Likumi

Amatpersonām var nākties atskaitīties sīkāk

Zanda Zablovska, 03.10.2013

Jaunākais izdevums

Saeima konceptuāli atbalstījusi likuma grozījumus, kas paredz paplašināt valsts amatpersonu deklarācijā obligāti norādāmās informācijas apmēru.

Tas nozīmē, ka amatpersonām būs jāsniedz detalizētākas ziņas par saviem ienākumiem un mantisko stāvokli, skaidroja Saeimā. Tostarp paredzēts, ka amatpersonām būs jāinformē arī par uzkrātajiem līdzekļiem privātajos pensiju fondos vai dzīvības apdrošināšanā Latvijā vai ārvalstīs.

Likuma izmaiņas paredz, ka amatpersonai deklarācijā turpmāk būs jānorāda, ka tā ir patiesais labuma guvējs no citai personai piederoša vai pārvaldīšanā nodota īpašuma vai lietas, kā arī kapitāla daļām, akcijām un citiem finanšu instrumentiem, ja kopējā iegādes vērtība pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas.Tāpat deklarācijā būs jānorāda informācija par īpašumiem, piemēram, dārglietām, antīko priekšmetu kolekcijām, kuru vērtība pārsniedz 20 minimālās mēnešalgas un kas norāda uz valsts amatpersonas patieso mantisko stāvokli.

Grozījumus likumā par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā sagatavojusi Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija. Tās priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs skaidroja, ka ar šīm izmaiņām plānots nodrošināt to, ka arī valsts amatpersonai attiecīgajām iestādēm būs jānorāda tāds pat ziņu apjoms, kā fiziskām personām tā saucamajā nulles deklarācijā. Norādot informāciju par patieso labumu gūšanu, tiks novērsta jebkuras valsts amatpersonas, tās radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās ieinteresētības ietekme uz valsts amatpersonu darbību, norāda likumprojekta autori.

Likumprojektu atbalstīja 57 deputāti, bet 26 atturējās.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Ne viss likumīgais ir ētisks

Sandra Dieziņa - DB žurnāliste, 10.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekāda interešu konflikta nav. Tā, skatot zemkopības ministra un miestiņa brūvētavas Piebalgas alus līdzīpašnieka Jāņa Dūklava lietu saistībā ar publiski izskanējušo informāciju par iespējamo interešu konfliktu depozītsistēmas ieviešanā, pēc DB rīcībā esošās informācijas, secinājis Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB). Te jāvērš uzmanība uz to, ka likumā Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā minētie administratīvo aktu izdošanas ierobežojumi neattiecas uz Ministru kabineta locekļiem, kad tie piedalās ārējo normatīvo aktu vai politisko lēmumu pieņemšanā.

Taču vai viss ir tik vienkārši? Kā uzsver politoloģe Iveta Kažoka, Latvija ir maza valsts un pilnībā izvairīties no interešu konfliktiem ir teju vai neiespējami. Tieši tāpēc minētais likums ierobežo gadījumus, kas ir īpaši kaitīgi. Proti, tos gadījumus, kad lēmuma pieņēmējs, izmantojot savu amata stāvokli, var lemt par labu savam biznesam. Taču likums nevar ierobežot visus gadījumus, citādi varam nonākt situācijā, kad nebūs, kas lemj par valstiski svarīgiem jautājumiem. Taču jebkurā gadījumā, ja kāda ministrija izstrādā un virza noteikumus vai grozījumus, kam ir tieša ietekme uz ministra biznesu, tas izskatās aizdomīgi. Tāpēc būtu pareizi, ja konkrētais ministrs nebūtu tas, kurš šo jautājumu virza valdībā, bet tas būtu jādara kādam citam viņa kolēģim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) nav konstatējis interešu konfliktu zemkopības ministra un SIA Piebalgas alus līdzīpašnieka Jāņa Dūklava (ZZS) rīcībā saistībā ar iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu

Kā DB uzzināja KNAB, lēmums šajā lietā ir pieņemts un KNAB priekšnieks Jēkabs Straume to varētu parakstīt trešdien, 9. maijā. Jau iepriekš KNAB vērsa uzmanību, ka likuma Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā administratīvo aktu izdošanas ierobežojumi neattiecas uz Ministru kabineta locekļiem, kad tie piedalās ārējo normatīvo aktu vai politisko lēmumu pieņemšanā.

