Jaunākais izdevums

Biroju telpas 2015.gada nogalē galvenokārt ir meklējušas IT kompānijas, uzņēmumi, kas sniedz dažādus ārpakalpojumus, finanšu organizācijas, šādu informāciju ir apkopojušas nekustamā īpašuma kompānijas.

Pēc Colliers International datiem, biroju nomas darījumu apjoms bijis vien 4000 m2. Dažas kompānijas pērn ir pieņēmušas lēmumu iegādāties un savām vajadzībām pielāgot konkrētu ēku. Tādējādi kopējais darījumu apjoms – gan jauni nomas gadījumi, gan pārņemšana, telpas iegādājoties, pēc CBRE aprēķiniem, sasniedza 47,5 tūkst. m2.

CBRE apkopo datus gan par nomas darījumiem (ieskaitot priekšlīgumus), gan par biroju ēkas iegādi savām vajadzībām (ieskaitot priekšlīgumus). Savukārt kopējos aprēķinos netiek ietverti dati par esošo nomas līgumu termiņu pagarinājumu, tikai kompāniju klāt paņemto platību, par kuru tiek noslēgta papildus vienošanās. Teorētiski šis rādītājs daļēji parāda visa biroju tirgus aktivitāti, skaidro Dace Priede, CBRE biroju un industriālo platību nodaļas vadītāja. Pagājušā gadā bijuši vairāki biroju ēku pārdošanas darījumi ēku gala lietotājiem, kā arī tika noslēgti līgumi par kompāniju pārcelšanos uz citām telpām. Starp lielākajiem darījumiem viņa nosauc šādas kompānijām: airBaltic, Dyninno, Evolution Gaming, Nordea, Uralchem, Norvik banka, Reverta, Regus, EuroLife, Advent L, Zalaris, Diamed, Premium Medical, Impel Service, Compensa, Ingenico, BigBank u.c.

Šogad brokeruzņēmumi neprognozē būtiskas izmaiņas biroju telpu nomas maksā. Balsts informē, ka biroju telpu nomas tirgū februāris bijis vidēji aktīvs. Nomas maksas ir saglabājušās iepriekšējā mēneša līmenī. A klases biroju segmentā vidēji tās ir robežās 10 - 15 eiro/m2. Augstākā nomas maksa par A klase biroju ir 16 eiro/m2. Savukārt B klases biroju segmentā tā ir robežās 7 -11 eiro/m2. Vidējās apsaimniekošanas izmaksas A un B klases biroju centros ir robežās no 0,95 līdz 4,5 eiro par kvadrātmetru.

Pēc Colliers International datiem (DB plašāk 14.02.2016.), pērn kopējo piedāvājumu tirgū papildināja divi projekti – rekonstruēts nams Vecrīgā, 13.janvāra ielā 3 (2100 m2) un Jaunās Teikas 2.kārtas ēka (2400m2). Abi īpašumi vēl būvniecības stadijā daļēji tika iznomāti. Trīs mazākas B klases ēkas pašlaik top, savukārt Sporta ielā līdz gada beigām plānots pabeigt apjomīgāku A klases biroju centru Place 11 (15 tūkst. M2).

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Valsts nekustamie īpašumi plāno pārņemt Jaunā Rīgas teātra būvlaukumu

Db.lv, 13.08.2019

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» valdes locekle Kitija Gruškevica simboliski nodod atslēgas būvniekam- pilnsabiedrības «RERE Būve 1» valdes priekšsēdētājam Valdiim Kokam. 2018. gada fotogrāfija.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 13. augustā Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukcijas projekta pasūtītājs VAS «Valsts nekustamie īpašumi» plāno pārņemt JRT objektu no pilnsabiedrības «RERE BŪVE 1», par to iepriekš brīdinot būvuzņēmēju vien piektdien 8. augustā, šodien izplatītā paziņojumā informē SIA «RERE BŪVE» valdes priekšsēdētājs Valdis Koks.

«Šobrīd starp pusēm pastāv civiltiesisks strīds par to, vai noslēgtā būvniecības līguma pārtraukšana ir juridiski pamatota un tiesiska. Līdz brīdim, kad tiesa ir pieņēmusi gala lēmumu šajā lietā, mums, un arī pasūtītājam, saistošs un spēkā esošs ir līgums. Būvlaukumu pasūtītājs būvniekam nodeva ar pieņemšanas nodošanas aktu, līgums ir spēkā, tādēļ nav nekāda likumīga pamata nodot būvlaukumu,» skaidro V. Koks.

Viņš arī pauž: «Turklāt, nodot būvobjektu būtu bezatbildīgs solis no mūsu puses – šobrīd izstrādājam būvobjekta konservācijas projektu, lai līdz būvniecības atsākšanai objekts tiktu atbilstoši saglabāts, nepasliktinot tā apstākļus un samazinot ietekmi uz apkārt esošajām ēkām. Būvlaukuma pareiza konservācija ir VNĪ un sabiedrības interesēs. Nododot objektu šodien, šīs intereses netiktu ievērotas.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«RERE Būve1» 3. septembrī ir gatavi atsākt Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukciju un meklēt mierizlīgumu ar rekonstrukcijas pasūtītāju VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ).

Ar šādu priekšlikumu PS «RERE Būve1» nāca klajā šodien, 22. augustā, tiekoties kopējā sanāksmē ar VAS «Valsts nekustamie īpašumi» un projektētāju PS «Zaigas Gailes Birojs un Partneri».

Tikšanās pagāja bez savstarpējiem apvainojumiem, taču konstruktīvs risinājums netika panākts, jo tādiem gatava bija tikai «RERE Būve1».

VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna norādīja, ka ir nepieciešams pārbaudīt, vai «RERE Būve1» priekšlikumi par rekonstrukcijas turpināšanu nav pretrunā likumam un darbu saskaņošana var aizņemt vairāk laika par nedēļu.

«Zaigas Gailes Birojs un Partneri» viedokli tikšanās laikā pauda Māris Gailis, norādot, ka mierizlīgums ļautu JRT rekonstrukcijas projektu pabeigt «RERE Būve1» solītajā laikā un tas būtu lētāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsolē par 678,6 tūkstošiem eiro nosolīta mazākā no bijušajām VNĪ mītnes vietām – īpašums Vecrīgā – biroja ēka Rīgā, Mucenieku ielā 3, kura pēc VNĪ komandas pārcelšanās uz biroju Talejas ielā 1, valsts pārvaldei nebija nepieciešama un tika virzīta atsavināšanai.

Līgums par nekustamā īpašuma iegādi tiks slēgts tuvāko nedēļu laikā. Pārdošanā iegūtos līdzekļus plānots ieguldīt valstij svarīgu īpašumu attīstīšanā un mūsdienīgu biroju izveidē, norāda VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Nosolīta četru stāvu administratīvā ēka 769 m2 platībā, kas atrodas vienā no mazajām Vecrīgas ieliņām Mucenieku ielā, Rīgas vēsturiskā centra teritorijā, blakus iepirkšanās centram un ir pielāgota neliela, mūsdienīga biroja prasībām.

Zvejos īpašumu atlaides 

Milzīgas izmaiņas šobrīd vērojamas daudzu biznesu darbībā, un izņēmums šajā ziņā nav arī...

"Neskatoties uz ārkārtas situāciju Latvijā un pasaulē dalība izsolēs un interese par nekustamo īpašumu iegādi vai nomu nav mazinājusies. Vērojama pielāgošanās atbilstoši ekonomiskai situācijai. Ir pircēji, kas jaunajos apstākļos mērķtiecīgi īsteno ilgtermiņa plānus, brīvos līdzekļus investējot nekustamā īpašuma iegādē," stāsta A. Vārna.

Šobrīd VNĪ aktīvā pārdošanā ir 23 nekustamie īpašumi, tostarp ēkas Rīgā, Jūrmalā, Ventspilī un citviet Latvijā, kas nākotnē valsts pārvaldei nav nepieciešami.

Nozīmīgākie no šobrīd pārdošanā esošajiem īpašumiem ir arhitektoniski vērtīga ēka ar izdevīgu atrašanās vietu Rīgas centrā, Raiņa bulvārī 27, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Ventspils centrā, biroju – dzīvokļu ēka Jelgavā, Akadēmijas ielā 3, vairāki neapbūvēti zemes īpašumi Jūrmalā, kuri piemēroti privātmāju celtniecībai, kā arī īpašumi citviet Latvijā, tostarp, arī vēsturisks muižas komplekss "Lēnu pils" Skrundas novadā - gleznainā vietā Ventas upes krastā, kas sastāv no zemes 3,1 ha platībā un piecām būvēm.

Tuvākā mēneša laikā plānots izziņot izsoli vēsturiskajam Tetera namam Brīvības ielā 61, Rīgā, kura pirmajā stāvā un pagrabā 700 m2 platībā plānots saglabāt Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīciju, bet pārējai 8000 m2 ēkas platībai rast jaunas attīstības iespējas.

VNĪ īpašumu portfelī ir tikai 13% no valsts ēkām (no kopējām ēku platībām) un 1% valsts zemes. "Valstij nepieciešamie īpašumi tiek nodalīti no tādiem, kas valstij ilgtermiņā rada zaudējumus. Zaudējumus nesošie tiek pārdoti, taču tas nenotiek ātri – vērtīgāko īpašumu aktīvais pārdošanas process var ilgt pat gadu vai ilgāk, jo interesentiem ir nepieciešams laiks piedāvājumu izvērtēšanai un finansējuma piesaistei ar iespējamiem investoriem," norāda A. Vārna.

VNĪ 2020. gada 1. ceturksnī pārdevis 26 īpašumus par vairāk nekā pusmiljonu eiro. Savukārt 2019. gadā kopumā pārdoti 109 īpašumi par teju 4,1 miljonu eiro, daļu no tiem izsolēs ar lejupejošu soli. Uzņēmums dibināts 1996. gadā, tā 100% akcionārs ir Latvijas Republikas Finanšu ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijas Pasts atkal izsola nekustamos īpašumus; zemākā cena - 650 eiro

Laura Mazbērziņa, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkal ir iespējams pieteikties 34 Latvijas Pasta saimnieciskajā darbībā neizmantotu un biznesa mērķu sasniegšanai nevajadzīgu nekustamo īpašumu iegādei publiskās izsolēs. Īpašumu izsoles plānotas decembrī, kopējai to sākumcenai pārsniedzot 465 tūkstošus eiro, informē VAS Latvijas Pasts.

No šodienas, 1. novembra līdz 30. novembrim piesakoties dalībai izsolēs, iespējams pretendēt uz zemes, ēku vai to daļu iegādi publiskās izsolēs, kas notiks 5., 6. un 7.decembrī. 16 īpašumi tiek piedāvāti Latgalē, 8 Vidzemē, 4 Zemgalē, 3 Kurzemē, 2 Rīgas reģionā un 1 Rīgā.

Augstākā izsoles sākumcena ir zemei un ēkai Rīgā, Lubānas ielā 54, kas sasniedz 174 450 eiro. Otra augstākā sākumcena ir 100 200 eiro par īpašumu Krāslavā, Sv. Ludviga laukumā 1 un 3, ko pārdod kā apvienoti.

