Šodien pie laikraksta Telegraf redakcijas Rīgā, Smilšu ielā 7, protestu pret uzņēmuma vadības rīcību izteica viens pats piketa pieteicējs - laikraksta Telegraf Ziņu nodaļas korespondents Aleksandrs Dubkovs.

Kā stāstīja Dubkovs, viņš vēlas panākt to, lai tiktu atbrīvots no sava amata likumā noteiktajā kārtībā. Dubkovs uzskata, ka, tā kā viņam patlaban ir piešķirts bezalgas atvaļinājums, viņš nevar saņemt likumā noteiktos pabalstus par atbrīvošanu no amata pienākumiem un nevar sākt jauna darba meklējumus.

Dubkova protesta akciju nebija ieradies atbalstīt neviens no laikraksta Telegraf darbiniekiem, taču viņš norādīja, ka pēc protesta pieteikšanas saņēmis arī atzinīgus vārdus no citiem kolēģiem. «Varbūt viņi baidās. Ne visiem laikraksta Telegraf darbiniekiem situācija ir vienlīdzīga, un daļa no darbiniekiem ir vai nu atbrīvoti no saviem pienākumiem, vai piecieš šo situāciju,» sacīja Dubkovs.

No SIA Izdevniecības nams Petits valdes priekšsēdētāja amata pienākumu pildīšanas atbrīvots tā ilggadējais īpašnieks un prezidents Aleksejs Šeiņins, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Informācija laikrakstā liecina, ka par valdes priekšsēdētāju ir kļuvis Andrejs Caregorodcevs (Andrey Tsaregorodtsev). Kopš šā gada vasaras Petits valdē darbojas arī Sergejs Baranovskis un Tatjana Belousenko.

Par izdevniecības Petits īpašnieku kļuvis Kiprā reģistrēts uzņēmums Lanchrome Limited. Petits īpašnieki šā gada vasarā ir vairākkārt mainījušies. Šā gada jūnijā 87% izdevniecības kapitāldaļu no līdz darījuma brīdim vienīgā īpašnieka Alekseja Šeiņina iegādājās Ukrainas banka Legbank. Tādējādi A. Šeiņins kļuva par 13% kapitāldaļu īpašnieku. Šā gada augustā Legbank iegādājās arī pārējās Petits daļas, kļūstot par vienīgo īpašnieku, savukārt aizvadītās nedēļas sākumā 100% uzņēmuma kapitāldaļu ieguva Lanchrome Limited, rakstīja aģentūra LETA.

Par izdevniecības nama Petits valdes locekli ar kļuvis krievu miljardiera Vladimira Antonova interesēm saistītais Antons Fiļimonovs, liecina informācija laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Šā gada janvāra sākumā izskanēja neoficiāla informācija par to, ka izdevniecības nams Petits kļuvis par īpašnieku V. Antonovam pastarpināti piederošajam Telegraf. Tomēr darījums noticis pastarpināti – caur uzņēmumu E-Nozares Serviss, vēsta rus.db.lv.

Tika prognozēts, ka šā gada martā ir iespējama divu krievvalodīgo avīžu apvienošanās, bet par viņu redaktoru varētu kļūt Andrejs Švedovs. Ziņas par A. Švedova iespējamu stāšanos redaktora amatā izraisīja Alekseja Šeņina aiziešana no Petits valdes priekšsēdētāja amata pērnā gada nogalē. Viņa vietā Petits valdes priekšsēdētāja amatā stājās Andrejs Caregorodcevs. Tajā pašā laikā darbu izdevniecības nama valdē turpināja Petits vairākuma akcionāra - bankas Legbank - pārstāvji Sergejs Baranovskis un Tatjana Belousenko, kas darbu valdē uzsāka pērnā gada vasarā.

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājas vietnieks Jānis Brazovskis šodien ticies ar AS Latvijas Krājbanka bijušā īpašnieka Vladimira Antonova tēvu - Krievijas baņķieri Aleksandru Antonovu, pārrunājot iespējas atgūt Krājbankas aktīvus Krievijā un citās NVS valstīs.

