Būve

Pāvilostas mola pagarināšana: Lētākā piedāvājuma ēnas puses

Dienas Bizness, 18.12.2017

Jaunākais izdevums

Pāvilostas ostas pārvalde pērn ieguva iespēju izmantot trīs miljonus no Eiropas Jūras lietu un zivsaimniecības fonda, lai pagarinātu abus ostas molus. Plāns bija šogad projektu pabeigt. Tas ne tuvu nav noticis. Iespējams, šis projekts ir kā piemērs lētākā iepirkuma ēnas pusei – dotie termiņi nav ievēroti, pietrūcis prasmju tos veikt, bet daļa no izmaksām galu galā paliks uz to apakšuzņēmēju pleciem, kuri darbu faktiski padarījuši – ne par visiem darbiem ir veikta samaksa, problēmu ar molu būvdarbiem Pāvilostā aktualizēja LTV raidījums De facto.

Pērn rudenī notikušajā konkursā uzvarēja uzņēmums no Lietuvas «Kauno tiltai», piedāvājot pagarināt Pāvilostas ostas molus par 2,9 miljoniem eiro (2 976 736 eiro). Tas bija lētākais piedāvājums. Pavisam konkursā pieteicās četras firmas. Nākamā pretendenta - uzņēmuma «BMGS» - piedāvājums bija par vairāk nekā 700 tūkstošiem dārgāks. Konkursa kritērijs - zemākā cena.

«Mēs paņēmām lētāko. Pieredze bija, bet ne tāda kā atklātā jūrā un es domāju, ka šīs arī ir tās sekas,» De facto saka Pāvilostas domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons («Mēs savam novadam»).

«BMGS» Pāvilostas ostas pārvaldi iesūdzējuši tiesā. Viņu ieskatos, konkursa uzvarētājs nosaucis nepamatoti zemu cenu, kā arī iesniedzis patiesībai neatbilstošu informāciju par piesaistīto speciālistu pieredzi. Tiesas process turpinās.

Dienvidu mols bija jāpagarina par 162 metriem, Ziemeļu – par gandrīz 100, un būvdarbi jāpabeidz, vēlākais, 28.novembrī. Taču tā vietā pie moliem redzami būvmateriālu krāvumi. Jūrā stāv pāris sašķiebušās betona kastes. No mola pagarināšanas – nekā. Kad bijis skaidrs, ka šoruden šo lego salikt neizdosies, betona kastes ievilktas dziļāk Sakas upē, lai tās nepazustu smiltīs, vēstīja raidījums.

Pāvilostas ostas pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs De facto skaidro: «Mūsu uzņēmējs uzsāka darbus vēlāk nekā bija paredzēts. Un visādas nesaskaņas ar apakšuzņēmējiem bija iemesls arī kādēļ mēs esam tik ilgi ievilkušies.»

Piesaistītie būvuzņēmēji sākotnēji plānojuši, ka dzelzsbetona konstrukcijas mola pagarināšanai betonēs turpat Pāvilostā. Tas nav izdevies, un meklētas citas iespējas, līdz atrasta vieta Liepājā. Tas radījis neplānotas izmaksas.

Betona masīvi pa jūru transportēti uz Pāvilostu, bet būvniekiem tos nav izdevies uzstādīt vajadzīgajā vietā. Pie vainas esot bijusi vējainā vasara. Tomēr pat tad, kad jūra bijusi mierīga, kastes nav izdevies nogremdēt un rezultāts izpalicis. Nepiemērota tehnika un neatbilstoša pieredze – tagad secina pasūtītājs.

Darbus organizējis apakšuzņēmējs «VRG Profil». Firmas pārstāvis De facto norāda, ka līdz ar darbiem Liepājā izmaksas bijušas augstākas kā plānots. Tomēr ģenerāluzņēmējs rēķinus sedzis, samaksājot vairāk nekā 700 tūkstošus. Taču pēdējie rēķini par vairāk nekā 300 tūkstošiem palikuši nesegti.

Rudens sākumā ģenerāluzņēmējs esot aicinājis pārtraukt betonēšanu. Paziņojumā par līguma izbeigšanu pārmests, ka tā nav pabeigta.

SIA «VRG profil» īpašnieks Voldemārs Astičs stāsta: «Interesanti, ka desmit mēnešus viņiem viss bija kārtībā - dariet, ņemiet, taisiet. Un tad pēkšņi viss – vienā brīdī mēs esam sliktie. Viena vēstulīte, ka viņi naudu pārmaksājuši, ka mēs viņus esam piekrāpuši, ka sadarbību pārtrauc. Izsauca mūs uz Kauņu. Pateica, lai parakstām papīrus tā, kā viņi grib. Un tas mums nozīmē atzīt to viņu versiju. Un viss, brauciet projām, tad mēs jums mierīgi ļausim šeit nomirt. Dabiski, ka atteicāmies.»

«Kauno tiltai» rēķinus neatzīst, uzskata, ka apakšuzņēmējs nav paveicis to, par ko līgts, un ka patiesībā pārsimt tūkstoši jau ir pārmaksāti. Ko abi uzņēmēji savstarpēji nav sadalījuši, līdz galam nav skaidrs. Taču galarezultātā par faktiski padarīto nav samaksāts arī apakšuzņēmēja apakšuzņēmējiem un viņu piegādātājiem.

Piemēram, konstrukciju betonētājam «LET būve» nav samaksāti ap simt tūkstošiem eiro par reāli paveiktu darbu.

