Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis šodien ticies ar AS Latvijas Krājbanka bijušā īpašnieka Vladimira Antonova tēvu - Krievijas baņķieri Aleksandru Antonovu, pārrunājot iespējas atgūt Krājbankas aktīvus Krievijā un citās NVS valstīs.

"Sarunas bija par to Krājbankas aktīvu atgūšanu, kuri patlaban ir ieķīlāti Krievijā un citās NVS valstīs. Runājām, kā nodrošināt, lai šie aktīvi nepazūd un tiek atgriezti bankā," skaidroja Brazovskis.

Tāpat tikšanās laikā ir runāts arī par Latvijas aviosabiedrības airBaltic finansēšanas modeli un to, kādā veidā atgūt airBaltic kreditēšanā ieguldītos Krājbankas līdzekļus, sacīja Brazovskis.

Jautāts, vai kontakti ar A.Antonovu tiks turpināti, Brazovskis sacīja, ka viņam ir iespēja jebkurā laikā baņķierim piezvanīt vai sazināties elektroniski un noskaidrot nepieciešamos jautājumus.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma tā dēvēto Latvijas Krājbankas krimināllietu, kurā apsūdzēts bankas bijušais vadītājs Ivars Priedītis un bijušais īpašnieks Vladimirs Antonovs, skatīt slēgtās sēdēs, jo lietas materiāli saturot informāciju par bankas bijušajiem klientiem.

Lūgumu par lietas iztiesāšanu slēgti tiesā pieteica par cietušo atzītās likvidējamās Krājbankas pārstāve Agnese Hartpenga. Lūgumam pievienojās otrs Krājbankas pārstāvis Romualds Vonsovičs.

Iebildumus par pieteikto lūgumu neizteica nedz prokurors, nedz apsūdzēto Antonova un Priedīša aizstāvji.

Hartpenga lūgumu pamatoja, norādot, ka lietā esošie materiāli satur līgumus, kuru izpaušana varētu kaitēt likvidācijas procesam un bankas aktīvu atgūšanai. Turklāt Kredītiestādes likums paredz iestādei garantēt klientu datu aizsardzību. Rezultātā krimināllietas izskatīšanā tiks minēta komercnoslēpumu saturoša informācija.

Izvērtējot ierēdņa vainu, ir secināms, ka pārkāpumu, izdodot rīkojumu par finansējuma piešķiršanu Karvas hidroelektrostacijas (HES) būvniecībai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs ir izdarījis apzināti.

Šādu secinājumu izdarījusi disciplinārlietas izmeklēšanas komisija, izvērtējot Antonova atbildību par lēmuma pieņemšanu, piešķirot finansējumu Karvas HES būvniecības projektam, neskatoties uz to, ka projekts ir vidi degradējošs un neatbilst Ministru kabineta noteikumiem, kam atbalsts ir jāpiešķir. Komisijas atzinumā apgalvots, ka ierēdnim šajā gadījumā ir bijis viegli apzināties savas rīcības prettiesisko saturu.

Komisija arī norāda, ka Antonovs lēmumu par finansējuma piešķiršanu bija pieņēmis vienpersoniski, nesaskaņojot to ar nevienu citu ministrijas atbildīgo amatpersonu. Viņš arī vienpersoniski ir pārvērtējis Vides investīciju fonda lēmumu finansējumu nepiešķirt, kas arī esot vērtējama kā apzināta rīcība. Turklāt līdz šim šāda satura vienpersoniska lēmuma sagatavošana un pieņemšana nav bijusi Antonova profesionālās darbības pieredzē, teikts atzinumā. Dokumentā arī apgalvots, ka Antonovs apzināti vēlējies panākt, lai viņa rezolūcija par finansējuma piešķiršanu tiktu izpildīta.

Lielbritānija izdevusi aresta orderi bijušajiem Bankas Snoras AB īpašniekiem, kuri pazuda pēc tam, kad zaudēja cīņu pret izdošanu, lai tiktu tiesāti par krāpšanu Lietuvā, raksta Bloomberg.

Londonas tiesa izdevusi orderi Vladimira Antonova un Raimonda Baranauska arestam pēc tam, kad Antonova advokāti paziņojuši, ka viņš ir aizbēdzis uz Krieviju, pārkāpjot viņa drošības naudas nosacījumus.