Ierobežojumi neattiecas

Taujājot pēc ministra viedokļa, Zemkopības ministrijas (ZM) preses sekretāre Dagnija Muceniece otrdien norādīja, ka uz ministru nekāds interešu konflikts neattiecas, jo likums Par interešu konfliktu novēršanu valsts amatpersonu darbībā nosaka, ka ierobežojumi neattiecas uz ministriem, kas pieņem politiskus lēmumus un piedalās ārējo normatīvo aktu pieņemšanā. Jāatgādina, ka pret iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu iebilst Jāņa Dūklava vadītā Zemkopības ministrija (ZM), bet ministru iecerētā sistēma varētu tieši skart kā alus rūpnīcas līdzīpašnieku. J. Dūklavs vakar raidījumam Rīta Panorāma noliedza interešu konflikta esamību.Viņš uzsvēra, ka lēmumu par depozīta sistēmas ieviešanu pieņems valdība kolektīvi un viņš balsojumā nepiedalīsies. Turklāt, pēc viņa teiktā, depozīta sistēma Piebalgas alu ietekmēs minimāli, jo PET pudeles aizņem vien 5% no kopējā uzņēmuma iepakojuma apmēra. Der atgādināt, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) valdības izvērtēšanai iesniegusi grozījumus Iepakojuma un Dabas aizsardzības likumā, kuri nepieciešami, lai veicinātu iepakojuma depozīta sistēmas ieviešanu. VARAM norādījusi, ka vienīgā ministrija, kas konceptuāli joprojām nesaskaņo depozīta sistēmas ieviešanu Latvijā, ir ZZS kontrolētā ZM. Pret šiem grozījumiem Iepakojuma likumā ZM iebilst, jo likumprojektā neesot sniegta detalizēta informācija par plānotās depozītu sistēmas ieviešanas un uzturēšanas izmaksām Latvijā, kā arī pēc būtības nav veikts ietekmes izvērtējums uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, uzņēmējdarbības vidi un inflāciju. «Likumprojekta anotācijā ir prognozēts, ka depozīta sistēmas izveidei Latvijā, līdzīgi kā Lietuvā, būs nepieciešamas sākotnējās investīcijas 30 miljoni eiro. Tomēr ZM skatījumā nevar būvēt sistēmu tikai uz aplēsēm, kas balstās uz citas valsts pieredzi,» norādīja ministrijā. Tāpat likumprojekts paredz, ka ar depozītu sistēmas ieviešanu saistītus 17 būtiskos aspektus, tajā skaitā - uz kādiem dzērieniem attieksies sistēma un citus aspektus, paredzēts pārrunāt vēlāk, izstrādājot vienus vai vairākus valdības noteikumus, kas nedodot iespēju pašlaik izvērtēt depozītu sistēmas ieviešanas ietekmi. Interešu konfliktu J. Dūklava rīcībā saistībā ar atkritumu depozīta sistēmas ieviešanu nesaskata Valsts prezidents Raimonds Vējonis un Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Papildināta - Baiba Rubesa: Neizslēdzu, ka Rail Baltica projekts var apstāties

Db.lv, 27.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neizslēdzu, ka Rail Baltica projekts varētu apstāties uz līdzenas vietas, taču tikpat labi tas var arī neapstāties, tādēļ aicinu valdības, iedzīvotājus, uzņēmējus, kas šo objektu vēlas, sarosīties un nodrošināt, ka tas var notikt, preses konferencē sacīja līdzšinējā RB Rail vadītāja Baiba Rubesa.

«Ir bijuši neskaitāmi termiņi, pārcelšanas, taču vēl aizvien nav vienošanās par to, kā mēs strādāsim, kāds ir katras valsts budžets gan kopuzņēmumam, gan katram projektam. Es to nevaru pārvaldīt, tāpēc aizeju tagad,» sacīja B. Rubesa.

«Retoriski vaicāšu, kāpēc vajag 3-4 iestādes Latvijā, kas nodarbojas ar vienu un to pašu projektu. Par Satiksmes ministriju vēl ir saprotams, taču tai nav pietiekamas kompetences, ir daudz neatbildētu jautājumu pusotra gada garumā un nemitīgi kustamies uz riņķi. Ir arī uzņēmumi Eiropas Dzelzceļa līnijas, Latvijas Dzelzceļš, kas arī agri vai vēlu tiks projektam piesaistīts. Ir neekonomiski izdomāts veids, kā pārstāvēt zināmu interešu priekšroku kopīgai līnijai, un ministrs Uldis Augulis nav nodrošinājis kvalitatīvus un profesionālus darbiniekus, lai pieņemtu kompetentus lēmumus, tādēļ nemitīgi griežamies uz riņķi,» viņa sacīja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

LNK Industries vēstule Rīgas domei par Mežaparka estrādes tāmi

Kaspars Ratkevičs, AS “LNK INDUSTRIES” valdes loceklis, 05.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atklāta vēstule Rīgas domes priekšsēdētājam un Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejai.

Publiskajā telpā ir plaši izskanējusi informācija, ka 2021.gada 6.oktobrī notiks Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēde, kurā komitejas deputāti tiks iepazīstināti ar Ēvalda Jasāna slēdzienu par Mežaparka Lielās estrādes pārbūves B posma B2 kārtas būvdarbu (Mežaparka otrās kārtas būvdarbi) tāmi un tajā konstatēto sadārdzinājumu.

