Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā un Reklāmas likumā, kas paplašinās Patērētāju tiesību aizsardzības centra un citu uzraudzības iestāžu pilnvaras negodīgas komercprakses gadījumos, kā arī palielinās maksimālo soda naudas apmēru par negodīgu komercpraksi, informē Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Urpena.

Izmaiņas likumos izstrādātas ar mērķi motivēt uzņēmējus īstenot godīgu komercpraksi un ievērot reklāmām izvirzītās prasības, vienlaikus dodot iespēju komersantiem brīvprātīgi novērst pārkāpumu bez soda sankciju piemērošanas.

Šobrīd spēkā esošais regulējums nav pietiekami efektīvs, lai atturētu pārkāpējus no aizliegtas komercprakses īstenošanas, jo samaksāt naudas sodu ir izdevīgāk, nekā pildīt uzraudzības iestādes lēmumus un pārtraukt negodīgas komercprakses īstenošanu. Lai mainītu šo situāciju un nodrošinātu efektīvāku patērētāju aizsardzību, no šā gada 1. jūlija tiks palielināts soda naudas maksimālais apmērs līdz 100 000 euro par aizliegtas komercprakses īstenošanu.

Šodien, 1.jūlijā stājas spēkā grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā un Reklāmas likumā, kas paplašinās Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) un citu uzraudzības iestāžu pilnvaras negodīgas komercprakses gadījumos, kā arī palielinās maksimālo soda naudas apmēru par negodīgu komercpraksi līdz 100 000 eiro, informē PTAC.

Izmaiņas likumos izstrādātas ar mērķi motivēt uzņēmējus īstenot godīgu komercpraksi un ievērot reklāmām izvirzītās prasības, vienlaikus dodot iespēju komersantiem brīvprātīgi novērst pārkāpumu bez soda sankciju piemērošanas.

Līdzšinējā praksē PTAC vairākkārt ir saskāries ar gadījumiem, kad maksimālais 14 000 eiro sods nebija pietiekama motivācija komersantiem, lai pārtrauktu negodīgas komercprakses īstenošanu vai arī negodīgo komersantu finansiālais ieguvums, īstenojot negodīgu komercpraksi, bieži vien bija daudz lielāks nekā maksimāli piemērojamais sods.

Lai mainītu šo situāciju un nodrošinātu efektīvāku patērētāju aizsardzību, no 1.jūlija tiks palielināts soda naudas maksimālais apmērs. Uzraudzības iestāde ir tiesīga par negodīgu komercpraksi uzlikt komercprakses īstenotājam soda naudu līdz 10 % no tā pēdējā finanšu gada neto apgrozījuma, bet ne vairāk kā 100 000 eiro. Piemēram, kāda Latvijā strādājoša komercbanka īstenoja komercpraksi, kas bija vērsta uz 10 345 patērētājiem ar hipotekāro kredītu un kuriem tika piedāvāts izvēlēties: slēgt papildvienošanos ar izmainītiem būtiskiem līguma noteikumiem, vai maksāt ikmēneša konta apkalpošanas maksu LVL 5.00 apmērā. Gadījumā, ja attiecīgās personas piekrita noslēgt papildvienošanos, to zaudējumi varēja būt LVL 60.00 gadā, kas kopumā, ņemot vērā personu ar hipotekāro kredītu skaitu, varētu veidot LVL 620 700.00 gadā, kur pretim – maksimāli piemērojamais sods bija tikai 10 000 LVL.

Baldones dūņas pieder pašvaldībai un AS Latvijas Valsts meži, jo Pladu purvs ir dalīts īpašums. «Ja kāds tirgo Baldones dūņu produktus, tad tas ir nelegāli, jo Baldones dūņas netiek nevienam ne pārdotas, ne iznomātas. Visi līgumi ar uzņēmumiem sen ir pārtraukti un nevienu gramu dūņu neesam pārdevuši,» uzsver Baldones novada domes vadītāja Katrina Putniņa.

Viņa norāda, ka pašvaldība ir informēta par tirdzniecību internetā un ir zvanījusi šiem uzņēmumiem un prasījusi, uz kāda pamata viņi tirgo. Uz to uzņēmumi atbildējuši, ka ir patents vai licence. Šobrīd jautājuma risināšanā ir iesaistījušies arī pašvaldības juristi, lai varētu izpētīt visu ķēdīti, kā šie uzņēmumi radušies.