Lietuva 3,5 gadu garumā ir centusies panākt Krievijas pilsoņa Antonova un viņa Lietuvas biznesa partnera Baranauska izdošanu. Abi pazuda, lai kavētu viņu izdošanu Baltijas valstīm, kur viņi tiek vainoti dokumentu viltošanā un kontu pārskaitījumu veikšanā 490 miljonu eiro apmērā laikā, kad Snoras bija valsts trešā lielākā banka pēc noguldījumu apjoma, tādējādi radot bankas sabrukumu.

2014.gada janvārī Londonas Vestminsteras tiesa jau lēma, ka Antonovam un Baranauskam jāstājas taisnīgas tiesas priekšā saistībā ar apsūdzībām krāpšanā, un noraidīja argumentus, ka viņu izdošana būtu cilvēktiesību pārkāpums, bet viņi drīz vien pārsūdzēja šo spriedumu Augstajai tiesai.

Bijušais Latvijas Krājbankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs savā kontrolē pārņēmis Krievijas banku Russkij investicionnij aļjans (RIA-bank), tādējādi atgriežoties banku biznesā pēc vairāku savā īpašumā esošu banku sabrukuma, anonīmi avoti atklājuši Krievijas lietišķajam laikrakstam Vedomosti.

Vairāki baņķieri un Antonova paziņas laikrakstam atklājuši, ka kopš šā gada janvāra Anotonovs faktiski kontrolē RIA-bank, bet tuvākajā laikā viņa uzticības personas varētu pārņemt arī banku Russkij meždunarodnij bank (RMB). Vedomosti savus avotus identificēja kā cilvēku, kas tādu informāciju saņēmis no Krievijas centrālās bankas, baņķieri, kas sadarbojas ar RIA-bank, un kādas Antonova kompānijas līgumpartnerfirmas darbinieku.

Ar RIA-bank strādājošais baņķieris Vedomosti norādīja, ka nez vai pats Antonovs Krievijā var iegūt kādus banku aktīvus, jo centrālās bankas vērtējumā viņš nav uzticams īpašnieks, lai gan «formālu pretenziju pret Antonovu [Krievijas] varasiestādēm nav». Viņš sacīja, ka Krievijas centrālajā bankā ir informācija par Antonova iesaisti banku tirgū un viņš pat esot uzaicināts ierasties uz tikšanos centrālajā bankā.

Lietuvas bankas Snoras un Latvijas Krājbankas bijušā īpašnieka Vladimira Antonova tēva Aleksandra Antonova vizīte Rīgā notikusi ar starpgadījumiem.

Pagaidu uzturēšanās atļauju Latvijā ieguvušais Krievijas pilsonis Arbi Indorbajevs Lidostā Rīga solījis A. Antonovu nogalināt un sarīkot sprādzienus, vēsta portāls puaro.lv.

14. decembra vakarā, laikā, kad Aleksandrs Antonovs kopā ar pavadītājiem Lidostā Rīga gaidīja izlidošanu, Lidostas Rīga apsardzes darbinieka pavadībā VIP zālē ieradies A. Indorbajevs un krievu valodā izteicis šādus draudus: «Maskavā mums nav izdevies tevi nogalināt, raidījām piecas lodes, bet tu izdzīvoji. Bet tev ir jāzina, ka mēs tevi nogalināsim šeit, Rīgā. Vai tu redzēji, kā Čečenijā cilvēkus spridzina? Tā būs arī ar tevi!».

Lietas skatīšanu par finanšu noziegumos apsūdzētā Krievijas miljonāra un bijušā bankas Snoras akcionāra Vladimira Antonova izdošanu Lietuvai Londonas Vestminsteres rajona Maģistrātu tiesa atsāks nākamā janvārī, vēsta britu plašsaziņas līdzekļi.

V. Antonovs un bijušais Snoras vadītājs Raimonds Baranausks tiesas priekšā stāsies 21. janvārī. Tiesa iepriekš bija devusi ilgāku laiku V. Antonova un R. Baranauska advokātiem aizstāvības sagatavošanai.

Abi finansisti Lielbritānijā saistībā ar Lietuvas izdoto Eiropas aresta orderi tika aizturēti aizvadītā gada novembrī. Lietuvā V. Antonovs un R. Baranausks tiek turēti aizdomās par Snoras bankas līdzekļu piesavināšanos lielos apmēros, dokumentu viltošanu un krāpšanos ar finanšu pārskatiem. V. Antonovs un R. Baranausks tiek apsūdzēti kopumā 200 miljonu latu piesavināšanā.

