Latvijas tilti un Kauno keliai lūdz Eiropas Savienības Tiesas skaidrojumu lietā par Viļņas rietumu apvedceļa būvdarbu konkursu 

AS Latvijas tilti un uzņēmums Kauno keliai vērsušies pie Lietuvas apelācijas tiesas, kas izskata to sūdzību saistībā ar lēmumu noraidīt prasību atcelt konkursu par Viļņas rietumu apvedceļa trešās kārtas būvdarbiem, un lūguši to vērsties pēc skaidrojuma Eiropas Savienības (ES) Tiesā.

LETA, 12.6.2015

Norādīts, ka šis gadījums Lietuvas tiesu praksē licis pievērst uzmanību vairākiem līdz šim nepētītiem jautājumiem saistībā ar ES direktīvu piemērošanu atklāto iepirkumu procedūrās Lietuvā, kuru risināšanai nepieciešams detalizēts Eiropas Savienības Tiesas skaidrojums.

«Jautājums nav par vienu konkursu - Lietuvas tiesu lēmumi var noteikt spēles noteikumus, ko turpmāk ievēros visas valsts vai pat ES ceļu būves nozare,» izteicies Latvijas tiltu valdes priekšsēdētājs Genādijs Kamkalovs. «Tiesu lēmumi noteiks, vai atklātuma latiņa ceļu būves konkursos Lietuvā paliks zemu - pelēkajā zonā, kas raisa daudz šaubu, vai arī šajā sabiedrībai tik svarīgajā, par Lietuvas un ES nodokļu maksātāju līdzekļiem finansējamajā nozarē tiks apstiprināti visiem pieņemami atklātuma standarti. »

Viļņas rietumu apvedceļa konkurss rīkots, balstoties uz Lietuvas tiesību aktiem, kuri iedzīvina ES direktīvas iepirkumu jomā, tādēļ tiesām, pieņemot lēmumus, jāvērtē, vai konkursa rīkošanā nav pārkāptas ES tiesību normas un principi.

Kā norādījis Latvijas tiltu Juridiskā departamenta vadītājs Vadims Kolosovs, attiecībā uz šo iepirkumu rodas vismaz pieci jautājumi par ES tiesību normām, kas jāievēro visām institūcijām ES dalībvalstīs. Pēc viņa teiktā, izsmeļošu šo aspektu skaidrojumu līdz šim nav sniegusi ne tikai Lietuvas Augstākā Tiesa, bet arī Eiropas Savienības Tiesa, tādēļ Lietuvas Apelācijas tiesai trūkst prakses, uz ko varētu balstīties, izskatot jautājumu par minētā konkursa noteikumiem un rīkošanas likumību.

Kā ziņots, aprīlī Lietuvas Apelācijas tiesa pēc Latvijas tiltu un Kauno keliai prasības uz laiku apturēja konkursu, kurā bija uzvarējušas kompānijas Kauno tiltai, Fegda, Lemminkainen Lietuva, Eurovia Lietuva, Tiltuva un Axis Power.

Tad Viļņas pašvaldības administrācija vērsās tiesā, lūdzot anulēt piemērotos pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļus un atjaunot apturēto konkursu. Tā norādīja, ka pagaidu tiesiskās aizsardzības līdzekļi ir pretrunā ar sabiedrības interesēm un var radīt zaudējumus, kā arī pieprasīja no Latvijas tiltiem nodrošinājumu potenciālo zaudējumu kompensācijai gandrīz 76 miljonu eiro apmērā. Pašvaldība skaidroja, ka minētā summa atbilst finansējumam, ko plānots saņemt no Eiropas Savienības (ES) fondiem, taču tas ietu zudumā, ja projekts iekavētos.

Viļņas apgabala tiesa noraidīja prasību atcelt konkursu un atzina tā noteikumus par pamatotiem, vienlaikus noraidot arī Lietuvas apelācijas tiesas lēmumu uz laiku apturēt minēto konkursu.

Maija vidū abi uzņēmumi lēmumu noraidīt prasību par konkursa atcelšanu pārsūdzēja Lietuvas apelācijas tiesā, pamatojot to tādējādi, ka nav saņemta atbilde no Viļņas pašvaldības par piedāvājumu izsludināt jaunu un caurskatāmu iepirkuma procedūru apvedceļa trešās kārtas būvniecībai.

Apelācijas tiesai lūgts atsaukt zemākās tiesas instances lēmumu kā neatbilstošu Lietuvas un Eiropas tiesu praksei un likt Viļņas pašvaldības administrācijai, kas organizēja iepirkumu, atsaukt diskriminējošus un konkurenci ierobežojošus noteikumus.

Uzņēmums iepriekš norādījis, ka Viļņas pašvaldībai būs tiesības pieprasīt zaudējumu kompensāciju tikai tad, ja Latvijas tiltu prasība tiek noraidīta ar galīgu un neapstrīdamu tiesas nolēmumu un pašvaldība pierādīs visus trīs apstākļus, lai pieprasītu zaudējumu atlīdzināšanu - nelikumīgu Latvijas tiltu rīcību, faktiskos zaudējumus, kā arī zaudējumu un rīcības cēloņsakarības.

Viļņas pašvaldības administrācijas izsludinātā konkursa likumību tiesā apstrīdēja gan Latvijas tilti un Kauno keliai, gan vēl divas kompānijas - Eltel Networks un Legrana, uzskatot, ka konkursa noteikumi ierobežo konkurenci un dod iespēju tajā piedalīties tikai nedaudziem uzņēmumiem. Neviena no visām minētajām kompānijām konkursā nepiedalījās. Iepriekš tiesa apvienoja visas prasības vienā, bet vēlāk izbeidza tiesvedību attiecībā uz Eltel Networks un Legrana prasībām.

Kā uzsvērusi Viļņas pašvaldības administrācijas direktore Alma Vaitkunskiene, galvaspilsētas rietumu apvedceļš ir svarīgs satiksmes koridors. To apliecina fakts, ka tas ik dienas atslogo satiksmes plūsmu citās pilsētas ielās par gandrīz 59 000 transportlīdzekļu. Viļņas rietumu apvedceļa būvdarbi tika sākti 2009.gadā, bet satiksmi pa pirmās kārtas posmu atklāja 2011.gada janvārī. Otrais posms tika pabeigts 2013.gada novembrī, sešus mēnešus pirms plānotā termiņa, būtiski uzlabojot satiksmi no Traķu un Kauņas puses Rīgas šosejas virzienā, bet vēl palikusi projekta trešā kārta, lai apvedceļš savienotu starptautisko transporta koridoru Kijeva-Minska-Viļņa-Klaipēda ar autoceļu Viļņa-Panevēža-Rīga.

Šai projekta kārtā paredzēts izbūvēt 5,4 kilometrus garu posmu līdz Ukmerģes ielai, pa kuru Lietuvas galvaspilsētā var iebraukt no Rīgas puses, kā arī rekonstruēt 110 kilovoltu elektrolīnijas 19,64 kilometru garumā.