Ģenerāluzņēmēja «Kauno tiltai» Latvijas reģiona vadītājs Mindaugs Kazakevičs notikušo nevēlas komentēt, norādot, ka tādas lietas jārisina pašiem uzņēmējiem. Tāpat viņš neatbild, tieši uz kā kompetencēm balstīta projekta īstenošana.

«Kauno tiltai» Latvijas reģiona vadītājs Mindaugs Kazakevičs De facto saka: «Valsts iepirkumi tādi ir – uzvar tas, kurš piedāvā zemāko cenu. Šogad laika apstākļi bija tādi, kādi bija – ļoti slikti. Mēs šobrīd lemjam, kā šo objektu pabeigt un ejam uz to, lai pagarinātu termiņu un to paveiktu. Rezultātā svarīgākais ir līgums, nevis tas, ko kurš kuram teica.»

Atbildīgo trūcis darbu izpildes laikā. Osta konstatējusi, ka būvdarbu vadītājs, kurš norādīts dokumentos kā atbildīgais, objektā ne reizi nav parādījies.

«Mēs vērsām «Kauņas tiltu» uzmanību uz to, ka viņš figurē visos dokumentos un neparādās, un tad viņi veica nomaiņu šim atbildīgajam inženierim,» saka Pāvilostas ostas pārvaldnieks Griškēvičs.

Lietuvas uzņēmums sadarbību ar «VRG profil» pārtrauca. Savukārt Pāvilostas osta šonedēļ nolēma līgumu ar «Kauno tiltai» nelauzt, bet dot viņiem otro iespēju.

«Mēs uzstādījām virkni nosacījumu, lai mēs varētu noticēt, ka viņi ir spējīgi pabeigt projektu, un viņi to visu izpildīja. Viņi ir atraduši jaunu apakšuzņēmēju ar lielu pieredzi šādu objektu būvniecībā,» saka Pāvilostas ostas pārvaldnieks.

Iepriekš, citos projektos, kur faktiskais darbu izpildes termiņš būtiski atšķīries no iepirkumā noteiktā, Eiropas Komisijas auditā lemts par atbalsta summas samazināšanu. Tādā gadījumā lielākais zaudētājs būtu Pāvilostas pašvaldība. Lauku atbalsta dienests (LAD), kas uzrauga Eiropas naudas izlietojumu, pagaidām briesmas nesaskata.

LAD Zivsaimniecības un valsts atbalsta departamenta direktors Rinalds Vācers skaidro: «Pagarinājuma iespējas bija noteiktas arī pie iepirkuma, kur bija atrunāts – ja ir nelabvēlīgi laika apstākļi, tad projekta īstenošana var tikt pagarināta, un šajā gadījumā tā arī ir pagarināta.»

Pāvilostas ostas molu pagarināšanas projekts jau pašā sākumā pazaudēja desmito daļu no atbalsta projektēšanai un autoruzraudzībai, jo iepirkuma konkurss bija izsludināts tikai pašvaldības mājaslapā, ne noteiktajā kārtībā Iepirkumu uzraudzības birojā, informē De facto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Pāvilostas molu pagarināšanai Eiropas naudu var nedabūt

Jānis Goldbergs, 14.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pāvilostas molu pagarināšana gaida trešo darbu pagarinājumu. Novads riskē pazaudēt summu, kas ir līdzvērtīga pašvaldības gada budžetam – 3 miljonus eiro.

Pāvilostas ostas pārvalde 2016. gadā ieguva tiesības izmantot teju 3 miljonus eiro Eiropas Jūras lietu un zivsaimniecības fonda naudas abu ostas molu pagarināšanai. Darbu izpildes termiņš būvniekam Kauno tiltai beidzies otro reizi, un pastāv iespēja, ka Pāvilosta būs darbus apmaksājusi no saviem līdzekļiem. Lauku atbalsta dienests šobrīd vērtē pasūtītāja – Pāvilostas ostu pārvaldes – lūgumu būvniecības termiņu pagarināt līdz 2019. gada 21. maijam. Lai arī darbi teju pabeigti un novada vadība skaidro, ka tūdaļ viss būs galā, LAD apstiprinājums vēl nav dots.

Jau kopš 2017. gada februāra Pāvilostas molu pagarināšanas darbus veic konkursa uzvarētājs – Lietuvas uzņēmums Kauno tiltai, kas piedāvāja zemāko cenu. Molu pamatos uz kārklu bizēm bija jānogremdē pamatīgas kastes, kas pildītas ar akmeņiem. Visas 2017. gada vasaras laikā darbus realizēt neizdevās. Kauno tiltai nomainīja apakšuzņēmēju un jau rudenī vienojās par darbu termiņa pagarināšanu līdz šā gada rudenim.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Kauno tiltai Pāvilostas projektā spiests meklēt citu būvdarbu vadītāju

Lelde Petrāne, 26.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušā gada noslēgumā db.lv ziņoja, ka Pāvilostas ostas molu pagarināšanas darbus, neraugoties uz līdzšinējām problēmām, turpinās Lietuvas kompānija Kauno tiltai. To biznesa portālam db.lv apstiprināja gan Pāvilostas ostas pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs, gan Kauno tiltai pārstāve Giedre Samulionyte-Lekavičiene.

