Būvniecība un īpašums

Aizdomās par karteļa vienošanos un kukuļdošanu KNAB veic kratīšanas arī būvfirmā Merks

LETA, 03.09.2019

Jaunākais izdevums

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šodien veic procesuālas darbības arī būvfirmā SIA «Merks», apstiprināja «Merks» pārstāvis Jānis Lievītis.

«Šobrīd varam apstiprināt, ka valsts institūciju pārstāvji šodien ieradās «Merks» birojā un runā ar valdes priekšsēdētāju Oskaru Ozoliņu. Tā kā šī saruna vēl nav beigusies, neko vairāk nevaram pateikt,» sacīja Lievītis.

Savukārt ar «Merks» mātesuzņēmumu - Igaunijas kompāniju «Merko Ehitus» neviens no Latvijas iestāžu pārstāvjiem nav sazinājies, sacīja «Merko Ehitus» komunikācijas vadītāja Merita Kullasepa.

Jau vēstīts, ka KNAB otrdien sācis kratīšanas vairākās Latvijas būvfirmās un pie valsts amatpersonām, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Viena no būvfirmām, kurā KNAB veic procesuālās darbības, ir «Rere grupa», apstiprināja «Rere grupas» valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

«Jā, varu apstiprināt, ka KNAB darbinieki atrodas biroja ēkā un veic savu darbu, uzdod jautājumus. Man viņi neko nav jautājuši, tāpēc nezinu, ar ko šīs darbības ir saistītas,» sacīja Āboltiņš-Āboliņš.

Būvfirmās «Skonto būve», «Latvijas energoceltnieks», «LNK Industries», «Velve», «Moduls Engineering» un «Binders» sacīja, ka KNAB darbinieki uzņēmumā otrdien nav bijuši.

Vienlaikus būvfirmas «Merks» valdes priekšsēdētāja Oskara Ozoliņa mobilais tālrunis ir izslēgts, arī būvfirmas «Abora» valdes priekšsēdētāja Jura Kravaļa mobilais tālrunis ir izslēgts.

Savukārt būvfirmā «Arčers» sacīja, ka uzņēmums nevar patlaban atbildēt, vai tajā ir ieradušies KNAB darbinieki.

KNAB informēja, ka KNAB kopīgi ar Konkurences padomi (KP) veic tiesas sankcionētas neatliekamās izmeklēšanas darbības. Šādas darbības īstenotas, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu vismaz desmit lielāko būvniecības nozares uzņēmumu iesaisti noziedzīgos nodarījumos un Konkurences likuma pārkāpumos.

KNAB kriminālprocesu sāka 2018.gada 19.septembrī par kukuļņemšanu un kukuļdošanu lielā apmērā, pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, ja tas izdarīts mantkārīgā nolūkā. Savukārt KP veic izmeklēšanu par iespējamu Konkurences likuma pārkāpumu - aizliegtu karteļa vienošanos.

KNAB rīcībā esošie fakti liecinot par iespējamu kukuļu lielā apmērā nodošanu un pieņemšanu, par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti, kā arī par amatpersonu kukuļošanu ar mērķi nodrošināt uzņēmēju interešu realizēšanu ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos.

Noziedzīgie nodarījumi veikti laikā no 2015.gada sākuma līdz 2018.gada vidum. Iespējamās kukuļu summas ir no 25 000 eiro līdz vairākiem simtiem tūkstošu eiro.

KNAB esot pamats uzskatīt, ka noziedzīgajos nodarījumos iesaistīti ne mazāk kā desmit lielākie būvniecības nozares uzņēmumi.

Vienlaikus kriminālprocesā KNAB ieguvis informāciju, kas norādījusi uz iespējamām aizliegtas vienošanās pazīmēm starp lielākajiem būvniecības nozares uzņēmumiem.

Pirmstiesas izmeklēšanas laikā iegūtos faktus KNAB nosūtīja KP, kas pēc iepazīšanās ar informāciju, pamatojoties uz aizdomām par iespējamu Konkurences likuma 11.panta pārkāpumu, sāka lietas izmeklēšanu atbilstoši savai kompetencei. Lai nodrošinātu efektīvu pierādījumu iegūšanu abu iestāžu ierosinātajos procesos, šodien vienlaikus ar KNAB veiktajām kriminālprocesuālajām darbībām arī KP veic nepieteiktu apmeklējumu jeb inspekciju - desmit būvniecības nozares uzņēmumos.

KP rīcībā esošā informācija liecina, ka procesā iesaistītie būvniecības jomas uzņēmumi, iespējams, vairāku gadu periodā saskaņojuši rīcību un aizliegti vienojušies par tirgus sadali un dalības nosacījumiem publisko un privāto pasūtītāju iepirkumos gan Rīgā, gan Latvijas reģionos. Šādas karteļu vienošanās ir uzskatāmas par smagāko konkurences tiesību pārkāpumu, informēja KNAB.

KP pārstāve Paula Vilsone aģentūrai LETA pastāstīja, ka pašlaik KP ir aizdomas par 10 vadošo Latvijas būvuzņēmumu veiktu tirgus sadali un vienošanos par dalību publiskajos un privātajos iepirkumos visā Latvijas teritorijā.

«KNAB izmeklēšanas laikā radās pirmšķietamas aizdomas par iespējamu aizliegtu vienošanos starp uzņēmumiem, tāpēc šī informācija tika nodota KP un mēs sākām savu izmeklēšanu. Šī lieta pagaidām vēl ir izpētes stadijā, karteļa vienošanās vēl nav pierādīta, bet par to ir aizdomas,» skaidroja Vilsone.

Tālāko izmeklēšanu KNAB un KP veiks neatkarīgi katras iestādes kompetences robežās.