«Bioloģijas fakultātes studenti pārbaudīja vienu otru produktu, un tā bija pircēju krāpšana, jo Baldones dūņas tie nesaturēja. Tā laboratorija, kas sākumā patiesi izstrādāja šos produktus, ir pārpirkta un izstrādātājs ir jau aizsaulē, bet tiem, kas pārpirka, līgums jau ir beidzies,» skaidro K. Putniņa. Viņa arī piebilst, ka dabas resursus ir viegli iztirgot, pašvaldības doma tomēr ir primāri dūņas saglabāt sanatorijas vajadzībām, jo izlietotās var vest atpakaļ uz purvu, ievietot bedrēs, sērūdens avotiem plūstot tām cauri, pēc gadiem 15 līdz 20 dūņas atkal kļūst aktīvas.

Jaunā kosmētikas zīmola "Kemmern" ražotājs SIA "Ķemeru dūņas" savos produktos apvieno Ķemeru dūņas un sērūdeņraža minerālūdeni.

"Tie ir unikāli dabas resursi, ko var un vajag mācēt izmantot. Kad mums pašām radās vēlme izmantot šo resursu, sapratām, ka iespējas ir ierobežotas, jo augstvērtīgas dūņas var iegūt tikai noteiktā dziļumā un apstākļos. Mums ir palaimējies ar veiksmīgu sadarbību ar SIA "Sanare-KRC Jaunķemeri", kas savā rehabilitācijas centrā jau ļoti sen izmanto peloīdterapiju. Tālāk dūņas tiek īpaši apstrādātas un integrētas ķermeņa kopšanas produktos, kā arī papildinātas ar bioloģiski aktīvām vielām, lai palielinātu produktu bioloģisko efektivitāti,"stāsta Kristīne Juhņeviča, Kemmern zīmola (SIA "Ķemeru dūņas") līdzdibinātāja.

"Mums abām ir svarīga ekoloģiska pieeja procesam, dabīgi, droši un ērti lietojami produkti. Tā arī apņēmāmies ražot dabīgus ķermeņa kopšanas līdzekļus, ko pašām būtu prieks lietot," piebilst otra Kemmern zīmola līdzdibinātāja Mairita Čuda.

Uzraudzības iestāde par negodīgu komercpraksi varēs uzlikt komercprakses īstenotājam naudas sodu līdz 100 tūkstošiem latu, paredz Negodīgas komercprakses aizlieguma likuma grozījumi.

Tāpat grozījumi noteiks, ka uzraudzības iestāde par negodīgu komercpraksi varēs atslēgt negodīgā komersanta domēna vārdu internetā, kā arī pilnībā vai daļēji apturēt komercprakses īstenotāja saimniecisko darbību.

Lai efektivizētu patērētāju tiesību un ekonomisko interešu aizsardzības sistēmu un pastiprinātu reklāmu uzraudzību, Saeima ceturtdien konceptuāli pirmajā lasījumā atbalstīja apjomīgus grozījumus Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā un Reklāmas likumā.

Grozījumi Reklāmas likumā papildinās likuma mērķi, aizsargājot personas, kas nodarbojas ar saimniecisko vai profesionālo darbību, no maldinošas reklāmas un normatīvajiem aktiem neatbilstošas salīdzinošās reklāmas un to radītām sekām. Tāpat grozījumi paredzēs nosacījumus, kurus ievērojot salīdzinošā reklāma ir atļauta.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir piemērojis 4000 Ls naudas sodu mobilo sakaru operatoram Tele2 par negodīgas komercprakses īstenošanu saistībā ar sarunu kartes Zelta Zivtiņas reklāmām. «Uzskatām, ka PTAC šo lēmumu pieņēmis nepamatoti, un to pārsūdzēsim likumā noteiktajā kārtībā tiesā,» DB informēja Tele2 Juridisko un regulēšanas lietu daļas vadītājs Aigars Evertovskis.

