Ģimenes uzņēmums "BS bicycles" Dobelē rada personalizēta dizaina velosipēdus, kurus tuvākā gada laikā plānots arī eksportēt.

Uzņēmuma īpašnieks Arvīds Borherts-Smiļģis velo nozarē sāka strādāt 2007.gadā pēc vidusskolas absolvēšanas - iesākumā kā pārdevējs velo veikalā, vēlāk tika apmācīts par velosipēdu mehāniķi. Paša uzņēmējdarbība aizsākās 2014.gadā, piedāvājot velosipēdu atjaunošanu un remontu, tomēr klientu pieprasījuma un uzkrāto zināšanu vadītam A.Borhertam-Smiļģim radās ideja par sava velosipēdu zīmola izveidi, jo tā ir niša, ko viņš vēlas attīstīt.

Uzsākot sadarbību ar pasaulē vadošajiem un atpazīstamajiem velosipēdu daļu ražotājiem, 2018. gadā tika dibināta velosipēdu ražotne, firma "BS bicycles", kurā sākta velosipēdu izgatavošana un no 2019.gada uzņēmums strādā kā zīmols "Barons Velo", savukārt 2020.gada februārī saņemta arī preču zīme "Barons Velo®".

Jau 22.sezonu Saulkrastos strādā Velosipēdu muzejs, kas ļauj ielūkoties Latvijas velosipēdu ražošanas vēsturē.

Muzeja kolekcija veidota vairāk nekā 40 gadus un atspoguļo Latvijas velosipēdu rūpniecību no 19.gadsimta beigām līdz otrajam pasaules karam. Kopumā muzejā patlaban atrodas aptuveni 60 velosipēdu, taču daļa vēl tiek restaurēti un kolekcija regulāri tiek papildināta. «Viss, kas atrodas muzejā, ir savākts Latvijā. Mēs cenšamies saglābt vēl to, kas palicis pāri no milzīgās velosipēdu industrijas, kas iepriekš pastāvēja Latvijā. Daudzi zina Ērenpreisu, taču tas ne tuvu nebija vienīgais uzņēmums, un mazajā Latvijā reiz strādāja vairāk nekā 30 uzņēmumu, kas izgatavoja velosipēdus gan vietējam tirgum, gan eksportam,» stāsta Guntis Seregins, kurš kopā ar tēvu Jāni vada muzeju, kā arī blakus muzejam piedāvā velonomas un velosipēdu remonta pakalpojumus.

Pirmais un pagaidām vienīgais atjaunotās Latvijas velosipēdu zīmols Ērenpreiss, kurš sākotnēji pārsteidzis ne vien ar eleganci, bet arī latviešu maciņam augsto cenu, jaunus eksporta tirgus nemeklēs, bet paplašināsies jau esošajos. Tālākā nākotnē cerēts sākt velosipēdu detaļu ražošanu Rīgā.

Starpkaru perioda Latvijas laikā populārā velosipēdu zīmola Ērenpreiss atjaunošana sākās 2006. gadā, kad Toms Ērenpreiss, pirmās Ērenpreisa divriteņu ražotnes izveidotāja Gustava Ērenpreisa mazmazdēls, vēra vaļā velosipēdu restaurācijas darbnīcu. Līdz šim brīdim tajā restaurēti vairāk nekā simts seni pilsētas velosipēdi. Savukārt pirms aptuveni trīs gadiem sācies darbs pie jaunu velosipēdu ražošanas, un pirmie jaunie Ērenpreiss velosipēdi ielās izbrauca 2012. gadā.

Pagājušā gada jūlijā Ērenpreiss prezentēja otro divriteņu kolekciju, un kopumā trīs gadu laikā ir pārdoti vairāk nekā 800 velosipēdi. Pērno gadu uzņēmums noslēdza ar nelielu peļņu, ko paredzēts ieguldīt attīstībā. «Nulles periodu» plānots noslēgt trīs četru gadu laikā, cer T. Ērenpreiss.

SIA Ērenpreiss Original Latvijā un ārvalstu tirgos sevi pozicionē kā augstas klases pilsētas dizaina velosipēdu ražotāju.

Pieprasījuma dinamika dod pārliecību nenovirzīties no iesāktā kursa, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Velosipēdu dizaina izstrāde un prototipu veidošana notiek SIA Ērenpreiss Original darbnīcā, savukārt detaļas tiek meklētas ārpus Latvijas robežām. «80% no tām tiek veidotas pēc mūsu individuālā pasūtījuma un lielākoties tas notiek Taivānā. Šajā valstī esošās ražotnes velosipēdu industrijā atzītas par kvalitatīvākajām. Mūsu velosipēdu kvalitātes garants – komplektācija notiek šeit, Rīgā. Vērtējot velosipēda ražošanas izmaksas, puse ir mūsu ieguldītais darbs,» stāsta SIA Ērenpreiss Original valdes priekšsēdētājs Toms Ērenpreiss. Baltijas valstīs šo faktu, ka Ērenpreisa velosipēdu detaļas ražotas ārvalstīs, mēdzot uztvert saasināti, bet rietumos tas tiek pieņemts kā ierasta prakse. «Mūsu ambīcijas nākotnē ir ražot velosipēdu rāmjus tepat Latvijā. Tajā saskatu biznesa potenciālu, bet, lai būtu rentabli to darīt, ražošanas apjoms jāpalielina līdz četriem, pieciem tūkstošiem velosipēdu gadā. Līdz šādam ražošanas apjomam vēl jāattīstās,» viņš turpina.

Otrdien, 2. jūnijā, valdība apstiprināja Ministru kabineta noteikumu projektu Ceļu satiksmes noteikumi (CSN), kas uzlabos satiksmes drošību uz ceļiem, īpaši pievēršot uzmanību mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem, informē Satiksmes ministrijas pārstāvis Rolands Rumba.

