Jaunākais izdevums

Rīgas teritorijas jaunais plānojums turpmākajiem 12 gadiem, kam būtu jāstājas spēkā 2019. gada sākumā, izvēlējies akcentēt monocentrisku attīstību: ar zemāku būvju augstumu, lielu uzsvaru liekot uz plāna iespējamo tālāko detalizāciju, tā Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) konferencē Kā attīstīsies nekustamo īpašumu tirgus Latvijā?, informēja Eversheds Sutherland Bitāns partnere un zvērināta advokāte Ilze Kramiņa.

Viņas pārstāvētais birojs sniedz juridisko atbalstu jaunā Rīgas teritorijas plānojuma izstrādātājiem un Rīgas pašvaldībai, veidojot jauno teritorijas plānojumu.

Advokāte informēja gan par plāna izstrādes vēsturi, gan par aktualitātēm, ar kurām būs turpmāk jārēķinās. Process aizsācies 2012. gadā, kad tika pieņemts lēmums, ka Rīgai ir nepieciešams jauns plānojums, un visus šos sešus gadus notikusi aktīva darbība pētot, saņemot priekšlikumus, iesaistot sabiedrību, un domājot, kā Rīgai turpmāk attīstīties. Darbs rezultējies jaunā teritorijas plānojuma 1. redakcijā. Publiskā apspriešana notika janvārī, februārī, un tā ir formāli noslēgusies ar saņemtiem apmēram 1500 priekšlikumiem, stāstīja viņa. Darbs pie plāna turpināsies: to papildinās, pilnveidos, un ir plānots, ka tas varētu stāties spēkā 2019. gada sākumā.

«Plānojums ir zināmā mērā kompromisa paraugstunda, jo ir ļoti daudz, pretrunīgas iesaistītās intereses, un to rezultātu, ko esam sasnieguši, varētu raksturot vārdi «stabils, samērīgs, pārdomāts». Tas ir labi, jo šos aspektus vērtē, piemēram, Satversmes tiesa, kad pārbauda, vai plānojums atbilst Satversmei,» uzstājoties teica I. Kramiņa. Viņa piebilda: varētu šķist, ka pašvaldība ir diezgan brīva savā rīcībā plānot, noteikt teritoriju izmantošanu un zonējumu, bet pa šo laiku arī valsts ir radījusi diezgan stingru "rāmi", kādā pašvaldība var plānot funkcionālo zonējumu, stāvus u.c., arī pašvaldībai ir daudzi, iekšējie dokumenti. Viens no būtiskākajiem ir Rīgas ilgtermiņa attīstības stratēģija līdz 2030. gadam, no kuras atsauces būs arī jaunajā plānojumā. Rīgas dome ir arī izstrādājusi un apstiprinājusi 11 tematiskos plānojumus visās būtiskākajās jomās kā transports, vide, uzņēmējdarbības, mājokļu attīstība u.c., kas parāda virzienus, kurā Rīgai būtu jāiet arī teritorijas plānojuma sakarā.

Jaunais plāns kā vadmotīvu izvēlējies respektēt esošās vērtības, nodrošināt stabilitāti (t.sk. uzņēmējdarbībā) un pēctecību, respektējot iepriekšējo 12 gadu situāciju.Runājot par vērtību saglabāšanu, juriste kā vienu no būtiskākajiem aspektiem minēja dzīves kvalitāti Rīgā, un šis jautājums ir saistīts arī ar apbūves augstumu. «Kopumā apbūves augstums Rīgā virzīsies uz leju. Šajā redakcijā piedāvāts, ka Rīgā apbūve ir 3, 6, 9 un 12 stāvi. Ja būs vēlēšanās būvēt augstākas ēkas par 12 stāviem, tad to varēs darīt, tikai izstrādājot lokālplānojumu. Ļoti liels uzsvars būs uz plāna detalizāciju: kā turpmākās plānošanas instruments daudz tiks izmantots detālplānojums un lokālplānojums,» skaidroja I. Kramiņa. No attīstītajiem jau esot saņemti priekšlikumi un iebildumi par to, ka detālplānojums zināmā mērā ir apgrūtinājums projekta attīstīšanā, ka tas ir lieks administratīvais slogs un procedūra, kas prasa papildus laiku un līdzekļus, teica eksperte, komentējot: «Te saduras plānošanas intereses, jo šādā lielā, plānā visu pietiekami detalizēti attēlot nav iespējams.»