Savukārt zemākā sākumcena ir zemei un ēkai Balvu novada Krišjāņu pagasta Mežupē – 650 eiro.

25 nekustamie īpašumi iegādei izsolēs tiek piedāvāti kopā ar zemi, viens ir zemes gabals, viens dzīvokļa īpašums, bet septiņu īpašumu sastāvu veido tikai ēkas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vienota klientu apkalpošana, iestādes un procesu efektivitāte, draudzīga un izaugsmi veicinoša vide, brīva informācijas apmaiņa, sadarbība un radošums – tā ir tikai daļa no izstrādātā Latvijas valsts Nākotnes biroja koncepta priekšrocībām. Ko īsti grib valsts, un kas to realizēs, un kā tas izskatīsies dabā?

Lai saprastu, kādēļ valsts biroji vairs nevar būt klasiskie kabineti ar rakstāmgaldu un krēslu un kas īsti tuvāko piecu gadu laikā pamazām taps to vietā, Dienas Bizness uz sarunu aicināja Valsts kancelejas direktoru Jāni Citskovski un VAS Valsts nekustamie īpašumi valdes priekšsēdētāju Andri Vārnu. Abu organizāciju sinerģijā savijas pasūtītāja vēlmes un valsts praktiskās iespējas.

Fragments no intervijas, kas publicēta 19. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Kāpēc kaut kas ir jāmaina valsts ierēdņu darba vidē?

J.Citskovskis.: Jebkurā darba vietā ir vēlme sasniegt maksimāli labāko darba rezultātu, un tā tas ir arī valsts pārvaldē. Būtiska loma darba procesā ir tieši darba videi. Tas, ka vide ir jāmaina, parādās darbinieku aptaujās. Valsts kanceleja pērn veica visu valsts iestāžu iesaistes pētījumu, un secinājām, ka tas ir nepieciešams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Pārdoti seši valstij nevajadzīgi īpašumi

Monta Glumane, 04.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) pirmajā izsolē ar lejupejošu soli pārdevusi sešus degradētus valsts īpašumus, informēja VNĪ valdes priekšsēdētājs Andris Vārna.

Izsoles tika rīkotas, lai optimizētu valsts īpašumu portfeļa pārvaldību un ilgstoši neuzturētu īpašumus, kuri nav nepieciešami valsts pārvaldes funkciju nodrošināšanai nākotnē un nav efektīvi no valsts līdzekļu izlietojuma viedokļa.

VNĪ pirmajā izsolē ar lejupejošu soli tika pārdoti seši īpašumi reģionos. Lielākie no tiem - Jāņa muiža, divi īpašumi Priekuļu novada Jāņmuižā, Ozolu gatvē 3 un 5, kas atrodas uz privātas zemes. Par 5000 eiro pārdota bijusī skolas ēka, savukārt par 3700 eiro atsavināta blakus esošā bijusī kopmītnes ēka. Šo īpašumu uzturēšana Jāņmuižā valstij gadā izmaksā aptuveni 7000 eiro. Tāpat ar lejupejošās izsoles metodi par kopējo summu 1690 eiro atsavināti četri īpašumi - divi zemes gabali Rūjienas novadā (602 kvadrātmetru platībā Jaunā ielā 1 un 1571 kvadrātmetru platībā zeme Dzirnavu ielā 21A), garāžu boksi Jāņmuižā, Lauku ielā 10, kā arī 1/5 domājamā daļa no veikala Gaujienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) šogad 9 mēnešos pārdevuši 66 valsts pārvaldei nederīgus īpašumus par kopējo summu - 2,68 miljoni eiro, dodot iespēju tiem iegūt jaunu elpu. VNĪ nekustamo īpašumu atsavināšanas ieņēmumi, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn, pieauguši par 43,6%, informē VNĪ.

"Kopumā šobrīd vērojama augoša interese par valsts īpašumu iegādi konkrētā segmentā - mūsu gadījumā redzam, ka tirgus ir joprojām aktīvs," komentē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Ievērojamākie VNĪ šogad pārdotie nekustamie ir biroju ēka Mucenieku 3, Vecrīgā (678 600 eiro), vēsturiskās mūzikas skolas ēka Pils ielā 38, Ventspilī (99 700 eiro), īpašums ar vēsturisku koka apbūvi Dzelzceļa ielā 3, Jūrmalā (86 140 eiro), administratīvās ēkas Akadēmijas ielā 3, Jelgavā (530 480 eiro) un Liepājas ielā 26, Kuldīgā (157 660 eiro), kā arī nekustamie īpašumi Dubultu prospektā 142, Jūrmalā (188 200 eiro), nī Juglas ielā 14, Rīgā (149 000 eiro) un "Lēnu" pils Skrundas novadā (70 300 eiro).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Papildināta - Konstatē neizmantotas iespējas LU nekustamo īpašumu saimniecībā

Zane Atlāce - Bistere, 18.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mērķtiecīgāk īstenojot pašu apstiprināto attīstības stratēģiju, Latvijas Universitāte (LU) varētu palielināt ieņēmumus no tai piederošajiem nekustamajiem īpašumiem. Tas ļautu augstskolai gūt papildu finansējumu, ko izmantot jaunā Akadēmiskā centra attīstībai, revīzijā par LU rīcību ar tās mantu secinājusi Valsts kontrole (VK).

Saimnieciski rīkojoties, LU ieņēmumi tikai no revīzijā pārbaudītajiem īres un nomas līgumiem divu gadu laikā, iespējams, varēja būt līdz 400 tūkstošiem eiro lielāki. Latvijas Universitātei jāuzlabo iekšējās kontroles sistēma, gan slēdzot nomas un īres līgumus, gan uzraugot jau noslēgto līgumu izpildi un aktīvāk piedzenot īres parādus.