PTAC ir izvērtējis Tele2 reklāmas: «Nulles bez rāmjiem, ZZ Savējie, 0 sant. SMS, 0 sant. savienojums, 0 sant. zvani 0 sant. internets, atkal izdevīgāk», vai tās atbilst tiesību aizsardzību reglamentējošo un citu normatīvo aktu prasībām.

Tele2 vēstulē PTAC informē, ka, reklāmā izmantojot mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus, tiek reklamētas Zelta Zivtiņas tarifu plāna «Savējie» pozitīvās īpašības. Tele2 neizpratni raisa PTAC viedoklis, ka reklāmās izmantoto «0» simbolu izmērs var radīt tiesību aktu pārkāpumu. Vienlaikus Tele2 pauda PTAC apņemšanos rūpīgi izvērtēt reklāmas materiālos ietvertās informācijas vizuālo uztveri un tās atbilstību attiecīgo normatīvo aktu prasībām.

Valsts policijas izmeklētajā lietā par futbola spēļu rezultātu manipulāciju mantkārīgos nolūkos aizturēti astoņi cilvēki, piektdien preses konferencē pavēstīja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

«Aizturētas divas amatpersonas no kluba un divi spēlētāji, bet pārējie četri ir organizators un cilvēki, kuri viņus atbalstīja,» teica Grišins. «Šajā organizācijā bija izveidojies lomu sadalījums - gan uzpirktie cilvēki, gan tādi, kas atbalstīja finanšu plūsmas. Esam guvuši apstiprinājumu, ka nenomaksātie nodokļi varētu būt mērojami vairāku simtu tūkstošu eiro apmērā, līdz ar to varat iedomāties organizācijas apgrozījumu.»

Kā izteicās Grišins, apsūdzētajiem inkriminēta krāpšana lielā apjomā organizētā grupā un tiek izskatīti arī pierādījumi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Lietuvas galvaspilsētas ūdensapgādes uzņēmums Vilniaus vandenys parakstījis 15,68 miljonu litu (3,2 miljonu latu) vērtu darījumu ar Kauņas uzņēmumu Ekolita, kas par šādu summu apņēmies palīdzēt Viļņai atbrīvoties no notekūdeņu dūņām, daļu no tām vedot uz Latviju, kur tās tiks pārstrādātas.

Latvijā daļu šo organisko atkritumu apņēmies pārstrādāt uzņēmums Eko Terra. Kā Db.lv informēja uzņēmumā, tad ar lietuviešiem noslēgtais līgums paredz Latvijā pārstrādāt līdz desmit tūkstošiem kubikmetru jeb 9 – 10 tūkstošiem tonnu Viļņas kanalizācijas dūņu.

SIA Eko Terra pārstāve Jana Kralliša Db.lv informēja, ka šā gada septembrī uzņēmums saņēmis Vides valsts dienesta piekrišanu pārrobežu atkritumu sūtījumiem. Tālab bija iespēja slēgt līgumu ar Lietuviešu uzņēmumu UAB Ekolita.

Eko Terra neatklāja līguma summu, par kādu Latvijas uzņēmums apņēmies pieņemt un pārstrādāt Viļņas notekūdeņu dūņas, taču zināms, ka šī procesa pašizmaksa veido 4,5 līdz 6,5 latus (bez PVN) par kubikmetru atkritumu.

Ar Eiropas naudu turpmākajos gados varētu tikt stutēta kurortoloģija; atbalsts gan lielā mērā atkarīgs no pašvaldību un uzņēmēju aktivitātes.

Tiešs atbalsts kurortoloģijas iestāžu infrastruktūras modernizāšanai nav paredzēts, jo būvniecības izmaksas ir lielas, kas nozīmē, ka finansējums nesasniegs iecerēto mērķi – nonākt pie iespējami plašāka komersantu loka. Tādēļ Eiropas Komisija norādījusi, ka nacionāla līmeņa kultūras un tūrisma objektu būvniecībai finansējums jāplāno no nacionāliem vai privātiem līdzekļiem, DB norāda Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta Ārvalstu investīciju piesaistes, tūrisma un eksporta veicināšanas nodaļas vadītājs Jānis Volberts. Latvijas veselības tūrisma klastera vadītāja Gunta Ušpele gan norāda, ka tieši infrastruktūras sakārtošanai, atjaunošanai un jaunu objektu būvniecībai līdzekļus vajag visvairāk. «Cik ilgi mārketēsim padomju laika iestādes?» retoriski jautā G. Ušpele. Vienlaikus viņa apliecina, ka uzņēmēji un pašvaldības, kas ieinteresētas kurortoloģijas attīstībā, jaunajā plānošanas periodā pēc iespējas efektīvāk centīsies izmantot finansējuma piedāvātās iespējas.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome apstiprinājusi jaunus ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifus SIA Rīgas ūdens, informē SPRK.