"Sarunas bija par to Krājbankas aktīvu atgūšanu, kuri patlaban ir ieķīlāti Krievijā un citās NVS valstīs. Runājām, kā nodrošināt, lai šie aktīvi nepazūd un tiek atgriezti bankā," skaidroja Brazovskis.

Tāpat tikšanās laikā ir runāts arī par Latvijas aviosabiedrības airBaltic finansēšanas modeli un to, kādā veidā atgūt airBaltic kreditēšanā ieguldītos Krājbankas līdzekļus, sacīja Brazovskis.

Jautāts, vai kontakti ar A.Antonovu tiks turpināti, Brazovskis sacīja, ka viņam ir iespēja jebkurā laikā baņķierim piezvanīt vai sazināties elektroniski un noskaidrot nepieciešamos jautājumus.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa šodien nolēma tā dēvēto Latvijas Krājbankas krimināllietu, kurā apsūdzēts bankas bijušais vadītājs Ivars Priedītis un bijušais īpašnieks Vladimirs Antonovs, skatīt slēgtās sēdēs, jo lietas materiāli saturot informāciju par bankas bijušajiem klientiem.

Lūgumu par lietas iztiesāšanu slēgti tiesā pieteica par cietušo atzītās likvidējamās Krājbankas pārstāve Agnese Hartpenga. Lūgumam pievienojās otrs Krājbankas pārstāvis Romualds Vonsovičs.

Iebildumus par pieteikto lūgumu neizteica nedz prokurors, nedz apsūdzēto Antonova un Priedīša aizstāvji.

Hartpenga lūgumu pamatoja, norādot, ka lietā esošie materiāli satur līgumus, kuru izpaušana varētu kaitēt likvidācijas procesam un bankas aktīvu atgūšanai. Turklāt Kredītiestādes likums paredz iestādei garantēt klientu datu aizsardzību. Rezultātā krimināllietas izskatīšanā tiks minēta komercnoslēpumu saturoša informācija.

Lielbritānija izdevusi aresta orderi bijušajiem Bankas Snoras AB īpašniekiem, kuri pazuda pēc tam, kad zaudēja cīņu pret izdošanu, lai tiktu tiesāti par krāpšanu Lietuvā, raksta Bloomberg.

Londonas tiesa izdevusi orderi Vladimira Antonova un Raimonda Baranauska arestam pēc tam, kad Antonova advokāti paziņojuši, ka viņš ir aizbēdzis uz Krieviju, pārkāpjot viņa drošības naudas nosacījumus.

Lietuva 3,5 gadu garumā ir centusies panākt Krievijas pilsoņa Antonova un viņa Lietuvas biznesa partnera Baranauska izdošanu. Abi pazuda, lai kavētu viņu izdošanu Baltijas valstīm, kur viņi tiek vainoti dokumentu viltošanā un kontu pārskaitījumu veikšanā 490 miljonu eiro apmērā laikā, kad Snoras bija valsts trešā lielākā banka pēc noguldījumu apjoma, tādējādi radot bankas sabrukumu.

2014.gada janvārī Londonas Vestminsteras tiesa jau lēma, ka Antonovam un Baranauskam jāstājas taisnīgas tiesas priekšā saistībā ar apsūdzībām krāpšanā, un noraidīja argumentus, ka viņu izdošana būtu cilvēktiesību pārkāpums, bet viņi drīz vien pārsūdzēja šo spriedumu Augstajai tiesai.

«Ir labāk būt lielai zivij nelielā dīķī nekā maziņai - lielā,» intervijā portālam Delfi.lt nesen sacīja Krievijas miljardieris, nule nacionalizētās Snoras bankas īpašnieks Vladimirs Antonovs, kura vārds Latvijā šobrīd kļuvis aktuāls kontekstā ar notikumiem Latvijas krājbankā. Papildus bankām V. Antonova intereses Latvijā minētas saistībā ar aviosabiedrību airBaltic, atsevišķiem masu medijiem un kopš vakardienas - arī saistībā ar Rīgas vagonbūves rūpnīcu, šodien raksta laikraksts Diena.