Saskaņā ar portāla rīcībā esošo informāciju ir apturēts sertifikāts Kauno tiltai atbildīgajam būvdarbu vadītājam Nikolajam Suško. Lūgta komentēt šo informāciju, G. Samulionyte-Lekavičiene db.lv uzsvēra, ka «Kauno tiltai turpina savas saistības Pāvilostas projektā». Uzņēmums esot vienojies par sadarbību ar citu būvdarbu vadītāju. «Mēs strādājam atbildīgi un ievērojam Latvijas Republikas likumdošanu,» piebilda G. Samulionyte-Lekavičiene.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Pašvaldība lūgusi Lūsiņu rakstiski apliecināt solījumu aizvākt «māju-kuģi»

LETA, 15.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pāvilostas novada pašvaldība lūgusi «mājas-kuģa» īpašnieku Argodu Lūsiņu ar rakstisku dokumentu apliecināt apņemšanos aizvest prom Ulmales stāvkrastā esošo objektu, aģentūru LETA informēja pašvaldības kancelejas vadītāja Arita Mūrniece.

Līdz šim Lūsiņš pašvaldības vadībai bija izteicis mutisku solījumu «māju-kuģi» aizvest prom līdz šī gada 1.jūlijam. Šonedēļ pašvaldība saņēmusi arī e-pasta vēstuli, kurā Lūsiņš detalizēti izklāstījis, kā šos darbus plānots paveikt. Tomēr pašvaldība lūgusi Lūsiņam šo apņemšanos apstiprināt arī ar dokumentu, kam būtu juridisks spēks.

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) speciālisti pēc februārī veiktās apskates secinājuši, ka Pāvilostas «māja-kuģis» ir atzīstama par būvi. BVKB gan norāda, ka objekta uzraudzība neietilpst BVKB un tās būvinspektoru kompetencē, līdz ar ko BVKB pašvaldībai sniegtais viedoklis nav saistošs un pašvaldība to var izmantot pēc saviem ieskatiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Pāvilostā esošās ēkas-kuģa īpašnieks sola to aizvākt

LETA, 24.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Vieta, kur būvi nogādāt, jau esot zināma, to plānots nogādāt ar velkoņiem pa jūru.

Pāvilostas novadā jūras krastā esošās ēkas-kuģa īpašnieks, uzņēmējs Argods Lūsiņš sola būvi aizvākt, uzsverot, ka tā nekad arī neesot bijusi paredzēta Pāvilostas ūdeņiem, šovakar vēsta Latvijas Televīzijas raidījumā Panorāma.

Lūsiņš skaidroja, ka vieta, kur būvi nogādāt, jau esot zināma, taču tā ir atbilstoši jāiekārto, un būvi uz attiecīgo vietu plānots nogādāt ar velkoņiem pa jūru, gan neatklājot, kad tas varētu notikt.

Viņš tāpat uzsvēra, ka būve nekad neesot bijusi paredzēta Pāvilostas ūdeņiem un tā būs tāda pati peldoša ierīce, kāda jau ir Lielupes ūdeņos Jūrmalā. Lūsiņš pauda, ka mājas uz pontoniem sācis būvēt, jo gribējis Latvijā ieviest ko jaunu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Atbildīgās ministrijas nespēj vienoties par «mājas-kuģa» nākotni

LETA, 30.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Atbildīgās ministrijas pagaidām nav atradušas vienotu kopsaucēju Pāvilostas novadā esošās «mājas-kuģa» jautājumā.

Atbildīgās ministrijas pagaidām nav atradušas vienotu kopsaucēju Pāvilostas novadā esošās «mājas-kuģa» jautājumā, līdz ar to Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija uzdeva tām saskaņot iespējamās likumu izmaiņas, lai atrisinātu un turpmāk izskaustu līdzīgu situāciju atkārtošanos.

Komisijā šodien tika skatīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) piedāvājums izmaiņām normatīvajos aktos, lai nākotnē novērstu situācijas, kāda radusies Pāvilostas novadā ar «māju-kuģi», kas atrodas pašā jūras krastā un jau vairākus gadus skaitās būvniecības stadijā esošs peldlīdzeklis.

VARAM valsts sekretārs Rinalds Muciņš skaidroja, ka sadarbībā ar citām ministrijām ir izstrādāti divi iespējamie konkrētās situācijas attīstības scenāriji, kas atšķiras atkarībā no zemes īpašuma tiesībām. Proti, ja zemes īpašnieks ir valsts un tā nav sniegusi saskaņojumu kuģa būvniecībai, tad Pāvilostas pašvaldība ir tiesīga pieprasīt konstrukcijas nojaukšanu, uzsver VARAM. Ja tā ir privāta zeme, kā norāda būves īpašnieks, tad nepieciešams lūgt Latvijas Jūras administrācijas (LJA) atzinumu par objekta juridisko statusu - vai tas joprojām ir būvniecības stadijā esošs pontonu kuģis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pāvilostas ostas mola pagarināšanas darbus jau kopš februāra turpina veikt Lietuvas uzņēmums «Kauno tiltai». Uzņēmums noslēdzis līgumu ar jaunu apakšuzņēmēju no Polijas, un darbi projektā jāpabeidz līdz šā gada oktobrim, reģionālajam laikrakstam «Kursas Laikam» apstiprina Pāvilostas ostas pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs.

Līgums ar «Kauno tiltai» tika noslēgts 2016. gadā, savukārt 2017. gada vasara kļuva liktenīga iepriekšējam apakšuzņēmējam, jo līdz rudenim tā arī neizdevās nogremdēt nevienu no milzu kastēm, kurām jābūt molu pamatos. Iepriekš plānotā tehnoloģija, gluži tāpat kā jaunā, noteic, ka uz smiltīm gulda aptuveni pusmetru resnas kārklu bizes, bet uz tām nogremdē kastes, kuras vēlāk pieber ar akmeņiem. Šī kon­strukcija ir mola pamatos un garantē, ka tas netiks izskalots.