Sākot ar šī gada 1. jūliju, SIA Rīgas ūdens klientiem maksa par kubikmetra dzeramā ūdens sagatavošanu un piegādi, kā arī par izmantotā ūdens novadīšanu uz attīrīšanas iekārtām un tā attīrīšanu kopā būs 1,28 eiro līdzšinējo 1,025 eiro vietā. Attiecīgi maksa par ūdensapgādes pakalpojumu kubikmetru būs 0,63 līdzšinējo 0,514 eiro vietā, bet maksa par kanalizācijas pakalpojumu 0,65 eiro līdzšinējo 0,511 eiro vietā. Tarifos nav ietverts pievienotās vērtības nodoklis.

Pēc SIA Rīgas ūdens aprēķiniem Rīgas pilsētā mājsaimniecībā vidēji patērē piecus kubikmetrus ūdens mēnesī, tādējādi izmaksas vienai mājsaimniecībai Rīgā vidēji pieaugs par 1,27 eiro mēnesī (1,54 eiro ar PVN). Šobrīd spēkā esošais ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu tarifs Rīgā nav mainīts kopš 2007. gada 1. oktobra, kad tarifus apstiprināja Rīgas pašvaldības regulators.

Kūrorta rehabilitācijas centra Jaunķemeri dziedniecisko dūņu ieguves karjerā Sloka piektdien, 7.oktobrī tika atklāts jaunais dūņu ieguves lauks, kur turpmāk tiks iegūtas dūņas, kuras pielieto medicīniskajā rehabilitācijā un veselības veicināšanā, informē centrā Jaunķemeri.

«Jauna dziedniecisko dūņu ieguves lauka atklāšana ir stimuls un iedvesma turpināt darbu, attīstīt rehabilitācijas un kūrortoloģijas jomu,» saka rehabilitācijas centra Jaunķemeri valdes locekle, neiroloģe Elīna Malkiela.

Ķemeru kūrortā dūņas ārstnieciskajos nolūkos sāka pielietot jau 19.gadsimta vidū. Dziedniecisko dūņu ieguves karjers Sloka tika atklāts 1981.gadā. Rehabilitācijas centrs Jaunķemeri kopš dibināšanas 1967.gadā pielieto Slokas karjerā iegūtās dziednieciskās dūņas, bet kopš 2004.gada rehabilitācijas centrs pats nodarbojas ar šī resursa ieguvi un ir vienīgais Latvijā, kas iegūst dziednieciskās kūdras dūņas ārstniecības vajadzībām. 2016.gada 21.septembrī nomas tiesības jaunam dūņu ieguves laukam ieguva uzņēmums SIA Sanare - KRC Jaunķemeri.

Mājsaimniecībās, kuras atrodas nomaļākās vietās un kuru notekūdeņu novadīšanai un attīrīšanai nav iespējama pieslēgšanās pie centrālās kanalizācijas tīkliem, aktuāls un videi draudzīgs risinājums ir bioloģiskās attīrīšanas iekārtas. Kam jāpievērš uzmanība individuālo kanalizācijas sistēmu īpašniekiem? Kā izvēlēties piemērotāko bioloģisko notekūdeņu attīrīšanas iekārtu un kas jāņem vērā attiecībā uz montāžu? Lasiet tālāk rakstā, lai uzzinātu vairāk.