Nacionalizējot Snoras banku, Lietuva pamatīgi satricinājusi V. Antonova finanšu impēriju, pret kuru aizdomas līdz šim bija paudusi Eiropas Investīciju banka, ilgstoši liedzot V. Antonovam kļūt par autoražotāja SAAB līdzīpašnieku, kā arī britu komercbanku regulators, liedzot Snoras sniegt finanšu pakalpojumus Lielbritānijā.

V. Antonova darbība finanšu jomā aizsākusies ap 1999. gadu, kad viņa tēvs Aleksandrs Antonovs iegādājās uz bankrota sliekšņa esošo Akademhimbank Krievijā. «Banka Krievijā maksāja 100-200 tūkstošus ASV dolāru,» intervijā Delfi.lt atcerējies V. Antonovs, kurš tolaik bija Krievijas krājbankas darbinieks. «Tolaik tikai sliņķis nepelnīja naudu,» turpinājis baņķieris, stāstot par sava kapitāla sākotnējo izcelsmi. Krīze Krievijā ļāvusi lēti iegādāties banku, kura vēlāk nesusi peļņu.

Izvērtējot ierēdņa vainu, ir secināms, ka pārkāpumu, izdodot rīkojumu par finansējuma piešķiršanu Karvas hidroelektrostacijas (HES) būvniecībai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretārs Aleksandrs Antonovs ir izdarījis apzināti.

Šādu secinājumu izdarījusi disciplinārlietas izmeklēšanas komisija, izvērtējot Antonova atbildību par lēmuma pieņemšanu, piešķirot finansējumu Karvas HES būvniecības projektam, neskatoties uz to, ka projekts ir vidi degradējošs un neatbilst Ministru kabineta noteikumiem, kam atbalsts ir jāpiešķir. Komisijas atzinumā apgalvots, ka ierēdnim šajā gadījumā ir bijis viegli apzināties savas rīcības prettiesisko saturu.

Komisija arī norāda, ka Antonovs lēmumu par finansējuma piešķiršanu bija pieņēmis vienpersoniski, nesaskaņojot to ar nevienu citu ministrijas atbildīgo amatpersonu. Viņš arī vienpersoniski ir pārvērtējis Vides investīciju fonda lēmumu finansējumu nepiešķirt, kas arī esot vērtējama kā apzināta rīcība. Turklāt līdz šim šāda satura vienpersoniska lēmuma sagatavošana un pieņemšana nav bijusi Antonova profesionālās darbības pieredzē, teikts atzinumā. Dokumentā arī apgalvots, ka Antonovs apzināti vēlējies panākt, lai viņa rezolūcija par finansējuma piešķiršanu tiktu izpildīta.

Bijušais Latvijas Krājbankas līdzīpašnieks Vladimirs Antonovs savā kontrolē pārņēmis Krievijas banku Russkij investicionnij aļjans (RIA-bank), tādējādi atgriežoties banku biznesā pēc vairāku savā īpašumā esošu banku sabrukuma, anonīmi avoti atklājuši Krievijas lietišķajam laikrakstam Vedomosti.

Vairāki baņķieri un Antonova paziņas laikrakstam atklājuši, ka kopš šā gada janvāra Anotonovs faktiski kontrolē RIA-bank, bet tuvākajā laikā viņa uzticības personas varētu pārņemt arī banku Russkij meždunarodnij bank (RMB). Vedomosti savus avotus identificēja kā cilvēku, kas tādu informāciju saņēmis no Krievijas centrālās bankas, baņķieri, kas sadarbojas ar RIA-bank, un kādas Antonova kompānijas līgumpartnerfirmas darbinieku.