«Jaunā molu celtniecības tehnoloģija ir izstrādāta sadarbībā ar projektētājiem. Tās galvenais uzdevums ir ietekmēt celtniecības ātrumu, jo bezviļņu periodi ir īsi un tā ir galvenā problēma. Tieši tādēļ daļu montāžas darbu izdarīs jau upē. Sakas upē kastes jau samontēs pa divām kopā un tad vilks ārā nogremdēšanai – tas ietaupīs laiku. Termiņš ir līdz šā gada rudenim, pretējā gadījumā ir risks zaudēt finansējumu,» komentē R. Griškēvičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas pārvalde izsludinājusi atklātu konkursu par tiesībām veikt ostas Dienvidu mola atjaunošanu. Plānots, ka būvdarbi Dienvidu molā varētu sākties šī gada novembrī un ilgt līdz nākamā gada vidum, informē pārvaldes pārstāvji.

Dienvidu mols Ventspilī ir viena no iecienītākajām ventspilnieku un viesu pastaigu vietām, bet ostai mols ir viena no svarīgākajām hidrobūvēm – dambis, kas no cietzemes iestiepjas jūrā un pasargā ostu no viļņiem, ledus un sanesumiem. Ventspils ostas moli to tagadējā veidolā būvēti pirms vairāk nekā 100 gadiem. Pēdējie nozīmīgie atjaunošanas darbi Dienvidu molā veikti 90-to gadu vidū, tomēr tik pamatīgu rekonstrukciju, kāda plānota tuvākajā nākotnē, Dienvidu mols nav pieredzējis vismaz 60 gadus.

Būtiskākie plānotie darbi ir mola tetrapodu krāvuma papildināšana, segumu atjaunošana, fasāžu remonts un jauna apgaismojuma izbūve visā mola garumā.

Pretendenti pieteikumus atklātajam konkursam «Dienvidu mola atjaunošana» var iesniegt līdz 2017.gada 2.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) speciālisti pēc februārī veiktās apskates secinājuši, ka Pāvilostas «māja-kuģis» ir atzīstama par būvi, aģentūru LETA informēja BVKB pārstāve Elīna Korba.

BVKB gan norāda, ka objekta uzraudzība neietilpst BVKB un tās būvinspektoru kompetencē, līdz ar ko BVKB pašvaldībai sniegtais viedoklis nav saistošs un pašvaldība to var izmantot pēc saviem ieskatiem.

BVKB, saņemot lūgumu no Pāvilostas novada pašvaldības, 12.februārī apsekoja objektu, lai sniegtu savu atzinumu par to, vai dzelzsbetona grodu akas, uz kurām novietots objekts, uzskatāmas par būvēm Būvniecības likuma izpratnē. Apskates laikā BVKB konstatēja, ka uz astoņiem dzelzsbetona aku grodiem, kas ir piepildīti ar betonu, ir novietots debarkaders «Antra». Grodi ir novietoti uz dabīgās pamatnes un to iedziļinājums gruntī ir aptuveni 10-15 centimetri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ministru kabinets akceptē Salacgrīvas ostas un priekšostas pārbūvi

Laura Mazbērziņa, 07.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts «Par Salacgrīvas ostas un priekšostas pārbūvi» nodrošinās ostas konkurētspējas palielināšanos un stabilizēs ekonomisko situāciju, kā arī radīs priekšrocības veiksmīgai ostas attīstībai nākotnē, informē Satiksmes ministrija.

Salacgrīvas ostas un priekšostas pārbūve sekmēs kravu pārkraušanas apjomus, galvenokārt, apaļkoksnes, šķeldas, keramzīta un granīta šķembu kravu veidiem un veicinās ostas kuģošanas drošību, jo pašreizējās hidrotehniskās būves ir fiziski nolietojušās un pilnvērtīgi nepilda tām paredzētās funkcijas, tādejādi ierobežojot ostā ienākošu kuģu pārvietošanos un turpmāku apkalpošanu.

Rīkojums atļauj veikt Salacgrīvas ostas un priekšostas pārbūvi – ostas akvatorijas padziļināšanu līdz mīnus septiņu metru atzīmei, jaunu sauszemes teritoriju būvēšanu uz ziemeļiem no Ziemeļu mola un uz dienvidiem no pašreizējā Dienvidu mola, jauna Dienvidu mola izbūvi, divu piestātņu izbūvi un krasta stiprinājumu izbūvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas pārvaldes izsludinātajā atklātajā konkursā par tiesībām veikt ostas Dienvidu mola atjaunošanu uzvarējusi AS BMGS, kas darbus piedāvā veikt par 2,4 miljoniem eiro, informē Ventspils brīvostas pārvaldes sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Ieviņa.

Plānots, ka būvdarbi Dienvidu molā varētu sākties šī gada beigās un ilgt līdz nākamā gada vidum.

Konkursā savus piedāvājumus iesniedza divi pretendenti - AS BMGS un PS LNK Industries group. Pēc piedāvājumu izvērtēšanas Iepirkumu komisija pieņēmusi lēmumu par uzvarētāju atzīt un iepirkuma līguma slēgšanas tiesības piešķirt pretendentam, kas piedāvājis zemāko līgumcenu, t.i. AS BMGS.

Ventspils ostas moli to tagadējā veidolā būvēti pirms vairāk nekā 100 gadiem. Pēdējie nozīmīgie atjaunošanas darbi Dienvidu molā veikti 90-to gadu vidū, tomēr tik pamatīgu rekonstrukciju, kāda plānota tuvākajā nākotnē, Dienvidu mols nav pieredzējis vismaz 60 gadus.

