šāda izdevuma piegādi gada ietvaros varētu veidot 50 centu.

Līdz ar to nav saprotama asociācijas publiskā vēršanās pret Latvijas Pastu, izteikumi par jaunā tarifa radīto apdraudējumu informācijas pieejamības jomā un izplatītā kļūdainā informācija par tarifu pieauguma apmēriem, ko tā norādījusi savā paziņojumā.

Preses izdevēji ir svarīgi Latvijas Pasta sadarbības partneri un klienti, un mēs ļoti augsti vērtējam mūsu sadarbību. Latvijas Pasts ir pilnībā vienisprātis ar Latvijas Preses izdevēju asociāciju, ka neatkarīgi mediji, daudzveidīga informatīvā telpa un visiem pieejama informācija ir vitāli svarīga demokrātiskas valsts sastāvdaļa. Tādēļ uzņēmums, pārskatot pakalpojumu tarifus, ikreiz prioritāri ņem vērā valsts intereses un vajadzības.

Kā ziņots, valdība 14.jūlijā apstiprināja SM sagatavotos noteikumus par abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumu apmaksas kārtību, kas stāsies spēkā no 2023.gada 1.janvāra.Tajā noteikts abonēto preses izdevumu piegādes pakalpojumu tarifa dalītā maksājuma procentuālais apmērs, kādu universālā pasta pakalpojuma sniedzējam maksā preses izdevējs un kādu no valsts budžetā piešķirtajiem līdzekļiem maksā SM.

Tāpat noteikti arī termiņi un kārtība, kādā universālā pasta pakalpojuma sniedzējam jāpieprasa samaksu par sniegtajiem abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojumiem un kādā SM jāizmaksā dalītā maksājuma valsts maksājuma daļu un jāuzrauga valsts budžeta līdzekļu izlietojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas IKP pirmajā pusgadā pieaudzis par 4,7%

Db.lv, 31.08.2022

Pēdējos astoņos ceturkšņos pozitīvi attīstoties apstrādes rūpniecībai, tā devusi nozīmīgu ieguldījumu kopējās pievienotās vērtības pieaugumā, kas palielinājusies par 5,8%, tostarp izaugsme bija 16 nozarēs no 22.

Foto: pixabay.com

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 4,7%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, tostarp otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP audzis par 3% salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP samazinājies par 1%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 17,7 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 9,52 miljardi eiro.

2022.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozares darbība novērtēta ar 3,2% izaugsmi , tostarp augkopībā pieaugums bijis par 4,6%, bet lopkopībā bijis samazinājums par 0,5%. Mežsaimniecības un mežizstrādes nozares pieaugums bija 14,9% apmērā, savukārt zivsaimniecībā bija samazinājums par 1,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Strauji pieaugot pasta centra Sakta uzturēšanas izmaksām, samazinoties klātienes klientu skaitam un uzņēmumam optimizējot iekšējos procesus, Latvijas Pasts pieņēmis lēmumu līdz 2023.gada sākumam reorganizēt pasta centra Sakta, pārtraucot pakalpojumu sniegšanu tās telpās.

Pasta pakalpojumu ērta saņemšana līdzšinējiem Saktas klientiem tiks nodrošināta trīs citās tuvējās pasta nodaļās, bet darbiniekiem – piedāvāts darbs citās Rīgas pasta nodaļās.

Pasta centrs Sakta ir viena no četrām Rīgas vēsturiskā centra pasta nodaļām, kas visas atrodas tuvu cita citai nelielā attālumā. Pēdējo trīs gadu laikā klientu plūsma Saktā sarukusi par 70% – to veicinājusi gan iedzīvotāju paradumu maiņa, gan iespēja virkni pakalpojumi izmantot attālināti, būtiski samazinoties nepieciešamībai apmeklēt pasta nodaļu klātienē. Vienlaikus straujā inflācija un energoresursu cenu pieaugums ievērojami palielinājis pasta centra Sakta uzturēšanas izmaksas, paaugstinot tās vairākkārt, turklāt divstāvīgā, 281 m2 plašā pasta centra telpu plānojums neļauj visu telpu platību efektīvi izmantot klientu apkalpošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes sadales sistēmas operators AS "Gaso" iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) jaunus dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifus, kas paredz palielinājumu, gan tarifu mainīgajai daļai, gan arī fiksētajai daļai, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

Tostarp lietotājiem, kuri gadā patērē līdz 2635 kilovatstundām (kWh) dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 27% - no 18,0761 eiro par megavatstundu (MWh) bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN) līdz 22,9503 eiro par MWh bez PVN.