Vēlamies atgādināt, ka AS “LNK INDUSTRIES” Mežaparka otrās kārtas būvdarbu iepirkumā iesniegtās detalizētās tāmes, tāpat kā jebkuras publiskajos iepirkumos iesniegtās tāmes, satur AS “LNK INDUSTRIES” komercnoslēpumu, tādēļ šīs tāmes nav publiskojamas un publiski iztirzājamas. Neskatoties uz minēto, Rīgas domes deputāts Valters Bergs jau ir nopludinājis informāciju par AS “LNK INDUSTRIES” detalizēto tāmi. AS “LNK INDUSTRIES” detalizētās tāmes analīzei Valters Bergs ir pieaicinājis “visobjektīvāko” tāmju speciālistu valstī- AS “LNK INDUSTRIES” bijušās darbinieces Olgas Jasānes dēlu Ēvaldu. Acīmredzot, ir jābūt Latvijas tiesiskuma etalona partijas biedram, lai tik kliedzošs interešu konflikts nemulsinātu eksperta slēdziena pasūtītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

CFLA liek Daugavpils siltumtīkliem atmaksāt 2,5 miljonu eiro avansu

LETA, 09.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar siltumapgādes uzņēmuma piesaistītā eksperta iespējamo interešu konfliktu Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) aicina pašvaldības AS "Daugavpils siltumtīkli" atmaksāt 2,5 miljonu eiro avansu, kas izmaksāts jaunas šķeldas katlu mājas izbūvei.

CFLA iepirkumā "Izmaiņu projekta izstrāde, būvdarbu un autoruzraudzības veikšana jaunas biomasas katlu mājas ar kopējo uzstādīto jaudu 30 MW (ar papildus kondensācijas ekonomaizeru) izveidei Daugavpilī" konstatējusi Publisko iepirkumu likuma pārkāpumu - interešu konfliktu.

Proti, CFLA noskaidrojusi, ka eksperts, kurš tika pieaicināts iepirkuma procedūras laikā iesniegto piedāvājumu vērtēšanai, no 2018.gada augusta līdz 2020.gada maija beigām bijis SIA "Steel Pro" tehniskais direktors. Savukārt "Steel Pro" ir katlu mājas būvnieku, piegādātāju apvienības "Axis Filter" dalībnieka UAB "Axis Tehnologies" apakšuzņēmējs, izgatavojot būvuzņēmējam iekārtu vai tās daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Gobzems: Jurašs un Strīķe zināja Bunkus shēmas

Sandris Točs, speciāli DB, 12.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Atbildēšu uz jautājumu, vai šeit, pie mums, valda politiski organizēta mafija. Šī slepkavība nebija brīdinājums maksātnespējas administratoriem, jo Māris Sprūds jau ir ārā no spēles. Tas bija brīdinājums politiķiem. Kāpēc politiķiem bija svarīgi šajās dienās dot signālu, ka viņi par to vairs nelems, bet to darīs kāds spēcīgāks nekā viņi? Padomājiet par to,» sarunā ar DB saka bijušais Maksātnespējas administrācijas (MA) direktors, zvērināts advokāts Aldis Gobzems

Raidījumā Preses klubs atzināt, ka laikā, kad jūs bijāt Maksātnespējas administrācijas vadītājs, politiķis Edgars Jaunups pie jums uz iepazīšanos atveda KNAB darbinieku Juri Jurašu. Kādā sakarībā?

Jā, tā tas bija. Tolaik man bija labas attiecības ar Edgaru Jaunupu. Mēs tikāmies kafejnīcā, klusajā centrā, starp citu, netālu no slavenās Antonijas ielas. Tikāmies trijatā – es, Edgars Jaunups un Juris Jurašs. Ir pagājuši daudzi gadi, es neatceros visu tikšanās saturu, bet tās mērķis bija saistīts ar Jaunā laika interešu nodrošināšanu. Jurim Jurašam stāstīju, ko esmu novērojis maksātnespējas jomā kā Maksātnespējas administrācijas vadītājs. Bet nekādas darbības J. Jurašs par manis nosauktajiem faktiem neveica, jo acīmredzot tas neatbilda JL mērķiem. Savukārt varu pastāstīt, kā man sabojājās attiecības ar E. Jaunupu. Tajā laikā aktuāls bija jautājums par administratora iecelšanu Liepājas siltuma maksātnespējas procesā. Pēc koleģiāla lēmuma ar manu kā iestādes vadītāja parakstu par Liepājas siltuma maksātnespējas administratoru tika iecelts Andris Rukmanis, kurš nebija saistīts ar Jauno laiku. Bet man pirms tam bija norādīts, kuras no administratoru saraksta būtu piemērotākās kandidatūras iecelšanai par maksātnespējas administratoriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Uzņēmējs Uļmans par «Bunkus shēmām»

Lato Lapsa, pietiek.com, 01.06.2018

30. maijā Rīgā noslepkavotais Mārtiņš Bunkus plašākai publikai bija maz zināms maksātnespējas administrators

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Biznes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

30. maijā Rīgā noslepkavotais Mārtiņš Bunkus plašākai publikai bija maz zināms maksātnespējas administrators

Jau pirms diviem gadiem portāls pietiek.com skaidroja M. Bunkus saistību ar «netīrajām» lietām maksātnespējas procesos. Lai labāk izprastu M. Bunkus profesionālo darbību, Dienas Bizness publicē pietiek.com sarunu ar Mono grupas ilggadējo īpašnieku, uzņēmēju Mihailu Uļmanu.

