Jaunākais izdevums

ASV biržu indeksi pirmdien kritās par vairāk nekā 1%, sarūkot izredzēm uz vienošanos ASV-Ķīnas tirdzniecības karā un samazinoties ASV valsts obligāciju ienesīgumam.

Pirmdien kritās arī Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi, un negatīvs katalizators šai ziņā bija arī politiskā krīze Honkongā.

Analītiķi sacīja, ka jaunākā eskalācija ASV-Ķīnas tirdzniecības karā ietekmējusi investoru noskaņojumu, veicinot atbrīvošanos no riskantiem aktīviem un pievēršoties zeltam un citiem tradicionāli drošiem ieguldījumiem.

«Goldman Sachs» paziņoja, ka pagājušās nedēļas notikumi vedina uzskatīt, ka ASV-Ķīnas tirdzniecības cīņa «izrādās eskalējusies par pilnīgi izvērstu konfliktu» un ka tirdzniecības vienošanās starp Pekinu un Vašingtonu vairs nav gaidāma pirms ASV prezidenta vēlēšanām 2020.gadā.

«Goldman Sachs» prognozēja, ka zemāki kapitāla tēriņi šī tirdzniecības kara dēļ var samazināt ASV ekonomikas izaugsmi par 0,1 līdz 0,2%.

Krasi samazinājās ASV 10 gadu obligāciju ienesīgums, kas bieži tiek uzskatīts par barometru ekonomikas pieaugumam nākotnē.

Akcijas ietekmēja arī tādi faktori kā protesti Honkongā, Argentīnas prezidenta sakāve oktobrī gaidāmo Argentīnas prezidenta vēlēšanu partiju priekšvēlēšanās, un briestoša politiskā krīze Itālijā.

«Ķīna vēl ir nemiera epicentrā – gan tirdzniecības saspīlējuma turpināšanās, gan protestu eskalācija Honkongā skar riska aktīvus globālā mērogā,» sacīja «Gorilla Trades» stratēģis Kens Bermans.

Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās pieauga.

Eiro vērtība pret ASV dolāru kāpa, britu mārciņas kurss pret dolāru palielinājās, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien pieauga par 0,8% līdz 54,93 dolāriem par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena Londonas biržā kāpa par 0,1% līdz 58,57 dolāriem par barelu.

ASV biržu indekss «Dow Jones Industrial Average» pirmdien kritās par 1,5% līdz 25 896,44 punktiem, indekss «Standard & Poor»s 500» saruka par 1,2% līdz 2882,70 punktiem, bet indekss «Nasdaq Composite» samazinājās par 1,2% līdz 7863,41 punktam.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien kritās par 0,4% līdz 7226,72 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 0,1% līdz 11 679,68 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,3% līdz 5310,31 punktam.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien pieauga no 1,1200 līdz 1,1217 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,2033 līdz 1,2076 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 105,62 līdz 105,28 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu kritās no 93,08 līdz 92,84 pensiem par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Investorus garlaiko notikumi, kam iepriekš tika veltīta vislielākā uzmanība

AFI Investīcijas padomes priekšsēdētājs Deniss Pospelovs (tulkoja Žanete Hāka), 25.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms mēneša es rakstīju, ka investorus garlaiko tie sižeti, kas pagājušajā sezonā izskanēja visskaļāk. Brexit, tirdzniecības kari, Federālo Rezervju sistēmas (FRS) sanāksme – nekas no šiem notikumiem nepiesaistīja skatītājus, un arī informācijas aģentūru analītiķi īpaši necentās izspiest ko interesantu.

Par ko gan runāt, ja pat tādi godājami mediji kā Bloomberg un Reuters, šķiet ar lielu interesi apsprieda iespējamo Troņu spēļu sēriju, bet ne pasaules politikas un ekonomikas perspektīvas. Šķita, ka neviens nespēj atdzīvināt interesi par otrajā plānā aizejošajiem sižetiem un aktieriem. Bet...

Ja aktieru trupā ir neparastas personības, kurām nepavisam nepatīk, ja viņus aizmirst, un viņiem pat ir iespēja ietekmēt sižetu, tad sensācijas var rasties jebkurā brīdī. Mums uz lielās pasaules politikas skatuves ir šādas personības. Galvenais ziņu radītājs ir Donalds Tramps, kurš atkal nevēlējās, lai viņa vārds izzustu no laikrakstu un žurnālu pirmajām lappusēm, un pavisam negaidīti saasināja attiecības ar Ķīnu. Kopumā man šķiet, ka ASV prezidenta nosaukuma priekšā būtu jāpievieno papildu tituls – piemēram, Misters Pārsteigums vai fondu tirgiem - Misters Svārstīgums. Donalds Svārstīgums Tramps! Vēl piektdien, 3.maijā, Tramps optimistiski novērtēja sarunas ar Ķīnas delegāciju par tirdzniecības vienošanās noslēgšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu indeksi pirmdien kritās, Ķīnai ar muitas tarifu piemērošanu ASV precēm atbildot uz ASV plāniem piemērot tarifus gandrīz visam Ķīnas importam.