Londonas tiesas priekšā pirmo reizi apsūdzētie stājās aizvadītā gada decembrī, kad tika atbrīvoti par drošības naudu. Šā gada maijā tiesa pēc maksātnespējīgās bankas Snoras administratora prasības arestēja V. Antonova īpašumus 492 miljonu eiro vērtībā.

Lielbritānijas Augstā tiesa trešdien noraidījusi bijušo Latvijas Krājbankas un bankas Snoras īpašnieku Vladimira Antonova un Raimonda Baranauska pārsūdzību par pagājušā gada sākumā pasludināto Londonas Vestminsteras tiesas lēmumu izdot abus bijušos baņķierus Lietuvai, vēsta ziņu aģentūra Press Association.

Tiesa atzinusi par pamatotu Lietuvas Ģenerālprokuratūras lēmumu izdot Eiropas aresta orderi viņu aizturēšanai un noraidījusi Antonova un Baranauska apgalvojumus, ka viņu lieta esot politiski motivēta.

Lietuva abus šobrīd Londonā dzīvojošos bijušos baņķierus tur aizdomās, ka viņi piesavinājušies Snoras īpašumus aptuveni 490 miljonu eiro vērtībā. Prokurori arī ierobežojuši viņu tiesības uz īpašumiem 233 miljonu eiro vērtībā.

Šis tiesas lēmums vēl gan var tikt pārsūdzēts Lielbritānijas Augstākajai tiesai, tomēr Lietuvas Ģenerālprokuratūra cer, ka izdošanas process neiekavēsies, vēsta Vz.lt. Kā preses konferencē norādījis prokurors Toms Krušna, visticamāk, pārsūdzība netiktu pieņemta. Antonovs un Baranausks tagad var apstrīdēt tikai līdzšinējo lietas izskatīšanas kārtību, bet ne tiesas noskaidrotos lietas faktiskos apstākļus, un šie procesi notiek krietni vien ātrāk.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra amatā plānots iecelt pašreizējo Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāru Gunti Puķīti.

Valdībai rīt būs jālemj par VARAM valsts sekretāra Aleksandra Antonova atbrīvošanu no amata un G. Puķīša iecelšanu šajā amatā.

Ministru kabineta rīkojuma projektā teikts, ka Antonovs no amata atbrīvojams, ņemot vērā pret viņu ierosinātās disciplinārlietas komisijas atzinumu.

Lai nodrošinātu labu pārvaldību valsts interesēs, Antonova vietā šajā amatā plānots apstiprināt KM līdzšinējo valsts sekretāru G. Puķīti. G. Puķītis šādai pārcelšanai ir piekritis, un, ja valdība lems par labu Puķīša pārcelšanai, viņš amata pienākumus pildīs no trešdienas, 12.marta.

VARAM skaidro, ka ir izvērtēta G. Puķīša ilgstošā darba pieredze valsts pārvaldē VARAM un LM valsts sekretāra amatos un zināšanas VARAM darbības jomās, kas ir nepieciešamas sekmīgas VARAM darbības nodrošināšanai.

«Terminu «šantažēja» teicāt jūs nevis es.»

Tā uz Latvijas Radio jautājumu, vai Antonovu ģimene Latvijā ir šantažēta, lai finansētu airBaltic, atbildēja Latvijas Krājbankas bijušā īpašnieka Vladimira Antonova tēvs - Krievijas baņķieris Aleksandrs Antonovs.

Viņš vēlreiz apliecināja: «Izskatījās tas tā. Tie depozīti, kas bija Krājbankā no dažādām organizācijām, varēja aiziet no Krājbankas uz tām bankām, kas būtu gatavas dot kredītu airBaltic.»

Taču Antonovs neatklāja spiedienu izdarījušo cilvēku vārdus, vien teica, ka tie esot bijuši cienījami cilvēki, politiķi. «Kāpēc, es nevēlos,» viņš teica, jautāts atklāt, kuri bija iesaistītie cilvēki.

«Mūsu valstī nepastāv nedz profesionālā, nedz politiskā atbildība. Ja vēl kādai citai bankai rastos tādas pašas problēmas kā Parex un Latvijas Krājbanka, es nezinu, vai kaut kas būtu citādāk. Man nav pārliecības, ka to bankrots ir devis pietiekami lielu mācību, lai nekas tāds vairāk neatkārtotos,» uzskata Latvijas kredītņēmēju apvienības valdes loceklis Jānis Āboliņš, uzsverot, ka Latvijā būtu jāmainās Finanšu un kapitāltirgus uzraudzības komisijas lomai.

