Decembra pirmajā pusē biržā ļoti veiksmīgi debitējis naktsmītņu rezervēšanas uzņēmums "Airbnb". Šī debija, šķiet, pārspējusi jebkādas pašas optimistiskās cerības, un uzņēmuma akcijas vērtība šāvusies debesīs.
Proti, pirmajā tirdzniecības dienā "Airbnb" akcijas cena ASV Nasdaq biržā palēcās par 112,8% - no 68 ASV dolāriem līdz 144,7 ASV dolāriem. Turklāt uz mirkli "Airbnb" akcijas cena pārkāpa pāri arī 160 ASV dolāru atzīmei, lai gan pēc tam tā no šādām astronomiskām pozīcijām atkāpās.
Katrā ziņā šāda "Airbnb" debija biržā kārtējo reizi apliecina šobrīd, šķiet, visai eiforisko finanšu tirgus stāvokli. Neskatoties uz pandēmiju un to, ka akcijas nebūt nav lētas, tirgus dalībnieki tās turpina iegādāties par arvien augstāku un augstāku cenu. To, kad pienāks kāds finanšu tirgus "savienošanās" punkts ar zemi, rādīs laiks. Vēsture liecina, ka pat neprātīgi cenu burbuļi var būt krietni ilgāka realitāte nekā sākotnēji tas varētu likties.
Tirdzniecības sesijai noslēdzoties, "Airbnb" vērtība bija pārkāpusi pāri 100 miljardu ASV dolāru atzīmei (no 47 miljardiem vēl dažas stundas iepriekš), kas to padara par vienu no lielākajiem uzņēmumiem pasaulē. Vienā mirklī "Airbnb" vērtība ir pārspējusi kopējo slaveno "Marriott International", "Hilton Worldwide Holdings" un "Hyatt Hotels" viesnīcu tīklu vērtību kopā.
Kāda cena
Protams, "Airbnb" bizness ir ļoti interesants, lai gan jautājums ir par tā cenu. Kompānijas platforma ļauj viesiem izvēlēties naktsmītnes dažādās pasaules malās, un ceļotājiem piedāvā alternatīvu no pirms tam pārsvarā ierastajiem viesnīcu pakalpojumiem. Kompānijai ir visai spēcīgs brends, un arī šis pandēmijas gads pierādījis, ka daudzi cilvēki, lai meklējot īstermiņa īres pakalpojumus, izvēlas "Airbnb" platformu.
Nav gan tā, ka "Airbnb" šogad būtu gājis gludi. Pieejamā informācija liecina, ka šovasar "Airbnb", lai palielinātu savas naudas rezerves, aizņēmās divus miljardus ASV dolārus. Tad tika spriests, ka "Airbnb" vērtība varētu būt 18 miljardi ASV dolāri. Ņemot vērā šā brīža 100 miljardus, maigi sakot, nebūt nav slikts vērtības diapazons.
Tāpat uzņēmums pavasarī ziņoja par darbinieku skaita apcirpšanu par gandrīz 2 tūkstošiem. Tāpat tika ziņots par krasu investīciju un izdevumu samazināšanu. Savukārt uzņēmuma deviņu mēnešu ieņēmumi salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn sarukuši par trešo daļu. Investorus acīmredzami mierināja tas, ka "Airbnb" ieņēmumi trešajā ceturksnī saruka mazāk – par 18% (otrajā ceturksnī tie bija visi 72%).
Pat, iespējams, zīmīgāk ir tas, ka "Airbnb" vēl nekad nav strādājis ar pilna gada peļņu. "Airbnb" akumulētie zaudējumi kopš 2008. gada sasnieguši 2,1 miljardu ASV dolārus. Šā gada deviņos mēnešos zaudējumi bijuši gandrīz 700 miljonu ASV dolāru apmērā, kas ir divreiz vairāk nekā pērn šajā periodā (patiesībā tas ir arī vairāk nekā "Airbnb" zaudējumi iepriekšējos četros gados kopā). Šajā ziņā gan iepriekšējais ceturksnis arī atnesa zināmu mierinājumu – kompānija strādāja ar tai ļoti retu peļņu, kam palīdzēja tās krasā izdevumu samazināšanas politika.
Nestrādāšana ar peļņu gan ne vienmēr ASV tehnoloģiju kompāniju ziņā nozīmē, ka investori centīgi nepērk šādas akcijas. Tomēr jautājums, protams, ir, cik dārgāk vēl uz cerību pamata pirkt kāda pamatā nepelnoša uzņēmuma akcijas?
"Ja jūs varat pārdzīvot globālo pandēmiju, kas izbeidz globālos ceļojumus, jūs varat pārdzīvot jebko," "The Wall Street Journal" gan savu pārliecību paudis "Airbnb" valdes loceklis Alfrēds Lins.