Sevišķi strauji kritās akciju cenas Volstrītā, valdot bažām, ka gadu ilgais ASV-Ķīnas tirdzniecības konflikts var tālāk saasināties.

Indekss «Nasdaq Composite» piedzīvoja šī gada lielāko kritumu pēc Ķīnas valdības paziņojuma, ka tā no 1.jūnija piemēros muitas tarifus ASV precēm 60 miljardu dolāru (53,4 miljardu eiro) vērtībā, šādi reaģējot uz Vašingtonas plāniem tarifus piemērot gandrīz visam Ķīnas importam.

Ķīnas valdība norādīja, ka tā piemēros muitas tarifus no 5% līdz 25% vairākām ASV ražotām precēm.

Jaunākais sarunu raunds starp Vašingtonu un Pekinu piektdien noslēdzās bez vienošanās, un ASV prezidents Donalds Tramps no 10% līdz 25% paaugstināja muitas tarifus Ķīnas precēm 200 miljardu dolāru vērtībā. Turklāt Tramps devis rīkojumu sākt procesu, lai noteiktu jaunus muitas tarifus Ķīnas precēm vēl 300 miljardu dolāru vērtībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropa kopš iepriekšējās finanšu krīzes visai labprātīgi pieņēmusi investīcijas no Ķīnas.

Turklāt, ņemot vērā tās politisko režīmu, lielā daļā gadījumu aiz šīm investīcijām stāv nekas cits kā šīs valsts valdība, liecina Nīderlandes uzņēmuma “Datenna” pētījums.

Tas arī nozīmē, ka faktiski, ar Ķīnas valdību saistītajiem akcionāriem pārņemot Eiropas biznesus, šai valstij ir augoša ietekme pār procesiem Eiropā. Tiek rēķināts, ka kopš 2010. gada bijuši aptuveni 650 ievērojami no Ķīnas nākoši ieguldījumi Eiropā. Aptuveni 40% gadījumu šos ieguldījumus turklāt varot saistīt ar situāciju, kad Ķīnas valdības ietekme pēc šiem darījumiem konkrētajā Eiropas uzņēmumā ir vidēja vai pat ļoti augsta, ieskaitot investīcijas augsti attīstīto tehnoloģiju sektorā, ziņo “Datenna”. Tiek arī izcelts, ka bieži vien Eiropas uzņēmumu pārņemšanas procesos Ķīnas valdības ietekme tiekot rūpīgi maskēta. Parasti tas notiekot ar sarežģītu vairāku īpašumtiesību slāņu un sarežģītu akcionāru struktūru palīdzību. Tāpat šādi darījumi tiekot veikti ar dažādu Ķīnas meitas uzņēmumu Eiropā palīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un ekonomikas ziņu virsrakstos joprojām dominē Covid-19.

1. Ziemeļi tomēr var piekāpties

Eiropas lielvaras tomēr mēģinājušas sazīmēt kādu kopēju finansiālu risinājumu, ko likt pretī pandēmijas izaicinājumiem. Francijas un Vācijas vadītāji rosinājuši, ka jāveido 500 miljardu eiro vērts kopējs palīdzības fonds, ko izdotu Eiropas Komisija, bet garantētu un atmaksātu – reģiona valstis (izskatās, ka atkarībā no to ekonomiku "svara"). Faktiski tas būtu reģiona kopēja parāda izmēģinājuma variants, kas ir visai krass un ļoti nozīmīgs pavērsiens, ja ņem vērā to, ka kam tādam asi opozīcijā vienmēr stāvējusi Vācija. Tas būtu arī solis reģiona fiskālās savienības virzienā, kuras neesamību daudzi Eiropas ciešākas integrācijas "ticībnieki" bieži min kā vienu no galvenajām problēmām. Tas gan, visticamāk, nozīmētu vēl lielāku varu kādām pārnacionālām institūcijām, kur nacionālu valstu lēmumu loma potenciāli mazinātos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksi krītas pēc bažām par tirdzniecības karu un ekonomikas izaugsmi

LETA--AFP, 30.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien kritās, pieaugot bažām par ASV-Ķīnas tirdzniecības karu pēc ziņām, ka Ķīna varētu ierobežot retzemju elementu eksportu, un bažām par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos.

Konflikts starp Pekinu un Vašingtonu draudēja tālāk saasināties, Ķīnas valsts medijiem pieminot retzemju elementu eksporta iespējamu pārtraukšanu uz ASV kā Ķīnas prettriecienu tirdzniecības karā. Retzemju elementi ir būtisks resurss viedtālruņu, militārās aparatūras un citu svarīgu preču ražošanā.