Tajā pašā laikā lietotājiem, kuri gada laikā patērē no 2635,1 līdz 263 450 kWh dabasgāzes, tarifu plānots palielināt par 20% - līdz 8,9199 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 263 450,1 līdz 1 327 788 kWh, tarifu plānots palielināt par 17% - līdz 8,57 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 1 327 788,1 līdz 13 277 880 kWh, tarifu plānots celt par 18% - līdz 5,8542 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 13 277 880,1 līdz 132 778 800 kWh, tarifu plānots palielināt par 36% - līdz 3,9134 eiro par MWh, lietotājiem, kuri patērē no 132 778 800,1 līdz 210 760 000 kWh, tarifu plānots palielināt par 5% - līdz 1,4665 eiro par MWh, bet lietotājiem, kuri patērē no 210 760 000,1 līdz 1 353 800 000 kWh, tarifu plānots palielināt 2,1 reizi - līdz 1,9771 eiro par MWh.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī tirgū valda liela nenoteiktība, šādos apstākļos dzīvojam jau teju trīs gadus un pie tā pat zināmā mērā esam pieraduši, tirgus jau tāpēc nebūt nav apstājies, un komercbankām bija un joprojām ir vēlme kreditēt perspektīvus un ienesīgus biznesa projektus.

To intervijā Dienas Biznesam stāta AS Reģionālā investīciju banka Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Armands Kokainis.

Kāda ir situācija kreditēšanā?

Nenoliedzami, ka tirgū valda nenoteiktība, šādos apstākļos dzīvojam jau teju trīs gadus un pie tā pat zināmā mērā esam pieraduši, tirgus jau tāpēc nebūt nav apstājies, un komercbankām bija un joprojām ir vēlme kreditēt perspektīvus un ienesīgus biznesa projektus. Vēl vairāk – virknei tirgus spēlētāju vēlme kreditēt pat ir palielinājusies, gribam sevi pieskaitīt pie šo banku loka. Vienlaicīgi jaunajā realitātē atsevišķiem tautsaimniecības sektoriem ir grūtāk piesaistīt finansējumu, jo ir liela neskaidrība par nākotni un valda piesardzība. Būtībā esam posmā, kurā daudzi uzņēmēji ir nogaidošā pozīcijā un vēlas pārziemot, lai virzītos uz priekšu ar saviem investīciju plāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā divu entuziastu nodibinātais startup uzņēmums “GetaPro” balstījās uz ideju par platformu, kur kvalitatīvu pakalpojumu sniedzējiem satikties ar tiem, kuri meklē palīgus mājas, organizatoriskos, izglītojošos, juridiskos un dažādos citos jautājumos. Tobrīd nevienam no idejas autoriem – Jurijam Fridkinam un Aleksejam Kolpakovam - pat pārdrošākajos plānos neietilpa nākotnes vīzija, ka kādreiz šo ideju novērtēs Londonas biržā kotēts uzņēmums.

“GetaPro”, kuru nupat iegādājās vērienīgais Baltijas sludinājumu portālu uzņēmums “Baltic Classifieds Group” (“BCG”), ir platforma, kur dažādu nozaru pakalpojumu sniedzēji var piedāvāt savus pakalpojumus, savukārt jebkuram platformas lietotājam vajadzības gadījumā ir iespēja atrast uzticamus speciālistus dažādu darbu paveikšanai. Portāls šobrīd pulcē vairāk nekā 10 000 dažādu pakalpojumu sniedzēju un līdz šim ar “GetaPro” palīdzību bijusi iespēja saņemt vairāk kā 130 000 pasūtījumu. Viena mēneša ietvaros portāla apmeklētāji, kuri meklē uzticamus speciālistus, izvieto vairāk nekā 5 000 darba piedāvājumu sludinājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā lielākā vides apsaimniekošanas un atkritumu pārstrādes uzņēmumu grupa AS "Eco Baltia" pērn pārspējusi līdzšinējos finanšu rezultātus un 2021. gadu noslēgusi ar vēsturiski lielāko konsolidēto apgrozījumu ‒ 120,02 miljonu eiro, kas ir par 60% vairāk nekā 2020. gadā (74,95 milj. eiro).

Savukārt peļņa 2021. gadā bija 9,3 miljoni eiro. Apgrozījuma pieaugumu veicināja grupas vides apsaimniekošanas segmenta paplašināšanās Latvijā, kā arī atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma iegāde Lietuvā. Tādējādi 2021. gadā "Eco Baltia" grupas kopējais formālais pārdošanas apgrozījums sasniedza 150 miljonus eiro, EBITDA ‒ 26 miljonus eiro un 2021. gada decembra beigās uzņēmums nodarbināja vairāk nekā 2 000 darbinieku.