KP un KNAB izsaka pateicību Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldei par sniegto atbalstu izmeklēšanas darbību veikšanā.

Patlaban kriminālprocesā notiek aktīvs izmeklēšanas darbs. Detalizētāku informāciju KNAB sola sniegt, līdzko tas būs iespējams, nekaitējot izmeklēšanas interesēm.

KP norāda, ka inspekcija ir viens no pirmajiem soļiem pēc pārkāpuma lietas ierosināšanas, un tās mērķis ir iegūt pierādījumus par uzņēmumu iesaisti pārkāpumā. KP atgādina, ka inspekcijas veikšana neapstiprina uzņēmuma vainu, kā arī nenorāda uz izpētes iznākumu.

KNAB priekšnieks Jēkabs Straume norāda, ka lielākie korupcijas riski ir jomās, kurās notiek publiskie iepirkumi, jo tajos iesaistīti lieli finanšu līdzekļi. Šādu lielu iepirkumu ietekme uz tautsaimniecību ir nopietna, un jādara viss, lai valsts un pašvaldību pasūtījumi notiktu korekti, taisnīgi un vienmēr uzvarētu labākais piedāvājums, nevis tas, kurš spēj, iespējams, sarunāt pasūtījuma iegūšanu.

Pētījumi liecina, ka korupcijas dēļ Latvijas tautsaimniecība katru gadu zaudē vairākus miljardus eiro. «Ja mums patiešām ir svarīgi, lai valsts attīstītos, lai budžetā būtu pietiekami daudz naudas mediķu un skolotāju algām, pensijām, sociālajiem pabalstiem, ceļu uzturēšanai, lai būtu godīga uzņēmējdarbība un konkurence, ir pienācis laiks rīkoties. Personīgi aicinu ikvienu iestāties par valsts un katra tās iedzīvotāja labklājību, neiesaistīties koruptīvās attiecībās un ziņot KNAB, ja jūsu rīcībā nonāk informācija par kādas amatpersonas iesaisti koruptīvās darbībās,» norāda Straume.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Straujā izaugsme būvniecībā nenozīmē, ka brauksim pa labiem ceļiem un tiltiem

Žanete Hāka, 16.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nelīdzsvarotā būvniecības attīstība ar straujiem kāpumiem un kritumiem un atkarība no ES fondu naudas veicina nekvalitatīvu un nesamērīgi dārgu būvniecību - secināja eksperti Citadele Index diskusijā, uzsverot, ka valstī nepieciešama pārdomāta nozares ilgtermiņa plānošana, lai sabalansētu izaugsmi un nepārkarsētu izmaksas.

Jaunākais bankas Citadele un SKDS veiktais uzņēmēju noskaņojuma pētījums Citadele Index rāda, ka vislielākās svārstības ilgstoši ir novērojamas būvniecības nozares uzņēmēju noskaņojumā – jau gadiem absolūta pesimisma periodi mijas ar optimisma uzliesmojumiem. Šobrīd būvnieki ir vispozitīvāk noskaņotā nozare, un to optimisms sasniedzis pēckrīzes periodā sen neredzētu līmeni - 54.22 punktus.

Vienlaikus būvnieki biežāk nekā citu nozaru pārstāvji atzīst, ka uzņēmumam trūkst darbinieku – tā norāda 62% būvniecības uzņēmumu. Turklāt būvnieki biežāk nekā citu nozaru uzņēmēji atzinuši, ka ir saskārušies ar korupciju valsts un pašvaldību iestādēs – tā norāda 22% šīs nozares aptaujāto uzņēmēju. Savukārt attiecībā uz ēnu ekonomiku būvniecības nozares uzņēmēji visbiežāk atzinuši, ka ēnu ekonomika viņu pārstāvētajā nozarē samazinās – tā norādījuši 57% būvnieku.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Būvnieki iet skandināvu pēdās

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 18.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šā gada 4. novembra minimālā alga būvniecības nozarē būs 780 eiro. Tas panākts, pateicoties vakar parakstītajai ģenerālvienošanai nozarē, kas ir pirmā šāda nozares vienošanās Latvijā.

Jāteic, ka daudzās Rietumeiropas valstīs, īpaši Skandināvijā, teju visās tradicionālajās nozarēs ir noslēgta ģenerālvienošanās starp darba devējiem un arodbiedrībām, nosakot gan minimālo algu, gan citu nozares regulējumu. Latvijas būvniecības nozares ceļš uz šo ģenerālvienošanos ir bijis garš, un nevarētu teikt, ka rozēm kaisīts. Lielā mērā katalizators šādas ģenerālvienošanās nepieciešamībai bija lielais ēnu ekonomikas īpatsvars, kas būtiski traucēja godīgajiem uzņēmumiem strādāt, īpaši attiecībā uz publiskajiem iepirkumiem, kur vēl aizvien dominē zemākā cena.

Līdz ar to ir tikai likumsakarīgi, ka ar iniciatīvu par ģenerālvienošanās noslēgšanu un minimālās algas noteikšanu piecām amatu kategorijām klajā nāca lielie būvnieki, kas apvienojušies Latvijas Būvuzņēmēju partnerībā. Līdz ar minimālās algas noteikšanu būvniecībā no spēles, vismaz publiskajos iepirkumos, tiek izstumti tie būvnieki, kas paziņo, ka viņu strādnieki saņem tikai minimālo algu. Faktiski tas ir plats solis aplokšņu algu izskaušanas virzienā, jo līdz šim būvnieki pārsvarā atzina, ka mazāk par apmēram 700 eiro neviens celtnieks uz rokas nesaņem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pateicoties drosmīgiem un izdarīgiem būvniekiem un nekustamo īpašumu attīstītājiem, pagājušajā gadā Rīgā bija vērojams straujākais jauno dzīvokļu skaita pieaugums visās Baltijas valstīs, sasniedzot pat 65% pieaugumu*.