Iekārtas darbības princips, pieejamība un iespējas

Pirmkārt, standarta darbības princips paredz to, ka notekūdeņi tiek savākti speciālā tvertnē. Process, kādā notiek notekūdeņu attīrīšana, ir bioloģisks, proti, mikroorganismi sadala un barojas ar notekūdeņos esošajiem organiskajiem piesārņojumiem. Tādējādi ūdens tiek attīrīts. Bioloģisko attīrīšanu parasti iedala aerobos un anaerobos procesos:Aerobais - ir process, kurā piedalās skābeklis,Anaerobais apzīmē bioloģisku procesu - bezskābekļa vidē.Lai baktērijas tvertnē varētu veikt svarīgākos procesus priekš ūdens attīrīšanas, nepieciešams skābeklis. Tāpēc nereti bio kanalizācijas iekārta papildus tiek aprīkota ar gaisa kompresoru (gaisa pūtēju), kurš nodrošina gaisa pieplūdi tvertnē pa vidu procesam starp netīrā ūdens ieplūdi un attīrīta ūdens izplūdi.

Baltijā lielākās kanalizācijas sūkņu stacijas Rīgā, Daugavgrīvas ielā 101, būvniecībā veikts nozīmīgs posms — ir pabeigta jumta nesošā konstrukcija, izdarīta lielākā daļa sarežģītāko darbu, informē SIA “Rīgas ūdens”.

Darbu pasūtītājs SIA “Rīgas ūdens” kopā ar būvniekiem organizēja šai jaunbūvei spāru svētkus. Rīgas notekūdeņu attīrīšanai nozīmīgās stacijas nodošana ekspluatācijā gaidāma 2024. gada aprīlī.

Kanalizācijas sūkņu stacija Daugavgrīvas ielā 101 pamatoti dēvējama par jaudīgāko un lielāko Baltijas valstīs. Pašreizējā stacija darbojas jau vairāk nekā 30 gadus, un tai bija nepieciešama tehnoloģiskā modernizācija, lai arī turpmāk garantētu drošu notekūdeņu savākšanu un pārsūknēšanu uz Bioloģiskās attīrīšanas staciju “Daugavgrīva”.

SIA “Rīgas ūdens” valdes priekšsēdētājs Krišjānis Krūmiņš: “Šie spāru svētki ir svarīga diena projektētājiem un būvniekiem, kuri strādājuši pie šī objekta, taču pie viena arī mums, jo esam ļoti priecīgi, ka iegūsim savā rīcībā Baltijā jaudīgāko kanalizācijas sūkņu staciju un varēsim ar to aizstāt šobrīd jau novecojušo staciju. Un vēl tie ir svētki arī visiem rīdziniekiem, jo šī stacija pārsūknēs trešdaļu visu Rīgas notekūdeņu. Ja runājam salīdzinājumos, tad notekūdeņu plūsmas maksimumstundās tas būs 36 kilometrus garš vilciena sastāvs ar cisternām, ko pārsūknēs jaunā stacija! Tā dos arī elektroenerģijas un citu resursu ekonomiju, tā gādās arī par vēl drošāku un tīrāku apkārtējo vidi.”

Būvniecības uzņēmumiem RE&RE noslēdzis līgumu par ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu būvniecības darbiem Mārupē.

Projekta kopējās izmaksas ir turpat 5.7 milj. latu. No tām 3.98 milj. latu segs no Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda (KF) līdzekļiem.

Saskaņā ar noslēgto līgumu projekta Ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu būvniecība Mārupē ietvaros paredzēts paplašināt ūdensvadu un kanalizācijas tīklus vairāk nekā 30 kilometru garumā, t.sk. palielināt pašteces kanalizācijas tīklus apmēram 13 tūkst. metru garumā, ūdensvada tīklus aptuveni 3 000 metru garumā, izbūvēt kanalizācijas spiedvada caurules un septiņas jaunas kanalizācijas sūkņu stacijas.

Kopumā projekts ir sadalīts trīs daļās, kas paredz ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu paplašināšanu Mārupes novada Centra daļā, maģistrālo pašteces kanalizācijas tīklu izveide Vecā ceļa un Rožu ielas rajonā, kā arī kanalizācijas tīklu rekonstrukciju Tīrainē.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis lēmumu piemērot 13 tūkstošu eiro sodu AS BigBank par maldinošas un profesionālajai rūpībai neatbilstošas komercprakses īstenošanu, informē PTAC.