Noteikumu projektā iekļauts plašs regulējums attiecībā uz velosipēdu vadītājiem nepieciešamo infrastruktūru, ieviesta un definēta ceļa infrastruktūras sastāvdaļa - velojosla, kas paredzēta braukšanai ar velosipēdu.

Precīzāk noteikta arī velosipēdu atrašanās vieta uz ceļa – velosipēda vadītājiem jābrauc pa tiem paredzēto infrastruktūru, taču, ja šīs infrastruktūras nav vai tā ir attālināta no ceļa, velosipēda vadītājiem atļauts braukt pa brauktuvi.

Braukšana pa ietvi atļauta kā izņēmuma gadījums - ja braukšana pa brauktuvi, ņemot vērā ceļu satiksmes intensitāti, ceļa un meteoroloģiskos apstākļus, nav iespējama, ir apgrūtināta vai bīstama. Gājējiem uz ietves ir priekšroka un velosipēda vadītājiem jāizvēlas tāds braukšanas ātrums, lai gājēji netiktu apdraudēti vai traucēti. Braukšana pa ietvi jebkurā gadījumā atļauta bērniem līdz 12 gadu vecumam un to pavadītājiem.

Eiropas Parlaments (EP) ierosina veicināt riteņbraukšanu un Eiropas Savienības (ES) pāreju uz zaļo ekonomiku, veidojot vairāk velosipēdistiem paredzētu joslu un velosipēdu novietņu, kā arī samazināt pievienotās vērtības nodokli (PVN) velosipēdu iegādei, informē EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Ceturtdien pieņemtajā EP rezolūcijā par ES velosatiksmes stratēģijas izstrādi deputāti iestājas par to, lai velotransports tiktu atzīts par pilntiesīgu transporta veidu.

Viņi uzsver riteņbraukšanas sniegto ieguldījumu pārejā uz videi draudzīgu ekonomiku: tā var palīdzēt uzlabot veselību, mazināt sastrēgumus, trokšņa piesārņojumu, veicināt labāku gaisa kvalitāti un ekonomikas izaugsmi.

EP deputāti mudina Eiropas Komisiju (EK) izstrādāt Eiropas velotransporta stratēģiju ar mērķi līdz 2030.gadam divkāršot ar velosipēdu nobraukto kilometru skaitu Eiropā.

Daži no šķēršļiem, kas kavē velosipēdu lietotāju skaita pieaugumu pilsētās, ir drošu velostāvvietu un velobraukšanas joslu trūkums, kā arī nepietiekami zādzību novēršanas pasākumi, norāda EP deputāti.

Ņemot vērā arvien pieaugošo klientu skaitu, kas izvēlas uz veikaliem braukt ar velosipēdiem, uzņēmums Maxima Latvija velosipēdu novietņu nomaiņā uz jaunākām un drošākām velosipēdu novietnēm šogad kopumā investēs 40 tūkstošus eiro.

Šobrīd pie deviņiem veikaliem ir izvietotas jaunās velosipēdu novietnes. Savukārt šogad kopumā vēl 56 vecās velosipēdu novietnes pie Maxima Latvija tiks nomainītas ar jaunām un drošākām novietnēm.

«Vecās velosipēdu novietnes ir novecojušas un kļuvušas par mērķi garnadžiem. Pie jaunajām velosipēdu novietnēm var pieslēgt līdz 10 velosipēdiem,» norāda Maxima Latvija Īpašumu ekspluatācijas departamenta direktors Kaspars Valdmanis.

Šovasar arī būs iespēja pie lielākajiem Maxima Latvija veikaliem galvaspilsētā iznomāt velosipēdu, jo mazumtirgotājs uzsācis sadarbību ar Sixt.

Jaunās velosipēdu novietnes jau uzstādītas pie Maxima Latvija vairākiem veikaliem Rīgā - Juglas ielā 45, A.Deglava ielā 67, A.Saharova ielā 20a, Jūrmalas gatvē 85, Lidoņu ielā 30a, kā arī Liepājā, Ganību ielā 167, Dobelē, Baznīcas ielā 14, Daugavpilī Cietokšņa ielā 60 un Olainē, Zemgales ielā 53.

Pēdējo mēnešu laikā strauji audzis zagto velosipēdu skaits – šogad līdz aprīļa beigām nozagti jau 322 velosipēdi, brīdina Valsts policija. Tuvojoties gada siltākajiem mēnešiem, salīdzinājumā ar gada sākumu, kad tika zagti vidēji 10 divriteņi nedēļā, līdz aprīļa beigām velosipēdu zādzību skaits trīskāršojies.

Valsts policijas Prevencijas vadības nodaļas apkopotā informācija liecina, ka visvairāk velosipēdu zādzības notiek Rīgas centrā. Pārsvarā tie tiek izzagti no iekštelpām – kāpņu telpām, garāžām, šķūņiem un balkoniem, kur visbiežāk nav pieslēgti. No kāpņu telpās nozagtajiem divriteņiem teju puse nav bijuši pieslēgti, taču no kopējā divriteņu skaita pieslēgti nav bijuši viena ceturtā daļa. Visbiežāk velosipēdu zādzības notiek dienas otrajā daļā, laikā no pulksten 15:00 līdz 20:00.

Lai pasargātu savu velosipēdu no garnadžiem, Valsts policija iesaka izmantot kvalitatīvu velopieslēgu, saslēdzot velosipēda rāmi un riteņus tādā veidā, lai tos nav iespējams atdalīt pa daļām. Tāpat būtiski novērtēt vietu, kur divriteni paredzēts pieslēgt.