Šobrīd nekustamo īpašumu tirgū veidojas augsts pieprasījums no pircēju un investoru puses, tāpēc daudzi būvnieki arvien biežāk izvēlas alternatīvo finansējumu avotus, lai ātrāk pabeigtu dažādus remontdarbu projektus un ēku renovācijas, kas tālāk paver šiem objektiem veiksmīgu, peļņu nesošu pārdošanu. Bet kā neapjukt plašajā kreditoru izvēlē? Konsultē AS West Kredit valdes loceklis Artūrs Silantjevs.

Kāpēc cilvēki arvien biežāk izvēlas ņemt kredītu būvniecības darbu veikšanai?

Pieprasījums pēdējā laikā tiešām ir audzis. Lielākoties būvnieki un celtnieki izvēlas ņemt aizdevumu, lai ātrā laika posmā realizētu dažādu jau iesāktu objektu remontdarbus. Tas ir arī aktuāli cilvēkiem, kas vēlas pabeigt sava mājokļa remontdarbus. Daudziem arī pieder tādi īpašumi, kurus viņi jau ilgstoši mēģina pārdot, bet pircēji nepērk, jo, piemēram, sienu apdare vai santehnika jau ir morāli novecojusi. Šādā gadījumā vistālredzīgākais risinājums ir aizdevuma paņemšana, kas ļauj ātrā tempā izremontēt pārdodamo objektu, lai pēc tam to pārdotu par krietni vien augstāku cenu. Protams, nekustamā īpašuma pircēju interese ir daudz lielāka, ja objekts ir ne tikai labā stāvoklī, bet arī ar svaigi veiktu remontu. Īsāk sakot – aizdevums kalpo kā akselerators peļņas gūšanai no nekustamā īpašuma – kā juridiskām, tā arī privātām personām.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Būvniecības mājasdarbi nozarei un publiskajam sektoram

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 14.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecība ir viena no tām nozarēm, kas uz nākotni var skatīties samērā optimistiski.

Lai arī saskaņā ar Ekonomikas ministrijas sniegto informāciju šogad būvniecības nozares attīstības temps būs zemāks nekā pērn, tomēr lielam satraukumam nav iemesla. Izaugsmes tempu palēnināšanās skaidrojama arī ar to, ka būvniecības nozarē iepriekšējos divus gadus izaugsmes tempi bija ļoti strauji, kas nozīmē, ka bāze, ar kuru salīdzina šo gadu, ir ļoti augstā līmenī. Nenoliedzami, ļoti būtisks uzrāviens būvniecībā būs saistīts ar Rail Baltica projektu īstenošanu.

Taču ir arī citi, lai arī ne tik apjomīgi, tomēr Latvijas mērogam gana būtiski projekti, kas ļauj prognozēt, ka būvniekiem darba būs gana. Te var minēt gan LIDL loģistikas centru, gan Rēzeknes olimpiskā stadiona sporta centra izbūvi, gan Vec- rīgas nama Mārstaļu ielā 6 pārbūvi, kur būs Rakstniecības un mūzikas muzeja jaunā mājvietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar vietējo darbaspēku vakances aizpildīt nevar

Sliktā ziņa – darbaspēku no ārvalstīm piesaista nevis Latvija, bet caur citām Eiropas Savienības valstīm to dara Lietuva un Polija, uzmanību uz tendenci vērš Latvijas Būvuzņēmēju partnerības vadītāja Baiba Fromane. Būvniecība ir nozare, kurā jau vairākus gadus ir visakūtākais darbaspēka trūkums. Augstāko punktu darbaspēka nepietiekamība varētu sasniegt laikā, kad Latvija īstenos tādus projektus kā Rail Baltic un Liepājas cietuma būvniecība, kur būs vajadzīgs liels apjoms darbaspēka, prognozē B. Fromane.

Jau šobrīd darbaspēka trūkst un darbinieki no trešajām valstīm tiek piesaistīti, bet tas ir ilgstošs un sarežģīts process. «Administratīvi birokrātiskie šķēršļi viesstrādnieku nodarbināšanai ir utopija, kas mazina valsts kontroli pār cilvēkiem, kas Latvijā tiek nodarbināti,» stingros noteikumus viesstrādnieku nodarbināšanā Latvijā komentē B. Fromane.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvniecības nozares digitalizācija nav luksuss, bet nepieciešamība

Rūta Kesnere, 06.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības nozares digitalizācija, īpaši būves informācijas modelēšana 3D vidē (BIM), kuru izmanto projektēšanā, mūsdienās vairs nav kaprīze, bet gan nepieciešamība.

Par to pārliecināti gan lielākie pasūtītāji, gan būvnieki, gan projektētāji. Latvijas Arhitektu savienības Sertificēšanas centra vadītāja Elīna Rožulapa nozares profesionālajā portālā building.lv norāda, ka BIM galvenā atšķirība no parastās, līdz šim izmantotās projektēšanas ir tāda, ka ēka tiek nevis zīmēta, bet būvēta virtuālā vidē, izmantojot dažādas programmas, maksimāli pietuvināti tam, kā ēka vēlāk tiks būvēta realitātē. Līdz ar to, projektējot jeb virtuāli būvējot, iespējams novērst tās nepilnības un nesakritības rasējumos, kādas var rasties, ēku projektējot 2D vidē, kad to nav iespējams redzēt visā pilnībā.