Ir divas lielas problēmas. Viena ir skaidrie vai ne tik skaidrie sakari ar acīmredzamu ieinteresētību starp izpildvaras un valsts administratīvām struktūrām.

Ir maksātnespējas administrators Mārtiņš Bunkus, kurš ir arī advokāts, kurš izmanto juridiskos absurdus, izmanto caurumus likumos un izmanto to, ka viņa brālis ir augsta Valsts ieņēmumu dienesta amatpersona.

Ja kādam uzņēmumam ir parāds VID, tad konkrēts cilvēks atnāk pie šāda administratora un piedāvā: piemēram, tev ir parāds VID 800 tūkstoši, tu man maksā 200 tūkstošus, es tev visu nokārtoju, un visi apmierināti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Purgaile FKTK vadītājas amatā atturēsies lemt par banku Citadele

LETA, 19.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja amatam izraudzītā Santa Purgaile atturēsies pieņemt lēmumus, kas būs saistīti ar viņas pašreizējo darba devēju - banku «Citadele», ceturtdien preses konferencē paziņoja Purgaile.

Līdz šim FKTK vadītāja amata pretendente strādājusi bankā «Citadele» un arī «SEB bankā».

FKTK priekšsēdētāja pretendentu atlases un atbilstības izvērtēšanas komisijas vadītājs, Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis mediju pārstāvjiem apliecināja, ka Purgailes atbilstība amatam tika rūpīgi vērtēta, tostarp analizēts arī iespējamais interešu konflikts. Viņš uzsvēra, ka interešu konflikts netika saskatīts.

Savukārt Purgaile norādīja, ka viņa FKTK vadītājas amatā atturēsies pieņemt jebkādus lēmumus attiecībā uz banku «Citadeli».

Tāpat Citskovskis informēja, ka valdība lēmumu par Purgaili varētu pieņemt 24.septembrī, bet gala lēmums būs jāpieņem Saeimai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Regulators gaida risinājumu no Marguerite par dalību Conexus un Latvijas gāzē

LETA, 05.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamā gada sākumā tiek gaidīts paziņojums no Latvijas dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora "Conexus Baltic Grid" ("Conexus") akcionāra "Marguerite" fonda par risinājumu saistībā ar interešu konfliktu, esot dalībniekam gan "Conexus", gan gāzes tirgotājā un sadales sistēmas uzturētājā AS "Latvijas gāze", sacīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vadītājs Rolands Irklis.

Pašreiz pastāv interešu konflikta riski, ko rada "Conexus" akcionāra "Marguerite Gas I S.a.r.l." un "Latvijas gāzes" akcionāra "Marguerite Gas II S.a.r.l." vienlaicīga dalība abos uzņēmumos. Irklis stāstīja, ka notiek diskusijas starp "Conexus" akcionāriem, kādā veidā šo jautājumu varētu atrisināt.

"Uz "Marguerite" fondu gan neattiecas tādas pašas prasības, kā uz "Gazprom", jo tas ir finanšu investors. Taču viņiem ir interešu konflikts, tādēļ viņiem ir jāpārskata sava līdzdalība vai līdzdalības forma abos uzņēmumos," skaidroja regulatora vadītājs, piebilstot, ka šajā jautājumā notiek darbība un SPRK cer, ka nākamā gada sākumā arī būs paziņojums, ka ir panākts progress attiecībā uz "Marguerite" fonda līdzdalību abos gāzes uzņēmumos. Irklis uzsvēra, ka ir pastāvīgā konsultācijas procesā ar "Marguerite" fondu un SPRK bijušas arī trīspusējas tikšanās Eiropas Komisijā, jo "Conexus" sertificēšanas process ir jāsaskaņo arī ar Eiropas Komisiju. "Līdz ar to procesi, kas notiks attiecībā uz "Marguerite" fonda līdzdalību, vismaz neformālā līmenī ir saskaņoti arī Eiropas Komisijā," stāstīja SPRK vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas rajona tiesa Jūrmalā šodien apturēja tiesvedību krimināllietā, kurā Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs Māris Martinsons ir apsūdzēti korupcijā, lai vērstos Eiropas Savienības tiesā (EST) ar vairākiem prejudiciāliem jautājumiem, kas saistīti ar Rimšēviča kā Eiropas Centrālās bankas (ECB) padomes locekļa kriminālprocesuālo imunitāti, aģentūrai LETA apstiprināja Tiesu administrācijas pārstāve Ināra Makārova.

Attiecīgi tiesvedība apturēta līdz brīdim, kad tiks saņemts EST lēmums.