Viņš norāda – tā kā abu minēto banku bankroti jau pieskaitāmi vēsturei, tagad tos var uzlūkot bez sakāpinātām emocijām. «Un ko mēs redzam - neviens tā arī nav uzņēmies vainu par notikušo. Nav nedz apsūdzēto, nedz sodīto. Absurdi sanāk – cietušie ir, bet vainīgo nav,» norāda J. Āboliņš.

«Ironizējot varētu teikt, ka ikviens Latvijas iedzīvotājs kļuva par Parex bankas līdzīpašnieku, jo tajā tika ieguldīta mūsu nodokļos samaksātā nauda. Taču Latvijas Krājbankas gadījumā viss bija citādāk. Atbildīgās amatpersonas izlēma šo banku neglābt, un tas daudziem radīja finansiālus zaudējumus. Pēdējās bankas «aiziešanu pa burbuli» mēs varējām nepiedzīvot, ja vien mūsu valstī bankās notiekošo uzraudzītu daudz striktāk,» pauž Latvijas kredītņēmēju apvienības valdes loceklis.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa krimināllietā par piesavināšanos lielā apmērā atzinusi par vainīgiem bijušo AS "Latvijas Krājbankas" prezidentu Ivaru Priedīti un bankas līdzīpašnieku Vladimiru Antonovu, sodot viņus ar brīvības atņemšanu un mantas konfiskāciju, informēja Tiesu administrācijā.

Krievijas pilsonim Antonovam tika noteikta brīvības atņemšana uz sešiem gadiem un papildsods - mantas konfiskācija. Valsts labā tiks konfiscēti kriminālprocesa laikā arestētie Antonovam piederošie ekskluzīvie transportlīdzekļi, banku kontos esošie naudas līdzekļi un vairāku uzņēmumu kapitāldaļas.

Priedītim tika noteikta brīvības atņemšana uz pieciem gadiem un papildsods - mantas konfiskācija. Valsts labā tiks konfiscēti kriminālprocesa laikā arestētie Priedītim piederošie nekustamie īpašumi Latvijā un Spānijā, transportlīdzekļi, banku kontos esošie naudas līdzekļi un uzņēmuma kapitāldaļas.

Tiesa arī nosprieda no Antonova un Priedīša piedzīt par labu cietušajai bankai pieteikto kaitējuma kompensāciju par nodarīto mantisko zaudējumu vairāk nekā 27 miljonus eiro apmērā.

Viļņas apgabala tiesa piespriedusi bankrotējušās Lietuvas bankas Snoras bijušajam lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam atmaksāt bankai neatdotu aizdevumu 20 miljonu litu (5,8 miljonu eiro) apmērā, vēsta Lietuvas biznesa ziņu portāls Vz.lt.

Kā izdevumam pastāstījusi Antonova advokāte Aušra Ižičkiene, viņas klients un viņa tēvs Aleksandrs kredītlīgumu ar banku noslēguši 2010.gadā, taču kopš 2011.gada beigām, kad banka tika nacionalizēta un Antonova īpašums arestēts, kredīta maksājumus viņi nav veikuši. Bankas prasību tiesa apmierinājusi pilnā apmērā - pietiesātā summa ietver arī kredīta procentus un kavējuma naudu.

Advokāte pagaidām nav varējusi atbildēt uz jautājumu, vai Antonovs tiesas lēmumu pārsūdzēs. Portāls atgādina, ka no Antonova nesen jau pietiesāts cits aizdevums aptuveni 12 miljonu litu apmērā un šo lēmumu viņš nav pārsūdzējis.

Londonas tiesa atļāvusi bijušajam Snoras īpašniekam Vladimiram Antonovam un bijušajam komercbankas vadītājam Raimondam Baranauskim retāk reģistrēties policijā, nekā tas bijis līdz šim.

R. Baranauska advokāts norādīja, ka viņa klients ciešot no veselības problēmām, tāpēc tiesa finansistam ļāva ierasties policijā divas reizes nedēļā – trešdienās un piektdienās, vēsta Lrytas.lt. Iepriekš R. Baranauskim uz britu policiju vajadzēja doties katru dienu.