Viena no lielākajiem pasūtītājiem valstī – VAS Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) – valdes locekle Kitija Gruškevica uzsver, ka BIM izmantošanas galvenā priekšrocība ir risku mazināšana jau projektēšanas stadijā, lai iekļautos termiņā, budžetā un kvalitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Sākta ilgi gaidītā Vidzemes šosejas Sēnītes posma pārbūve

Zane Atlāce - Bistere, 08.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudzu autovadītāju sapnis sācis īstenoties - gandrīz 14 km garā posmā uzsākta Vidzemes šosejas segas pārbūve posmā no Garkalnes dzelzceļa pārvada līdz t.s. Sēnītes mezglam, informē darbu veicēji - piegādātāju apvienība Binders un ACB.

Uz valsts galvenā autoceļa A2 Rīga-Sigulda-Igaunijas robeža uzsākts šosejas abu brauktuvju segas pārbūves (pastiprināšanas) process posmā no 25,50. līdz 39,40. km jeb no Garkalnes dzelzceļa pārvada līdz t.s. Sēnītes mezglam, pilnībā ietverot to, un vēl apmēram 1 km Siguldas virzienā. No Sēnītes mezgla turpinājumā uz Murjāņiem segas pārbūve pusotra km garumā tiks veikta arī Valmieras šosejai jeb a/c A3 Inčukalns – Valmiera posmā no 0,00. līdz 01,65.km.

Projekta ietvaros tiks atjaunoti arī septiņi ceļa pārvadi un divi tuneļi Sēnītes mezglā, kā arī divi pārvadi pie Vangažiem un tuneļveida caurteka. Projekts paredz ceļa brauktuves segas pārbūvi, izmantojot reciklēšanas tehnoloģiju – vecais asfalta segums tiks safrēzēts, segas stiprināšanai samaisīts ar esošajām šķembām, cementu un izlīdzināts. Tai pa virsu trijās kārtās ieklāta jaunā asfalta sega. Kopumā ieklāšanai paredzēta asfaltbetona apjoms - 179 877 t. Projekts neparedz ceļa smilts salturīgā slāņa nomaiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir pazuduši tiltu būvnieki, otrdien intervijā LNT raidījumam «900 sekundes» atzina satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

«Mums kaut kur ir pazuduši tiltu būvnieki - ja iepirkumos ceļu remontiem mums ir diezgan laba konkurence un cenas iet uz leju, tad iepirkumos tiltu remontiem ir daudz gadījumu, kad neviens būvnieks nepiesakās. (..) Kaut kas šajā segmentā ir sakārtojams,» sacīja ministrs.

Tāpat viņš atzina, ka Latvijā tiltu stāvoklis neuzlabojas. «Tiltu stāvoklis Latvijā nekādā veidā neuzlabojas. Mēs knapi spējam savākt tos tiltus, kas ir ļoti sliktā stāvoklī,» sacīja Linkaits.

Vienlaikus ministrs uzsvēra, ka ikviens tilts tiek pārbaudīts un, ja tā stāvoklis apdraudēs satiksmes drošību, tilta īpašnieka pienākums būs to slēgt.

VAS «Latvijas valsts ceļi» publiskotajā valsts autoceļu tīkla 2018.gada statistikā sacīts, ka uzņēmuma pārziņā ir kopumā 963 tilti, no kuriem 897 ir dzelzsbetona, 14 - akmens, 47 - metāla un pieci - koka. Vienlaikus 28,3% jeb 273 tiltu tehniskais stāvoklis novērtēts kā labs, 26% jeb 250 tiltu tehniskais stāvoklis novērtēts kā apmierinošs, 34,4% jeb 331 - kā slikts, bet 11,3% jeb 109 tiltu tehniskais stāvoklis novērtēts kā ļoti slikts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Mežaparka estrādes būvdarbi krietni apsteidz grafiku

Zane Atlāce - Bistere, 11.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežaparka jaunās estrādes būvdarbi apsteidz plānoto darbu grafiku par aptuveni pusotru mēnesi un kopumā ir izpildīti 27 % no kopējā apjoma.

To, aplūkojot Mežaparka jaunās estrādes būvniecības darbu norisi klātienē, ceturtdien secināja atbildīgas amatpersonas.

«Ja būvnieki turpinās apsteigt plānoto grafiku, tad būs jālemj par šogad piešķirtā budžeta grozījumiem. Tomēr priekšā ir gaidāmi sarežģītu konstrukciju montāžas darbi, tāpēc par to lemsim rudenī,» teica Rīgas domes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Oļegs Burovs.

«Klātienē pārliecinājāmies, ka Dziesmu svētku jaunās estrādes būvniecības darbi norit raiti un būvnieki ar lielu atbildības sajūtu attiecas pret estrādes pirmā posma īstenošanu noteiktajā termiņā, lai jau 2020. gada vasarā Mežaparka var īstenoties XII Latvijas Skolu jaunatnes dziesmu un deju svētki,» pēc objekta apmeklējuma Mežaparkā apliecina kultūras ministre, Dziesmu svētku padomes priekšsēdētāja Dace Melbārde.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kultūras ministrija ir apņēmības pilna uzvarēt prāvu pret Nacionālo Būvkompāniju apvienību un nemaksāt papildu deviņus miljonus eiro par Latvijas Nacionālās bibliotēkas uzcelšanu

«Valsts ir pilnībā norēķinājusies par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvniecību. Par LNB ēkas būvniecību valsts astoņu gadu laikā samaksājusi vairāk nekā 195 miljonus eiro. Mūsu aprēķini ir pareizi, tādēļ esam pārsūdzējuši Vidzemes priekšpilsētas tiesas lēmumu, kas paredzēja no valsts par labu būvniekiem piedzīt aptuveni deviņus miljonus eiro,» Dienas Biznesam sacīja Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāre Dace Vilsone.