Aizvien biežāk, lasot ziņas, mēs uzduramies tēmām, kas saistītas ar velosipēdiem vai to pieaugošo lomu mūsu vai vismaz galvaspilsētas iedzīvotāju dzīvē. Pat, ja ikdienā nepārvietojamies ar velosipēdu, tad noteikti pazīstam kādu, kurš velosipēdu izvēlējies par diendienas transporta līdzekli. Pārvietojoties pa Rīgas ielām, ja arī neievērojam uz ielām un trotuāriem gadu no gada pieaugošo velosipēdistu skaitu, tad velojoslas un attiecīgi ar to saistītās neērtības autovadītājiem esam pamanījuši. Par šiem apgrūtinājumiem noteikti esam lasījuši, jo par tiem vismaz augustā ir rakstījis katrs no lielākajiem Latvijas medijiem.

Apdrošinātājs kā finanšu pakalpojumu sniedzējs parasti seko tirgus konjunktūrai. Apskatot to, kā velosipēda ienākšana rīdzinieku ikdienas dzīvē maina mūsu paradumus un dažādus praktiskus jautājumus, mēs varam iedalīt vairākas apspriežamās tēmas.

Vispirms, kādi ir velosipēdu veidi un kurš ar tiem brauc: 1. Pilsētas velosipēdi; 2. Kalnu MTB velosipēdi; 3. Jauniešu un bērnu velosipēdi (fiksīši un BMX); 4. Citi velosipēdi (velorikšas utml.). Gandrīz jebkuru no augstāk norādītajiem var izmantot atpūtai, biznesam, sportam un ikdienas pārvietošanās vajadzībām. Kā no apdrošinātāja viedokļa varētu grupēt šos klientus? Pēc izmantošanas mērķa, pārvietošanās biežuma vai vecuma? Jau ilgu laiku ar velosipēdiem nepārvietojas tikai tie, kas nevar iegādāties auto, tāpēc jādomā, kuri velobraucēji būtu gatavi pirkt apdrošināšanas produktus. Arī savās ikdienas gaitās dārgu biroju priekštelpās var pamanīt slavenos jaunos Erenpreiss velosipēdus, kuru cena ir lielāka nekā vidējā mēneša alga Latvijā . Lielākai daļai Pierīgas privātmāju īpašniekiem, jaunajām ģimenēm pieder kāds brīvdienu velosipēds. Jautājums ir, vai šie velosipēdi ir apdrošināti, piemēram, kā īpašums. Izrādās, ka ir, bieži vien īpašniekiem nemaz nezinot, jo parasti mājas vai dzīvokļa īpašuma apdrošināšanas polisē tiek ietverta arī iedzīve (sadzīves tehnika, mēbeles, zāles pļāvēji utml.), tajā skaitā velosipēdi. Ir arī tādi apdrošināšanas teritorijas paplašinājumi, kas sedz risku, ja kāds iedzīves priekšmets ir nozagts arī ārpus pašas apdrošinātās ēkas. Saskaņā ar jaunākajiem datiem , 2014. gada jūnijā Rīgā nozagti 146 velosipēdi, Latvijā kopumā - 270 velosipēdi. Iespējams, ka daļai šo nozagto velosipēdu ir apdrošināšanas segums, pašiem īpašniekiem to nemaz nezinot. Privātie uzņēmēji un valsts piedāvā reģistrēt velosipēdus, lai zagļiem tie būtu mazāk iekārojami.

Maija nogalē ir pabeigti pērnā gada vasarā sāktie būvdarbi gājēju un velosipēdu ceļa atjaunošanai un pārbūvei 4,6 kilometru garā posmā no Jaunķemeru pludmales līdz Ķemeru kultūrvēsturiskajam parkam – Gleznotāja Miervalža Ķemera gatvei Ķemeros.

Posmā no Jaunķemeru rotācijas apļa līdz tiltam pār Vecsloceni ir izbūvēts nodalīts gājēju un velosipēdu ceļš 3,2 metru platumā, kā arī izbūvēti seši jauni apgaismojuma balsti. Savukārt posmā no tilta pār Vecsloceni līdz Gleznotāja Miervalža Ķemera gatvei izbūvēts kopīgs gājēju un velosipēdu ceļš 2,5 metru platumā.

Gājēju un velosipēdu ceļu posmā ir pārbūvētas četras sabiedriskā transporta pieturvietas, nodrošinot vides piekļūstamības prasību izpili, uzstādītas barjeras gājēju drošībai un jaunas ceļa zīmes satiksmes drošības uzlabošanai.

Papildus gājēju un velo ceļa izbūvei Jaunķemeru ceļa galā, pirms izejas uz pludmali, ir ierīkots laukums ar asfaltbetona segumu, nodrošinot iespēju gājējiem un velosipēdistiem ērtāk nokļūt līdz pludmalei.

Velo pasaule mainās – gan tehnoloģiju, gan pircēju vēlmju un iespēju dēļ; pārprodukcijas rezultātā ir tendence samazināties divriteņu cenām, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējos desmit, piecpadsmit gadus, pasaulē bija vērojams velosipēdu trūkums, bet šobrīd ir pārprodukcija, tāpēc pašlaik velosipēdu cenas vairs nepieaug – kāpums ir ne tikai apstājies, bet cena krīt, zina stāstīt veikala Fans velosipēdu tirdzniecības daļas vadītājs Juris Mikulens. «Manas 15 gadu ilgās darbības laikā velosipēdu tirdzniecībā, šis būs pirmais gads, kad velosipēdu cenas samazināsies, tāpēc konkurence starp velosipēdu ražotājiem un tirgotājiem ir maksimāla,» viņš saka.

«Latvija ir unikāls tirgus, šeit ir vairāk zīmolu nekā saprašanas. Netrūkst arī no Holandes kanāliem izvilkto slīkoņu, kurus iepērk uz svara un ved ar kravas auto iekšā. Visa Vecrīga ir pilna ar šādiem velosipēdiem. Ir daudz vintage stila cienītāji, turklāt šos divriteņus arī mazāk zog,» ir pārliecināts J. Mikulens. Ja kāds atstāj riteni par 500 eiro kāpņu telpā, tā nākamajā dienā vairs nebūs, lai arī kādas novērošanas kameras nebūtu uzstādītas. Ja kāds ir iegādājies riteni par 50 eiro, pieslēdzis ar ķēdi, zaglis, visticamāk, ar tā aizdzīšanu nenodarbosies, jo tas gluži vienkārši neatmaksājas, viņš spriež. Šobrīd vintage stila jeb lietoto velosipēdu tirgus vairs tik strauji neattīstās, kā tas bija pirms pāris gadiem.