Ar RIA-bank strādājošais baņķieris Vedomosti norādīja, ka nez vai pats Antonovs Krievijā var iegūt kādus banku aktīvus, jo centrālās bankas vērtējumā viņš nav uzticams īpašnieks, lai gan «formālu pretenziju pret Antonovu [Krievijas] varasiestādēm nav». Viņš sacīja, ka Krievijas centrālajā bankā ir informācija par Antonova iesaisti banku tirgū un viņš pat esot uzaicināts ierasties uz tikšanos centrālajā bankā.

Lielbritānijas Augstā tiesa trešdien noraidījusi bijušo Latvijas Krājbankas un bankas Snoras īpašnieku Vladimira Antonova un Raimonda Baranauska pārsūdzību par pagājušā gada sākumā pasludināto Londonas Vestminsteras tiesas lēmumu izdot abus bijušos baņķierus Lietuvai, vēsta ziņu aģentūra Press Association.

Tiesa atzinusi par pamatotu Lietuvas Ģenerālprokuratūras lēmumu izdot Eiropas aresta orderi viņu aizturēšanai un noraidījusi Antonova un Baranauska apgalvojumus, ka viņu lieta esot politiski motivēta.

Lietuva abus šobrīd Londonā dzīvojošos bijušos baņķierus tur aizdomās, ka viņi piesavinājušies Snoras īpašumus aptuveni 490 miljonu eiro vērtībā. Prokurori arī ierobežojuši viņu tiesības uz īpašumiem 233 miljonu eiro vērtībā.

Šis tiesas lēmums vēl gan var tikt pārsūdzēts Lielbritānijas Augstākajai tiesai, tomēr Lietuvas Ģenerālprokuratūra cer, ka izdošanas process neiekavēsies, vēsta Vz.lt. Kā preses konferencē norādījis prokurors Toms Krušna, visticamāk, pārsūdzība netiktu pieņemta. Antonovs un Baranausks tagad var apstrīdēt tikai līdzšinējo lietas izskatīšanas kārtību, bet ne tiesas noskaidrotos lietas faktiskos apstākļus, un šie procesi notiek krietni vien ātrāk.

Lietas skatīšanu par finanšu noziegumos apsūdzētā Krievijas miljonāra un bijušā bankas Snoras akcionāra Vladimira Antonova izdošanu Lietuvai Londonas Vestminsteres rajona Maģistrātu tiesa atsāks nākamā janvārī, vēsta britu plašsaziņas līdzekļi.

V. Antonovs un bijušais Snoras vadītājs Raimonds Baranausks tiesas priekšā stāsies 21. janvārī. Tiesa iepriekš bija devusi ilgāku laiku V. Antonova un R. Baranauska advokātiem aizstāvības sagatavošanai.

Abi finansisti Lielbritānijā saistībā ar Lietuvas izdoto Eiropas aresta orderi tika aizturēti aizvadītā gada novembrī. Lietuvā V. Antonovs un R. Baranausks tiek turēti aizdomās par Snoras bankas līdzekļu piesavināšanos lielos apmēros, dokumentu viltošanu un krāpšanos ar finanšu pārskatiem. V. Antonovs un R. Baranausks tiek apsūdzēti kopumā 200 miljonu latu piesavināšanā.

Londonas tiesas priekšā pirmo reizi apsūdzētie stājās aizvadītā gada decembrī, kad tika atbrīvoti par drošības naudu. Šā gada maijā tiesa pēc maksātnespējīgās bankas Snoras administratora prasības arestēja V. Antonova īpašumus 492 miljonu eiro vērtībā.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra amatā plānots iecelt pašreizējo Kultūras ministrijas (KM) valsts sekretāru Gunti Puķīti.

Valdībai rīt būs jālemj par VARAM valsts sekretāra Aleksandra Antonova atbrīvošanu no amata un G. Puķīša iecelšanu šajā amatā.

Ministru kabineta rīkojuma projektā teikts, ka Antonovs no amata atbrīvojams, ņemot vērā pret viņu ierosinātās disciplinārlietas komisijas atzinumu.