Lai turpinātu tiesvedību ar Nacionālo Būvkompāniju apvienību, kas uzvarējusi prāvu par papildu finansējuma piedziņu, Kultūras ministrija bija spiesta prasīt valsts budžetā 60 tūkstošus eiro, kā arī ir noslēgusi līgumu ar Romualda Vonsoviča biroju par zvērināta advokāta juridiskajiem pakalpojumiem lietā visās turpmākajās instancēs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Rīgas ielu remontdarbos būvnieki izmantojuši džinsa bikses

LETA, 15.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālajos tīklos ievietots video, kurā redzams, ka, veicot brauktuves seguma atjaunošanas darbus Rīgā, Pulka ielā, būvnieki asfalta masā ieklājuši arī džinsa bikses.

Kā skaidroja Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Una Ahuna-Ozola, konkrētos darbus veicis būvuzņēmējs «Ostas celtnieks». SIA «Rīgas ūdens» šeit iepriekš veicis ūdensvada kanalizācijas atjaunošanas darbus un saskaņā ar Rīgas domes saistošajiem noteikumiem pēc ziemas sezonas būvniekiem jānodrošina brauktuves seguma atjaunošana.

Pēc Ahunas-Ozolas teiktā, parasti uz pārsedzes tiek uzstādīts betona gredzens, nostiprinot to ar betonu vai metāla lūkas čaulu, ko nolīmeņo un nostiprina ar ātri cietējošo betonu. Čaulā ievieto peldošā tipa aku, bet šajā gadījumā darba gaitā konstatēts, ka salūzuši akas betona gredzeni, kā rezultātā asfalts gar spraugām bira iekšā akā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Kratīšana Rīgas centrāltirgū saistīta ar akcizēto preču nelikumīgu apriti

LETA, 22.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kratīšana AS "Rīgas centrāltirgū" ceturtdien veikta saistībā ar akcizēto preču nelikumīgu apriti, informēja Valsts policijā (VP).

Policijā skaidro, ka ceturtdien VP Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvalde veica procesuālās darbības "Rīgas centrāltirgū", kas saistītas ar akcizēto preču nelikumīgu apriti. Kopumā veiktas vairāk nekā 80 kratīšanas un arī aizturētas vairākas personas. Izmeklēšanas interesēs plašākus komentārus likumsargi nesniedz.

Tikmēr Latvijas Televīzija vēsta, ka kratīšana notikusi arī pie "Rīgas centrāltirgus" Iekšējās drošības daļas vadītāja Maksima Danovska, kurš pirms nedēļas uz īsu brīdi tika iecelts uzņēmuma valdē.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka likumsargi "Rīgas centrāltirgū" ceturtdien ieradušies īsi pirms plkst.16 pēcpusdienā, vienuviet sapulcējuši darbiniekus un sākuši procesuālo darbību veikšanu vairāku stundu garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Polija atsaka izdot Ivanovu Baltkrievijai

Jānis Goldbergs, 04.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Polijas apelācijas tiesa Belostokā 3. martā nolēma atteikt Vjačeslava Ivanova izdošanu Baltkrievijai. V. Ivanovs Latvijā tiek vainots par naudas atmazgāšanu likvidējamajā "ABLV Bankā".

"Tas vēl nav prāvas noslēgums Polijā. Jautājums jāizskata Polijas Iekšlietu ministram divu mēnešu laikā. Tāda ir procedūra! Galīgo atteikumu Baltkrievijai sniegs ministrs. Viņš var lietu nodot iztiesāšanai Polijas Augstākajā tiesā, kasācijas instancē, kam es personīgi neticu," "Dienas Biznesam" pēc tiesas Belostokā sacīja V. Ivanova advokāts Bogumils Zigmonts, klaji izrādot savu prieku par uzvaru prāvā.

Runājot kontekstā, Latvijā V. Ivanovs ir nonācis tiesībsargājošo institūciju uzmanības lokā, visticamāk, to pašu iemeslu dēļ, kādēļ tika arestēts Polijā, lai arī lietas tieši nekādā veidā nav saistītas. Polijā V. Ivanovs tika aizturēts pēc Interpola izdota ordera un visu pērno gadu risinājās tiesvedības par viņa izdošanu Baltkrievijai. Baltkrievijas varas iestādes bija izdevušas orderi par noziegumu, kas Polijā nav kriminālnoziegums, pie kam bija pieļauta rinda neatbilstību laikā, tādēļ divās tiesās Suvalkos un pēdējā tiesā Belostokā V. Ivanova izdošana Baltkrievijai tika atteikta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - No apcietinājuma atbrīvots Rīgas satiksmes krimināllietā aizturētais Kozaks

LETA, 26.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma no apcietinājuma atbrīvot SIA «Rīgas satiksmes» (RS) iepirkumu krimināllietā aizdomās turēto tramvaju un trolejbusu ražotāja «Škoda Transportation» amatpersonu Vladislavu Kozaku.

Kozaka advokāts Jānis Dzanuškāns norādīja, ka viņa klients tika atbrīvots tiesas sēžu zālē un šobrīd viņam nav piemēroti citi drošības līdzekļi.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) pavēstīja, ka procesa virzītājs iepazīsies ar tiesneses lēmumu un lems par ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa piemērošanu Kozakam.

Kozaks apcietinājumā bija atradies kopš 2018.gada 12.decembra un viņš bija pēdējais no aizturētajiem, kurš vēl atradās apcietinājumā.Aprīļa sākumā no ieslodzījuma pret 500 000 eiro lielu drošības naudu tika atbrīvots aizdomās turētais uzņēmējs Māris Martinsons.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa decembra sākumā sešām no septiņām šajā lietā aizdomās turētajām personām kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu. Tie bija ilggadējais partijas «Gods kalpot Rīgai» biedrs, uzņēmējs Aleksandrs Krjačeks, «Rīgas satiksmes» Infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktors Igors Volkinšteins, bijušais «Rīgas satiksmes» valdes priekšsēdētājs Leons Bemhens, Kozaks, Martinsons un uzņēmējs Edgars Teterovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi

Anita Kantāne, Žanete Hāka, 25.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas sabiedriskā raidorganizācija ARD, norādot, ka auditorkompānija arī iepriekšējā periodā pārbaudījusi un sertificējusi tehnoloģiju uzņēmumu “Wirecard”.