«Katram īpašumam ir nepieciešams gudrs saimnieks, un tas nozīmē arī pastāvīgu uzraudzību un kontroli, vai īpašums nes peļņu, vai rada zaudējumus. Tālredzīgs saimnieks apsvērs visas iespējas nopelnīt, lai nopelnīto varētu ieguldīt tālākā attīstībā. Latvijas Universitātei ir lieli plāni jaunā Akadēmiskā centra izveidē, taču vismaz daļu iespēju palielināt ieņēmumus no pašu nekustamajiem īpašumiem, lai finansētu savu darbību, tā neizmanto,» revīzijas secinājumus skaidro Valsts kontroles padomes locekle Inese Kalvāne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Koknesē daudz brīvu īpašumu gaida jaunus saimniekus

Monta Glumane, 07.08.2018

Raksta foto galerijā - dažādi īpašumi Koknesē! Fotogrāfijas tapušas, Db.lv viesojoties Koknesē, tāpēc fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs.

Foto: Ritvars Skuja,Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koknesē šobrīd tiek piedāvāts ļoti liels skaits nekustamo īpašumu.

Kā biznesa portālam db.lv stāsta Kokneses novada domes nekustamā īpašuma speciāliste Indra Zilgalve, pašvaldībā konkrēti dati par nekustamā īpašuma tirgu Koknesē netiek uzturēti un cenu izmaiņas netiek pētītas. Pēc I.Zilgalves novērojumiem, no lauku teritorijām un mazākiem ciemiem novadā cilvēki ir ieinteresēti pārcelties uz Koknesi, un ir cilvēki arī no citām vietām, kas interesējas par iespēju dzīvot Koknesē, kas ir tuvāk, piemēram, Rīgai. Ir arī tādi, kas uz Koknesi pārceļas no galvaspilsētas.

«Koknesē pieprasīti ir dzīvokļi un cenas dzīvokļiem ir pieaugušas, kā arī tiek pirktas arī dzīvojamās mājas. Ir īpašumi, kuri ilgu laiku ir pārdošanā. Iespējams, tiem ir pārāk augsta cena,» spriež Kokneses novada domes pārstāve. Pēc I.Zilgalves stāstītā, Koknesē ir laba infrastruktūra, satiksme, iespēja tikt uz blakus pilsētām, uz Rīgu, līdz ar to cilvēki izvēlas dzīvot šeit un iegādāties īpašumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja kapitāla pieauguma nodoklis tiks piemērots īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā uzreiz pēc šo īpašumu izsoles, tad kredītdevējiem nāksies paaugstināt pirmās iemaksas apmēru no 20% līdz 40% nekustamo īpašumu pircējiem, kuri tos iecerējuši renovēt.

Tāda situācija atklājās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē, skatot kapitāla pieauguma nodokļa problemātiku.

"Fundamentālu problēmu nav, izņemot vienu jomu par topošajiem normatīvu grozījumiem attiecībā uz kapitāla pieauguma nodokļa piemērošanu īpašumiem, kuri tiek pārdoti personas maksātnespējas procesā," skaidroja Finanšu nozares asociācijas juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Viņš norādīja, ka pienākums maksāt kapitāla pieauguma nodokli iestājas cilvēkam, kurš ir maksātnespējīgs un viņam, piemēram, ir divi īpašumi, turklāt tas jāmaksā nevis rezultāta, kāds rodas pēc maksātnespējas procesa, kad ir notikusi norēķināšanās ar pārējiem kreditoriem, bet gan uzreiz pēc šo nekustamo īpašumu pārdošanas. "Tādējādi veidojas situācija, ka personai jāmaksā kapitāla pieauguma nodoklis tur, kur nekāda pieauguma nav un tas notiek no kreditoriem izmaksājamās summas rēķina," skaidroja E. Pastars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ierobežotā biroju telpu piedāvājuma dēļ Rīgā brīvo telpu īpatsvars joprojām ir zems, secināts komercīpašumu pakalpojumu uzņēmuma CBRE Baltics jaunākajā Rīgas biroju tirgus pārskatā.

Šā gada jūnija beigās brīvo biroja telpu īpatsvars Rīgā bija 3,8%, kas ir par 0,3 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gada jūnija beigās.

CBRE Baltics Tirgus izpētes un konsultāciju pakalpojumu direktore Vineta Vigupe informēja, ka otrajā ceturksnī Rīgā biroju tirgus joprojām bija aktīvs pieprasījuma ziņā, taču salīdzinājumā ar pirmo ceturksni aktivitāte mazinājās.

Šā gada otrajā ceturksnī netika sākta jaunu biroju būvniecība, bet turpinājās iesākto projektu pabeigšana. Biroju ēku attīstītāji turpināja būvniecības sagatavošanas darbus projektiem New Hanza, kas atradīsies Pulkveža Brieža un Hanzas ielas kvartālā, un Business Garden Rīga, kas atradīsies Kārļa Ulmaņa gatvē pretī tirdzniecības centram Spice.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Kivi Real Estate: šobrīd plašākais piedāvājums kvalitatīvām biroju telpām Rīgā

, 15.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šoruden klientiem ir iespēja izvēlēties savam uzņēmumam atbilstošākās biroja telpas, jo vērojams pēdējo gadu laikā plašākais piedāvājumu klāsts augstas kvalitātes birojiem Rīgā.

Biroju platības, sākot no 500 m², pieejamas vairākās A un B klases ēkās Rīgas centrā un tā dēvētajā Skanstes biznesa centra rajonā.