2021. gadā grupas uzņēmumi turpināja izaugsmi atbilstoši ilgtermiņa stratēģijai, kuras mērķis ir attīstīt vadošo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu grupu Baltijas valstīs. Grupas stratēģiskais virziens – vides pakalpojumu darbības paplašināšana un darbs pie atkritumu šķirošanas infrastruktūras pieejamības palielināšanas grupas klientiem un kompetences paaugstināšanas atkritumu šķirošanā un pārstrādē. 2021. gada otrajā pusē grupas uzņēmums SIA "Eco Baltia vide" kļuva par 100% akcionāru Lietuvas uzņēmumā UAB "Ecoservice". "Ecoservice" grupā ietilpst vairāki Lietuvas uzņēmumi, kas darbojas sadzīves atkritumu apsaimniekošanā, būvniecības atkritumu pārstrādē un savākšanā, kā arī citos ar vides apsaimniekošanu saistītos pakalpojumos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Plāno radīt priekšnoteikumus Eesti Post privatizācijai

LETA--BNS, 01.08.2022

"Eesti Post" ir Igaunijas valstij piederoša starptautiska grupa. Tā sniedz pasta, loģistikas un informācijas loģistikas pakalpojumus. Grupu veido māteskompānija "Eesti Post" un meitasuzņēmumi "Maksekeskus" un "Omniva" Igaunijā, "Omniva" Latvijā un "Omniva LT" Lietuvā.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamgad Igaunijas Ekonomikas un komunikāciju ministrija plāno iesniegt valdībā Pasta likuma grozījumu projektu un radīt priekšnosacījumus valstij piederošās pasta un loģistikas kompānijas "Eesti Post", kas strādā ar zīmolu "Omniva", privatizācijai.

Šogad turpināsies analīze par atsauksmēm iecerei grozīt Pasta likumu, kā arī tiks izstrādāts likuma grozījumu projekts, liecina 2021.gada konsolidētais pārskats par valstij piederošajiem uzņēmumiem, kas atrodas uzņēmējdarbības un informācijas tehnoloģiju ministra pārraudzībā.

Janvārī spēkā stājās ministra rīkojums par prasībām universālo pasta pakalpojumu sniegšanu un to atrašanās vietām, tādējādi tika atvieglotas prasības par pasta tīklu, kas jānodrošina pasta pakalpojumu sniedzējam. Grozījumi tīkla prasībās ļauj universālo pasta pakalpojumu sniedzējam elastīgāk plānot pasta tīklu un radīt priekšnosacījumus rentablākai pārvaldībai.

"Eesti Post" ieņēmumi, neskaitot universālos pasta pakalpojumus, pērn sasniedza 127,8 miljonus eiro, kas ir par 12,7 miljoniem vairāk nekā 2020.gadā. Savukārt kompānijas peļņa, ieskaitot universālos pasta pakalpojumus, bija 15,6 miljoni eiro, kas ir par 3,3 miljoniem eiro vairāk nekā 2020.gadā, bet peļņa no pamatdarbības pieaugusi no9,6 miljoniem eiro līdz 13,8 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nesamaksāti rēķini un ieilguši parādi. Ar kādām sekām jārēķinās?

Elīna Lesničenoka, “TGS Baltic” zvērināta advokāta palīdze, 21.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien pieaugošā inflācija un straujais energoresursu sadārdzinājums ne vienam vien Latvijas iedzīvotājam jau šobrīd ir radījis grūtības apmaksāt ikmēneša rēķinus. Tiek lēsts, ka, tuvojoties ziemas sezonai, kas draud ar rekordlieliem rēķiniem par siltumu un elektroenerģiju, šādu iedzīvotāju skaits turpinās pieaugt.

2022. gada 11. augustā Saeima apstiprināja terminētu atbalsta pasākumu ieviešanu laika posmā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim, lai daļēji kompensētu pieaugošās energoresursu izmaksas un mazinātu inflācijas pieauguma ietekmi uz mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām, tādējādi mazinot potenciālo negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, cenu un izmaksu pieaugumu, jo īpaši ziemas mēnešos, kas neizbēgami skars katru mājsaimniecību un arī komersantus. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā paredz atbalsta pasākumus mājsaimniecībām, sedzot iedzīvotājiem daļu energoresursu cenu pieauguma un gaidāmajā apkures sezonā nodrošinot atbalsta pasākumus no valsts budžeta līdzekļiem centrālajai apkurei, dabasgāzei, koksnes granulām, briketēm, malkai un apkurē izmantotajai elektrībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmols kļūst par jaunās ekonomiskās realitātes centrālo elementu, ko veido divas galvenās sastāvdaļas – emocionālā mijiedarbība uzņēmuma un patērētāja starpā, kā arī racionālā –uzņēmuma un tā partneru starpā.