Ķīnas valsts laikraksts «Global Times» savā ievadrakstā brīdināja, ka «ASV nožēlos,ka piespiedušas Ķīnu rīkoties ar retzemju elementiem».

«Tiek uzskatīts – ja ASV aizvien vairāk slāpē Ķīnas attīstību, Ķīna agri vai vēlu izmantos retzemju elementus kā ieroci,» vēstīja laikraksts.

«Spreadex» analītiķis Konors Kempbels atzina šos draudus par katalizatoru trešdienas kritumam biržās, nosaucot retzemju elementus par Ķīnas «ne pārāk slepenu ieroci tirdzniecības karā».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi trešdien kritās, ko noteica satraukums par nenoteiktību ASV-Ķīnas tirdzniecības konfliktā, bet britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka līdz četru mēnešu zemākajam līmenim pēc plašas neapmierinātības ar Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas jaunāko breksita manevru.

Britu mārciņas vērtība kritās arī pret eiro dienu pēc tam, kad Meja piedāvāja pārskatītu breksita vienošanās variantu, ietverot tajā solījumu, ka Lielbritānijas parlamenta deputātiem tiks dota iespēja balsot par ierosinājumu sarīkot otru breksita referendumu, bet tikai gadījumā, ja viņi apstiprinās breksita vienošanos.

«Politiķi no visām pusēm nonievāja viņas priekšlikumus, atstājot mārciņu četru mēnešu zemākajā līmenī, kamēr premjerministre gaida sava amata beigas,» sacīja OANDA vecākais tirgus analītiķis Džefrijs Halijs.

Viņš brīdināja, ka «risinājums ir tikpat tālu kā jebkad iepriekš».

Mejas panākto breksita vienošanos parlaments ir trīsreiz noraidījis, un viņa ir solījusi nākt klajā ar savas atkāpšanās plāniem īsi pēc nākamā balsojuma par šo vienošanos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksi krītas, eskalējoties ASV-Ķīnas tirdzniecības karam

LETA--AFP, 06.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu indeksi pirmdien kritās, Ķīnai ļaujot juaņas kursam pret ASV dolāru samazināties līdz zemākajam līmenim kopš 2010.gada augusta un apturot ASV lauksaimniecības produkcijas iepirkumus.

Pekina šādi atbildēja uz ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumu par jaunu muitas tarifu noteikšanu Ķīnas precēm.

Pekinas atbilde izraidīja šogad straujāko kritumu Volstrītā un noveda līdz ievērojamai akciju cenu sarukšanai vadošajās Eiropas un Āzijas biržās, investoriem bažījoties, ka ASV-Ķīnas tirdzniecības konflikta eskalācija tālāk vājinās globālās ekonomikas izaugsmes perspektīvu.

Pēc tirdzniecības sesijas beigām Ņujorkā Trampa administrācija atbildēja, pasludinot Ķīnu par valūtas manipulatori.

«Ir sajūta, ka Ķīna var nodarīt daudz lielākas sāpes ASV tirdzniecības strīda ziņā, un daudzi tirgu dalībnieki uztraucas, ka šis ekonomiskais konflikts turpināsies kādu laiku,» sacīja IG analītiķis Deivids Madens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas krītas pēc bažām par lēnāku ekonomikas izaugsmi un ASV procentlikmju nesamazināšanu

LETA/AFP, 09.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules akciju cenas pirmdien kritās, valdot bažām par globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos un mazinoties cerībām, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) varētu samazināt procentlikmes.

Volstrītas indeksi, kā arī Londonas, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi samazinājās otro tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

ASV akciju cenas ir kritušās pēc tam, kad visi trīs Volstrītas indeksi pagājušo trešdien noslēdza tirdzniecības sesiju ar jauniem rekordiem saistībā ar pamieru ASV-Ķīnas tirdzniecības karā un cerībām uz FRS monetārās politikas mīkstināšanu.

Piektdien publicētais ASV Nodarbinātības ministrijas ziņojums par ASV tautsaimniecībā nodarbināto skaita ievērojamu pieaugumu jūnijā tomēr ir samazinājis FRS motivāciju pazemināt procentlikmes.

Investoru uzmanība tagad ir pievērsta FRS vadītājam Džeromam Pauelam, kurš šonedēļ sniegs pusgada ziņojumu Kongresā. Investori arī paturēs acīs patēriņa cenu datus, kas ir vēl viens faktors, kuru ņem vērā FRS savu lēmumu pieņemšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV biržu indeksi trešdien kritās, tālāk atkāpjoties no pirmdien sasniegtajiem rekordiem, un īpaši krasi saruka rūpniecības, transporta un enerģētikas uzņēmumu akciju cenas.