Attīstītas infrastruktūras tuvumā, ērti pieejamās centra biroju ēkās augstas klases biroju telpas dažādās platībās pieejamas Zaļajā ielā 1, Valdemāra Centrā, Tērbatas Centrā, Alojas Biznesa Centrā (Nordea bankas ēkā), biroju ēkā m4a (Mednieku ielā 4a).

Pieprasījums pēc labas kvalitātes, vizuāli pievilcīgām un prestižām biroja telpām pašā pilsētas centrā ir nemainīgi augsts. Lai gan centra birojiem ir grūtāk nodrošināt stāvvietas, ir atsevišķas nozares, piemēram, dažāda veida konsultāciju uzņēmumi, reklāmas un mediju aģentūras, kam centrāla atrašanās vieta ir būtiska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Biroju tirgus Latvijā ir kļuvis aktīvāks, tomēr joprojām tajā neredzam jaunpienācējus – kompānijas, kas te iepriekš nav darbojušās. Pārsvarā klienti ir Latvijā jau ilgāku laiku strādājoši uzņēmumi, kuri sev meklē jaunas biroju telpas, līdz ar to pieprasījums ir ierobežots,» vērtē Mindaugs Valucks (Mindaugas Valuckas), Lietuvas nekustamā īpašuma attīstīšanas kompānijas Hanner vadītājs Latvijā.

25. jūlijā Hanner oficiāli atklāj jauno A klases biroju ēku Place Eleven Sporta ielā 11, Skanstes apkaimē Rīgā.

Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

DB.lv jau ziņoja, ka tā ir 14 stāvu ēka ar apzaļumotu jumta terasi, daudzstāvu autostāvvietu. Kopējā centra platība ir 24 tūkst. m2, bet biroju platība – 15 tūkst. m2. Place Eleven būvniecības darbu ģenerāluzņēmējs – Hanner grupas uzņēmums SIA Alfa Construction.

Kopējās investīcijas Place Eleven tapšanā ir nedaudz virs 20 milj. eiro. Hanner šo ēku neplāno pārdot; ieguldījumu atpelnīšanās laiku uzņēmums neatklāj konfidencialitātes nosacīju dēļ.

Ja tirgū vienlaikus parādītos vairāki projekti, kas līdzinātos Place Eleven, visdrīzāk, tie tagad būtu pustukši, spriež M. Valucks. «Šajā ziņā mums ir paveicies, Place Eleven pašlaik ir vienīgais pabeigtais ilgtspējīgas biroju ēkas projekts tirgū.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Nekustamie īpašumi, kurus izsolīs Latvijas Pasts; zemākā cena - 300 eiro

Monta Glumane, 12.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Pasts trīs publiskās izsolēs 2019.gada septembrī piedāvās 29 savā saimnieciskajā darbībā neizmantotus vai biznesa mērķiem neatbilstošus nekustamos īpašumus 16 Latvijas novadu teritorijās, kā arī Rīgā un Daugavpilī, informē VAS Latvijas Pasts.

Atkarībā no atsavināmā īpašuma izsoles plānotas gan ar augšupejošu, gan lejupejošu soli. Visvairāk īpašumu iespējams iegādāties Vidzemē – kopumā 12, savukārt īpašumi ar visaugstāko sākumcenu tiek piedāvāti Rīgā un Daugavpilī.

Zemākā sākumcena ir ēkas domājamai daļai Priekules novada Priekules pagastā – 300 eiro, bet augstākā – 120 000 eiro – zemei un ēkai Rīgā, Lubānas ielā 54. Otra augstākā izsoles sākumcena ir īpašumam Daugavpilī, Kārklu ielā 10 – 99 000 eiro.

12 no izsolāmajiem īpašumiem būs iespējams iegādāties Vidzemē, 10 – Latgalē, trīs – Kurzemē, divus – Zemgalē un divus – Rīgā un tās apkaimē. Nekustamie īpašumi pieejami dažādās teritorijās, kas atrodas Aizkraukles, Grobiņas, Gulbenes, Ilūkstes, Krāslavas, Lubānas, Madonas, Priekules, Priekuļu, Raunas, Rēzeknes, Siguldas, Talsu, Tērvetes, Valkas un Varakļānu novadā, kā arī divās republikas pilsētās – Rīgā un Daugavpilī. 23 īpašumi iegādei izsolēs tiek piedāvāti kopā ar zemi, viens ir tikai zemes īpašums, viens – dzīvokļa īpašums, savukārt četri īpašumi ir bez zemes. Kopējā visu 29 atsavināšanai nodoto īpašumu izsoles sākumcena veido 605 680 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB grupas uzņēmums Latectus uzsācis klientiem piedāvāt iespēju elektroniskās izsolēs iegādāties nekustamos īpašumus.

Pirmajā izsoļu kārtā tiek piedāvāti vairāk nekā 30 nekustamie īpašumi ar samazinātām sākumcenām – gan pabeigtas mājas, gan ēkas būvniecības stadijā, gan arī zemes īpašumi.

Izsoles pieejamas Latectus mājaslapas sadaļā Izsoles. Lielākā daļa nekustamo īpašumu atrodas Rīgā vai tās tuvākajā apkārtnē – Jūrmalā, Ķekavas, Carnikavas, Babītes un Ādažu novados, taču atsevišķi īpašumi atrodas reģionos – Siguldā, Lielvārdes novadā, Saulkrastos un Ventspilī.