Slēptā puse

Daudzi ražotāji visas cerības liek tikai uz aisberga virsotni – uz zīmola filozofisko, jēgpilno piepildījumu un ārējo tēlu. Taču pašas būtības pamatā ir ražotāja atbildība partneru priekšā: atbildība par produkta kvalitāti, sakārtota distribūcijas shēma, servisa kvalitāte, attīstības perspektivitāte un dinamiskums, tieksme pilnveidoties un daudzi citi komponenti, kurus ražotājs bieži palaiž garām, bet kam ir būtiska ietekme uz kopējo performanci.

Darbu ar partneri padarīt patiesi “abpusēji izdevīgu” palīdz saprotami un paredzami sadarbības nosacījumi, ko rada ražotājs. Nepietiek pievilināt partnerus ar pievilcīgiem bonusiem, atlaidēm vai iepirkuma cenām. Nepieciešams, lai jebkuros ekonomiskajos apstākļos spēles noteikumi un savstarpējās attīstības perspektīvas paliktu nemainīgas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Latvijā darbību uzsāks auto abonēšanas platforma MyBee

Db.lv, 29.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Automašīnu abonēšanas platforma MyBee plāno paplašināt savu pakalpojumu sniegšanu un sākt darbību Latvijā.

MyBee pārvalda starptautiskā uzņēmumu grupa Modus Group, kurai pieder arī Latvijā pārstāvētais CityBee zīmols.

Šāda alternatīva automašīnas iegādei vai līzingam rada ievērojamu potenciālu visā Eiropā – arvien vairāk patērētāju novērtē šādu pieeju no finansiālā viedokļa. MyBee jau ir pieejams Lietuvā un Igaunijā, savukārt Latvijas tirgū uzņēmuma pakalpojumi būs pieejami nākamā gada sākumā.

“Mūsu klienti Lietuvā un Igaunijā automobiļu abonēšanas pakalpojumu novērtē tā vienkāršības, elastības un ātruma dēļ. Pēc automašīnas rezervēšanas klients to var saņemt un sākt lietot jau tajā pašā dienā – bez bankas pakalpojumu vai drukāta līguma nepieciešamības. Līdz ar jaunā pakalpojuma pieejamību arī Latvijas iedzīvotājiem, mēs nodrošināsim vienotu šī pakalpojuma pieejamību visā Baltijas valstu reģionā,” norāda MyBee izpilddirektors Luks Jurkšaits (Lukas Jurkšaitis).

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Reklāmas aģentūra NORD DDB maina nosaukumu

Db.lv, 29.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas reklāmas aģentūra “NORD DDB”, kas dibināta 1995. gadā, mainījusi nosaukumu uz “MAGIC”.

Izvēršot vairākus stratēģiskos attīstības virzienus, izveidota arī integrētās komunikācijas partneraģentūru grupa “B40”. Tajā bez radošās aģentūras “MAGIC” iekļauta arī dizaina studija “KID”, zīmola konsultāciju aģentūra “WIT”, satura studija “PLAY” un digitālo risinājumu aģentūra “Element”.

“Vairākus gadus aktīvi iesaistoties Ziemeļeiropas aģentūru tīklā “NORD”, no skandināvu partneriem esam ieguvuši ļoti vērtīgu pieredzi. Ir ieviestas vairākas jaunas metodes un adaptēti progresīvi rīki, kas devuši gan mums, gan nozarei kopumā jaunu enerģiju. Tomēr pēc trīs gadu sadarbības esam pārliecinājušies, ka Skandināvijas un Baltijas tirgi mārketinga un reklāmas nozarē katrs dzīvo savā ekosistēmā, un kopīgu projektu iespējas ir ierobežotas. Tādēļ pēc dažādu sadarbības modeļu izvērtēšanas pieņemts lēmums veidot pašiem savu zīmolu – “MAGIC” – un attīstīt integrētu partneru aģentūru grupu “B40” ar mērķi nostiprināt savas līdera pozīcijas Baltijas tirgū un turpināt izvērst aktivitātes arī eksporta tirgos. Laikā, kad īpaši bieži tiek runāts par neatkarības vērtību, šis solis Latvijas partneru komandai nākotnē ļaus brīvi attīstīt savu uzņēmumu reģionāli, nesot Latvijas vārdu pasaulē,” stāsta Andris Rubīns, “MAGIC” vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) pārstāvji un AS "Latvijas valsts meži" (LVM) valde šonedēļ tikās, lai pārrunātu situāciju meža nozarē, kas būtiski mainījusies aktuālo pasaules notikumu ietekmē, un vienotos par ciešāku sadarbību nozares attīstības izaicinājumu risināšanā, liecina LVM publiskotā informācija.