Makārova norādīja, ka EST tiks uzdoti pieci prejudiciālie jautājumi. Pilns tiesas nolēmums par vēršanos EST būs pieejams 23.decembrī.

Tāpat viņa norādīja, ka rezervētās tiesas sēdes 2020.gada janvāra un februāra mēnesī ir noņemtas no izskatīšanas.

Jau vēstīts, ka tiesnese Gundega Lapiņa šodien apmierināja prokurores Viorikas Jirgenas pieteikto noraidījumu Rimšēviča advokātam Normundam Duļevskim, kas tika pamatots ar aizstāvja interešu konfliktu procesā.

Skaidrojot savu lēmumu, tiesnese uzsvēra, ka, sniedzot juridisko palīdzību lieciniekam Jurim Apeinim pirmstiesas procesā, bet pēc tam realizējot Rimšēviča aizstāvību, Duļevskis ir nonācis interešu konflikta situācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Baiba Rubesa atkāpusies no RB Rail izpilddirektores un valdes priekšsēdētājas amata

Db.lv, 27.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 27.septembrī, Baltijas valstu kopuzņēmuma RB Rail AS izpilddirektore un valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa kopuzņēmuma padomei iesniegusi atlūguma vēstuli, kas stājas spēkā ar tās iesniegšanas brīdi.

Baiba Rubesa ir bijusi Igaunijas, Latvijas un Lietuvas kopuzņēmuma RB Rail AS, kas izveidots ar mērķi ieviest reģionā nozīmīgāko dzelzceļa infrastruktūras projektu Rail Baltica, izpilddirektore un valdes priekšsēdētāja kopš 2015. gada oktobra. Uzņēmuma valdes locekļi tiek iecelti uz trīs gadus ilgu periodu, un šī gada 28. oktobris noteikts kā oficiālais B. Rubesas darba attiecību beigu termiņš.

Atlūguma vēstulē, kuru Rubesa šodien iesniedza RB Rail AS padomei, tiek detalizēti skaidroti galvenie atkāpšanās iemesli, kas balstīti krasi atšķirīgā un nesavienojamā redzējumā par turpmāko Rail Baltica projekta vadības un ieviešanas modeli.

«Tā ir bijusi unikāla pieredze un patiess gods būt atbildīgai par jaunas institūcijas, kopuzņēmuma RB RAIL AS, izveidi, ar mērķi īstenot Rail Baltica Globālo projektu kā Eiropas Savienībai un Ziemeļaustrumeiropai, it īpaši Igaunijai, Latvijai, un Lietuvai stratēģiski nozīmīgu pārrobežu infrastruktūras projektu. Šībrīža projekta pārvaldības modelis, kurā esmu spiesta darboties, ir pretstats labas korporatīvās pārvaldības principiem. Interešu konflikts, kas iekapsulēts jau projekta pamatos, ir galvenais iesaistīto pušu darbības un/vai bezdarbības iemesls. Šis interešu konflikts nav savienojams ar manu pārliecību par taisnīgu un atbildīgu projekta ieviešanas procesu,» paziņoja Baiba Rubesa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noplūdušas sarunas raisa bažas par organizētu varas pārņemšanu farmācijas uzņēmumā «Olainfarm», svētdien vēstīja raidījums «Nekā personīga».

Raidījuma rīcībā nonācis sarunu ieraksts, kas liecina, ka izmaiņas uzņēmuma padomē varētu būt apšaubāmu nodomu vadītas.

Septembra sākumā spēkā bija jāstājas mūžībā aizgājušā «Olainfarm» lielākā akcionāra Valērija Maligina testamentam. Tomēr īsi pirms tas notika, 4.septembrī, Valērija Maligina vecākā meita Irina Maligina izmantoja savas mantojuma aizgādņa tiesības un negaidīti «Olainfarm» akcionāru sapulcē nomainīja uzņēmuma padomi.

«Nekā personīga» tapis zināms, ka augusta beigās satikušies nu jau par «Olainfarm» padomes locekli kļuvušais Mārtiņš Krieķis, Irina Maligina, otra mantiniece Nika Saveļjeva un viņas vīrs Sergejs Saveļjevs.

Raidījuma rīcībā nonākušais šo personu sarunas ieraksts liecina, ka Krieķis centies pārliecināt Niku un Irinu atteikties no saviem advokātiem un kļūt par viņa un advokāta Pāvila Rebenoka, kurš nu jau kļuvis par «Olainfarm» padomes vadītāju, klientēm. Sarunas galvenais temats ir varas pārņemšana «Olainfarm».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Maligina meita vērsusies LZAP par Rebenoks & Vilders partneru iespējamu interešu konfliktu saistībā ar Olainfarm

LETA, 03.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotāja «Olainfarm» bijušā īpašnieka Valērija Maligina, kurš mira pērn decembrī, meita Nika Saveļjeva vērsusies Latvijas Zvērinātu advokātu padomē (LZAP), lūdzot izvērtēt advokātu biroja «Rebenoks & Vilders» partneru iespējamu interešu konfliktu «Olainfarm» mantojuma lietā, liecina aģentūra LETA rīcībā esošais iesniegums LZAP.