Uzņēmuma straujā izaugsme pēdējos gados sākusi radīt arī cita veida pretestības. Daudzi māju īpašnieki centušies apkarot "Airbnb" un izvirzījuši iebildumus, ka šādās īstermiņa īres vietās esot pārāk daudz trokšņu un ballīšu. Ir arī bažas, ka tas pat negatīvi var ietekmēt atsevišķu īpašumu vērtību. Ir pilsētas, kas sākušas regulēt īstermiņa nomas operācijām. Ir arī spriedumi, ka, investoriem iegādājoties mājokļus, ko īrēt ar "Airbnb" starpniecību, tiek saasināta mājokļu pieejamības problēma.
Milzīgā IPO apetīte
Pēdējā laikā faktiski neremdināma investoru apetīte bijusi arī pēc citām ļoti jaunām publiski tirgotajām kompānijām. Piemēram pārtikas piegādes uzņēmuma "DoorDash" akcijas cena tās pirmajā tirdzniecības dienā palēcās par 68%. Savukārt tehnoloģiju uzņēmuma C3.ai, kas izstrādā mākslīgā intelekta risinājumus, akcijas cena tās debijas laikā biržā nupat pieauga par 120% un otrajā tirdzniecības dienā– vēl par 40%.
"Cilvēki vienkārši ir spiesti ieguldīt. Pat ja jums nepatīk dažu šo tehnoloģiju uzņēmumu novērtējums, jūs vienkārši ziniet, ka viņu akcijas, visticamāk, turpinās iet augšā - vismaz īstermiņā," potenciāli visai bīstamo noskaņojumu finanšu tirgū raksturo "Bank of America" eksperti. Kopumā izskatās, ka notiekošais smaržo pēc pamatīga FOMO (Fear of Missing Out) fenomena. Proti, neseno kāpumu daļēji var norakstīt uz arvien lielāku līdzekļu pārvaldnieku un individuālu investoru apetīti pēc akcijām, kas saistīts ar bailēm palaist garām guvumus no aktuālā pieauguma. Tas nozīmē, ka investori arvien lielākā mērā akcijas iegādājas tikai tāpēc, ka redz, ka citi tās pērk un gūst pieklājīgu peļņu.
Interneta burbuļa rekordi
Šogad līdz šim ASV biržās ar sākotnējo publisko akciju piedāvājumu (IPO) piesaistīti līdzekļi vairāk nekā 155 miljardu ASV dolāru vērtībā, liecina "Dealogic" dati. Tas ar uzviju pārspēj iepriekšējo rekordu, kas tika fiksēts 1999. gadā. Jāteic, ka neilgi pēc tam - 2000. gadā aizsākās viens no slavenākajiem akciju tirgus sabrukumiem mūsdienu finanšu vēsturē. Tirgus dalībnieki pirms šī notikuma vairākus gadus gluži vai neprātīgi par ļoti augstu cenu pirka dažādu interneta kompāniju akcijas, lai gan daudzi šie uzņēmumi bija mazi un bieži vien nespēja strādāt ar peļņu, kas galu galā, protams, noveda pie to bankrota. Kādā brīdī ballīte akciju tirgū beidzās un 31 mēneša laikā no 2000. gada marta ar tehnoloģiju uzņēmumiem bagātīgākā Nasdaq Composite vērtība saruka aptuveni par 80%.
Tikmēr sešus gadus pirms dot-com burbuļa plīšanas ASV S&P 500 Information Technology indeksa vērtība pieauga par 970%. Šāds agonisks kritums bija vien daļa no tirgus dalībnieku sāpēm - lai izrāptos no šīs bedres, Nasdaq indeksam vajadzēja vairāk nekā 12 gadus. Proti, ASV Nasdaq Composite indeksam savus 2000. gada sākuma rekordus izdevās atkarot vien 2014. gada novembrī. Turklāt tiek rēķināts – ja ietver vēl inflāciju, tad šis indekss pie sava agrākā vērtības rekorda atzīmējās vien 2017. gada augustā – tātad vairāk nekā pēc 17 gadiem.
Interesanti, ka šīs pandēmijas apstākļos akciju mīšanai pievērsušies daudzi mazie investori. Tiem nu, sēžot mājas, šim procesam ir gan vairāk laika, gan pati tirdzniecība ar vērtspapīriem daudzos gadījumos kļuvusi lētāka un daudz vienkāršāka (arī Latvijā pēdējā laikā bijuši vairāki soļi, kas vērtspapīru tirdzniecību cilvēkiem padara lētāku un vienkāršāku), piemēram, ar mobilo aplikāciju starpniecību. Tas ir labi, jo ieguldīšana ir sasniedzamāka. Risks gan ir, ka daudzi šādi censoņi var būt uzņēmušies pārāk lielus riskus. Viss ir labi tik ilgi, kamēr cenas iet uz augšu un visi var sajuties gluži kā Vorena Bafeta cienīgi investori.
Tomēr mūžīgi tā nebūs. Jārēķinās ar šādu uzkrājumu vērtības kritumu, kas var radīt labu fonu augošam stresam dažādās jomās. No otras puses – pasaules centrālās bankas, iespējams, ne par kādu cenu šobrīd nepieļaus dramatiskus notikumus akciju tirgū, jo tas draudētu ietekmēt arī visu ekonomiku. Kādi atsevišķi burbuļi gan var plīst.