ARD jautā, vai “Ernst & Young" eksperti darbu veikuši ar nepieciešamo rūpību, ja nepamanīja aptuveni 1,9 miljardu iztrūkumu bilancē, kas iepriekš tika uzrādīti kā aktīvi.

“Vai nauda trūkst no iepriekšējiem finanšu pārskatiem?,” tāds ir galvenais jautājums, ko cenšas noskaidrot raidorganizācija un vairāki citi Vācijas mediji.

Speciālistu emuārā "FinanzSzene.de" “Wirecard” lieta ir nosaukta par "vācu Enron - leģendārā ASV finanšu skandāla Augšbavārijas versiju.” “Wirecard” tāpat kā ASV enerģētikas gigantam “Enron” ir konstatētas nesakritības pārskatos, un ASV uzņēmums bankrotēja 2001.gadā.

ABLV bank kratīšana uz Vācijas fona 

Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par...

Vācijas finanšu minists Olafs Šolcs skandālu raksturojis kā ārkārtīgi satraucošu, uzsverot, ka valstij steidzami jārīkojas, lai uzlabotu tādu kompāniju kā “Wirecard” uzraudzību, raksta “Bloomberg”. Paziņojumā presei viņš uzsvēris, ka rodas kritiski jautājumi par kompānijas uzraudzību, īpaši, attiecībā par pārskatu un bilances kontroli. “Auditori un uzraudzības iestāžu pārstāvji šajā gadījumā nav strādājuši efektīvi,” viņš uzsvēris.

Skandāls uzvirmoja aizvadītajā nedēļas nogalē, kad “Wirecard” pārstāvji paziņoja, ka uzņēmuma auditors “EY” atklājis iztrūkumu kontos un atsakās parakstīt kompānijas finanšu rezultātus. Tika ziņots, ka naudai bija jāatrodas Filipīnas bankās, taču Filipīnu centrālā banka paziņojusi, ka šīs summas nekad nav ienākušas šo kredītiestāžu kontos.

Pēc 2 miljardu eiro iztrūkuma konstatēšanas tehnoloģiju uzņēmuma “Wirecard” bilancē 22. jūnijā tika arestēts uzņēmuma bijušais vadītājs Markuss Brauns. Pēc drošības naudas iemaksas bijušais vadītājs atbrīvots.

M. Brauns apsūdzēts aizdomās par to, ka viņš mākslīgi palielinājis digitālās maksājumu kompānijas bilanci, un, īstenojot viltus darījumus, padarījis to pievilcīgāku investoriem un klientiem, raksta CNN.

Tiek ziņots, ka aptuveni 1,9 miljardi eiro jeb ceturtdaļa kopējo aktīvu, kas iekļauti finanšu pārskatos, visdrīzāk nemaz nav eksistējuši. Rezultātā kompānija atsaukusi tās 2019.gada provizoriskos rezultātus, 2020.gada pirmā ceturkšņa rezultātus un peļņas prognozi 2020.gadam.

Brauns uzņēmumu vada kopš 2002.gada un viņa vadībā “Wirecard” ir izaugusi līdz vienam no Vācijas lielākajiem uzņēmumiem. “Wirecard” dibināts 1999.gadā un tika uzskatīts par vienu no daudzsološākajām tehnoloģiju kompānijām Eiropā.

Uzņēmums apstrādā privātpersonu un uzņēmumu maksājumus, kā arī pārdod datu analīzes pakalpojumus. Kompānijai ir aptuveni 6000 darbinieku 26 pasaules valstīs.

“Wirecard” sadarbojas ar tādiem uzņēmumiem kā “Visa”, “Mastercard” un “Paypal”.

Kopš trešdienas, 24. jūnija “Wirecard” akcijas cena bija nokritusi par vairāk nekā 80%, raksta “CNBC”.

25. jūnijā “Wirecard” iesniedza maksātnespējas pieteikumu, raksta “The Guardian”. Uzņēmums paziņojis, ka “Wirecard AG” vadības komanda nolēmusi iesniegt maksātnespējas pieteikumu Minhenes tiesā, ņemot vērā kompānijas maksātnespēju un pārmērīgas parādsaistības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepazīsties ar šīsnedēļas biznesa portāla db.lv lasītāko ziņu TOP 5 un uzzini vairāk par aktualitātēm Latvijā!

1.Lēnu pils Skrundas novadā, Nīkrāces pagastā Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) elektroniskajā izsolē tika nosolīta par 70,3 tūkstošiem eiro, par 45,4 tūkstošiem pārsniedzot sākuma cenu.

Kamēr vieni savelk jostas, citi pērk īpašumus 

Lēnu pils Skrundas novadā, Nīkrāces pagastā Valsts nekustamo īpašumu (VNĪ) elektroniskajā izsolē...

2. Amatalus darītava "Ārpus Brewing Co" Latvijas vārdu nes pasaulē un tagad, krīzes laikā, radījusi alu, lai atbalstītu visus nozares dalībniekus.

900 aldari brūvē kopīgu alu, lai glābtu nozari 

Amatalus darītava "Ārpus Brewing Co" Latvijas vārdu nes pasaulē un tagad, krīzes...