Uzņēmums "Evlab" ar 150 zīmola "Nextbike" velosipēdiem galvaspilsētā ir atklājis velosipēdu koplietošanas sezonu.

"Nextbike Latvija" vadītājs Mārcis Blumbergs norāda, ka nomas velosipēdi ir pieejami lietotājiem visas vasaras un rudens sezonas garumā. Gadījumā, ja ziema būšot tikpat silta kā pērn, velosipēdi lietotājiem būs pieejami arī ziemas mēnešos.

Jau ziņots, ka SIA "Evlab" kļuva par vienu no trim 2019. gada Rīgas domes grantu programmas "Atspēriens" uzvarētājiem. Projekta ietvaros uzņēmums saņēma 25 000 eiro jaunu velosipēdu iegādei.

Trīs uzņēmumi Atspērienā tiek pie 75 000 eiro viedpilsētu risinājumiem 

Par Rīgas domes grantu programmas «Atspēriens» 2019. gada uzvarētājiem atzīti SIA «Evlab»,...

"Plānu realizācija noteikti ir izdevusies. 150 velosipēdiem ir uzstādītas modernas rāmja slēdzenes, kas spēj precīzi parādīt savu atrašanās vietu gan klientiem pieejamības nolūkos, gan administrācijai drošības nolūkos. Ar grantu programmas "Atspēriens" palīdzību ir iegādāti arī 40 jauni velosipēdi. To piegāde Rīgā sagaidāma drīzumā - vēlākais augustā," stāsta "Nextbike" vadītājs.

"Nextbike" pilsētas ielās darbu uzsāka jūnijā, lai gan sākotnēji to bija plānots jau aprīlī. M. Blumbergs šo apstākli skaidro gan ar dažu sarežģītu birokrātisku procesu izpildes laiku, gan tehniskām pārmaiņām, bijusi jūtama arī pandēmijas ietekme.

Klientu ērtībai un velosipēdu pieejamības veicināšanai, sadarbībā ar inženieriem un pilsētplānotājiem "Grupa 93", tika izstrādāta "brīvā zona" jeb "flexzone", kur klientiem tagad ir iespēja pabeigt nomu ārpus "oficiālas" stacijas, par to piemaksājot papildu 1 eiro, norāda M.Blumbergs, kura sākotnējais mērķis jau pērn bija attīstīt koplietošanas velosipēdu infrastruktūru Rīgā.

Sixt velonomu Latvijā aizstās Nextbike 

Velosipēdu koplietošanas zīmola «Sixt» vietā Latvijā darbu sāks «Nextbike Latvia», kas nupat...

"Brīvās zonas" ieviešana ļauj pakalpojumam kļūt daudz pieejamākam – katram klientam tiek dota iespēja aizbraukt līdz savam galamērķim un tur atstāt velosipēdu, kas tālāk ir pieejams nākamajam lietotājam daudz tuvāk kā fiksētā stacijā.

Esošo staciju izvietojums esot balstīts uz klientiem jau ierasto izvietojumu no citiem gadiem. Ir nākušas klāt arī jaunas stacijas, kur novērots potenciāls pēc pieprasījuma. "Aktīvajiem velo nomas lietotājiem būs iespēja ietekmēt brīvo zonu robežas un staciju izvietojumu," piebilst vadītājs.

Tāpat arī nekustamo īpašumu attīstītājiem, apsaimniekotājiem un jebkuram uzņēmumam, kas vēlas uzlabot vidi sev apkārt un iedzīvotāju vai darbinieku veselību, ir iespēja ar līdzmaksājuma palīdzību nodrošināt velo koplietošanas staciju gandrīz jebkurā sev vēlamā vietā.

"Nextbike" pirmā sadarbība stacijas izveidē ar citu uzņēmumu īstenota kompleksā "Business Garden" Rīgā, Pārdaugavā. Velo koplietošanas stenda pieejamība objektā tiks nodrošināta tuvākajā laikā. Šāda un citu mobilitātes pakalpojumu piedāvāšana biroju kompleksā palīdzējusi arī papildus punktu iegūšanai starptautiskā ilgtspējīgas būvniecības sertifikāta LEED augstākās - platīna kategorijas saņemšanai.

"Gan no pilsētplānošanas viedokļa, gan no pašvaldības pārvaldības viedokļa, gan arī no katra atsevišķa iedzīvotāja personīgā viedokļa, velosipēds un velosipēda pieejamība ir kā tāda "brīnumnūjiņa" - instruments dažādu situāciju efektīvai uzlabošanai," teic "Nextbike Latvija" vadītājs Mārcis Blumbergs.

"Nextbike Latvija" pagaidām ir vienīgais šāda pakalpojuma sniedzējs valstī. "Lai arī pēdējos divos gados ir strauji paplašinājusies koplietošanas servisu daudzveidība (elektroskūteri, mopēdi un citi), tomēr no ilgtspējības, efektivitātes, vides aizsardzības, veselības un vēl daudziem citiem aspektiem – velosipēds ir galvas tiesu pārāks," teic M. Blumbergs

Arī tūristi ir ļoti nozīmīgs koplietošanas velosipēdu klientu segments. "Pandēmija, protams, ietekmē kopējo tūrismu plūsmu un paredzam, ka ceļošanas ierobežojumu dēļ ārzemju tūristi, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, mazāk izmantos velo nomas pakalpojumus Rīgā, taču paredzam arī to, ka velo koplietošana kļūs daudz populārāka vietējo iedzīvotāju vidū, jo ir novērojama tendence, ka iedzīvotāji meklē alternatīvas sabiedriskajam transportam," uzskata vadītājs. Viņš piebilst, ka sadarbība ar pašvaldībām ir tā, kas veicinās tieši vietējo lietotāju skaita pieaugumu.