Samazinājās arī Eiropas biržu indeksi, savukārt britu mārciņas vērtība stabilizējās pēc otrdienas krituma līdz divu gadu zemākajam līmenim.

Pēc Volstrītas indeksu palielināšanās līdz jauniem rekordiem analītiķi bija brīdinājuši, ka akciju cenām varētu būt sarežģīti turpināt kāpumu, jo ir gaidāmi pieticīgi 2.ceturkšņa uzņēmumu peļņas rādītāji.

Noskaņojumu ietekmēja arī vāji ASV mājokļu tirgus dati, kā arī bažas par ASV-Ķīnas tirdzniecības konfliktu.

«Investori ir skaidri satraukti par to, ka tirdzniecības konflikta turpināšanās starp ASV un Ķīnu var kaitēt ekonomikas izaugsmei un prasīt monetārās politikas atvieglošanu drīzāk tagad, nevis vēlāk,» Forex.com piezīmē konstatēja analītiķis Favads Razakzada.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā jau bija gaidāms, trešdien Federālo Rezervju sistēmas (FRS) Atvērtā tirgus komiteja pazemināja bāzes procentlimes mērķrādītāju par 0,25 procentpunktiem līdz 1,75%-2%.

FRS politikas veidotāji norādīja uz augošiem riskiem – globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos un ASV-Ķīnas tirdzniecības karu, kura atrisinājums tuvākajā laikā nav paredzams. FRS vadītājs Džeroms Pauels tirgiem apliecināja, ka ASV centrālā banka ir gatava agresīvi rīkoties, ja ekonomikā sāktos lejupslīde. Pēc viņa izteikumiem Volstrītas indeksa «Dow Jones Industrial Average» kritumu nomainīja kāpums un tas noslēdza tirdzniecības sesiju ar pieaugumu par 0,1%.

«Tirgus tika izpārdots pēc fakta, ka FRS izdarīja, kas no tās tika gaidīts, un neko vairāk,» sacīja «Spartan Capital» analītiķis Pīters Kardillo. "Pauels izturējās ļoti labi jautājumu un atbilžu laikā. Viņš bija ļoti konsekvents. Tirgus ir atvieglots par to.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules akciju tirgus trešdien satricināja obligāciju ienesīguma samazināšanās, jo triju centrālo banku lēmumi pazemināt procentlikmes un Vācijas rūpniecības straujais kritums jūnijā pastiprināja investoru bažas par globālās ekonomikas perspektīvu, ieilgstot ASV-Ķīnas tirdzniecības karam.

Volstrītā tirdzniecības sesijas sākumā akciju cenas kritās, bet dienas gaitā sāka pieaugt, Finanšu ministrijas obligāciju ienesīgumam paceļoties no sasniegtā minimuma. Divi no trim galvenajiem Volstrītas indeksiem noslēdza tirdzniecības sesiju ar kāpumu.

Vēl dažu centrālo banku lēmumi pazemināt procentlikmes un vājie Vācijas rūpniecības dati «atgādināja investoriem, ka ekonomikas izaugsme vairākos citos pasaules reģionos vēl arvien ir apdraudēta, kamēr ilgst ASV un Ķīnas tirdzniecības strīds», savā piezīmē sacīja CFRA analītiķe Lindsija Bela.

Lielākā daļa banku akciju bija pakļautas spiedienam. Itālijas «UniCredit» un Vācijas «Commerzbank» akciju cenas krasi saruka pēc brīdinājumiem par zemāku procentlikmju ietekmi. Lielo ASV banku «JPMorgan Chase» un «Wells Fargo» akciju cenas samazinājās par vairāk nekā 2%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas Volstrītā krītas, mazinoties cerībām uz atslābumu tirdzniecības karā

LETA, 28.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Volstrītā akciju cenas otrdien kritās, mazinoties investoru cerībām uz atslābumu ASV-Ķīnas tirdzniecības karā.

Eiropā Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi solīdi pieauga, bet Londonas biržas indekss saruka, kad par breksitu nobažījušies investori steidza atgūt nokavēto pēc trīs dienas ilgām brīvdienām Lielbritānijā.

ASV akciju cenas tirdzniecības sesiju uzsāka ar kāpumu, bet tā sauktā obligāciju ienesīguma līknes inversija un satraucoši Vācijas ekonomikas dati noveda līdz šo cenu kritumam.

Ķīnas juaņas kurss pret ASV dolāru samazinājās līdz 7,1722 juaņām par dolāru, kas ir zemākais līmenis kopš 2008.gada.

Juaņas vērtība bija kritusies jau pirmdien pēc pagājušās nedēļas ziņām, ka ASV pacels plānotos muitas tarifus Ķīnas preču importam, atbildot uz Ķīnas noteiktiem tarifiem ASV precēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksi krītas, valdot bažām par tirdzniecības karu; naftas cenas sarūk

LETA--AFP, 13.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien kritās, turpinoties bažām par ASV-Ķīnas tirdzniecības karu, savukārt Āzijas biržās kritumu veicināja arī plašie protesti Honkongā.