Latectus valdes priekšsēdētājs Ģirts Grīnbergs skaidro: «Turpinām meklēt jaunus risinājumus, kā uzrunāt potenciālos pircējus un informēt par mūsu piedāvājumu. Elektroniskās izsoles ir interaktīvs rīks, kas pašam pircējam ļauj ietekmēt īpašuma cenu.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Nekustamā īpašuma darījumu rekordi Ķekavas novadā

Laura Mazbērziņa, 26.11.2018

Raksta foto galerijā - dažādi īpašumi Ķekavā! Fotogrāfijas tapušas, Db.lv viesojoties Ķekavā, tāpēc fotogrāfijām ir tikai ilustratīvs raksturs.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķekavas novada nekustamā īpašuma tirgū dominē savrupmāju zemes iegāde.

Pērn notikuši 270 darījumi. Dārgākā savrupmāju zeme pārdota Katlakalnā, sasniedzot teju 40 eiro/m2 ar kopējo darījuma summu 110 000 eiro, biznesa portālam db.lv pastāstīja nekustamā īpašuma eksperti.

«Vērā ņemama ir savrupmāju iegādes intensitāte, un šajā segmentā ievērojamākais ir teju miljonu eiro vērtais darījums. Šis īpašums atrodas skaistā Daugavas krastā, ar lielu telpu un zemes platību. Savukārt, darījumi ar viszemāko pārdošanas cenu notikuši dārzu saimniecību rajonos. Protams, jāmin arī interese par dzīvokļu iegādi un jaunu projektu attīstība Baložos,» komentē Anita Feldmane, VAS «Valsts nekustamie īpašumi» eksperte.

Viņa gan norāda uz to, ka «Rail Baltica» plāni un valsts galvenā autoceļa projekta «E67/A7 Ķekavas apvedceļš» īstenošana «dažu labu privātmājas mežmalu var pārvērst par ceļmalu vai dzelzceļa trasi».

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Ekonomikas augšupeja veicina aktivitāti Ventspils nekustamā īpašuma tirgū

Monta Glumane, 07.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspilī ir pieprasīti neapbūvēti zemesgabali privātmāju apbūvei vidēji no 1000 - 1700 kvadrātmetru platībā, kā arī, uzlabojoties ekonomiskajai situācijai un pieaugot ģimeņu ienākumu līmenim, aug interese par privātmāju un lielāku dzīvokļu iegādi, komentē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) Nekustamā īpašuma portfeļa vadības pārvaldes direktore Vineta Vigupe.

Pēdējos gados visvairāk darījumi ar neapbūvētiem zemes gabaliem notikuši privātmāju segmentā, kopējam darījumu apjomam 2018.gadā palielinoties par 11%, salīdzinot ar 2017.gadu.

Kā vēl viens no aktīvākajiem īpašumu segmentiem Ventspilī ir biroju tirgus: gan telpu nomas, gan investīciju ziņā. 2018.gadā viens no lielākajiem biroju ēkas pārdošanas darījumiem notika starp investīciju fondu Northern Horizon Capital un Ventspils pašvaldību, kura rezultātā par biroju ēkas īpašnieku kļuva pašvaldība. VNĪ pārstāve norāda, ka pārdošanas apjomi pēdējo divu gadu laikā ir bijuši stabili.

Pēc VNĪ sniegtās informācijas, renovētu biroju telpu nomas maksa Ventspils centrā ir robežās no 4-5 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot PVN un komunālos maksājumus. Modernajiem birojiem Ventspilī nomas maksa sasniedz 7 eiro kvadrātmetrā mēnesī, neieskaitot elektrību, kopējam maksājumam par vienu kvadrātmetru sasniedzot 7.20-7.30 eiro mēnesī (viss iekļauts). Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares komersanti var saņemt Ventspils pilsētas domes piešķirto telpu nomas maksas atbalstu 100% apmērā pirmajā gadā un 50% apmērā otrajā nomas gadā, ar iespēju pagarināt atbalsta saņemšanu uz vēl diviem gadiem ar atbalsta intensitāti 50% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

CBRE: Jaunu biroju ēku būvniecības uzsākšana tiek atlikta

Zane Atlāce - Bistere, 28.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar CBRE jaunāko Rīgas biroju tirgus pārskatu par šī gada 2.ceturksni, biroju tirgus turpināja būt aktīvs pieprasījuma ziņā, lai gan jaunu biroja ēku būvniecības uzsākšana ir aizkavējusies vai ir atlikta. 2016.gada otrajā ceturksnī netika uzsākta biroju būvniecība, bet gan turpinājās jau iesākto projektu pabeigšana, informē Analītikas un konsultāciju pakalpojumu direktore Vineta Vigupe.

Šāds attīstītāju lēmums bieži vien ir pamatots uz priekšlīgumu neesamību, jo kompānijas ir piesardzīgas uz ilgtermiņa saistībām jaunajos projektos, kuru prasītā nomas maksa ir - sākot no 12 eiro uz vienu iznomājamo kvadrātmetru mēnesī, neieskaitot apsaimniekošanas izmaksas, komunālos maksājumus un PVN.

Brīvo telpu īpatsvars šī gada pirmajā pusgadā ir samazinājies, sasniedzot 4.1% no visiem modernajiem A un B klases birojiem Rīgā; dažos biroju centros ir palielinājusies vakance, galvenokārt tāpēc, ka kompānijas ir pārcēlušās uz citu biroju. CBRE uzskata, ka šogad liels brīvo telpu īpatsvara kritums nav gaidāms, lai gan tas turpinās samazināties. Izmaiņas plānojas 2017.gadā, kad jaunās biroju ēkas tiks nodotas ekspluatācijā (Place 11, Z-Towers).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Latvijā biroju īres cenas zemākas nekā Igaunijā, bet augstākas nekā Viļņā

Db.lv, 17.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā maksa par 1 m² biroju telpu nomu Rīgā ir zemāka nekā kaimiņvalsts Igaunijas galvaspilsētā Tallinā, taču apsteidz vidējās nomas cenas Viļņā, liecina Igaunijas uzņēmuma RIA.com Marketplaces piederošā un Ukrainas tirgū strādājošā nekustamā īpašuma portāla DOM.RIA.com apkopotie dati.