Lai nodrošinātu labu pārvaldību valsts interesēs, Antonova vietā šajā amatā plānots apstiprināt KM līdzšinējo valsts sekretāru G. Puķīti. G. Puķītis šādai pārcelšanai ir piekritis, un, ja valdība lems par labu Puķīša pārcelšanai, viņš amata pienākumus pildīs no trešdienas, 12.marta.

VARAM skaidro, ka ir izvērtēta G. Puķīša ilgstošā darba pieredze valsts pārvaldē VARAM un LM valsts sekretāra amatos un zināšanas VARAM darbības jomās, kas ir nepieciešamas sekmīgas VARAM darbības nodrošināšanai.

Lietuvas bankas Snoras un Latvijas Krājbankas bijušā īpašnieka Vladimira Antonova tēva Aleksandra Antonova vizīte Rīgā notikusi ar starpgadījumiem.

Pagaidu uzturēšanās atļauju Latvijā ieguvušais Krievijas pilsonis Arbi Indorbajevs Lidostā Rīga solījis A. Antonovu nogalināt un sarīkot sprādzienus, vēsta portāls puaro.lv.

14. decembra vakarā, laikā, kad Aleksandrs Antonovs kopā ar pavadītājiem Lidostā Rīga gaidīja izlidošanu, Lidostas Rīga apsardzes darbinieka pavadībā VIP zālē ieradies A. Indorbajevs un krievu valodā izteicis šādus draudus: «Maskavā mums nav izdevies tevi nogalināt, raidījām piecas lodes, bet tu izdzīvoji. Bet tev ir jāzina, ka mēs tevi nogalināsim šeit, Rīgā. Vai tu redzēji, kā Čečenijā cilvēkus spridzina? Tā būs arī ar tevi!».

Valdība šodien nolēma veikt izmaiņas Rīgas un Ventspils brīvostu valžu sastāvā.

Ekonomikas ministra izvirzītais pārstāvis Artis Stucka atbrīvots no darba Rīgas brīvostas valdē. Viņa vietā ostas valdē iecelts Valmieras pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Baiks. Viņš varēs apvienot abus šos amatus un saglabās arī citus amatus, paliekot Valmieras pilsētas kapitāldaļu turētājs SIA VTU Valmiera un SIA Vidzemes slimnīca.

Stucka saglabājis vietu Rīgas brīvostas valdē, bet turpmāk tajā pārstāvēs Satiksmes ministriju. Savukārt Satiksmes ministrijas valsts sekretārs Kaspars Ozoliņš no šī amata atbrīvots.

Starptautiskajā meklēšanā izsludinātais Krievijas uzņēmējs un Lietuvas nacionalizētās bankas Snoras bijušais akcionārs Vladimirs Antonovs, kuru Lietuvā un Latvijā tur aizdomās par īpašuma piesavināšanos lielos apmēros un dokumentu viltošanu, ir pārdevis 100% akciju Ukrainas bankā Konversbank vairākām fiziskām personām, tostarp bankas valdes priekšsēdētājam un Latvijas Krājbankas prezidenta bijušajam padomniekam Reinim Tumovam.

Konversbank ceturtdien izplatītajā paziņojumā sacīts, ka šā gada oktobra sākumā par 100% Konversbank akciju īpašniekiem ir kļuvuši bankas valdes priekšsēdis Tumovs, uzraudzības padomes priekšsēdētājs Andrejs Strižaks, kā arī Vadims Kotovičs un vairākas citas fiziskas personas.

«Pēc bijušā 100% bankas akciju īpašnieka Vladimira Antonova teiktā, sarunas par Konversbank iegādi tika vestas kopš vasaras; pēc tam, kad puses saskaņoja visus līguma nosacījumus, darījums tika veiksmīgi pabeigts,» norādīts bankas paziņojumā.

Saskaņā ar pušu vienošanos 22.novembra pabeigtā darījuma summa netiek atklāta.