Āzijas tirgi ievadīja kritumu sēriju pēc divas dienas ilguša kāpuma, un Honkongas biržas indekss samazinājās par 1,7%, kamēr Honkongas centru paralizēja protesti pret valdību un vēlāk izcēlās sadursmes starp policiju un demonstrantiem.

Āzijas kritumam sekoja Eiropas biržu indeksu samazināšanās, un pēc tam saruka arī Volstrītas indeksi.

«Tirgus ir nobažījies par ASV ekonomikas izaugsmi, globālo izaugsmi, un tarifu jautājumu,» sacīja «Prudential Financial» galvenā tirgus stratēģe Kvinsija Krosbija.

Investoriem arī bija mazāk cerību, ka Federālā rezervju sistēma (FRS) drīz samazinātu procentlikmes, pēc tam, kad ASV atlika muitas tarifu noteikšanu Meksikas preču importam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules akciju tirgi trešdien pieredzēja ievērojamus kritumus, ko noteica bažas par globālo ekonomiku pēc nelabvēlīgiem Ķīnas un Vācijas ekonomikas datiem un ASV obligāciju ienesīguma rādītājiem.

Volstrītas indekss «Dow Jones Industrial Average» kritās par 3,1%, kas ir lielākais tā kritums šogad. Eiropas vadošo biržu indeksi saruka par vairāk nekā 2%.

Ķīnas rūpniecības preču izlaide sasniedza 17 gadu zemāko līmeni, bet Vācijas ekonomikas izaugsme 2.ceturksnī palēninājusies līdz 0,4%.

ASV 10 gadu obligāciju ienesīgums uz īsu brīdi kļuva mazāks par divu gadu obligāciju ienesīgumu, un tas gadu desmitiem ir bijis ticams recesijas priekšvēstnesis.

«Mums ir jauna brīdinājuma gaisma uz ekonomikas problēmu tablo,» sacīja ING analītiķi. «Tirgus ir satraukts par recesiju.»

Ekonomisti vairākus mēnešus ir brīdinājuši, ka ieilgušais ASV-Ķīnas tirdzniecības karš grauj kapitālieguldījumus un nomāc globālo noskaņojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksiem dažādas tendences, turpinoties ASV-Ķīnas tirdzniecības karam

LETA--AFP, 07.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu indeksu dinamikā otrdien bija dažādas tendences, turpinoties ASV-Ķīnas tirdzniecības karam. Volstrītas indeksi pieauga par vairāk nekā 1%, Ķīnai stabilizējot savu valūtu pēc tās vērtības krituma, bet Eiropas un Āzijas biržu indeksi samazinājās.

Ķīnas rīcība «nomierināja valūtu tirgu, un mēs redzējām, kā akciju tirgus [..] sāka vērsties pozitīvā virzienā,» sacīja «Prudential Financial» galvenā tirgus stratēģe Kvinsija Krosbija.

Akciju cenas pirmdien bija ievērojami sarukušas pēc tam, kad Ķīna ļāva juaņas kursam pret ASV dolāru krasi kristies, šādi atbildot uz ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumu par jaunu muitas tarifu noteikšanu Ķīnas precēm.

Investori otrdien nedaudz atslāba, kad Ķīnas Tautas banka fiksēja juaņas kursu pret dolāru augstākā līmenī, nekā analītiķi bija gaidījuši. Tas bija signāls par zināmu savaldību pēc tam, kad ASV pirmdien pasludināja Ķīnu par «valūtas manipulatori».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.