Lai pārvietotu velosipēdus starp stacijām, kā arī lai pārbaudītu to tehnisko stāvokli, uzņēmuma tehniskais dienests veic regulāras apgaitas. Līdz ar to katrs velosipēds ne retāk kā reizi 3 dienās tiek pārbaudīts, apkopts, notīrīts un dezinficēts, norāda vadītājs. Tāpat viņš aicina lietotājus arī pašiem rūpēties par savu drošību un veselību, regulāri mazgājot rokas un ievērojot arī citas pandēmijas laikā noteiktās personīgās higiēnas prasības.

"Nextbike" ir viens no koplietošanas velosipēdu sistēmas izstrādātājiem, kas darbojas globālā tīklā vairāk nekā 200 pilsētās, vairāk nekā 26 valstīs visā pasaulē. Visā pasaulē ir 7 miljoni reģistrētu "Nextbike" lietotāju.

TEVI VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Atspēriens piešķirs 25 000 eiro grantus radošiem un inovatīviem uzņēmumiem 

Rīgas pašvaldība izsludina ikgadējo pieteikšanos grantu programmai "Atspēriens"....

Velosipēdu koplietošanas zīmola «Sixt» vietā Latvijā darbu sāks «Nextbike Latvia», kas nupat ieguvis finansējumu Rīgas domes grantu programmā «Atspēriens».

SIA «Transporent», kas uz franšīzes līguma pamata pārstāv zīmolu «Sixt» un līdz šim piedāvāja arī koplietošanas velosipēdu nomas pakalpojumus, turpinās piedāvāt dažāda veida auto transporta nomu, attīstot un pilnveidojot tieši šo pakalpojumu.

Līdzšinējais «Sixt» velosipēdu nomas struktūras vadītājs un jaunā zīmola «Nextbike Latvia», ko pārstāv uzņēmums SIA «Evlab», vadītājs Mārcis Blumbergs skaidro, ka, atdaloties no līdzšinējā uzņēmuma un veidojot jaunu pakalpojuma sniedzēju, uzsvars tiks likts uz koplietošanas velosipēdu infrastruktūras attīstību.

«Nextbike Latvia» pakalpojumi būs pieejami līdz ar jauno sezonu, paredzams, sākot ar 2020.gada aprīli. Uzņēmuma īpašumā šobrīd ir 150 velosipēdi, un par konkursā «Atspēriens» iegūtajiem līdzekļiem 23 960 eiro apmērā, tiks iegādāti apmēram 45-50 jauni velosipēdi. Jaunie velosipēdi «Smartbike v2.0» atbildīs visjaunākajiem standartiem, savukārt, esošie tiks restaurēti un to slēdzenes tiks nomainītas pret modernākām.

Kopumā Rīgā izbūvēti velo ceļi 50 kilometru garumā, savukārt pērn ieviestas pirmās velo joslas Dzirnavu, Elizabetes un Lāčplēša ielās, portālu db.lv informēja Rīgas domes Satiksmes departamenta komunikāciju speciāliste Ilze Dišlere.

Pagājušā gada nogalē arī izbūvēta speciāla nobrauktuve velobraucējiem no Akmens tilta un velo ceļš Vecmīlgrāvis – Vecāķi.

Students Artūrs Buzijans, kurš Rīgā aktīvi pārvietojas ar velosipēdu, dalās pieredzē ar db.lv: «No sākuma, kad velo joslas uztaisīja, man šķita forši, ka tās ir, bet tajā pašā laikā es brīnījos, vai vispār kāds pa tām bija pabraucis. Brīžiem tās bija nebraucamā stāvoklī. Tādas bedres gar sāniem, ka jābrauc iekšā mašīnu joslā. Ar laiku sāka lāpīt bedres un tagad ir diezgan labi.»

«Latviešu valoda ir ļoti veiksmīga ar to, ka brauktuve ir braukšanai un ietve - iešanai. Ar velosipēdu brauc, tāpēc ar braucamo uz ietves nav ko rādīties,» db.lv norāda Latvijas Riteņbraucēju apvienības valdes priekšsēdētājs Viesturs Silenieks.

Mitri laikapstākļi daudziem no mums var sabojāt dienu un neļaut mums izbaudīt iecienītās aktivitātes. Īpaši, ja šī aktivitāte ir riteņbraukšana. Atzīsim, ka lietus vai brāzmaina vēja laikā braukšana ar velosipēdu pat skaistākajās pasaules vietās nav tas lielākais prieks. Taču tas joprojām ir lielisks veids, kā izvingrināt kājas un iegūt enerģiju visai dienai. Lai sliktie laikapstākļi netraucētu jūsu hobijiem, parasto velosipēdu varat nomainīt pret velotrenažieri. Treniņu velosipēda priekšrocības būs tikpat labas kā pedāļu minšana ar parastu velosipēdu, un slikti laikapstākļi vairs nebūs biedējoši.

Izmantojot labākos trenažierus, jūs jutīsieties tā, it kā brauktu ar īstu velosipēdu.

Tie, kas meklē velotrenažierus, kas pēc iespējas precīzāk imitē parastu braukšanu ar velosipēdu, parasti iemīlēs spin velosipēdus. Pēdējie nodrošina precīzāku pretestības kontroli, un tiem ir pastiprināti pedāļi, kas ļauj ērti stāvēt, it kā brauktu ar parastu velosipēdu. Labāko spinbaika velosipēdu sarakstā vienmēr ir vieta tādiem inSPORTline modeļiem kā: Alfan, Agneto vai Drakkaris.