3. SIA "Self Storage" multifukcionālā kompleksa teritorijā Krasta ielā ir uzbūvējusi pašapkalpošanās noliktavu vairāk nekā 2000 m2 platībā, kurai ir būtiska atšķirība no citām mantu glabātavām. Klienti var telpas iznomāt jebkurā diennakts laikā uzņēmuma mājaslapā, kā arī paši atslēgt tās ar aplikāciju telefonā.

Atklāj pašapkalpošanās mantu glabātavu, kuru atver ar telefonu 

SIA "Self Storage" multifukcionālā kompleksa teritorijā Krasta ielā ir uzbūvējusi pašapkalpošanās...

4. Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par teju 2 miljardu eiro pazušanu. Nauda nekad nav pārskaitīta uz Filipīnām, bet kaut kur tā, iespējams, ir pārskaitīta.

ABLV bank kratīšana uz Vācijas fona 

Kamēr līgojām, Vācijā arestēja maksājumu kompānijas "Wirecard" vadītāju Markusu Braunu par...

5. Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi. Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas sabiedriskā raidorganizācija ARD, norādot, ka auditorkompānija arī iepriekšējā periodā pārbaudījusi un sertificējusi tehnoloģiju uzņēmumu “Wirecard”

Preses apskats: Skandāls finanšu nozarē; Vācijā Wirecard pazuduši miljardi 

Vai “Wirecard” lieta kļūs par "Ernst & Young" lietu – šādu jautājumu uzdod Vācijas...

Vairāk lasiet žurnālā "Dienas Bizness".

Abonējiet, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Tiesnese Martinsonam drošības naudu noteikusi, jo mazinājies izmeklēšanas traucēšanas risks

LETA, 03.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese Dina Suipe uzņēmējam Mārim Martinsonam pusmiljonu eiro lielo drošības naudu noteikusi, jo mazinājies izmeklēšanas traucēšanas risks.

Suipe ar Tiesu administrācijas starpniecību aģentūrai LETA skaidroja, ka nosakot drošības naudas piemērošanas iespējamību, kā arī tās apmēru, viņa ņēma vērā vairākus apstākļus.

Kopš apcietinājuma piemērošanas Martinsonam, ir pagājuši četri mēneši, kuru laikā kriminālprocesā iegūti un nostiprināti pierādījumi, līdz ar to izmeklēšanas traucēšanas risks ir mazinājies, norādīja tiesnese.

Nosakot drošības naudas apmēru, tiesa ņēma vērā ne vien aizstāvības, bet arī procesa virzītājas viedokli, noziedzīga nodarījuma raksturu, kā arī lietā esošās ziņas par iespējamo sabiedrībai radīto kaitējumu, skaidroja tiesnese.

Pēc Latvijas Televīzijas rīcībā esošās informācijas, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs lūdzis tiesu Martinsonam noteikt divreiz lielāku drošības naudu - vienu miljonu eiro. Papildus drošības naudai Martinsonam noteikts arī aizliegums tuvoties noteiktām personām un aizliegums izbraukt no valsts bez procesa virzītāja atļaujas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Visaugstākais nodokļu parādnieku īpatsvars - mēbeļu ražošanā un sabiedriskajā ēdināšanā

Monta Glumane, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Gada balvas Rīgas arhitektūrā finālists tuvplānā - koka ēka Torņkalnā

Zane Atlāce - Bistere, 11.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvojoties Gada balvai Rīgas arhitektūrā 2019, biznesa ziņu portāls Db.lv piedāvā tuvplānā aplūkot tai izvirzītos objektus - šoreiz ieskats kategorijā Daudzdzīvokļu nami nominētajai mazstāvu dzīvokļu ēkā Altonavas ielā 2, Torņkalnā.

Žūrijas dalībnieks, biedrības Zaļās mājas pārstāvis Kristaps Ceplis, vērtējot šo projektu, secina, ka dzīvokļu īres tirgus Rīgā šobrīd sit augstu vilni, un šīs nišas piedāvājumu patlaban var ļoti labi salīdzināt, izvēloties pēc visdažādākajiem parametriem. Daudzdzīvokļu māja Altonavas ielā 2 it kā ir kārtējais īres dzīvokļu komplekss. «Bet, manuprāt, projekta autori ir veiksmīgi atraduši mijiedarbību starp seno un mūsdienīgo, radot 21. gadsimtam atbilstošu dzīves telpu, kurā spēcīgi ir jūtama vēstures elpa (labā nozīmē). Cienījams solis no īpašnieka bijis trīs seno krāšņu restaurācija un pārbūve par kamīniem. Kā atzīst pats saimnieks, seno apkures sistēmu remonts noteikti nav bijis ekonomiski pamatots,» vērtē K.Ceplis. Viņaprāt, kā neizmantotā iespēja būtu atzīmējama pagalma mūra sēta, kas varētu būt veiksmīgi apaudzēta ar vīnogulājiem vai līdzīgiem vīteņaugiem, kas dotu kompleksam mājīgāku noskaņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Vairs tikai sešos ceļu būves objektos darbi tiks līdzfinansēti no ES fondiem

Lelde Petrāne, 29.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad no valsts budžeta valsts autoceļu tīklam būs pieejami 213,2 miljoni eiro, bet no Eiropas Savienības fondiem – 37,3 miljoni eiro, informē "Latvijas Valsts ceļi".

Kopumā šogad valsts autoceļu remontdarbiem un uzturēšanai būs pieejami 250,5 miljoni eiro, kas ir par 1,2 miljoniem eiro vairāk nekā 2019. gadā. Līdz ar to 95 objektos darbi tiks veikti par valsts budžeta finansējumu, bet sešos objektos darbus līdzfinansēs Eiropas Savienības fondi.