Savukārt V. Antonovam turpmāk doties uz policiju vajadzēs tikai vienu dienu nedēļā (iepriekš trīs dienas). Tiesa turpina izskatīt V. Antonova un R. Baranauska izdošanu Lietuvai.

Prokuratūra nākusi klajā ar paziņojumu, ka finansistu izdošanu Lietuvai varētu ietkmēt Wikileaks dibinātāja Džulijena Asandža lieta. Šajā lietā pieņemtais lēmums var kalpot kā precedents, norādīja prokuratūra.

Sabrukušās Latvijas Krājbankas bijušais īpašnieks Vladimirs Antonovs stāsta, ka Andrejs Rudeško airBaltic pārstāvēja viņa biznesa intereses. Līdz ar to arī pirmo reizi Antonovs atzīst, ka ir patiesais airBaltic līdzīpašnieks.

Tā ziņo TV3 raidījums Nekā Personīga. Pēc Antonova teiktā, Rudeško ir viņa labākais draugs un bijis vedējtēvs baņķiera kāzās.

Ja Latvija nebūs pretimnākoša, Krājbankas bijušie īpašnieki, Antonovu ģimene, saglabā iespējas ar ofšoru palīdzību piedzīt no airBaltic 50 miljonus eiro, ziņo Nekā Personīga. Šāds secinājums radies no Aleksandra Antonova izteikumiem, kurš bija ieradies Rīgā, lai tiktos ar Latvijas varasiestādēm un mēģinātu risināt Krājbankas tālāko likteni.

Kāds Antonova ofšors ir aizdevis 50 miljonus eiro Bertolda Flika Baltijas Aviācijas sistēmām. Saskaņā ar vienošanos tā ieguldīja šo naudu airBaltic. Tādēļ ofšoram ir iespēja to no lidsabiedrības atprasīt.

Lietuvas centieni panākt bijušo Snoras īpašnieku Vladimira Antonova un Raimonda Baranauska izdošanu ir politiski motivēta atriebības kampaņa, uzskata abi finansisti.

Apsūdzības par bankas novešanu līdz maksātnespējai atgādinot taktiku, kādu pielieto Krievijas līderi, lai pārņemtu saviem pretiniekiem piederošos aktīvus, Lielbritānijas tiesai sacīja V. Antonova advokāts Džeimss Levis (James Lewis), vēsta Bloomberg.

Lietuva esot izlēmusi nacionalizēt banku un izdot aresta orderus pēc tam, kad V. Antonovam piederošie mediji publicējuši rakstus, kuros kritizēta valdība, klāstīja advokāts. «Tās pašas metodes, kuras izmantoja Krievija, tieši tādā pašā veidā tiek izmantotas šajā bijušajā padomju republikā,» tiesas sēdē sacīja Dž. Leviss.

Latvijas Krājbankas māteskompānijas Lietuvas nacionalizētās bankas Snoras bijušais lielākais akcionārs Krievijas uzņēmējs Vladimirs Antonovs finansēja darījumu, kurā pērnā gada sākumā Zviedrijas autobūvētājs Saab tika pārpirkts no ASV koncerna General Motors (GM), vēstī portāls carsuk.net, atsaucoties uz Zviedrijas laikrakstu Dagens Industri.

Saab ģenerāldirektors Viktors Mullers intervijā Zviedrijas sabiedriskajam telekanālam STV atklājis, ka 74 miljonus ASV dolāru (38,6 miljonus latu), kurus tolaik pastāvošā kompānija Spyker (tagad Swedish Automobile) par Saab iegādi samaksāja amerikāņiem, Antonovs piešķīris vienai no Mulleram piederošajām kompānijām.

Mullers intervijā arī atzina, ka viņam piederošā kompānija joprojām ir parādā Antonovam, no kura Latvija vien vēlas atgūt no Latvijas Krājbankas izzagto naudu 150 miljonu latu apmērā, kas saskaņā ar izmeklēšanā atklāto izmantota Antonova projektiem, tostarp autokoncerna Saab pārņemšanai.

Draudu dzīvībai izteikšana Latvijas Krājbankas bijušā bankas padomes locekļa Vladimira Antonova tēvam Aleksandram netiks interpretēti kā draudi visai Antonovu ģimenei, un V. Antonovs, ja viņu izsauks Latvijas tiesībsargājošās iestādes, ir gatavs ierasties.

Tā sarunā ar laikrakstu Neatkarīgā teicis Antonova juniora advokāts Vents Vidžus.