AS BigBank īstenotā komercprakse skar tos patērētājus, kuri nebija informēti par noslēgto kreditēšanas līgumu procentu aprēķinā izmantotās procentu likmes apmēru vai varēja tikt maldināti par tās apmēru, jo AS BigBank līdz 2011. gada 30. aprīlim noslēgtajos kreditēšanas līgumos tieši nenorādīja informāciju par procentu aprēķinā izmantoto procentu likmi, bet, sākot ar 2011. gada 1. maiju, norādīja to veidā, kas var maldināt patērētājus.

Tādējādi AS BigBank īstenotās komercprakses rezultātā patērētāji, izvēloties kredītdevēju, varēja pieņemt lēmumu par AS BigBank kreditēšanas pakalpojumu izmantošanu, kādu citkārt nebūtu pieņēmuši.

Par negodīgas komercprakses pārkāpumiem Latvijā maksimālo soda naudas slieksni plāno paaugstināt no 100 000 eiro līdz 300 000 eiro, paredz valdībā atbalstītie grozījumi Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā.

Ekonomikas ministrija (EM) likumprojekta anotācijā min, ka spēkā esošais monetārais slieksnis, kas nav pārskatīts kopš 2015.gada, ir novecojis un arī tas šobrīd ir pārskatāms.

Ministrija skaidro, ka Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) šo gadu laikā secinājis, ka maksimālā soda nauda, kas ir ierobežota līdz 100 000 eiro, ir piemērota un bijusi efektīva viegliem vai vidēji smagiem komercprakses pārkāpumiem, kas nemaina patērētāju ekonomisko rīcību un nerada patērētājiem zaudējumus, kas tuvojas 100 000 eiro.

Taču tajā pašā laikā praksē ir konstatēti gadījumi, kad izmeklēšanas rezultātā iegūtā informācija liecināja, ka pārkāpuma izdarīšanas rezultātā gūtais labums vairākkārt pārsniedza iespējamo piemērojamo soda apmēru.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) īstenojis līgumu noteikumu un komercprakses/reklāmas uzraudzības projektu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas jomā, informē PTAC.

Projekta laikā kopumā izvērtēti 14 komersantu piedāvātie līgumu projekti un aktuālie patērētājiem adresētie piedāvājumu materiāli (reklāma, komerciālie paziņojumi). Lielākajā daļā līgumu konstatētas neatbilstības normatīvo aktu prasībām. PTAC aktivitāšu rezultātā 10 komersanti iesnieguši rakstveida apņemšanās, labprātīgi apņemoties nepiemērot PTAC konstatētos netaisnīgos līguma noteikumus.

Projekts tika īstenots, ņemot vērā patērētāju saņemtās sūdzības un PTAC apzinātās problēmas konkrētajā nozarē. Projekta ietvaros tika vērtēti sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumi sniedzēji lielākajās Latvijas pilsētās: Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Jēkabpilī, Liepājā, Rēzeknē, Valmierā un Ventspilī (teikuma beigas, manuprāt, nevajag).

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) piemērojis 300 latu sodu kādai fiziskai personai par maldinošas komercprakses īstenošanu interneta mājaslapā, kas saistīta ar Sergeja Mavrodi veidoto Krievijas visu laiku lielāko finanšu piramīdu MMM, informē PTAC pārstāve Sanita Gertmane.

Krievijas visu laiku lielākā finanšu piramīda MMM atjaunotā variantā turpina darboties Latvijā bez šai darbībai nepieciešamās licences. Pagājušā gada nogalē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīcībā nonākusi informācija par nelicencētu ieguldījumu un noguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijā, ko veic uzņēmums ar nosaukumu MMM-2011, kura dibinātājs ir Mavrodi. Viņš 2011.gada janvārī paziņoja par jaunas investīciju programmas dibināšanu, solot tās dalībniekiem ikmēneša ieņēmumus 20% līdz 30% apjomā.

PTAC maldinošas komercprakses īstenošanu inkriminējis mājaslapas ienakumuplans.lv izveidotājam un uzturētājam - fiziskai personai, kuras identitāti, norādot uz personas datu aizsardzības likuma normām, centra pārstāve Gertmane atteicās atklāt.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), veicot pārbaudes kolektīvās iepirkšanās portālos, pārkāpumus konstatējis visos pārbaudītajos portālos, diskusijā par vadlīnijām godīgas komercprakses īstenošanai kolektīvās iepirkšanās jomā norādīja Patērētāju kolektīvo interešu uzraudzības daļas vadītāja Santa Skrūzmane.