Iesniegumā norādīts, ka mantojuma lietā «Rebenoks & Vilders» advokāts Mārtiņš Krieķis pārstāvēja Maligina sievu Elīnu Maliginu, kura testamentu apstrīdēja tiesā, jo viņa tajā nebija pieminēta.

Savukārt šogad augustā Pāvels Rebenoks un Krieķis vērsās pie Saveļjevas māsas Irinas Maliginas piedāvājot sniegt juridisko palīdzību, noslēdzot jaunu vienošanos par juridisko palīdzību, kā arī, izmantojot Irinas Maliginas kā mantojuma aizgādnes pilnvaras, pārņemt kontroli pār «Olainfarm» grozot SIA «Olmafarm» statūtus, kā arī nomainot «Olainfarm» padomi un veicot izmaiņas tās valdes sastāva.

Iesniegumā norādīts, ka šādā rīcībā saskatāms klajš interešu konflikts. Tāpat Saveļjeva iesniegumā norādījusi, ka pēc tam, kad Irinas Maliginas intereses sāka pārstāvēt «Rebenoks & Vilders» sākās darbības, ko viņa vērtē kā reiderismu. Saveļjeva piebilda, ka vērsusies Valsts policijas (VP) Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldē (ENAP) saistībā ar minētajiem notikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reirs rosina Putniņam un Razānei izmaksāt 80% no gada algas, ja viņi atkāpsies no amata līdz 1.augustam

LETA, 05.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes priekšsēdētājs Pēters Putniņš un viņa vietniece Gunta Razāne atkāpsies no amatiem līdz šā gada 1.augustam, viņiem plānots izmaksāt vienreizēju kompensāciju 80% apmērā no viņa gada mēnešalgas.

Tas norādīts finanšu ministra Jāņa Reira (JV) iesniegtajā priekšlikumā grozījumiem FKTK likumā trešajam lasījumam, kurus izskata Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija.

Komisijas deputāti gan trešdien šo priekšlikumu vēl neizskatīja un turpinās to darīt nākamajā komisijas sēdē ceturtdien, 6.jūnijā.

Reira priekšlikums paredz, ka «Ministru kabinets līdz 2019.gada 1.oktobrim izvirza apstiprināšanai Saeimā priekšsēdētāja un padomes locekļu amata pretendentus. Līdzšinējais Saeimas ieceltais priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks turpina pildīt savus amata pienākumus līdz jauna priekšsēdētāja un padomes locekļu apstiprināšanai vai līdz laikam, ja Saeima ir atbrīvojusi viņu no amata».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas amatā iecēla bankas «Citadele» līdzšinējo valdes locekli Santu Purgaili.

Par viņas kandidatūru nobalsoja 55 deputāti, pret atdotas četras balsis, savukārt 21 deputāts balsojumā atturējies.

Deputāts Gatis Eglītis (JKP) skaidroja, ka Purgaile atstājusi ļoti labu iespaidu, jo viņai ir plāns, kā atrisināt divas fundamentālas problēmas finanšu sektorā. Jaunā konservatīvā partija Purgaili FKTK vadītājas amatā atbalstīs. Arī deputāte Inese Voika (AP) sacīja, ka partiju apvienība «Attīstībai/Par!» Purgaili atbalstīs, taču to darīs ar zināmu piesardzību, ņemot vērā gan pieredzes trūkumu valsts pārvaldē, gan arī iepriekšējo darbību bankā «Citadele».

Parlamentārietis Atis Lejiņš (JV) piedāvāja atskatu vēsturē, atgādinot arī par iepriekšējo FKTK vadību, norādot, ka tai nav izdevies izpildīt solījumus un nozari sakārtot. Taču Lejiņš pauda cerību, ka Purgailei tas izdosies, tāpēc viņš Purgailes kandidatūru atbalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Parlaments (EP) trešdien Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības komisāra amatā apstiprināja Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētājas izpildvietnieku Valdi Dombrovski (JV).

Savukārt finanšu pakalpojumu, finanšu stabilitātes un kapitāla tirgu savienības komisāres amatā apstiprināta EP priekšsēdētāja vietniece Mareida Makginesa.

Kā informēja EP preses sekretārs Jānis Krastiņš, tirdzniecības komisāra portfeļa piešķiršanu EK priekšsēdētājas izpildvietniekam Dombrovskim EP apstiprināja ar 515 balsīm par, 110 balsīm pret un 70 deputātiem atturoties. Savukārt Makginesas iecelšanu amatā EP apstiprināja 583 deputātiem balsojot par, 75 deputātiem - pret un 37 deputātiem atturoties.

Izmaiņas EK sastāvā notiek, jo augusta beigās no amata atkāpās tirdzniecības komisārs Fils Hogans, atgādināja Krastiņš.