«Tas viņam nekādā ziņā neliedz ierasties Latvijā, ja Latvijas tiesībsargājošās iestādes viņu uzaicinās un attiecīgi reaģēs uz notikušo,» teicis advokāts.

Viņa klientam, iespējams, vajadzēs ierasties Latvijā, jo tiek izmeklēta Latvijas Krājbankas izputināšana.

Pagaidu uzturēšanās atļauju Latvijā ieguvušais Krievijas pilsonis Arbi Indorbajevs Lidostā Rīga solījis A. Antonovu nogalināt un sarīkot sprādzienus, iepriekš ziņoja portāls puaro.lv.

A. Indorbajevs krievu valodā izteicis šādus draudus: «Maskavā mums nav izdevies tevi nogalināt, raidījām piecas lodes, bet tu izdzīvoji. Bet tev ir jāzina, ka mēs tevi nogalināsim šeit, Rīgā. Vai tu redzēji, kā Čečenijā cilvēkus spridzina? Tā būs arī ar tevi!».

Laikraksta izdevēja SIA Telegraf valdei pievienojies Vladimira Antonova pārstāvis Antons Fiļimonovs, kas turpmāk SIA Telegraf pildīs valdes locekļa pienākumus, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Jau pērn SIA Telegraf īpašnieku maiņa tika saistīta ar Krievijas baņķiera V. Antonova un Snoras bankas interesēm Baltijā - veidot un attīstīt mediju biznesu.

Sakarā ar problēmām Latvijas Krājbankā krievu valodā iznākošajam laikrakstam Telegraf nācās samazināt izdošanas biežumu. «Dažas nedēļas» laikraksts iznāks otrdienās, kad tas būs ar pielikumu Delovoj Telegraf, un piektdienās kopā ar pielikumiem Telegraf-LIFE un TV-programma, novembra beigās pavēstīja tā galvenais redaktors. Laikraksta redaktors nevarēja pateikt, cik ilgi Telegraf iznāks šādā režīmā, vien piebilda «kamēr situācija normalizēsies».

Vladimira Antonova kādreizējā futbola kluba Portsmouth FC bankrotu palīdzējusi izraisīt Lietuvas valdība, uzskata Snoras bijušais akcionārs. Finansists uzsver, ka gatavojas Lietuvu iesūdzēt tiesā un pieprasīt no Viļņas kompensāciju valsts budžeta apmērā.

Kluba finanšu probēlmas esot izraisījusi Lietuvas valdība, kas nacionalizējusi Snoras, apgalvoja V. Antonovs. «Visas Portsmouth finansiālās saistības bija izpildītas pilnībā, līdz brīdim, kad Lietuva pārņēma banku,» norādīja V. Antonova pārstāvis. V. Antonovs arī apliecināja, ka iesūdzēs tiesā Lietuvas valdību, lai «notīrītu savu vārdu», ziņo BBC. Futbola klubs Portsmouth FC bankrota statusu ieguva aizvadītās nedēļas nogalē.

Iepriekš Lietuvas laikraksts Verslo Žinios vēstīja, ka Lietuvas komercbankas Snoras bijušie īpašnieki Vladimirs Antonovs un Raimonds Baranausks gatavojas iesūdzēt Lietuvu starptautiskajā arbitrāžas tiesā Stokholmā un piedzīt no Viļņas 24 miljardus litu (4,8 miljardus latu) lielu kompensāciju.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks, Krājbankas pilnvarnieku grupas vadītājs Jānis Brazovskis apstiprināja, ka Latvijas Krājbankas līdzīpašnieka Vladimira Antonova pārstāvji esot ar viņu sazinājušies, lai noskaidrotu, kādu palīdzību problēmām Latvijas puse vēloties saņemt, uz ko J. Brazovskis esot norādījis, ka vēloties saņemt to naudu, kas no bankas tika izņemta.

«Personas ar parakstītiem dokumentiem, kas saka, ka pārstāv V. Antonovu ar mani tiešām ir sazinājušās, bet tikai, lai noskaidrotu, kādu palīdzību varētu sniegt Krājbankas problēmu risināšanai. Sarunā ar šiem cilvēkiem esmu norādījis, ka būtu labi, ja V. Antonovs bankā atliktu atpakaļ izņemtos līdzekļus,» LTV raidījumā sacīja J. Brazovskis. Tomēr viņš piebilda, ka jau zināmo apķīlāto 100 miljonu latu vietā no V. Antonova varētu arī prasīt lielāku summu. «Nevēlos tagad publiski manipulēt ar cipariem, bet kopējā summa varētu būt pat 150 miljoni latu,» sacīja Brazovskis.