2020. gadā valsts autoceļu tīklā kopumā darbi plānoti 101 objektā, no kuriem 33 objekti ir pārejoši no 2019. gada. Darbi, tai skaitā, noritēs uz desmit valsts galveno autoceļu posmiem, 45 reģionālo un 20 vietējo autoceļu posmiem. Pagājušajā gadā darbi valsts ceļu tīklā noritēja 99 objektos 800 kilometru kopgarumā. Kapitālieguldījumus šogad plānots veikt 477 km autoceļu, kas ir tādā pašā apjomā kā 2019. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atkritumu apsaimniekošana

Sper lielu soli pretī zaļākai videi

Ilze Žaime, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Getliņi EKO" nosvinēti spāru svētki jaunajai bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādes rūpnīcai, kura darbu uzsāks 2021. gadā. Rūpnīca aizņem piecu hektāru platību un tās izveidē investēti 40 miljoni eiro.

Tā tiek būvēta poligona teritorijā projekta "Bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstādes iekārtas izveide poligonā "Getliņi"" ietvaros, un tās būvnieki ir pilnsabiedrība "MRKV", kas sastāv no būvfirmām "Velve" un "MRK serviss".

Jaunajā rūpnīcā tiks radītas apmēram desmit jaunas darba vietas. Darbs tiks nodrošināts biologiem, ķīmiķiem, kā arī auto vadītājiem un tehniskajiem darbiniekiem.

No projekta investīcijām lielāko daļu - 29,6 miljonus eiro - sedz Kohēzijas fonds. SIA "Getliņi EKO" valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns norāda, ka šīs investīcijas atpelnāmas nebūs: "Tas nav biznesa vai komerciāls projekts, tas ir vides jautājums, kādā veidā mēs tiekam vaļā no bioloģiskiem atkritumiem un kādā veidā tos pārstrādājam".

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

FOTO: Sāk būvēt 45 miljonus eiro vērto satiksmes pārvadu Sarkandaugavā

Zane Atlāce - Bistere, 05.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarkandaugavā uzsākta dzelzsbetona pāļu dzīšana satiksmes pārvadam pār dzelzceļa līniju Rīga-Skulte, kura plānotās izmaksas ir 45,4 miljoni eiro.

Pārvada remontdarbus plānots pabeigt 2022.gadā, un iecerēts, ka tā izbūve būtiski samazinās sastrēgumu veidošanos maģistrālajās Sarkandaugavas ielās un pie dzelzceļu pārbrauktuves, informē Rīgas domes Satiksmes departamentā.

"Rīga - Skulte satiksmes pārvada izbūve ir viens no nozīmīgākajiem pēdējo gadu galvaspilsētas infrastruktūras attīstīšanas objektiem. Pārvada izbūve ievērojami atvieglos transporta plūsmu uz Sarkandaugavas dzelzceļa pārbrauktuvēm, uzlabos tuvāko apkaimju iedzīvotāju pārvietošanās iespējas un satiksmes drošību, kā arī ilgtermiņā veicinās visaptverošas un integrētas satiksmes infrastruktūras attīstību un tranzīta kravu transporta plūsmas novirzīšanu no pilsētas centra un Sarkandaugavas," uzsver departamenta direktors Vitālijs Reinbahs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

FOTO: Žila Verna vēja tunelis spēj atveidot visus klimatiskos apstākļus

Lelde Petrāne, 04.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas pilsētā Nantē esošais Žila Verna vēja tunelis ir unikāls pasaulē, ņemot vērā tā mērogu un iespējas.

Marta beigās svinīgi atklātā objekta modernizācija ilgusi gandrīz gadu. Tā īpašnieks ir zinātnes un tehnoloģiju centrs CSTB.

6000 m2 plašais Žila Verna vēja tunelis spēj reproducēt visus klimatiskos apstākļus, sākot no visbiežāk sastopamajiem - vējš, sniegs, ledus, līdz visekstremālākajiem – cikloni, smilšu vētras, putenis, mīnus 32 grādu aukstums vai 55 grādu karstums, tādējādi dodot iespēju pārbaudīt klimatisko apstākļu ietekmi.

Galvenie klienti ir automašīnu, kravas automobiļu, lidaparātu un vilcienu ražotāji, kā arī būvnieki un dažāda aprīkojuma ražotāji.

Vēja tuneļa modernizācijas darbi izmaksājuši 8,5 miljonus eiro un paplašinājuši tā darbības iespējas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvnieki parakstījuši ģenerālvienošanos, un no 4. novembra minimālā alga būvniecības nozarē būs 780 eiro. Vēl paredzēta piecu procentu piemaksa par to, ka iegūta profesijai atbilstoša izglītība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Satiksmes departamenta nolīgtie būvnieki joprojām nav atsākuši remontdarbus uz Augusta Deglava ielas un Brasas pārvadiem, apstiprināja departamenta pārstāve Ilze Dimante.

Viņa norādīja, ka šīs nedēļas sākumā tika saņemts izstrādātais būvprojekts uz Deglava pārvada nepieciešamo papildu darbu veikšanai. «Šobrīd departamentā notiek būvprojekta vērtēšana, pēc kura tiks pieņemts lēmums par tālāko būvdarbu veikšanas kārtību,» sacīja Dimante.

Tikmēr saistībā ar Brasas pārvadu departaments esot pieprasījis papildu skaidrojumus no ekspertiem un Rīgas pilsētas būvvaldes par iespējām turpināt būvdarbus un kārtību, kādā organizējamas izmaiņas būvprojektā.

Pēc minēto skaidrojumu saņemšanas arī tiks pieņemts lēmums, vai būvdarbus turpināt līdzšinējā līguma ietvaros vai arī tos pārtraukt.

Uz Deglava pārvada remontdarbi ir apstājušies jau no aprīļa beigām, kad iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens (KPV LV) drošības apsvērumu dēļ tiltu satiksmei slēdza.

Komentāri

Pievienot komentāru