Otrdien EP Priekšsēdētāju konference veica galīgo novērtējumu par Dombrovska un Makginesas uzklausīšanu. Savukārt pirmdien abu kandidātu uzklausīšanas rezultātus novērtēja EP komiteju priekšsēdētāju konference, kas savus secinājumus nosūtīja Priekšsēdētāju konferencei, ko veido EP priekšsēdētājs Dāvids Sasoli un politisko grupu priekšsēdētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apvienotās FKTK un Latvijas Bankas darbu paredzēts sākt 2022. vai 2023. gadā

Žanete Hāka, 21.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabineta sēdē sadarbībā ar Latvijas Banku un Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) sagatavotu izvērtējumu par FKTK pievienošanu Latvijas Bankai.

"Ieguvumu un risku analīze apstiprina, ka FKTK pievienošana Latvijas Bankai ir jēgpilna, jo tās rezultātā veidojas sabiedriskais ieguvums. Vienlaikus identificētie riski ir pārvaldāmi, īstenojot attiecīgus risku ierobežošanas pasākumus, tai skaitā atbilstošu pienākumu, tiesību un atbildības sadali," norāda FM.

"FKTK pievienošana Latvijas Bankai ir finanšu sektora kapitālā remonta loģisks noslēgums. Informācijas un kompetenču sinerģija palīdzēs vispusīgāk novērtēt riskus finanšu iestādēs, ļaujot pieņemt operatīvākus, pārdomātākus un uz konkrētu problēmu vērstus lēmumus. Tas ļaus turpmāk efektīvāk uzraudzīt un attīstīt finanšu sektoru. Ilgtermiņā pievienošanas rezultātā iespējams iegūt arī resursu ietaupījumu. Apvienotās Latvijas Bankas darbu paredzēts sākt 2022. vai 2023. gadā," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Sākas cīņa pret maksātnespējas administratoru mafiju

Sandris Točs, speciāli DB, 23.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāts Romāns Mežeckis ir vērsies ar iesniegumu KNAB, kurā lūdz pārbaudīt laikraksta «Dienas Bizness» 21. maija publikācijā «Maksātnespējas administratori plāno nolaupīt 400 miljonus» pausto informāciju par valsts institūciju pārstāvju rīcības prettiesiskumu

Tāpat viņš ir lūdzis noskaidrot, vai valsts amatpersonas ar savu darbību vai bezdarbību nav rīkojušās tādu ekonomisku grupu interesēs, kas ir ieinteresētas ABLV Bank novešanā līdz maksātnespējai. Savukārt Saeimas Budžeta komisija skata likumprojektu, kas skar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padomes ievēlēšanu, kuru premjers raksturoja kā «bīstamu un aizdomīgu». 12. Saeimas deputāts Romāns Mežeckis skaidro, kāpēc nolēmis vērsties pie KNAB.

Romāns Mežeckis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Premjers Māris Kučinskis Rīta Panorāmā izteicās, ka «sliktākais, kas varētu būt, būtu ABLV Bank maksātnespējas ierosināšana citādā veidā». Premjers paziņoja, ka ir nolēmis vērsties pie koalīcijas partijām, prasot apturēt likuma izmaiņas, kas ļautu Saeimai lemt par visu FKTK padomes locekļu apstiprināšanu un atlaišanu, un piedāvātās izmaiņas viņam šķiet stipri «nesagatavotas un bīstamas». Iepriekš pirmdienas intervijā «Dienas Biznesam» bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds tieši tās raksturoja kā spiediena instrumentu uz FKTK. Kā jūs vērtējat šo premjera soli?

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

FOTO: Diskusija par privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju lomu

Rūta Kesnere, 30.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svarīga ir nevis īpašuma forma, bet pakalpojuma kvalitāte un efektivitāte

To DB un holdinga Repharm rīkotajā apaļā galda diskusijā par privāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju vietu un lomu veselības aprūpē uzsvēra diskusijas dalībnieki: veselības ministre Anda Čakša, RSU profesors Ģirts Briģis, Latvijas veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja Daiga Behmane, holdinga Repharm ģenerāldirektors Dins Šmits, SIA ARS valdes priekšsēdētājs Māris Andersons un SIA Deloite Latvija partneris Igors Rodins.

Es gribētu sākt diskusiju ar lūgumu profesoram Briģim raksturot veselības aprūpes pakalpojumu tirgu, ar ko tas atšķiras no citiem pakalpojumiem un vai arī šajā tirgū darbojas princips – jo lielāka konkurence, jo labāk pacientiem?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA «Rīgas satiksme» kapitāldaļu turētājs un vicemērs Vadims Baraņņiks no uzņēmuma valdes locekļa amata atsaucis Jāni Meirānu, apstiprināja pats Meirāns.

Baraņņiks savu lēmumu pamatojis ar uzticības zaudēšanu, taču sīkākus komentārus Meirāns sniegt nevēlējās, norādot, ka par iemesliem jājautā pašam Baraņņikam.