Nozarē ir pieredzēts ļoti straujš un neizlīdzsvarots apaļkoksnes, zāģmateriālu un enerģētiskās koksnes cenu kāpums, ir ievērojami palielinājies visa veida apaļkoksnes pieprasījums Latvijā, kas savukārt ir radījis deficītu mežizstrādes un apaļkoksnes pārvadājumu pakalpojumu pieejamībā.

Šādu strauju pakalpojumu pieprasījuma pieaugumu Latvijas pakalpojumu sniedzēji nevar apmierināt tik īsā laikā, jo Latvijā jau vairākus gadus vērojams kvalificēta darbaspēka trūkums, tostarp arī meža nozarē ir izteikts pieredzējušu meža mašīnu operatoru un kokvedēju šoferu trūkums.

“COVID-19 pandēmija un Krievijas iebrukums Ukrainā ir ļoti ietekmējusi koksnes produktu un mežizstrādes pakalpojumu tirgu, enerģētiku un tautsaimniecības attīstību gan vietējā, gan starptautiskā mērogā. Turklāt šī gada septembrī Eiropas parlaments atbalstīja Atjaunojamās enerģijas direktīvas grozījumus, kas var nodarīt lielu kaitējumu Latvijas enerģētikai un tautsaimniecībai kopumā. Apzinoties AS “Latvijas valsts meži” lielo lomu Latvijas tautsaimniecības un meža nozares stabilizācijā, bija svarīgi gūt vienotu sapratni – kāda ir pašreizējā situācija, kā arī pārrunāt turpmāko rīcību,” pēc tikšanās atzina LKF prezidents Indulis Kovisārs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem globālās darba dalīšanas sasniegumiem ir līgumražošana, kurā viens bizness ģenerē idejas, bet cits tās īsteno. Kāpēc pat lielie uzņēmumi izvēlas līgumražotājus, kāda ir šādas partnerības ekonomika un ieguvumi?

Pašražotne VS līgumražošana

Saskaņā ar pētījumu kompānijas BCC Research prognozi pasaules līgumražošanas tirgus var pieaugt no USD 2 triljoniem 2018. gadā līdz USD 2,7 triljoniem 2023. gadā. Pieauguma temps ir vidēji 6,6% gadā.

Līgumražošanā klients saņem unikālu produktu ar savu zīmolu par viņam labāko cenu, vajadzīgajā kvalitātē un daudzumā, bet ražotājs nopelna ar ražošanu, neriskēdams palikt ar nepārdotām precēm. Daudzi uzņēmumi ir izveidojuši arī savas ražoto produktu kvalitātes kontroles shēmas. Šāds ražošanas organizācijas formāts īpaši pievilcīgs ir uzņēmumiem, kas nodarbojas ar elektronisko ierīču un sadzīves tehnikas ražošanu.

“Savas ražošanas organizēšana, tehnoloģiskā procesa stabilitātes nodrošināšana, speciālistu apmācība, ražošanas tehnoloģiju ieviešana ir riskants un ilgstošs process. Samazināt uzņēmējdarbības risku un vienlaikus ražot produkciju modernās ražotnēs ir iespējams līgumattiecību ar līgumražotāju ietvaros, apvienojot kontroli pār ražošanas procesu un produkcijas kvalitāti gan no rūpnīcas, gan no klienta puses,” - komentē Dmitrijs Romaņenko, Canyon Accessories Business Development direktors.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā “SK ID Solutions” klajā laistais starptautiskais elektroniskās autentifikācijas rīks “Smart-ID” šogad svin savu piekto gadadienu, sasniedzot vairāk nekā 3 miljonu aktīvu lietotāju pasaulē atzīmi.

Latvijā pakalpojumu lieto 1 064 477 lietotāju, un ik mēnesi ar rīka starpniecību tiek veiktas vairāk nekā 20 000 000 transakcijas. Piecgade uzņēmuma attīstībā iezīmē ambiciozus attīstības plānus, kas uzlabos kā lietotāju ikdienu, tā paplašinās iespējas uzņēmējiem.