Rīgas vagonbūves rūpnīcas (RVR) līdzīpašnieki 2009. gada nogalē ielaidās darījumā, kurā ar caurkritušā uzņēmēja Vladimira Antonova akceptu Latvijas Krājbanka izsniedza lielāku aizdevumu nekā atļāva likums.

Par to liecina RVR līdzīpašnieka un vadītāja Valērija Igauņa izteikumi, RVR un Latvijas Krājbankas gada pārskati.

«RVR bija vajadzīga papildu kredītlīnija, Latvijas Krājbanka pēc nosacījumiem nevarēja palielināt RVR kredīta apmēru, tāpēc arī četri minētie RVR līdzīpašnieki reģistrēja kompāniju Kiprā - Mysea Enterprises Limited, kuras īpašumā bija 67% RVR akciju, kas tad arī tika izmantotas kā sava veida ķīla (0,7 milj. Ls), kura pēc tam arī bija jāatmaksā tiem pašiem akcionāriem,» DB iepriekš stāstīja V. Igaunis.

Par to, kādu cenu vai arī ko piesolīja samaksāt RVR līdzīpašnieki Krājbankai, kurā šāda veida kredīti, kā liecina Db.lv rīcībā esošā informācija, tika tieši kontrolēti no V. Antonova puses,V. Igaunis neatklāja. Tikmēr Krājbankas 2010. gada pārskats atklāj, ka, iespējams, šāda kredīta izsniegšana, kas var draudēt bankai ar licences anulēšnu, tomēr paredzēja kādu atlīdzību.

Par svešas mantas prettiesisku iegūšanu lielā apmērā, grāmatvedības un statistiskās informācijas slēpšanu, kā arī pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu apsūdzētais bijušais AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) prezidents Ivars Priedītis nekad, ne pie kādiem apstākļiem nav piesavinājies svešu mantu ne lielākā, ne mazākā apmērā, apgalvoja viņa advokāts Jānis Davidovičs.

Advokāts norādīja, ka Priedītis noliedz vienošanos ar Vladimiru Antonovu, noliedz abu kopīgu noziedzīgu nolūku esamību un noziedzīgu darbību veikšanu. Starp Priedīti un Antonovu esot valdījušas tikai lietišķas attiecības - padotā un priekšnieka, bankas galvenā līdzīpašnieka attiecības, sacīja Davidovičs.

Advokāts norādīja, ka saskaņā ar bankas normatīvajiem dokumentiem Priedītis ir bijis tiesīgs parakstīt ķīlas līgumus ar visām bankām, tāpat Priedītis noliedz apgalvojumus par apzinātu nepatiesu gada pārskatu sniegšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai.

Dokumentu parakstīšana bijusi nepieciešama, lai sagatavotu dokumentus atvasināto finanšu vērtspapīru izlaišanai un kotēšanai Rietumeiropas fondu biržās. Antonovs Priedītim apgalvojis, ka tiek gatavota Air Baltic Corporation (airBaltic) un Baltijas Aviāciju sistēmu (BAS) pārkreditēšana ar vērtspapīru izlaišanu un kotēšanu fondu biržās un ka visu šo periodu no attiecīgo dokumentu parakstīšanas līdz vērtspapīru izlaišanai naudas līdzekļi būšot pieejami, un šīs ķīlas esot formālas.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbinieki trešdien aizturējuši uzņēmēju Bislanu Abdulmuslimovu, liecina neoficiālā informācija.

Čečenu izcelsmes uzņēmēja aizturēšanas iemesli nav zināmi. Vairākus lielus pārtikas pārstrādes un citu nozaru uzņēmumus apvienojošā holdinga AB Holding vadītājs un līdzīpašnieks aizturēts policijas ēkā Gaujas ielā, Rīgā.

KNAB pagaidām aizturēšanas faktu oficiāli neapstiprina un nekādus komentārus nesniedz. KNAB preses pārstāvis Andris Vitenburgs sacīja, ka iestāde nekomentē atsevišķas procesuālas darbības.

Mediji iepriekš vēstījuši, ka Abdulmuslimovs ilgstoši bijis tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā, pārbaudīta arī viņa saistība ar iespējamu neatļautu politisko partiju finansēšanu.