Būtiskākie plānotie darbi ir mola tetrapodu krāvuma papildināšana, segumu atjaunošana, fasāžu remonts un jauna apgaismojuma izbūve visā mola garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Pāvilostas molu būvdarbus turpinās Lietuvas Kauno tiltai

Lelde Petrāne, 12.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pāvilostas ostas molu pagarināšanas darbus, neraugoties uz līdzšinējām problēmām, turpinās Lietuvas kompānija Kauno tiltai. To biznesa portālam db.lv apstiprināja gan Pāvilostas ostas pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs, gan Kauno tiltai pārstāve Giedre Samulionyte-Lekavičiene.

Šāds lēmums pieņemts vakar. Saskaņā ar plāniem darbiem vajadzētu noslēgties nākamā gada oktobrī.

Kā vēstīja aģentūra LETA, dažādu neparedzētu apstākļu dēļ ievērojami aizkavējušies Pāvilostas ostas molu pagarināšanas būvdarbi, kas saskaņā ar būvdarbu līgumu bija jāpabeidz jau novembra beigās. Līgums ar Lietuvas kompāniju Kauno tiltai par ostas molu pagarināšanu tika noslēgts pirms gada. Aizkavēšanās par dažiem mēnešiem notikusi jau pašā sākumā – darbi sākušies nevis pavasarī, kā plānots, bet tikai jūnijā. Darbus būtiski kavējuši arī nepiemērotie, vasaras sezonai netipiskie laikapstākļi. Atklājies, ka būvdarbu veicējam arī nebija piemērotas tehnikas - lai izmantotu piemērotu brīdi darbu veikšanai, bijis vajadzīgs pārāk ilgs laiks, lai lielo tehniku no ostas nogādātu darbu veikšanas vietā, tādēļ nācies meklēt citu, mazāku tehniku, ko varētu transportēt operatīvāk. Tāpat izrādījies, ka būvdarbu veicējam nemaz nav īsti atbilstošas pieredzes molu izbūvē tieši pēc šādas tehnoloģijas, lai arī iepirkuma konkursa prasības pieredzi par hidrobūvju celtniecību bija ievērotas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pāvilostas novada Ulmales stāvkrastā esošās «mājas-kuģa» pārvietošana noteiktajā termiņā atkal netiks nodrošināta, aģentūrai LETA pastāstīja novada domes priekšsēdētājs Uldis Kristapsons («Mēs savam novadam»).

Iepriekš objekta īpašnieks Argods Lūsiņš pārvietošanas termiņu pagarinājis līdz 9.augustam, taču sagatavošanās darbi vēl notiek, un tie varētu turpināties vēl vairākas nedēļas.

«Nav tā, ka neko nedara. Ir savesti ratu riteņi, asis. Bet darbi nenotiek tik raiti,» apgalvoja Kristapsons, kurš pats esot apmeklējis objektu.

Termiņi «mājas-kuģa» pārvietošanai pārcelti vairākkārt. Pēc Kristapsona teiktā, arī tagad pašvaldība būves īpašniekam pieprasījusi rakstisku apliecinājumu ar noteiktu datumu «mājas-kuģa» izvešanai, taču tas neesot saņemts.

Jau vēstīts, ka «māju-kuģi» līdz jūlija sākumam bija plānots pārvietot uz Lūsiņam piederošā zemesgabala tālāk no jūras, kur jau ir dzīvojamā un saimniecības ēkas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta - Kuģis vai māja: tiesa publisko fotogrāfijas

Zane Atlāce - Bistere, 19.01.2018

Valsts vides dienesta veiktā fotofiksācija administratīvā pārkāpuma konstatēšanas laikā 2011. gada nogalē.

Avots: Administratīvās rajona tiesas Liepājas tiesu nams

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Pretēji izskanējušajai informācijai, tiesa konkrētajā lietā nelēma par to, vai ziņu fotoattēlā redzamā māja būtu kuğis.

Pretēji izskanējušajai informācijai, ka Pāvilostas novada Sakas pagasta pludmales stāvkrastā uzceltais atpūtas nams juridiski atzīts par kuģi, tiesa konkrētajā lietā nelēma par to, vai ziņu fotoattēlā redzamā māja būtu kuğis. Laikā, kad tiesa taisīja spriedumu, māja nemaz nebija uzcelta, teikts Latvijas Administratīvo tiesnešu biedrība (LATB) paziņojumā.

LATB valdes priekšsēdētāja Lauma Paegļkalna norāda, ka lietas ietvaros, pretēji presē izskanējušai informācijai, pēc būtības netika vērtēts jautājums par to, vai attiecīgā konstrukcija ir māja vai kuģis, jo par to lietā strīda nebija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Vēl nav izlemts, vai Pāvilostas molu būvdarbus turpinās Lietuvas Kauno tiltai

Lelde Petrāne, 08.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pāvilostas ostas molu pagarināšanas darbi šobrīd ir apturēti, jo iestājies tehnoloģiskais pārtraukums saistībā ar laika apstākļiem, un šobrīd vēl nav pieņemts lēmums, vai tos turpinās Lietuvas kompānija Kauno tiltai, informēja Pāvilostas ostas pārvaldnieks Ronalds Griškēvičs.