“SK ID Solutions” elektroniskās autentifikācijas un digitālās parakstīšanās risinājums “Smart-ID” uzsācis piekto darbības gadu, nodrošinot pakalpojumu iedzīvotājiem vairāk nekā 40 valstīs. Šo gadu laikā risinājums Baltijas valstīs ieguvis lietotāju, tostarp juridisko personu, uzticību – 2019. gadā “Smart-ID” bija populārākais mobilās autentifikācijas risinājums visā Baltijā. Pērn uzņēmuma veiktajā aptaujā secināts, ka “Smart-ID” Baltijas valstu iedzīvotāji vērtē kā visuzticamāko autentifikācijas risinājumu. Tāpat pēc uzņēmuma veiktās aptaujas Latvijā pēdējo trīs gadu laikā rīka popularitāte pieaugusi par 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

FSMTALKS 2022: vadošais izbraukuma pakalpojumu pārvaldības forums

FSMTALKS ir veltīts izbraukuma apkalpošanas un servisa pakalpojumu pārvaldības nozarei, pulcējot vadošos ekspertus, lai dalītos zināšanās un veidotu ciešākus sadarbības tīklus. Vienas dienas pasākumā kopumā būs iespēja dzirdēt 14 pieredzes stāstus, piedalīties aktīvāko klausītāju viktorīna un nozares līderu paneļdiskusijā.

Frontu un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras organizētajā pasākumā piedalīsies nozares pārstāvji no tādiem uzņēmumiem kā Samsung, DATI Group, Ram Mount, Rīgas namu pārvaldnieks, Scandit, Alliance for Recruitment un daudziem citiem. Reģiona nozares profesionāļi tiksies viesnīcā Radisson Blu Daugava Hotel Rīgā 2022. gada 1. decembrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoruden par darbības uzsākšanu Latvijā paziņoja kārtējais Lietuvas fintech uzņēmums – Arcapay. Atšķirībā no daudziem citiem nozares uzņēmumiem Arcapay orientējas nevis uz privātpersonām, bet biznesa klientiem, īpaši uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar importu un eksportu.

Uz sarunu par uzņēmuma plāniem Latvijā un fintech nozares attīstību Baltijā uz sarunu aicinājām Arcapay vadītāju Marusu Bausis (Marius Bausys).

Fintech ir visai plašs jēdziens. Kāda ir jūsu biznesa niša – ar ko tieši nodarbojaties?

Arcapay specializējas ārvalstu valūtu pārrobežu maksājumu pakalpojumu sniegšanā biznesa klientiem. Esam elastīgi un maksājumu risinājumus nepārtraukti pilnveidojam, atbilstoši starptautiskā biznesa aktualitātēm un klientu vajadzībām. Esam izveidojuši tiešsaistes platformu ar plašu valūtu portfeli un dažādām konvertācijas iespējām, nodrošinot ātrus bezmaksas pārrobežu maksājumus. Platformu izveidojām atsaucoties mazo un vidējo uzņēmumu interesei pēc elastīgiem valūtu konvertēšanas brokeru risinājumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkura rezultāta sasniegšanai ir vajadzīgs laiks, tāpēc no katras situācijas mums jāspēj paņemt kaut vai mazumiņš, kas palīdz nonākt pie lielā mērķa, atzīmē Lelde Kļaviņa, SIA Philip Morris Latvia vadītāja.

“Nekad nevar gribēt, ka viss notiks tagad un tūlīt, jo sasniegumi, līdzīgi kā māja, ir jābūvē no pamatiem - soli pa solim,” norāda L.Kļaviņa. Viņa uzskata, ka biznesa veiksmes pamatā primāri ir spēja nesarežģīt vienkāršas lietas un vienmēr atgādināt gan sev, gan saviem komandas biedriem, kas ir galarezultāts, ko uzņēmums kopā ar saviem darbiniekiem vēlas sasniegt. Ja nākotnes vīzijas vai vizualizācijas trūkst, bieži vien mēs darām lietas tikai darīšanas pēc, taču mums vienmēr ir jāstrādā kopīgā mērķa vārdā, un to nekad nevajadzētu aizmirst, spriež SIA Philip Morris Latvia vadītāja.