1. Pakaros vēl tirdzniecības frontē

ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. ASV amatpersonas Ķīnu vaino pie tā, ka tā pārējo pasauli maldinājusi par COVID-19 apmēriem un risku. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām. Rezultātā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gūtu kāda veida kompensāciju, piedraudējis ar jauniem tarifiem pret šo valsti. Daži tik karstasinīgu ASV vēršanos pret Ķīnu saista ar arvien tuvākajām ASV prezidenta vēlēšanām. Savukārt Ķīna norādījusi, ka ASV vadītāji cenšas uz citiem novelt atbildību par to, ka tie paši slikti tiek galā ar pandēmijas krīzi. No Ķīnas pat pretī likta informācija, ka vīrusu šajā valstī gaisā palaiduši savukārt jau ASV militāristi. Valdot šādam fonam, piesaukta nesen panāktā šo valstu tirdzniecības vienošanās laušana. Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.Vēl šā gada sākumā - neilgi pirms COVID-19 sāgas eskalēšanās - ASV un Ķīna parakstīja kaut ko līdzīgu tirdzniecības pamieram. Ķīna bija tā, kas, apmaiņā pret pakāpenisku daļēju tarifu atcelšanu, piekrita pirkt ASV preces papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. "Bloomberg" ziņo, ka pagaidām Ķīnas pirkumi atpaliek no grafika, ko aizkavējusi arī pandēmija. Pastāv uzskats, ka, patērētāju tēriņiem brūkot un biznesiem aizveroties, tas pat īsti vairs nav iespējams. Tramps gan norādījis, ja tas netiks pildīts, agrākā vienošanās tiks lauzta. Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā faktiski nokdaunā esošajai globālajai ekonomikai.Katrā ziņā abu šo lielvaru sastapējā vārdu apmaiņa kļuvusi visai asa un dažkārt ļoti haotiska. Piemēram, šīs nedēļas beigās abu minēto valstu amatpersonas jau bija neaudz nomierinājušās un ziņoja par to, ka tirdzniecības ziņā tomēr virzīsies uz kompromisu.Kopumā nepatika par Ķīna rīcību saistībā ar pandēmiju aug ne tikai ASV. "Šajos trīs mēnešos Ķīna ir zaudējusi Eiropu," "Bloomberg" pirms kāda laika norādījis Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Reinards Butikofers, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Ķīnu. Viņš izcēla Ķīnas "patiesības menedžmentu" vīrusa agrīnajā fāzē, ārkārtīgi agresīvo šīs valsts Ārlietu ministrijas nostāju un "stingrās līnijas propagandu", kas atbalsta Komunistiskās partijas pārākumu pār demokrātiju. Kopumā šāda attieksme liek domāt, ka daudzu valstu stratēģija varētu būt vērsta, lai mazinātu savu dažāda veida atkarību no Ķīnas. Tāpat šīs valsts un tās kompāniju ieguldījumi citur arvien lielākā mērā var tikt uzskatīti par stratēģiski mazāk vēlamiem vai pat vienkārši nepieņemamiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules biržu indeksi un naftas cenas ceturtdien kritās, ko noteica Eiropas Parlamenta vēlēšanas, nelabvēlīgi ekonomikas dati, ASV-Ķīnas tirdzniecības karš, un Lielbritānijas premjeres Terēzas Mejas lēmums atlikt parlamenta balsojumu par breksita likumprojektu.

Volstrītā akciju cenas kritās pēc Ķīnas amatpersonu pārmetumiem Vašingtonai, kas liecināja, ka abas puses nav pietuvojušās tirdzniecības kara atrisināšanai.

«IHS Markit» pārskatā tika konstatēts, ka ASV rūpniecības izaugsme maijā ir sarukusi līdz deviņu gadu zemākajam līmenim.

«Investori vienreiz ne tikai reaģē uz tvītiem un apkārtējo troksni no tirdzniecības sarunām,» sacīja «Meeschaert Financial Services» fondu menedžeris Gregorijs Volohins, runājot par vājo rūpniecības izaugsmi.

«Šie jaunie rādītāji ir pirmā pazīme, ka mēs varbūt tuvojamies pagrieziena punktam Amerikas izaugsmē.»

Visi trīs galvenie Volstrītas indeksi kritās par vairāk nekā 1%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas akciju tirgos ceturtdien turpinājās kritums, investoriem tikpat kā atmetot cerību uz ASV-Ķīnas tirdzniecības kara drīzām beigām, bet Volstrītā akciju cenas lielākoties pieauga, pateicoties solīdiem ekonomikas datiem.

Bažas par ASV-Ķīnas tirdzniecības konfrontāciju trešdien bija papildinājušas satraukumu par globālās ekonomikas izaugsmes stāvokli, un tas noveda līdz ievērojamiem kritumiem akciju biržās.

Par gaidāmu recesiju trešdien liecināja arī tas, ka ASV 10 gadu obligāciju ienesīgums uz īsu brīdi kļuva mazāks par divu gadu obligāciju ienesīgumu.

Ceturtdien ASV 30 gadu obligāciju ienesīgums saruka līdz visu laiku zemākajam līmenim, savukārt 10 gadu obligāciju ienesīgums nokritās līdz trīs gadu zemākajam līmenim, bet pēc tam nedaudz pacēlās virs tā.

Ilgtermiņa obligāciju ienesīguma krišanās tiek uzskatīta par indikatoru tam, ka samazinās pārliecība par ekonomikas izaugsmi vidējā un ilgtermiņā, un tā ir notikusi pirms vairākām pēdējām recesijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Volstrītas indeksi pirmdien pieauga, noslēdzot nestabilu trešo ceturksni uz pozitīvas nots, savukārt naftas cenas kritās pēc ziņām, ka Saūda Arābija atjaunojusi naftas ieguvi normālā apjomā ātrāk, nekā bija gaidāms pēc uzbrukumiem tās infrastruktūrai.