Kā vēstīja aģentūra LETA, dažādu neparedzētu apstākļu dēļ ievērojami aizkavējušies Pāvilostas ostas molu pagarināšanas būvdarbi, kas saskaņā ar būvdarbu līgumu bija jāpabeidz jau novembra beigās. Līgums ar Lietuvas kompāniju Kauno tiltai par ostas molu pagarināšanu tika noslēgts pirms gada. Aizkavēšanās par dažiem mēnešiem notikusi jau pašā sākumā – darbi sākušies nevis pavasarī, kā plānots, bet tikai jūnijā. Darbus būtiski kavējuši arī nepiemērotie, vasaras sezonai netipiskie laikapstākļi. Atklājies, ka būvdarbu veicējam arī nebija piemērotas tehnikas - lai izmantotu piemērotu brīdi darbu veikšanai, bijis vajadzīgs pārāk ilgs laiks, lai lielo tehniku no ostas nogādātu darbu veikšanas vietā, tādēļ nācies meklēt citu, mazāku tehniku, ko varētu transportēt operatīvāk. Tāpat izrādījies, ka būvdarbu veicējam nemaz nav īsti atbilstošas pieredzes molu izbūvē tieši pēc šādas tehnoloģijas, lai arī iepirkuma konkursa prasības pieredzi par hidrobūvju celtniecību bija ievērotas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīta šā gada Ēnu diena, kurā līdzdarbojās arī Dienas Bizness.

Dienas Bizness žurnālistus, redaktorus un maketētājus kopumā ēnoja seši jaunieši no Rīgas, Dobeles, Krāslavas, Rudzātiem un pat Taizemes.

Sākumā ēnas iepazinās ar izdevniecības Dienas bizness vēsturi, izdevumiem un ikdienas darbu. Divas ēnas izvēlējās vērot portāla darbu un devās uz Rīgas Krēslu fabriku, kurā ar tās darbu iepazīstināja valdes priekšsēdētājs Aldis Circenis. Ēnas Beatrise Elīza Ozoliņa un Ilva Zonne kopā ar žurnālisti Montu Glumani veidoja materiālu portāla db.lv sadaļai Kā top?

«Redakcijā ir brīva un patīkama atmosfēra, kur var redzēt, ka darbiniekiem patīk tas, ko dara. Es nebiju gaidījusi, ka dosimies līdzi uz interviju. Nezināju, ka krēslu ražošanas process ir tik interesants,» komentē Ilva Zonne, Rīgas 84. vidusskolas skolniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz reģionālā autoceļa Ventspils (Leči)–Grobiņa (P111) posmā no Labraga līdz Mežainei (43,2.-63,0. km) turpinās pērn aprīlī sāktie būvdarbi. Šis ir pašreiz valstī garākais remontposms, kurā ir astoņi ar luksoforiem regulēti posmi, un to izbraukšana prasa vairāk nekā stundu, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Būvdarbu ietvaros tiek veikta segas pārbūve, sākot no pamatiem un beidzot ar divām asfalta kārtām, ūdens novades sistēmas sakārtošana un autobusu pieturvietu atjaunošana. Atjauno arī tiltus pār Saku un Karpu, tiem klājot jaunu hidroizolāciju un brauktuves segumu. Līdz šim ir paveikti aptuveni 70 % no būvdarbu apjoma. Četru kilometru garā posmā no Labraga Pāvilostas virzienā jau ir ieklātas visas asfalta kārtas un tur atlicis vien horizontālais marķējums. Ātruma ierobežojums 70 km/h tur joprojām saglabājas. Šos būvdarbus veic SIA Binders, un to līgumcena ir 10,6 miljoni eiro (ar PVN) ar ERAF līdzfinansējumu. Pilnībā darbus pabeigt plānots līdz rudenim, informē VAS Latvijas valsts ceļi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Kučinski izbrīna situācija ar māju-kuģi un, viņaprāt, tas nedrīkst atkārtoties

LETA, 22.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) izdevis rezolūciju, kurā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) uzdots divu nedēļu laikā izskaidrot situāciju un nākt klājā ar priekšlikumiem saistībā ar māju-kuģi Pāvilostas novadā jūras krastā.

Kučinskis šodien pēc valdošās koalīcijas partiju sanāksmes žurnālistiem sacīja, ka šorīt parakstījis rezolūciju, lai VARAM saprotami izskaidrotu šo situāciju, kā arī izteiktu priekšlikumus par iespējamam regulējuma izmaiņām.

Kopumā Kučinski situācija ar māju-kuģi izbrīnīja, un viņš uzsvēra, ka tās nedrīkst atkārtoties.

Savukārt ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) pauda, ka nelikumīga būvniecība ir jākonstatē būvinspektoriem. Ja kādā pašvaldībā būvinspektori netiek galā, tad viņi var vērsties Būvniecības valsts kontroles birojā, piebilda ministrs.

Nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK priekšsēdētājs Raivis Dzintars arī uzsvēra, ka šāda prakse ir nepieļaujama. Viņš informēja, ka Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētājs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK) jau rīt, 23.janvārī, paredzējis skatīt šo jautājumu komisijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pāvilostā pusgrimis stāv uzņēmēja Fonteina kuģis

LETA, 03.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pāvilostā, Sakas upes kreisajā krastā, pusgrimis stāv uzņēmēja un mūziķa, kādreizējā Liepājas deputāta Luija Fonteina (Stēns Lorenss) kuģis «Spurn».

Kuģis Pāvilostas ostā nogrimis jau aizvadītā gada rudens izskaņā un pašvaldība organizējusi tā izcelšanu un nogādāšanu citviet.

Pāvilostas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Marita Kurčanova skaidroja, ka šobrīd Fonteina kuģis joprojām pusgrimis, bet nostiprināts stāv Sakas upes kreisajā krastā.