No finansēm līdz mārketingam

“Skolas laikos man labi padevās matemātika, tāpēc pēc vidusskolas absolvēšanas iestājos Rīgas Ekonomikas augstskolā (REA),” stāsta L.Kļaviņa. “Ja godīgi, tolaik es vēl īsti nezināju, kas ir tas virziens, kurā profesionāli vēlos doties, tāpēc izlēmu sevi izaicināt un savus spēkus izmēģināt REA. Lai gan pārsvarā studijas saistījās ar biznesu un finansēm, mums bija arī vairāki kursi, kuros apguvām mārketingu. Šī joma man šķita ļoti dinamiska, radoša un aktīva, tāpēc diezgan ātri sapratu, ka tas ir lauciņš, kurā vēlos sevi pilnveidot un attīstīt. Arī pēc augstskolas absolvēšanas aktīvi meklēju darbu tieši mārketingā, tādēļ nokļuvu starptautiskā uzņēmumā Unilever. Sākotnēji darbojos šajā kompānijā kā jauno zīmolu vadītāja, taču pēc nepilniem diviem gadiem kļuvu par klientu mārketinga speciālisti - sadarbojos ar vairākiem zīmoliem un izstrādāju tiem konkrētus piedāvājumus ar mārketinga aktivitātēm. Jāsaka, ka laiks Unilever man vienmēr paliks atmiņā ar ļoti pozitīvām emocijām - tas bija enerģisks un interesants darbs, kas man ļāva daudz mācīties. Tāpat šajā uzņēmumā ieguvu arī daudz jaunu draugu, un daži no tiem ieņem svarīgu vietu manā dzīvē arī joprojām,” atzīmē L.Kļaviņa, kura pēc divarpus gadiem Unilever nolēma mārketingu iepazīt no citas perspektīvas un sāka darbu reklāmas aģentūrā Ze Guru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas prezidents Alars Kariss pirmdien izsludināja parlamenta pieņemtos Elektrības tirgus likuma un Konkurences likuma grozījumus, kas paredz ieviest mājsaimniecībām iespēju elektrību saņemt kā universālu pakalpojumu par Konkurences padomes noteiktu cenu.

Konkurences padome, kurai cena jānosaka, pamatojoties uz ražošanas izmaksām, lēš, ka universālā pakalpojuma elektrības cena ir jāapstiprina līdz 30.septembrim.

Igaunijas Konkurences padomes ģenerāldirektore Evelīna Perna-Lē informēja, ka valstij piederošās enerģētikas grupas "Eesti Energia" uzņēmumam "Enefit Power" ir jāiesniedz pieteikums Konkurences padomei par elektrības ražošanas cenas apstiprināšanu. Pēc pieteikuma izskatīšanas Konkurences padome apstiprinās uzņēmuma piedāvāto cenu vai noteiks savu pagaidu cenu pakalpojumam.

Parlamenta 15.septembrī pieņemtie grozījumi noteic "Eesti Energia" pienākumu no oktobra līdz 2026.gada 30.aprīlim citu pakalpojumu klāstā pārdot elektrību Igaunijas mājsaimniecībām un visiem tālākpārdevējiem kā universālo pakalpojumu. Likumā nav noteikta universālā pakalpojuma elektrības cena, bet gan izklāstīti principi tās noteikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasliktinoties situācijai ekonomikā, turpmākajos ceturkšņos bezdarbs varētu pieaugt, prognozē banku analītiķi.

Latvijas Bankas ekonomists Andrejs Migunovs skaidro, ka uzņēmēju ražošanas izmaksu un risku palielinājums pirms apkures sezonas sākuma, kā arī kopēja augstā nenoteiktība ekonomikā ietekmēja bezdarbu 2022.gada trešajā ceturksnī, palielinot to līdz 6,9%. Savukārt Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) operatīvie dati par trešo ceturksni, kā arī oktobri un novembri, spriežot pēc reģistrēto bezdarbnieku skaita, neuzrāda būtisku bezdarba pieaugumu.

Parādās arī citas pazīmes tam, ka bezdarba tendence jau maina virzienu, norāda Migunovs. Piemēram, pēc Eiropas Komisijas veikto aptauju datiem par uzņēmēju ekonomiskā noskaņojuma rādītājiem, nedaudz samazinājies apstrādes rūpniecības uzņēmēju īpatsvars, kas uzskata darbaspēka trūkumu par uzņēmējdarbības kavējošo faktoru. Turklāt pēc NVA datiem, ir vērojams pakāpenisks samazinājums jauno vakanču skaitā. Darbinieku trūkums joprojām paliek augstā līmenī, taču uzņēmumu interese pieņemt jaunus darbiniekus šobrīd esot pagrieziena punktā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jāpārtrauc tolerēt ar esošo ēnu ekonomikas apjomu

Elīna Rītiņa, LTRK viceprezidente, 03.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021.gadā Latvijas ēnu ekonomikas apjoms bija 6,6 līdz 8,7 miljardi eiro pret faktisko IKP. Rezultātā valsts kasē neienāca 2,1 līdz 2,8 miljardi eiro neiekasētu nodokļu.