Analītiķi atsaucās uz negaidīti labiem Ķīnas ražošanas datiem, kā arī uz ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas amatpersonu izteikumiem, kas vērtēja potenciālus jaunus ASV ierobežojumus Ķīnas investīcijām kā maz ticamus. ASV akciju cenas piektdien bija kritušās pēc ziņām, ka Baltais nams izskata priekšlikumus izslēgt Ķīnas kompānijas no ASV akciju tirgiem vai bloķēt ASV investīcijas Ķīnā. Investori tagad gaida tirdzniecības sarunu atsākšanu starp ASV un Ķīnu oktobrī, sacīja «Prudential Financial» galvenā tirgus stratēģe Kvinsija Krosbija.

Šīs sarunas ir «skaidrs pozitīvs faktors tirgiem, jo to ietekme uz pasaules ekonomiku pēdējā ceturksnī ir ļoti svarīga,» teica Krosbija. Eiropas un Āzijas biržās akciju cenas mainījās dažādos virzienos. Naftas cenas krasi saruka pēc ziņām, ka Saūda Arābija ir atjaunojusi savas naftas ieguves apjomu pēc 14.septembrī notikušajiem dronu uzbrukumiem tās naftas infrastruktūrai. Šo uzbrukumu izraisītais naftas ieguves samazinājums sākotnēji bija novedis pie ievērojama cenu kāpuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības karu ziņā tomēr dziļāk tunelī; neskaidrībai seko arī finanšu tirgus.

Šī vasara pasaules lielākajiem akciju tirgiem līdz jūlija beigu daļai bija ļoti veiksmīga. Tiesa gan, nekas nav mūžīgs - ASV centrālo baņķieru nepārliecinoša retorika par tālāku likmju samazināšanu un jauni pasaules tirdzniecības karu uzplūdi tomēr spējuši iedragāt riska aktīvu mijēju optimismu. Kopš savas 26. jūlija virsotnes ASV akciju tirgus Standard & Poor’s 500 indeksa vērtība ir samazinājusies gandrīz par 6%. Turklāt šo pirmdien vien šī indikatora vērtība saruka uzreiz par 3%. Tas šogad ir lielākais vienas sesijas ASV akciju kritums.

Pienākot spējākai izpārdošanai, tradicionāli daudz tiek spriests par to, vai piedzīvosim cenu korekciju (kritums par 10% no iepriekšējām augstienēm var atrasties kaut vai, piemēram, vēl viena ASV prezidenta «Twitter ieraksta attālumā»), un vai, iespējams, būs atnākuši pat lāči (cenu kritums kopš iepriekšējām augstienēm vismaz par 20%). Arī ASV investīciju bankas Morgan Stanley eksperti norāda, ka jaunie ASV vadītāja Donalda Trampa 10% papildu tarifi Ķīnas precēm 300 miljardu vērtībā neesot vien tirdzniecības diskusiju taktika. Iestāde uzskata, ka abas puses šobrīd ir izteikti motivētas pastāvēt par savu taisnību un investoriem būtu jāgatavojas tam, ka globālā protekcionisma stāsts vēl saasināsies. «Abu pušu sadarbību galu galā var veicināt cenu korekcija finanšu tirgū. Domājam, ka būs vajadzīgs vēl tālāks tirgus vājums, pirms tiks panākta tirdzniecības karu deeskalācija, » spriež ASV investīciju bankas analītiķi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Biržu indeksi krītas pēc bažām par konfliktu starp Itāliju un ES

LETA--AFP, 29.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržu indeksi otrdien kritās, ko noteica bažas par ASV ekonomikas perspektīvu un Itālijas konfliktu ar ES budžeta un nodokļu jautājumā, kamēr investori turpināja izvērtēt Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu rezultātus.

Volstrītā investoru bailes par ASV ekonomikas pieauguma palēnināšanos izraisīja valsts obligāciju cenu samazināšanos, un obligācijām ar 10 gadu dzēšanas termiņu tā īslaicīgi nokritās līdz zemākajam līmenim kopš 2017.gada septembra.

Saruka arī ASV uzņēmumu akcijas, un galvenie ASV biržu indeksi nokritās līdz divu mēnešu zemākajiem līmeņiem. Maijs var noslēgties kā pirmais šī gada mēnesi, kura gaitā Volstrīta piedzīvojusi kritumu.

«Akciju tirgus vilcinās, kamēr obligāciju tirgum, šķiet, ir diezgan spēcīgs uzskats, ka pasaules ekonomika palēninās,» sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings.