Pāvilostas novada dome novembra beigās lēma segt Sakas upē nogrimušā kuģa «Spurn» izcelšanas darbu izmaksas pakalpojuma sniedzējam, lēšot aptuvenās izmaksas 5445 eiro apmērā. Tāpat dome šajā sēdē lēma uzdot pašvaldības juristēm sagatavot prasību iesniegšanai tiesā par izdevumu piedziņu no SIA «Fontaine. Ent.».

«Lai gan šobrīd vides piesārņojuma draudi nepastāv, tomēr pašvaldības mērķis un nostāja ir pēc iespējas ātrāk izcelt kuģi no Sakas upes un piedzīt no kuģa īpašnieka visus pašvaldībai un ostas pārvaldei līdz šim radušos izdevumus,» uzsvēra pašvaldības pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Liepājas ostas ūdens infrastruktūras uzlabošanā plānots ieguldīt 41 miljonu eiro

Db.lv, 01.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai paaugstinātu kuģošanas un navigācijas drošības līmeni un nodrošinātu lieltonnāžas kuģu piekraušanu Liepājas ostas iekšējā reidā, AS SEB banka piešķīrusi 11,799 miljonu eiro aizdevumu, lai ostā varētu uzsākt ES Kohēzijas fonda projekta «Liepājas ostas ūdens infrastruktūras uzlabošana» īstenošanu.

ES Kohēzijas fonda projekts «Liepājas ostas ūdens infrastruktūras uzlabošana» paredz kanāla padziļināšanu ostas vidus vārtos no 12,5 metriem līdz 14,5 metriem, molu galvu zemūdens daļas pārbūve vai stiprināšana ostas vidus vārtos, lai nodrošinātu kuģu ceļa padziļināšanu, priekšostas akvatorijas un kanāla padziļināšana līdz 14,0 metriem, Brīvostas viļņlauža un Sadalošā mola pārbūvi, Brīvostas mola atjaunošanu un kuģu enkurošanas/tauvošanas vietas izbūve pie Brīvostas Sadalošā mola. Plānotais projekta ieviešanas laiks 2018. – 2020. gads, bet kopējās izmaksas veido aptuveni 31,7 miljonus eiro.

Lai Liepājas osta varētu nodrošināt drošu kuģu satiksmi, konkurētspējīgu kravu apstrādi un pārvietošanu Liepājas ostā, Liepājas SEZ pārvalde īsteno trīs ES Kohēzijas fonda projektus plānošanas perioda no 2014. – 2020. gadam, kas ir ļoti gaidīti un nepieciešami Liepājas ostas uzņēmējiem un uzlabotu Liepājas ostas darbību un iespējamās attīstības perspektīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Beļģijas kompānija «Jan De Nul N.V.» līdz februāra beigām izrakusi aptuveni 1 milj. m3 Liepājas ostas grunts.

Darbu veic viens no aptuveni pieciem lielākajiem un jaudīgākajiem padziļināšanas kuģiem pasaulē «FERNÃO DE MAGALHÃES». Beļģijas kompānija «Jan De Nul N.V.» iesniedza saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu ar zemāko cenu Liepājas SEZ izsludinātajā iepirkuma procedūrā par būvdarbu veikšanu Liepājas ostas akvatorijā. Līguma summa ir 24,5 milj, eiro bez PVN un darbi tika uzsākti šā gada 16. janvārī.

Uzsākta Liepājas ostas padziļināšana, kas ir jau trešā pēdējo 20 gadu laikā. Pirmo Liepājas ostas padziļināšanu īstenoja 1999. gadā, kad kuģu ceļu izraka līdz 10,5 m. Tas deva iespēju Liepājas ostai pilnvērtīgi veikt saimniecisko darbību. Otrā Liepājas ostas padziļināšana noslēdzās 2015. gadā, sasniedzot dziļuma atzīmi 12,5 m kuģu ceļos, bet 12 m Brīvostas akvatorijā, lai varētu uzņemt un apkalpot panamax klases kuģus. Tiko uzsākts projekts «Liepājas ostas ūdens infrastruktūras uzlabošana», kura ietvaros notiks trešā ostas padziļināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības centra «Mols» griestos izveidojusies plaisa, kā dēļ atsevišķās zonās izvietoti pagaidu metāla balsti, bet no ēkas īpašniekiem novembra sākumā tiek gaidīti detalizētas tehniskās izpētes rezultāti, otrdien vēstīja TV3 raidījums «Bez tabu».

Būvniecības valsts kontroles birojs (BVKB) neizslēdz, ka pēc padziļinātās izpētes var tikt pilnībā vai daļēji pārtraukta tirdzniecības centra ekspluatācija. Savukārt, ja izpētē tiks secināts, ka nav apdraudējuma mehāniskajai stiprībai un stabilitātei, ēkas lietošana netiks ierobežota, uzsvēra biroja pārstāve Elīna Balgalve.

«Bez Tabu» komanda «Mola» apmeklējuma laikā pārliecinājās, ka netālu no tirdzniecības centra galvenās ieejas redzama gara plaisa, kas turpinās arī paralēlajā gaitenī. Gaiteņiem pa vidu esošais veikals «Narvesen» bijis slēgts, kas, kā pauž informatīvā plāksne, ir «tehnisku iemeslu dēļ». Abos gaiteņos saplaisājušos griestus balsta metāla pagaidu balsti - katrā gaitenī pa diviem, tie nosegti ar riģipsi. Arī otrajā stāvā plaisas zonā aizvērti divi veikali.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīta šā gada "Ēnu diena", kurā līdzdarbojās arī "Dienas Bizness".