Labākie mini un saliekamie velosipēdi vietas taupīšanai fitnesā

Ja velotrenažieri izmantojat reti, nav nepieciešams piepildīt istabu ar lielu trenažieri. Īpaši tāpēc, ka profesionālo velotrenažieru cena ir daudz augstāka nekā to vienkāršākām alternatīvām. Protams, populārākajiem mini velosipēdiem, piemēram, Spartan Mini Bike, nav pievienotas papildu programmas. Taču jums tās nav nepieciešamas, ja pedāļu minšana ir tikai neregulāra aktivitāte, ko atceraties. Saliekamie trenažieri, lai gan tie ir pietiekami mazi, lai tos varētu novietot zem gultas vai skapī, ir labāki par mini velosipēdiem, jo tiem ir ērti rokturi un sēdeklis. Iespēja mērīt laiku, attālumu, sirdsdarbības ritmu, sadedzinātās kalorijas, kā arī stūres un sēdekļa ērtums padara inSPORTline Xbike par saliekamo velotrenažieru mīluli.

Čehijas uzņēmums "Škoda Vagonka" prezentējis potenciālo risinājumu horizontālai un vertikālai divriteņu novietošanai jaunajos elektrovilcienos, informē AS "Pasažieru vilciens" (PV) pārstāvji.

PV papildina, ka "Škoda Vagonka" prezentējusi iespēju divriteņus novietot gan horizontāli, gan vertikāli.

Tāpat plānots, ka velosipēdu statīvus ierīkos visos 32 jaunajos elektrovilcienos, katrā sastāvā paredzot vietas 12 riteņiem - katrā galvas vagonā pa sešiem.

Lai vienotos par gala variantu, "Škoda Vagonka" pēc velosipēdu entuziastu iesniegtajiem priekšlikumiem par āķu formu turētājiem piedāvās pilnveidotu iespējamo velonovietņu priekšlikumu, kas ļautu izvēlēties velosipēda novietošanas veidu.

Savukārt pēc gala risinājuma apstiprināšanas un vienošanās par projekta tehnisko specifikāciju aptuveni divos līdz trīs mēnešos sāksies velosipēdu novietņu ražošana un pēc tam pakāpeniska to uzstādīšana jaunajos vilcienos.

Ar vairāk nekā 1 000 000 lietotājiem visā pasaulē, Igaunijas viedie mikromobilitātes līdzekļu īstermiņa uzglabāšanas risinājumi Bikeep kļūst pieejami arī Latvijā.

Bikeep galvenais mērķis ir radīt drošu pilsētvidi transportlīdzekļiem, piedāvājot tos īstermiņā novietot tehnoloģijās balstītās novietnēs.

Viedo tehnoloģiju eksperts, uzņēmuma Provision Baltic vadītājs un projekta viedpilseta.lv autors Zigmārs Zučiks norāda, ka viedās tehnoloģijas un risinājumi mūsdienu pilsētvidē pozitīvi ietekmē ne tikai tās iedzīvotājus, bet ieguvēji ir arī uzņēmēji un pašvaldības, kas izvēlas uzstādīt šos risinājumus. “Velobraucēji noteikti izvēlēsies apmeklēt tirdzniecības centru, veikalu vai uzņēmumu, kur savu velosipēdu varēs atstāt drošībā, kas nozīmē ievērojamu apmeklētāju pieaugumu uzņēmumam,” stāsta Z. Zučiks.

Sabiedrības iniciatīvu portālā "Manabalss.lv" sākta parakstu vākšana par atļauju vecu daudzdzīvokļu māju pagalmu zaļajās zonās daļēji novietot auto.

Iniciatīvas pārstāve Anna Brodele pamato, ka jau gadu desmitiem it visur Latvijā iedzīvotāji ir spiesti maksāt soda naudas par automašīnu novietošanu neatļautā vietā - tā sauktajā "zaļajā zonā" pie savām dzīves vietām daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmos.

"Šie padomju laikos celto daudzdzīvokļu dzīvojamo māju pagalmi nav piemēroti auto novietošanai. Tikmēr visām Latvijas pašvaldībām (sevišķi jau Rīgas pašvaldībai, bet ne tikai) nav naudas un/vai politiskās gribas tos pārbūvēt. Taču uz sodu uzlikšanu gan šīs pašvaldības nav jāskubina (ir dzirdēti publiski presē un TV pat konkrēti daudzdzīvokļu dzīvojamo māju masīvi un konkrētas mājas, kur konkrēti atsevišķu automašīnu īpašnieki soda naudās gada laikā samaksā pat 300 eiro). Pateiksim taču vienreiz skaļi un godīgi - iedzīvotāji nevar un nedrīkst būt cietēji un vaininieki pašvaldību neizdarībai, vai būt "slaucamās govis". Ja tā saucamajā "zaļajā zonā" apstādījumu reāli nav vispār, vai arī ir, taču tie no pašvaldības puses netiek ne kopti, ne uzturēti, tad ir jāatļauj to pašā maliņā ar diviem riteņiem iebraukt un stāvēt vieglajām automašīnām (M1 un N1 kategorijas), kas pieder iedzīvotājiem, kas dzīvo padomju laikos celtajās daudzdzīvokļu dzīvojamajās mājās tieši pie šīm zonām," teikts parakstu vākšanas iniciatīvā.

Viens no lielākajiem specializētajiem velosipēdu mazumtirgotājiem Latvijā SIA "Veloprofs.lv" ieguldīs 780 000 eiro veikalu tīkla attīstībā, iegādājoties nekustamo īpašumu Rīgā, Gunāra Astras ielā uzņēmuma tirdzniecības, biroja un noliktavas telpu izveidei.