Aviosabiedrības airBaltic pārstāvji šodien SIA Baltijas Aviācijas sistēmas (BAS) maksātnespējas lietas izskatīšanā pārmeta pašām BAS un to maksātnespējas pieprasītājam SIA Veriko vēlēšanos, lai BAS tiktu atzītas par maksātnespējīgām.

airBaltic pārstāvju skatījumā, Veriko nemaz nevēlas saņemt ap 3000 latu parāda samaksu un arī BAS vēlas, lai tiktu atzītas par maksātnespējīgām.

airBaltic pārstāvji tiesā lūdza BAS maksātnespējas pieteikumu noraidīt, kā arī atzīt to par nepatiesu un izbeigt BAS maksātnespējas lietu.

Veriko advokāts Raivo Sjadme gan pārmeta airBaltic iespējamu nelikumīgu naudas līdzekļu izšķērdēšanu, lūdzot sākt par to kriminālprocesu. Viņš sacīja, ka tad, ja airBaltic vēlas samaksāt BAS parādu Veriko pašu BAS vietā, tam nepieciešama finanšu ministra un Satiksmes ministrijas atļauja.

Viļņas apgabala tiesa piespriedusi bankrotējušās Lietuvas bankas Snoras bijušajam lielākajam akcionāram Vladimiram Antonovam atmaksāt bankai neatdotu aizdevumu 20 miljonu litu (5,8 miljonu eiro) apmērā, vēsta Lietuvas biznesa ziņu portāls Vz.lt.

Kā izdevumam pastāstījusi Antonova advokāte Aušra Ižičkiene, viņas klients un viņa tēvs Aleksandrs kredītlīgumu ar banku noslēguši 2010.gadā, taču kopš 2011.gada beigām, kad banka tika nacionalizēta un Antonova īpašums arestēts, kredīta maksājumus viņi nav veikuši. Bankas prasību tiesa apmierinājusi pilnā apmērā - pietiesātā summa ietver arī kredīta procentus un kavējuma naudu.

Advokāte pagaidām nav varējusi atbildēt uz jautājumu, vai Antonovs tiesas lēmumu pārsūdzēs. Portāls atgādina, ka no Antonova nesen jau pietiesāts cits aizdevums aptuveni 12 miljonu litu apmērā un šo lēmumu viņš nav pārsūdzējis.

Latvijas Krājbankas māteskompānijas Lietuvas nacionalizētās bankas Snoras bijušais lielākais akcionārs Krievijas uzņēmējs Vladimirs Antonovs finansēja darījumu, kurā pērnā gada sākumā Zviedrijas autobūvētājs Saab tika pārpirkts no ASV koncerna General Motors (GM), vēstī portāls carsuk.net, atsaucoties uz Zviedrijas laikrakstu Dagens Industri.

Saab ģenerāldirektors Viktors Mullers intervijā Zviedrijas sabiedriskajam telekanālam STV atklājis, ka 74 miljonus ASV dolāru (38,6 miljonus latu), kurus tolaik pastāvošā kompānija Spyker (tagad Swedish Automobile) par Saab iegādi samaksāja amerikāņiem, Antonovs piešķīris vienai no Mulleram piederošajām kompānijām.

Mullers intervijā arī atzina, ka viņam piederošā kompānija joprojām ir parādā Antonovam, no kura Latvija vien vēlas atgūt no Latvijas Krājbankas izzagto naudu 150 miljonu latu apmērā, kas saskaņā ar izmeklēšanā atklāto izmantota Antonova projektiem, tostarp autokoncerna Saab pārņemšanai.

Trasatlantic Holdings Company direktoru padome apliecina, ka par 9,622 miljoniem eiro (7 miljoniem latu) iegādājusies 59 110 Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic akcijas (tā saucamās SAS obligācijas).

Kā teikts kompānijas paziņojumā, darījums noticis ar mērķi nodrošināt lidsabiedrībai ārkārtas finanšu palīdzību, jo airBaltic esot nopietnas likviditātes problēmas. Dokumenti par akcionāru sastāva maiņu pēc darījuma parakstīti 9. septembrī un iesniegti Uzņēmuma reģistrā, tādējādi apgāžot spekulācijas par darījuma necaurspīdīgumu.