"Dienas Bizness" redakcijas darbiniekus šogad ēnoja seši skolēni – Daņila, Iļja, Betija, Mārcis, Rēzija un Anna Gabriela. Savukārt trīs ēnas - Gatis, Rebeka un Agija - vēroja "Dienas Bizness" Konferenču nodaļas darbu.

Anna Gabriela šodien kopā ar žurnālisti Andu Aseri devās uz vairākām intervijām, kā arī aktīvi interesējās par žurnālista darba ikdienu.

Divas no ēnām kopā ar žurnālisti Ilzi Žaimi devās uz interviju ar "Radisson Blu Latvija" vadītāju Niklasu Džonsonu. Iļja un Daņila stāsta, ka, pateicoties šai pieredzei, guvuši izpratni, kā jāvada starptautisks bizness, kā arī uzzinājuši vairāk par biznesa konferenču vadīšanu. Skolēniem šī bija laba prakse, jo intervija norisinājās angļu valodā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Ieguldījumi ostas infrastruktūras sakārtošanā attaisnojas

Ilze Šķietniece, speciāli DB, 17.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) pārvaldes īstenotajiem projektiem ieguvums ir ne tikai uzņēmējiem, bet arī pārējiem pilsētas iedzīvotājiem, uzsver LSEZ pārvaldnieks Jānis Lapiņš. Kopumā līdz 2020. gadam plānots apgūt teju 45 milj. eiro, lielākā daļa tiek finansēta ar ES Kohēzijas fonda atbalstu.

Jaunās tēmas, uz ko plānots likt uzsvaru, ir jahtu centra attīstība un kruīza kuģu piesaiste.

No vidējas par Panamax ostu

Apjomīgākie līdzekļi – vairāk nekā 24 milj. eiro – tiek ieguldīti Liepājas ostas padziļināšanā. Paralēli tam tiek būvēta specializēta piestātne, kas nodrošinās lieltonnāžas kuģu piekraušanu iekšējā reidā.

«Liepājas osta vēsturiski ir veidojusies kā graudu pārkraušanas osta. Attīstoties uzņēmēju spējai piesaistīt papildu kravas un mainoties tirgus tendencēm, radās jautājums, vai Liepāja spēj apkalpot arī Panamax tipa kuģus, kuru garums ir 230 un vairāk metru,» stāsta J. Lapiņš. 12 m dziļums ostas iekšējā daļā un 12,5 m pie ieejas kanālā tehniski tos ļauj apstrādāt, taču nav iespējams uzņemt pilnu kravu – tam dziļums nav pietiekams. Tāpēc kuģi nepieciešams izvest ārējā reidā, kur, ņemot vērā laikapstākļus – straumes, viļņus, vēju, lietu –, tā uzkraušana ir sarežģīta un ilga.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Arī Breksita pagarinājuma gadījumā nav izslēgts, ka vienošanos nepanāks

LETA, 13.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijas parlaments varētu nobalsot pret bezvienošanās «Breksitu» un par sarunu pagarināšanu, tomēr arī tad nav izslēgta iespēja, ka «Breksits» beigsies bez vienošanās, pieļāva Latvijas Ārpolitikas institūta (LĀI) direktors Andris Sprūds.

Viņš skaidroja, ka Lielbritānijas parlamenta otrdienas vakarā «Breksita» vienošanās tika noraidīta vairāku iemeslu kombināciju dēļ, tajā skaitā gan politisku, gan arī tehnisku.

«Trīs ceturtdaļas no britu parlamenta vispār negribētu stāties ārā no Eiropas Savienības (ES), tātad vairums parlamenta pārstāvju faktiski ir proeiropeiski noskaņoti. Tāpat par vienošanos nobalsoja tikai trīs leiboristi, lai gan viņi it kā ir proeiropeiski. Šeit lomu spēlē politika un notiek savstarpējās cīņas, jo konservatīvie šobrīd ir ļoti ievainojami,» norādīja Sprūds.

Viens no iemesliem šādam balsojuma rezultātam bijis arī pēdējā brīdī panākto papildu garantiju neatzīšana par tiesiski saistošiem tā dēvētā pagaidu risinājuma grozījumiem. LĀI direktors vērsa uzmanību, ka netika atrasti konkrēti pierādījumi tam, ka Lielbritānija varēs izstāties no vienošanās par Muitas savienību un pagaidu risinājumu Īrijas un Ziemeļīrijas robežas jautājumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Kučinskis: Pāvilostas novadā esošā māja-kuģis būs jānojauc vai jāielaiž ūdenī

LETA, 24.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#«Lai ielaiž ūdenī un brauc, ja kāds tā ir pieteicis, vai tad jāpazūd pavisam.»

Pāvilostas novada Sakas pagastā jūras krastā uzbūvētā māja-kuģis, visticamāk, būs jānojauc vai jāielaiž ūdenī, intervijā LNT raidījumā «900 sekundes» norādīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

«Viennozīmīgi tā ir jānojauc, ja viņa nav likumīga, un, visticamāk, viņa nav. Lai ielaiž ūdenī un brauc, ja kāds tā ir pieteicis, vai tad jāpazūd pavisam,» norādīja premjers.

Premjers uzsvēra, ka pēc divām nedēļām varēs pateikt, kā šis stāsts ir veidojies. «Ja ir atrasta kāda sprauga likumā, tā steidzīgi ir jāaizcementē,» uzsvēra premjers.

Kā vēstīts, Kučinskis izdevis rezolūciju, kurā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) uzdots divu nedēļu laikā izskaidrot situāciju un nākt klājā ar priekšlikumiem saistībā ar māju-kuģi Pāvilostas novadā jūras krastā.

Komentāri

Pievienot komentāru