Viņa norādīja, ka vadlīniju izstrādes laikā PTAC kopumā pārbaudīja 31 kolektīvās iepirkšanās portālu, no kuriem deviņi portāli bija jau pārtraukuši darbību, pirms vēl tika pabeigta informācijas apkopošana par pārkāpumiem.

Kā svarīgākos pārkāpumus PTAC fiksējis, piemēram, to, ka portālos mēdz būt maldinoši vai nepilnīgi produktu apraksti, var nebūt norādīta pilna produkta cena. Tāpat bijuši gadījumi, kad portālos pie norādītājam produktu atlaidēm nav norādīta produkta sākotnējā cena, ar ko tad pircējs varētu salīdzināt atlaidi.

Kā vēl viens būtisks pārkāpums, ko novērojis PTAC, ir tas, ka portālos mēdz nebūt informācija par atteikuma tiesībām, kas paredz to, ka patērētājs divu nedēļu laikā drīkst izmantot šīs tiesības un atkāpties no patērētāja kreditēšanas līguma, nesniedzot nekādu pamatojumu.

Privātīpašumos, kuros nav iespējas pieslēgties centrālajai pilsētas kanalizācijas sistēmai, nereti kā viens no izaicinājumiem ir notekūdeņu aizvadīšana. Tādos gadījumos septiķi vai bioloģiskās attīrīšanas iekārtas ir piemērotākais risinājums, turklāt tas ir vienīgais oficiāli atļautais autonomās kanalizācijas veids vietās ar izteikti augstiem gruntsūdeņiem. Septiķi ir labākais risinājums visiem, kuriem ir iespējas tos iebūvēt kopā ar attīrītā ūdens infiltrācijas lauku un kuriem ir svarīgi zemi ekspluatācijas izdevumi.

Lasiet tālāk rakstā, lai uzzinātu būtiskāko par to, kas jāņem vērā pirms iekārtas iegādes, kā arī kam pievērst uzmanību pirms iekārtas montāžas procesa uzsākšanas.

Kas ir septiķis?

Septiķis ir stiklašķiedras vai speciālas plastmasas tverne ar divām līdz trim savstarpēji savienotām kamerām, kurās ieplūst notekūdeņi un to attīrīšanas procesā tiek nodrošināta cietās frakcijas atdalīšana no šķidrās. Rezultātā cietā frakcija pēc atdalīšanās nogulsnējas kamerās, savukārt šķidrā tiek izvadīta speciāli septiķa parametriem atbilstoši izstrādātā infiltrācijas laukā. Attīrīšanas process ir bioloģisks un par notekūdeņu cieto un šķidro elementu atdalīšanu rūpējas tam īpaši paredzētas baktērijas un mikroorganismi.

Lietuvā pēc pusotru gadu ilgiem būvdarbiem šonedēļ sākusi darboties Viļņas atkritumu šķirošanas rūpnīca. Uzņēmumā, kas izmaksājis 34,8 miljonus eiro, tiks šķiroti atkritumi no visa Viļņas reģiona. Tiesa gan, no pašas galvaspilsētas atkritumi uz jauno rūpnīcu pagaidām netiek vesti.

Uzņēmums šķiros visus jauktos sadzīves atkritumus. Pārstrādei derīgā daļa tiks nosūtīta uz rūpnīcām, bet atkritumi ar pienācīgu enerģētisko vērtību tiks šķiroti un pārtaps cietajā kurināmajā.

Valsts enerģētikas koncerna Lietuvos energija Koģenerācijas staciju projektu dienesta direktors Nerijus Rasburskis ziņu aģentūrai BNS pastāstījis, ka šo cieto kurināmo varēs izmantot arī plānotajā Viļņas koģenerācijas stacijā. Atkritumi gan tiks dedzināti tikai vienā no trim spēkstacijas katliem. Iecerēts, ka kurināmais no rūpnīcas nonāks koģenerācijas stacijā pa īpašu slēgtu konveijeru, tā ietaupot transporta izdevumus.

Šobrīd norisinās konkurss, kurā tiek izraudzīts darbuzņēmējs Viļņas koģenerācijas stacijas celtniecībai 300 miljonu eiro vērtībā.