Galerijā augstāk - vidējā nomas maksa par 1 m² galvaspilsētās (2018. gada septembris, nekustamā īpašuma portālu dati).

Maksa par 1 m² ofisa telpu Rīgā vidēji ir ap 15 eiro. Biroju noma Ukrainas, Baltkrievijas un Polijas galvaspilsētā ir dārgāka nekā jebkurā Baltijas valsts galvaspilsētās.

Atbilstoši RIA.com Marketplaces veiktajai tirgus analīzei, pēdējā laikā Tallinā ir vērojams pakāpenisks komerctelpu nomas cenu kāpums. Salīdzinoši zemās izmaksas vilina dažādas kompānijas un jaunuzņēmumus. Jaunajās ēkās pārsvarā tiek iekārtotas kopstrādes telpas un jaunuzņēmumu centri. Rezultātā labu telpu pilsētā ir ārkārtīgi maz, un tas paver iespēju būvniecības kompānijām un investoriem ieguldīt biznesa centru un biroju kompleksu celtniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Izsludina konkursu uz Valsts nekustamie īpašumi valdes locekļa amatu

Lelde Petrāne, 12.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) kā valsts akciju sabiedrības Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) kapitāla daļu turētāja izsludina konkursu uz vakanto VNĪ valdes locekļa amatu.

VNĪ darbības pamatmērķis ir kvalitatīvi un profesionāli apsaimniekot un attīstīt valsts nekustamo īpašumu. Tādējādi no pretendentiem tiek prasīta akadēmiskā augstākā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība inženierzinātnēs, vadībzinībā, finansēs, tiesību zinātnē, ekonomikā vai nekustamo īpašumu pārvaldībā, kā arī vismaz piecu gadu profesionālā darba pieredze finanšu direktora vai biznesa vadības amatos, zināšanas un pieredze stratēģiskajā vadībā. Tāpat pretendentiem vēlama pieredze nekustamo īpašumu attīstīšanas, pārvaldīšanas vai apsaimniekošanas jomā, kā arī citas prasmes.

Konkursa pretendentiem FM jāiesniedz motivēts pieteikums, kas apliecina atbilstību konkursa prasībām, Curriculum Vitae (CV), kurā iekļauts pašvērtējums par valodu zināšanām un norādīts vadītā kolektīva darbinieku skaits, augstāko izglītību un citu pretendenta kvalifikāciju apliecinošu dokumentu kopijas, kā arī redzējumu (ne vairāk kā 1000 vārdu apjomā) par VAS Valsts nekustamie īpašumi darbību un attīstības perspektīvām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Izsludinās metu konkursu Tabakas fabrikas radošā kvartāla arhitektoniskās vīzijas izstrādei

Monta Glumane, 11.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parakstīts līgums par starptautiska metu konkursa izsludināšanu Tabakas fabrikas radošā kvartāla arhitektoniskās vīzijas izstrādei Rīgā, Miera ielā 58a, informē VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ).

Līgums noslēgts starp VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ) un partneriem - Latvijas Kultūras akadēmiju, Kultūras ministriju un Dānijas Kultūras institūtu.

Projekta gaitā plānots pielāgot telpas Latvijas Kultūras akadēmijas vajadzībām, kā arī izveidot telpas radošo industriju inkubatoram un darbnīcām. Apbūves iecerei ir jāietver priekšlikumi akadēmijas mācību procesa un radošo industriju inkubatora darbības nodrošināšanai, Rīgas Kino muzeja un Latvijas Fotogrāfijas muzeja vajadzībām, kā arī teritorijas labiekārtošanai.

Patlaban kādreizējās Tabakas fabrikas teritorijā rekonstruētajā ražošanas ēkā pagaidu mājvietu radis Jaunais Rīgas teātris, kamēr tā vēsturiskajā mājvietā Rīgā, Lāčplēša ielā 25, noritēs pārbūves darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) nodevuši Jaunā Rīgas teātra (JRT) būvlaukumu Lāčplēša ielā 25 pilnsabiedrībai "SBSC" vēsturiskās ēkas pārbūvei, lai teātris varētu atgriezties mājās līdz 2022.gada rudenim, informē VNĪ.

Sadarbība ar būvnieku turpmāk notiks pēc principa "Projektē un būvē". Tas nozīmē līguma izpildītāja visaptverošu atbildību par būvdarbiem un ļaus ātrāk risināt radušos izaicinājumus. Šāda pieeja dod garantiju, ka būvnieks izstrādās un īstenos tikai tādus risinājumus, par kuru realizācijas iespējām un drošības aspektiem būs pilnīgi pārliecināts.