«Arī no psiholoģiskās perspektīvas akciju tirgum maijā ir tendence uz nepietiekamu sniegumu, tāpēc daudzi pircēji vienkārši grib nogaidīt līdz mēneša beigām.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV un Eiropas biržu indeksi ceturtdien mēreni pieauga, neraugoties uz bažām par ieilgušo ASV-Ķīnas tirdzniecības karu un tā ietekmi uz globālās ekonomikas izaugsmi.

«ASV un Eiropas tirgi šodien ieturēja vēlamu atelpu no nemitīgās [akciju] pārdošanas, kas bija dominējusi lielu daļu šīs nedēļas,» sacīja IG tirgus analītiķis Džošs Mahonijs.

«CMC Markets UK» analītiķis Deivids Medens gan uzskatīja, ka «šī virzība izskatās neīsta, jo vēl arvien ir saspīlētas politiskās un ekonomiskās attiecības» starp ASV un Ķīnu.

Ieilgušā tirdzniecības kara jaunākajā posmā Ķīnas valsts mediji turpināja kāpināt Vašingtonas kritiku, un tika ziņots, ka Ķīnas iestādes ir apturējušas amerikāņu sojas pupu iepirkumus.

«Mēs esam pret tirdzniecības karu, bet nebaidāmies no tā,» mediju brīfingā sacīja Ķīnas ārlietu ministra vietnieks Džans Haņhujs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas krītas pēc Ķīnas sašutuma par ASV likumu Honkongas protestu atbalstam

LETA--AFP, 29.11.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ceturtdien kritās, jo ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunu nākotni apdraudēja Ķīnas sašutums par ASV likumu Honkongas protestu atbalstam.

Ņujorkas birža gan bija slēgta, jo ASV bija brīvdiena - Pateicības diena.

ASV prezidents Donalds Tramps trešdien parakstīja likumu, kurā pausts atbalsts demokrātijai un cilvēktiesībām Honkongā, kā arī atbalstīti Honkongas valdības pretinieku protestu dalībnieki.

Tramps nebija izrādījis vēlmi parakstīt šo likumu, kura projekts tika pieņemts abās Kongresa palātās, bet kongresmeņu gandrīz vienprātīgs atbalsts tam atstāja viņam maz politiskās manevrēšanas iespēju.

"Eiropas akciju tirgos šodien ir kritums, jo ASV-Ķīnas tirdzniecības saspīlējums ir nedaudz pastiprinājies pēc tam, kad prezidents Tramps parakstīja likumu par Honkongu," atzīmēja "CMC Markets" analītiķis Deivids Madens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas aug pēc Ķīnas lēmuma par tarifiem un pirms ECB sanāksmes

LETA--AFP, 12.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Volstrītā akciju cenas trešdien pieauga pēc Ķīnas lēmuma izslēgt 16 ASV produktu kategorijas no palielināto muitas tarifu piemērošanas, savukārt Eiropas akciju cenas kāpa, investoriem gaidot Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmi.

Starp ASV produktiem, uz kuriem attiecas Ķīnas lēmums, ir jūras veltes un pretvēža medikamenti, bet nav tāda nozīmīga ASV produkcija kā sojas pupas un cūkgaļa.

Šāds lēmums pieņemts pirms ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunām, kuras atsāksies oktobra sākumā Vašingtonā.

Analītiķi arī norādīja uz prognozēm, ka centrālās bankas sniegs lielāku palīdzību procentlikmju samazināšanas un citu stimulu veidā.

«Akcijām ir vislabākais no abām pasaulēm,» sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings, atsaucoties uz prognozēm par centrālās bankas kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumiem pat apstākļos, kad ekonomika «ir kārtībā».

Ir gaidāms, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) nākamnedēļ atkal pazeminās procentlikmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Tirgi mēģina "ierēķināt" vīrusu; var vien spekulēt par gaismu tuneļa galā

Jānis Šķupelis, 03.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd atliek vien spekulēt, cik liela būs koronavīrusa ietekme uz Ķīnas un līdz ar to - visas pasaules - tautsaimniecību. Vīrusam pagaidām izdevies pamatīgi pašķobīt vairāku akciju novērtējumus.

Pašas Ķīnas akciju tirgus Shanghai Composite indeksa vērtība šodien samazinājās gandrīz par 8%. Jāteic gan, ka tik straujš kritums galvenokārt ir tādēļ, ka šīs valsts birža pavērās pēc ilgajām Ķīnas Jaunā gada brīvdienām. Iepriekšējo reizi Ķīnas tirgus vaļā bija vien 23. janvārī. Līdz ar to - vienā dienā bija jāierēķina visas vīrusa atnestās šausmas un riskus (to citi pasaules tirgi, cik nu tas vispār ir iespējams, jau mēģinājuši izdarīt).

Ķīnas akcijas no šādas gaisa nolaišanas neapturēja pat valsts centrālās bankas ziņojums par papildu 171 miljardu likviditātes nodrošināšanu komercbankām.

Komentāri

Pievienot komentāru