Iegādājoties jauno ēku, uzņēmums plāno optimizēt procesus, preču loģistiku, kā arī attīstīt vairumtirdzniecību un citus pakalpojumus. Papildus šim finansējumam SEB banka nodrošina arī ikgadēju 200 000 eiro overdraftu apgrozāmo līdzekļu finansēšanai.

Jau vairāk nekā 15 gadus SIA Veloprofs specializējas augstas kvalitātes velosipēdu un velosipēdu aksesuāru mazumtirdzniecībā, pārstāvot tādus pasaulē vadošos zīmolus kā TREK, Superior, Bontrager, BBB un citus. Notiek arī darbs pie jaunu zīmolu izplatīšanas tiesību iegūšanas.

"Apgrozījums ar katru gadu aug, kas liecina par pozitīvu tendenci – Latvijas iedzīvotāji izprot kustību un aktīva dzīvesveida nozīmi savā ikdienā. Arī pandēmija savā ziņā ir pozitīvi veicinājusi pārdošanas apjomus un dubultojusi apgrozījumu – cilvēki cenšas mazāk izmantot sabiedrisko transportu, biežāk dodas dabā un pievēršas sportiskām aktivitātēm. Viens no izaicinājumiem velo veikalu biznesa specifikā ir pasūtījumu plānošana nākamajam gadam, lai sarežģījumi kādā no piegādes ķēdes posmiem neietekmētu uzņēmuma darbību. Sadarbība ar pasaules līmeņa ražotājiem palīdz prognozēt tendences, un esam noslēguši pasūtījumus jau par 2023. gadu,” komentē SIA Veloprofs.lv tirdzniecības vadītājs Jānis Baltaisbrencis.

Velosipēdu muzejā Šauļos iespējams aplūkot gan koka velosipēda prototipu, ar kuru 1792.gadā pa Parīzi vizinājās grāfs de Sivraks, gan 19.gadsimta sākumā Žagarē konstruēto divriteni, kas tiek uzskatīts par unikālāko objektu ekspozīcijā, liecina muzeja mājaslapā pieejamā informācija. Viens no muzeja vecākajiem eksponātiem ir 1905. gadā no dzelzs kalts bērnu trīsritenis ar samtu apvilktu koka sēdeklīti.

Muzejā apmeklētāji var aplūkot arī mūsdienīgus velosipēdus, tajā skaitā Šauļu iedzīvotājas un starptautiskās klases sporta meistares Vilmas Rimšaites BMX velosipēdu, sportistu balvas un velosporta aksesuārus.

Muzeja ekspozīcija izvietota trijos stāvos un tās aplūkošanai būs nepieciešamas apmēram 20 minūtes. Ieejas maksa muzejā ir 2 eiro.

Db.lv novēroja, ka muzejs ir īpaši populārs latviešu tūristu vidū, jo pusstundas laikā to apmeklēja vairākas latviešu ģimenes. Muzejs ir apmēram 135km attālumā no Rīgas.

Velosipēdu muzejs Šauļos ir vienīgais velosipēdu vēsturei veltītais muzejs Lietuvā, kas dibināts 1980.gadā. Muzeja ekspozīcija stāsta par velosipēdu rašanās vēsturi un attīstību. Muzejā notiek dažādi velosipēdu popularizēšanas pasākumi, tiek veidotas izstādes, rīkotas preventīvas un izglītojošas akcijas.

Kā šodien vēsta laikraksts Dienas Bizness, Martins Zemītis biznesā pārvērtis koka velosipēdu ideju.

Šobrīd uzņēmumam jau izdevies pārdot 35 divriteņus, neraugoties uz iespaidīgo cenu – ap trim tūkst. eiro.

Koka velosipēdu ideju komentē Toms Ērenpreiss, velosipēdu darbnīcas Ērenpreiss dibinātājs un vadītājs:

«Biznesa ideju uztveru diezgan pozitīvi. Viņiem ir sava niša pietiekami ekskluzīvā līmenī. Pētot pasaules tirgu, redzams diezgan liels potenciāls. Zinu arī to, ka šim uzņēmumam ir ļoti profesionāla pieeja pārdošanā, līdz ar to uzskatu, ka tas dos rezultātu. Runājot par velosipēda cenu, atbilde ir tieši luksus, premium produktu segmentā. Ja cilvēki ir gatavi maksāt astronomiskas summas par lidojošiem, peldošiem un braucošiem spēkratiem, tad kādēļ gan ne par velosipēdiem? Pašam arī, izbraucot ar koka velosipēdu, bija līdzīgas sajūtas, kā braucot ar karbona divriteni. Karbona velosipēdi nereti maksā desmitiem tūkstošus eiro. Viņu darbībā ir liels fokuss uz individuālo pircēju. Reakcija uz produktu bieži vien ir līdzīga tai, kādu raisa Ērenpreiss velosipēdi – ir cilvēki, kuri apgalvo, ka ir ļoti dārgi, tomēr pārdošanas rādītāji liecina par pretējo.»

Pasaules velosipēdu tirgus līdere Nīderlandes kompānija "Pon.Bike" 2024.gadā Ķēdaiņu brīvajā ekonomiskajā zonā Lietuvā atvērs jaunu ražotni, kurā gadā plāno izgatavot līdz 600 000 velosipēdu ar tādiem zīmoliem kā "Gazelle", "Kalkhoff", "FOCUS" un "Urban Arrow".

"Pon.Bike" pirmajos trīs darbības gados Lietuvā plāno radīt 300 darbavietu, bet nākotnē to skaits varētu pieaugt līdz 500, informēja Lietuvas ārvalstu investīciju veicināšanas aģentūra "Investuok Lietuvoje".

Kompānijas preses pārstāvis Žaks Geisens norādīja, ka uzņēmums izskatīja vairākas iespējamās rūpnīcas atrašanās vietas Centrālajā un Austrumeiropā, atzīstot Lietuvu par labāko iespēju.