"Šis ir sarežģīts un izaicinājumiem pilns būvniecības projekts. Jaunā Rīgas teātra būvniecību vēsturiskā pilsētvidē var salīdzināt ar Mihaila Čehova Rīgas krievu drāmas teātra pārbūvi, bet darbnīcu izbūvi, kas aizņem 2000 m2 pazemes telpas, ar Dzintaru koncertzāles mazās zāles projekta īstenošanu. Ciešā apbūve būvniekam un pasūtītājam rada papildu rūpes - celtniecības laikā maksimāli saglabāt apkārtējo ēku iedzīvotāju dzīves kvalitāti un rūpēties par blakus esošo celtņu drošību. Drošība ir prioritāte neatkarīgi no projekta gaitas - pat, ja tā īstenošana tādēļ uz laiku ir jāaptur - tā ir un būs VNĪ prasība. Paši veiksim arī būvuzraudzību un būsim stingri savās prasībās par darba kvalitāti un izpildes termiņu. No būvnieka gaidām konstruktīvu sadarbību un atbildīgu pieeju, lai kopā īstenotu izvirzīto mērķi - izveidot Rīgā Eiropas līmeņa teātri," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Četriem apsardzes uzņēmumiem piemēro 78 544 eiro sodu par karteļa veidošanu

Zane Atlāce-Bistere, 13.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) 11.maijā pieņēma lēmumu sodīt četrus apsardzes pakalpojumu sniedzējus - SIA Bruks, SIA RK Nivios-LTD, SIA Puma un SIA Lat Jur Fin - par ilgstošas un sistemātiskas aizliegtas vienošanās īstenošanu publiskajos iepirkumos, informē KP pārstāve Paula Vilsone.

Par konkurences tiesību normu pārkāpumu uzņēmumiem kopumā piemērots naudas sods 78 544 eiro apmērā.

KP lietas izpēti uzsāka pēc VAS Valsts nekustamie īpašumi iesnieguma, kurā uzņēmums norādīja uz iespējamām sakritībām pretendentu piedāvājumos tā rīkotajā publiskajā iepirkumā. KP konstatēja, ka laika posmā vismaz no 2011. līdz 2016. gadam četri uzņēmumi bija saskaņojuši savas darbības kopumā astoņos iepirkumos par apsardzes pakalpojumu nodrošināšanu - vienā VAS Valsts nekustamie īpašumi, vienā SIA Rīgas 1.slimnīca, divos Rīgas Tehniskās universitātes un četros Latvijas Universitātes iepirkumos.

Lietas izpētes laikā KP konstatēja, ka SIA RK Nivios-LTD, SIA Puma un SIA Lat Jur Fin vai nu iesniedza piedāvājumus, kurus bija sagatavojis SIA Bruks, vai arī piedalījās piedāvājumu izstrādē, nosūtot savus piedāvājumus SIA Bruks. Saskaņoto darbību rezultātā pasūtītāji nesaņēma konkurējošus piedāvājumus un tika maldināti par patiesajiem konkurences apstākļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Uzņēmējs kritizē VNĪ cenu politiku,kuras dēļ telpas ar potenciālu stāv tukšas

Monta Glumane, 09.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daugavpils mūzikas klubs un bārs «Artilērijas pagrabi» vēlas paplašināties, taču to liedz nesamērīgi augsta telpu nomas maksa, Db.lv pastāstīja «Artilērijas pagrabi» saimnieks Andrejs Faibuševičs.

Uzņēmējs norādīja, ka vēlējies nomāt telpas Rīgas ielā 22, Daugavpilī no VAS «Valsts nekustamie īpašumi» (VNĪ), kas atrodas blakus «Artilērijas pagrabiem», lai mūzikas klubu un bāru varētu paplašināt, taču saskāries ar viņam neizprotami augstu telpu nomas maksu. Iepriekš šajās telpās atradies bārs «Vikings».

«VNĪ absolūti nejēdzīgās cenu politikas dēļ tukšas un neizmantotas stāv telpas ar potenciālu. Lūk tā, manuprāt, ir problēma, vienkārši tā ir sanācis, ka es to labi pārzinu.Un šīs telpas tā arī stāvēs tukšas, jo ar šādu pieeju neviens tajās neieguldīs ne centa,» komentēja A.Faibuševičs.

Viņš paskaidroja, ka starp «Artilērijas pagrabu» esošajām telpām un tām, ko uzņēmējs vēlētos nomāt, ir eksistējošas durvis un tehniski telpu apvienošanai šīs durvis ir no abām pusēm jāatbrīvo un jāsāk lietot. Viņa plānos bija šo savienojumu uzlabot un paplašināt klientu ērtībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Citadeles ielā Rīgā otrdien atklāta jaunā, VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) renovētā, KNAB vajadzībām pielāgotā ēka, informē VNĪ.

Jaunās telpas būs piemērotas specifiskajām biroja funkcijām, kas ļaus iestādes darbiniekiem labāk pildīt savus darba pienākumus un atšķirībā no līdzšinējām telpām nodrošinās iestādes funkciju izpildi atbilstoši likumdošanai un saistošajiem normatīvajiem aktiem.

Telpas būs aptuveni par trešdaļu plašākas nekā līdz šim (līdzšinējo 2503 kvadrātmetru vietā 3756), tajās pilnībā tiks nodrošinātas konfidencialitātes prasības, ievērots paaugstināts drošības līmenis, nodrošināta pieejamība cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī būs ievērojami plašākas un ērtākas pārrunu telpas.

«Viens no ārvalstu investīciju piesaistes faktoriem ir investīciju drošība valstī, kas savukārt saistīts korupcijas līmeni. Valsts kontrole ir norādījusi, ka drošas un labas darbavietas esamība KNAB ir viens no nepieciešamajiem faktoriem, lai veicinātu investīciju piesaistīti Latvijas ekonomikai. Esam gandarīti, ka, nodrošinot atbilstošas telpas šai stratēģiski nozīmīgajai institūcijai, kas ir arī viens no pārmaiņu programmas 100 adreses Latvijas valsts simtgadei objektiem, VNĪ var pastarpināti dot savu pienesumu investīciju piesaistei un valsts attīstībai kopumā,» pauda VNĪ valdes priekšsēdētājs Ronalds Neimanis.

Komentāri

Pievienot komentāru