AS Latvijas tilti un uzņēmums Kauno keliai vērsušies pie Lietuvas apelācijas tiesas, kas izskata to sūdzību saistībā ar lēmumu noraidīt prasību atcelt konkursu par Viļņas rietumu apvedceļa trešās kārtas būvdarbiem, un lūguši to vērsties pēc skaidrojuma Eiropas Savienības (ES) Tiesā.

Norādīts, ka šis gadījums Lietuvas tiesu praksē licis pievērst uzmanību vairākiem līdz šim nepētītiem jautājumiem saistībā ar ES direktīvu piemērošanu atklāto iepirkumu procedūrās Lietuvā, kuru risināšanai nepieciešams detalizēts Eiropas Savienības Tiesas skaidrojums.

«Jautājums nav par vienu konkursu - Lietuvas tiesu lēmumi var noteikt spēles noteikumus, ko turpmāk ievēros visas valsts vai pat ES ceļu būves nozare,» izteicies Latvijas tiltu valdes priekšsēdētājs Genādijs Kamkalovs. «Tiesu lēmumi noteiks, vai atklātuma latiņa ceļu būves konkursos Lietuvā paliks zemu - pelēkajā zonā, kas raisa daudz šaubu, vai arī šajā sabiedrībai tik svarīgajā, par Lietuvas un ES nodokļu maksātāju līdzekļiem finansējamajā nozarē tiks apstiprināti visiem pieņemami atklātuma standarti. »

Pašvaldības kapitālsabiedrība Liepājas ūdens plāno 2013.gada pavasarī sākt kanalizācijas sistēmas rekonstrukciju Promenādē, kas ir viens no pilsētas centra aktīvākajiem kvartāliem.

«SIA Liepājas ūdens jau no deviņdesmito gadu vidus realizē apjomīgus ūdensapgādes un kanalizācijas pakalpojumu uzlabošanas projektus, kā rezultātā ir nomainīti vairāki desmiti kilometru ūdensapgādes un kanalizācijas tīklu, rekonstruētas vai no jauna uzbūvētas 18 kanalizācijas notekūdeņu pārsūknēšanas stacijas, kā arī no jauna uzbūvētas divas dzeramā ūdens attīrīšanas stacijas un rekonstruētas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Šķēdē. Diemžēl jāatzīst, ka milzīgs darba apjoms vēl priekšā, lai varētu teikt, ka ūdensapgādes un kanalizācijas sistēma Liepājā ir sakārtota pilnībā,» vēstulē Fontaine Ent. īpašniekam Stīnam Lorensam raksta PSIA Liepājas ūdens vadītājs Andis Dejus. Tādēļ saskaņā ar SIA Liepājas ūdens 2013. gada darba plānu ir paredzēts turpināt agrāk iesākto kanalizācijas sistēmas rekonstrukciju Liepājas pilsētā, tai skaitā arī Promenādē, kas sāksies jau pavasarī, solīts vēstulē.

Lapenieku iedzīvotāji uzskata, ka savulaik, pērkot apbūves zemes gabalus ģimenes privātmāju celtniecībai, pārdevēji viņus piemānījuši, par to šodien informē laikraksts Latvijas Avīze.

Tā, piemēram, ciemata iedzīvotājs Askolds Valbahs stāstījis, ka par kanalizācijas ķīlniekiem viņus pārvērtis vietējās pašvaldības deputāts Inārs Beļinskis un viņa biznesa partneris, ķekavietis Juris Sondors, norāda laikraksts.

Tas skaidro, ka savulaik, kad Rīgas pievārtē jauni ciemati auga gluži kā sēnes pēc lietus, abi biznesmeņi ielikuši pamatus Lapeniekiem – ap 21 hektāru lauksaimnieciski izmantojamās zemes pārvērta apbūvējamā, «sašķērēja» gruntsgabalos, kuros izbūvēja kanalizācijas un gāzes sistēmu. Labiekārtotos apbūves gabalus pēc tam pamazām pārdeva. Bet pircēji neesot brīdināti, ka notekūdeņu kanalizācija, kas turklāt ierakta nevis zem ielu seguma, bet uzcelto dzīvojamo māju iekšpagalmos, pircējiem nemaz nepieder.