Trasatlantic Holdings Company paudis izbrīnu, ka valdība, kas ir lidsabiedrības akcionārs, ieņēmusi neizlēmīgu pozīciju un neveic ārkārtas soļus, lai glābtu kompāniju, kuras lomu valsts ekonomikā ir grūti pārvērtēt. Lidsabiedrības kritiskais finanšu stāvoklis esot sekas privātā akcionāra Baltijas Aviācijas sistēmas un valsts kā akcionāra attiecībām, ar kurām Trasatlantic Holdings Company neesot nekāda sakara, kā tas izrietot no 2010. gada 20. aprīļa līguma.

Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

«Terminu «šantažēja» teicāt jūs nevis es.»

Tā uz Latvijas Radio jautājumu, vai Antonovu ģimene Latvijā ir šantažēta, lai finansētu airBaltic, atbildēja Latvijas Krājbankas bijušā īpašnieka Vladimira Antonova tēvs - Krievijas baņķieris Aleksandrs Antonovs.

Viņš vēlreiz apliecināja: «Izskatījās tas tā. Tie depozīti, kas bija Krājbankā no dažādām organizācijām, varēja aiziet no Krājbankas uz tām bankām, kas būtu gatavas dot kredītu airBaltic.»

Taču Antonovs neatklāja spiedienu izdarījušo cilvēku vārdus, vien teica, ka tie esot bijuši cienījami cilvēki, politiķi. «Kāpēc, es nevēlos,» viņš teica, jautāts atklāt, kuri bija iesaistītie cilvēki.

Sabrukušās Latvijas Krājbankas bijušais īpašnieks Vladimirs Antonovs stāsta, ka Andrejs Rudeško airBaltic pārstāvēja viņa biznesa intereses. Līdz ar to arī pirmo reizi Antonovs atzīst, ka ir patiesais airBaltic līdzīpašnieks.

Tā ziņo TV3 raidījums Nekā Personīga. Pēc Antonova teiktā, Rudeško ir viņa labākais draugs un bijis vedējtēvs baņķiera kāzās.

Ja Latvija nebūs pretimnākoša, Krājbankas bijušie īpašnieki, Antonovu ģimene, saglabā iespējas ar ofšoru palīdzību piedzīt no airBaltic 50 miljonus eiro, ziņo Nekā Personīga. Šāds secinājums radies no Aleksandra Antonova izteikumiem, kurš bija ieradies Rīgā, lai tiktos ar Latvijas varasiestādēm un mēģinātu risināt Krājbankas tālāko likteni.

Kāds Antonova ofšors ir aizdevis 50 miljonus eiro Bertolda Flika Baltijas Aviācijas sistēmām. Saskaņā ar vienošanos tā ieguldīja šo naudu airBaltic. Tādēļ ofšoram ir iespēja to no lidsabiedrības atprasīt.

Lietuvas centieni panākt bijušo Snoras īpašnieku Vladimira Antonova un Raimonda Baranauska izdošanu ir politiski motivēta atriebības kampaņa, uzskata abi finansisti.

Apsūdzības par bankas novešanu līdz maksātnespējai atgādinot taktiku, kādu pielieto Krievijas līderi, lai pārņemtu saviem pretiniekiem piederošos aktīvus, Lielbritānijas tiesai sacīja V. Antonova advokāts Džeimss Levis (James Lewis), vēsta Bloomberg.

Lietuva esot izlēmusi nacionalizēt banku un izdot aresta orderus pēc tam, kad V. Antonovam piederošie mediji publicējuši rakstus, kuros kritizēta valdība, klāstīja advokāts. «Tās pašas metodes, kuras izmantoja Krievija, tieši tādā pašā veidā tiek izmantotas šajā bijušajā padomju republikā,» tiesas sēdē sacīja Dž. Leviss.