Viņš uzteica Lietuvu par stabilitāti, uzņēmējdarbības procesu vienkāršošanu un motivēto un prasmīgo darbaspēku, kā arī loģistikas iespējam.

Nīderlandes holdinga kompānija "Pon Holdings", kurai ir vairāk nekā simt gadu sena vēsture dažādās nozarēs, 2011.gadā izveidoja "Pon.Bike", kas ar 2400 darbiniekiem visā pasaulē kļuvusi par planētas lielāko velosipēdu ražotāju. Nesen uzņēmums pārņēma starptautiski pazīstamā zīmola "Cannondale" īpašnieci "Dorel Sports", un abu kompāniju kopīgais apgrozījums plānots 2,5 miljardi eiro gadā.

Velosipēdu koplietošanas tīkls “nextbike LV”, sadarbojoties ar Latvijas Neredzīgo biedrību un mazumtirdzniecības veikalu tīklu LIDL, piedāvās visiem Rīgas iedzīvotājiem un tās viesiem jaunus, speciālus tandēma velosipēdus.

Tie būs pieejami jebkuram “nextbike LV” klientam, kā arī ļaus cilvēkiem ar redzes traucējumiem piedzīvot unikālu pieredzi – braukt ar velosipēdu. Šie tandēmi ir arī labs aprites ekonomikas paraugs, jo radīti no bojātiem “nextbike LV” velosipēdiem, kas savu mūžu bija nokalpojuši.

“Šis ir labs piemērs sociāli atbildīgai uzņēmējdarbībai. “nextbike LV” tandēmi, proti, velosipēdi, kas ir paredzēti braukšanai diviem cilvēkiem, Latvijā pirmo reizi tiks piedāvāti nomai, tādējādi radot iespēju cilvēkiem ar redzes traucējumiem izbaudīt braukšanu ar velosipēdu,” stāsta Svetlana Sproģe, Latvijas Neredzīgo biedrības Centrālās valdes priekšsēdētāja. “Tandēmi, protams, nav jauns izgudrojums, taču “nextbike LV” šos un citus velosipēdus veido paši un tagad tie būs arī daudz pieejamāki cilvēkiem ar redzes traucējumiem”.

Pirmās Igaunijas viedo mikromobilitātes uzglabāšanas risinājumu ražotāja Bikeep velonovietnes tiks uzstādītas pie t/c Galerija Centrs. Jau tuvākā mēneša laikā pilsētas iedzīvotāji un veikala apmeklētāji varēs novietot velosipēdus droši un par brīvu.

Bikeep viedās velosipēdu novietnes atšķiras no citām velonovietnēm ar vairāku līmeņu drošības risinājumu, kas pasargās no zādzībām. Šīm novietnēm ir īpaši izturīga konstrukcija, kas pārbaudīta testos un reālās dzīves situācijās, skaļš trauksmes signāls, 24/7 video novērošana, tiešsaistes monitorings visām novietnēm, kā arī paziņojums īpašniekam, ja velosipēda novietošana notikusi reģistrētam lietotājam. Būtiski, ka šīs velosipēdu novietnes lietošana un izmantošana ir bez maksas jebkuram apmeklētājam. Velosipēdu novietot stāvēšanai varēs ar jebkuru NFC karti – bankas, lojalitātes, klienta, durvju čipu, u.c. vai viedtelefonu, kur instalēta Bikeep lietotne.

Pirms diviem gadiem dibinātais velosipēdu pārsegu ražotājs SIA Velo Sock strauji kāpina eksporta apjomu, šobrīd tie ceļo uz 53 valstīm, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

2015. gadā SIA Velo Sock plāno divkāršot apgrozījumu, sasniedzot 50 tūkst. eiro. Tāpat šogad ir iecerēts dubultot velosipēdu pārsegu eksporta apjomu. Uzņēmums sācis arī ceļojumu koferu pārsegu ražošanu, ir radīti prototipi sniega dēļu un bērnu ratiņu pārsegiem.

Interjera priekšmets

Velo Sock ir funkcionāls dizaina izstrādājums, kas tika radīts tiem velosipēdistiem, kuri uzglabā savus braucamos dzīvojamajā telpā, pārvadā automašīnā vai sabiedriskajā transportā. Tas palīdz izvairīties no netīrumu ienešanas telpās, kalpo kā dekoratīvs elements. «Lietojot pārsegu, kas aizsedz vairāk nekā pusi no velosipēda, braucamais tiek integrēts kopējā telpas interjerā,» stāsta SIA Velo Sock vadītājs Gvido Bajārs. Tā kā izstrādājums tiek ražots no izturīgiem un elastīgajiem materiāliem (poliesters, spandeks), pieaugušo velosipēdiem tas ir vienā izmērā, savukārt bērnu velosipēdu pārsegi tiek ražoti četros dažādos izmēros. Velozeķēm ir desmit dažādi apdrukas veidi, kurus iedvesmojusi daba, tendences arhitektūrā, interjera dizainā un velosipēdu kultūrā. Pārsegs ir ērti lietojams un mazgājams veļas mašīnā. Juridiskām personām Velo Sock piedāvā īpašus tām radītus dizaina risinājumus, kas tiek izmantoti, piemēram, reklāmas nolūkos. Velozeķes tiek ražotas arī kā korporatīvās dāvanas. SIA Velo Sock vēlas sākt sadarbību gan ar vietējiem, gan ārvalstu velosipēdu ražotājiem, kā arī Latvijas triatlona komandu. «Tuvākajā laikā plānojam sadarbību ar Latvijas ražotāju Materia Bikes un Beļģu kompāniju Brokebike, viens no sadarbības veidiem varētu būt, ka mēs ražojam velozeķi ar attiecīgās kompānijas logo, personalizētus pārvalkus, otrs – ražot privāto preču zīmju produktus, » informē G. Bajārs. Šobrīd Velo Sock ražošanas jauda ir 100 velozeķes dienā.