Lai veicinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi un iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanu, gan sabiedrībai, gan valsts pārvaldei beidzot pilnībā jāpārtrauc tolerēt ēnu ekonomiku, jāizstrādā jaunu un beidzot efektīvu ēnu ekonomikas straujas samazināšanas plānu, kurā izvirzīti izmērāmi un sasniedzami mērķi, un kura īstenošana ir prioritāte visām ministrijām ar tās padotības iestādēm, kā arī pašvaldībām.

Ēnu ekonomikas līmenis Latvijā pēdējos piecos gados ir robežās no 20% līdz 26,6% no IKP. To pamato pēc atšķirīgām metodoloģijām veiktie pētījumi – gan Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) Dr. A. Saukas un Dr. T. Putniņa ikgadējais pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijā”, gan arī profesora Dr. F.Šneidera ikgadējie pētījumi. Rādītāji pētījumos atšķiras, bet tendence nemainās - ēnu ekonomikas apjoms nemazinās un pat pieaug.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

"Uznirstošie" jeb pop-up veikali – kā pēcpandēmijas "produkts"

Andžela Veselova, LU Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektore, 22.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pastāv uzskats, ka pēc pandēmijas patērētāji ir noilgojušies pēc reālās dzīves pieredzes, tāpēc tas ir īstais laiks, lai izveidotu "uznirstošo" jeb pop-up veikalu.

Turklāt pašlaik visā pasaulē ir pieejamas brīvas telpas. Saskaņā ar Appear Here pētījumu ASV, Apvienotajā Karalistē un Francijā no 2020. gada jūnija līdz augustam pieejamās tirdzniecības platības palielinājušas par 125%. Un līdzīgas tendences ir novērojamas arī citās valstīs, tai skaitā Latvijā.

Daudzi klienti ir noguruši no lieliem tirdzniecības centriem, kur galvenā priekšrocība ir liels viena veida veikalu skaits, kas patērētājam var kļūt garlaicīgi. Tāpēc daudzi pazīstamu zīmolu uzņēmumi pārskata līdzšinējās stratēģijas.

Pirmie pop-up veikali Eiropā un ASV radās jau 2000. gadu sākumā, bet tikai tagad tie gūst lielāku popularitāti. Pilsētas centrā, autostāvvietās vai vienkārši ielas vidū spoguļa kuba vai pārvadājuma konteinera veidā parādās neparasta vieta, kurā atrodas un tiek pārdota vadošo kosmētikas, apģērbu vai apavu ražotāju zīmolu produkcija. Šāda veida pop-up veikals pirmo reizi parādījās ASV, kad Losandželosas veikals Vacant nolēma uz laiku atvērt papildu tirdzniecības vietu, lai ātri pārdotu nepieciešamo preču daudzumu. Pēc izpārdošanas, kas ilga vairākas stundas, veikals tika slēgts. Šī ideja vadībai iepatikās tik ļoti, ka tika nolemts ar Vacant produkciju ceļot pa visu valsti, atverot pop-up veikalus dažādās pilsētās. Pēc tam Prada, Stella Mccartney, Louis Vuitton, Chanel, Yves Saint Laurent, Red Bull un daudzi citi atvēra savus pop-up veikalus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieaugot energoresursu cenām un komunālajiem maksājumiem, kā arī nepieciešamībai pēc moderniem un elastīgiem birojiem, tuvākajā laikā būtiski palielināsies interese par jaunbūvētiem vai topošiem A klases birojiem.

Meklējot iespējas ietaupīt un vienlaikus izmantot augstākās kvalitātes darba telpas, aktīvākie varētu būt tie nomnieki, kuri šobrīd nomā B klases vai pirms ilgāka laika būvētus A klases birojus, Dienas Biznesam prognozē nekustamā īpašuma attīstības uzņēmums Pillar Capital.

Kā norāda uzņēmuma attīstības direktors, valdes loceklis Pēteris Guļāns, jaunās A klases biroju ēkas izceļas ar augstu energoefektivitāti un mūsdienīgiem tehnoloģiskiem risinājumiem, kas izmantoti šo biroju būvniecībā.

"Sagaidāms, ka augstas energoefektivitātes un mūsdienīgu tehnisku risinājumu dēļ kopējās nomas un komunālo pakalpojumu izmaksas jaunajos A klases birojos būs līdzīgas ar kopējām nomnieku izmaksām B klases birojos. Tas ir būtisks arguments, lai pieņemtu lēmumu par telpu nomu jaunā A klases ēkā," stāsta P.Guļāns, atsaucoties uz uzņēmuma pieredzi un sarunām ar potenciālajiem nomniekiem topošajā biroju ēkā New Hanza teritorijā (skatīt galeriju).

Komentāri

Pievienot komentāru