Vienlaikus viņš norādīja, ka ir vienīgais, kurš atstādināts no ieņemamā amata.

«Rīgas satiksmes» pagaidu valdi vada Ernests Saulītis un tajā strādā arī Armands Krūze un Juris Švanders.

Kā skaidroja Baraņņiks, Meirāns vienlaicīgi ieņēmis amatu gan «Rīgas satiksmes», gan «Rīgas kartes» valdē, kas, viņaprāt, ir interešu konflikts. Meirānam tika uzticēts izvēlēties, kuru amatu ieņemt, taču viņš pats par to neesot izšķīries.

«Meirāns turpinās darbu «Rīgas kartē», kur viņš jau tagad ļoti aktīvi strādā,» sacīja Baraņņiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas 13.jūnija sēdes darba kārtība ir iesniegts deputāta Ivara Zariņa priekšlikums iekļaut lēmumu par viņa izslēgšanu no OIK parlamentārās izmeklēšanas komisijas.

Šāds priekšlikums tika saņemts pēc tam, kad komisijas vadības vēlēšanās no septiņiem komisijas locekļiem tikai divi atbalstīja Ivaru Zariņu komisijas vadītāja amatam, bet pārējie pieci savas balsis atdeva par Ievu Krapāni (KPV)

Šāda savdabīga komisijas locekļu izvēle - virzot par komisijas vadītāju cilvēku, kuram nav nekādas sapratnes par izmeklējamo priekšmetu, liecina, ka komisijas vairākums nav ieinteresēts veiksmīgā izmeklēšanas procesā, bet vēlās to izgāzt, uzskata I.Zariņš.

«Ir acīmredzami, ka galvenais nolūks ir izmantot šo komisiju nevis «OIK afēras» izmeklēšanai, bet gan lai panāktu tālāku KPV sabrukšanas procesu, ļaujot tai izgāzties ar saviem vēlētājiem dotajiem solījumiem, tādējādi diskreditējot sevi galīgi un kļūstot par «barību» pārējiem politiskajiem spēkiem, kuri atbalstīja šādu komisijas vadību. Tāpat arī nav pieņemami, ka šīs komisijas sastāvā ir komisijas locekļi, kuriem ir acīmredzams interešu konflikts - ja jau tiešām Jaunā vienotība uz komisiju virzīja bijušo ekonomikas ministru Arvilu Ašeradenu rūpējoties par komisijas kompetenci, nevis, lai piesegtu pašas sastrādāto, tad kāpēc komisijas vadītāju tā izvēlējās ignorējot šo kompetences kritēriju?» secina Zariņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā pārdot savu veiksmīgo biznesu

Gints Vilgerts - VILGERTS Partneris, M&A, 05.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai varētu pārdot savu uzņēmumu par iespējami augstāku cenu, jāizdara mājas darbi. Parasti veicamo mājas darbu saraksts ir skaidrs, tomēr tas var kļūt garāks, kad potenciālie pircēji un konsultanti iesūtījuši pirmos komentārus.

Kopumā pārdošanas process aizņem apmēram 12 mēnešus. Svarīgi ir saprast, ka procesu nevajadzētu veikt pašiem procesa dalībniekiem (t.i. valdei vai akcionāriem). Īsumā par Latvijas uzņēmumu pārdošanas procesu varētu izvirzīt šādas tēzes:

1. Process jāvada profesionāļiem. Nav pieļaujams tas, ka vadošo lomu uzņēmuma pārdošanas procesā uzņemas valde vai pats akcionārs. Valdei un akcionāriem jābūt aktīvam dialogam ar padomdevējiem – juristiem un finansistiem. Valdei jārūpējas par biznesa turpināšanu, nevis jābūt daļai no procesa. Valdei agri vai vēlu radīsies interešu konflikts, jo par tās likteni, tostarp arī par motivācijas instrumentiem, lems jaunais kontrolpaketes īpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No amata atstādināts Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs, šodien preses konferencē informēja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).

Vicemērs Vilnis Ķirsis (JV) informēja, ka ir saņemta informācija no trauksmes cēlēja par vairākiem pārkāpumiem departamentā.

Iespējams, Satiksmes departamentā pieļauta fiktīvā nodarbinātība, pašvaldības mantas izšķērdēšana un interešu konflikts.

Līdz ar to Reinbahs ir atstādināts un tiks veikta pārbaude.

Lēmums par Reinbaha atstādināšanu esot pieņemts, jo viņš atteicies sniegt pieprasīto informāciju. Līdz ar to esot pamatotas aizdomas, ka viņš varētu censties slēpt informāciju, vai ietekmēt pārbaudi.

Kā preses konferencē informēja Rīgas pilsētas izpilddirektora padomnieks juridiskajos jautājumos Māris Knoks, divas disciplinārlietas Reinbaham jau ir noslēgušās ar disciplinārsodiem un ir ierosināta vēl viena.

Komentāri

Pievienot komentāru