«Spēkā esošais, plāns tika izanalizēts un secināts, ka policentriskā pilsētas attīstība ar vairākiem iespējamiem centriem, augstām jaunbūvēm nav tikusi realizēta kā plānots, jo šie plāni bija ļoti ambiciozi. Tāpēc jaunais plāns virzās atpakaļ uz monocentrisku pilsētas attīstību: būs pilsētas centrs, augstas būves un tālāk, uz pilsētas malām, attīstība ir rāmāka, ar zemāku apbūvi un iedzīvotājiem draudzīgāka, » skaidroja viņa.

Dabas vērtības tiek respektētas un aizsargātas, plāna redakcijā paredzot vēl detalizētāku dabas vērtību teritoriju regulējumu. Tāpat tiks aizsargāts kultūras mantojums, paturot un aizsargājot īpašo regulējumu nozīmīgām kultūrvēsturiskām teritorijām (piem., Rīgas vēsturiskajā centrā turpinās būt spēkā atsevišķs dokuments: Rīgas vēsturiskā centra teritorijas plāns, kuru vēlāk plānots pārveidot par lokālplānojumu. Jaunais plānojums regulēs teritorijas ap to).

Stabilitāte un atbalsts uzņēmējdarbībai joprojām tiek respektēts, un teritorijas plānotāji pat sarēķinājuši, ka tās teritorijas, kas būs pieejamas biznesam, tiek palielinātas no 3180 ha uz 3920 ha. Līdz šim bijis daudz interpretāciju par ražošanas jomu, tāpēc tiks precīzāk noteikts, ko pašvaldība atzīst par "vieglo" rūpniecību, ko – par “smago" rūpniecību u.tml..

Jaunais plāns paredz arī dažādu infrastruktūras objektu izveidi, bet šajās teritorijās piedāvāts tās izmantot pagaidu vajadzībām līdz brīdim, kamēr jaunie infrastruktūras plāni tiek īstenoti. Šādas teritorijas varēs izmantot gan auto novietnēm (līdz 50 auto), gan mazdārziņu un sporta būvju izveidei.

Izaicinājumu plāna izstrādē esot bijis daudz, un tādi būšot arī turpmāk - līdz pilnīgai plāna izveidei, atzina I. Kramiņa. Viņa minēja dažus piemērus: nācies saskarties ar jautājumu, vai varot būvēt ēku uz vairākiem zemes gabaliem, ja zeme tiek nomāta, vai arī ar šobrīd stingri reglamentēto situāciju, kad būve nevar būt projektēta ārpus konkrētā zemes gabala. Secinājumi bijuši, ka šis jautājums ir regulēts valsts līmenī, tādēļ to izmainīt var tikai valdība. Bijis daudz līdzīgu jautājumu: pašvaldība it kā varētu plānot, bet diemžēl rīcības brīvība ir par mazu. Aktuāli bijuši arī piebraucamo ceļu jautājumi, privātie ceļi un sarkanās līnijas, arī būvju izvietošana priekšpagalmos un ārējos sāna pagalmos ir aktuāla problēma, kuros līdzšinējais plānojums neļāva izvietot ne palīgēkas, ne transportlīdzekļus. "Jaunajā plānojumā tika piedāvāts šo regulējumu atvieglot, īpaši komercdarbības teritoriju ēku pagalmos atļaut izvietot palīgēkas un transportlīdzekļu novietnes, un stingro regulējumu saglabāt tikai savrupmāju un citās dzīvojamās teritorijās," skaidroja viņa.

Runājot par pārejas posmu, eksperte atzina, ka diezgan daudzi īpašumi tiks ietekmēti ar citādiem, atšķirīgiem noteikumiem: gan funkcionālā zonējuma, gan atļauto stāvu ziņā utt., tādēļ pēc 2019. gada tiek plānots saudzīgs pārejas periods. Visi uzsāktie procesi: gan detālo, gan lokālplānošanu varēs pabeigt saskaņā ar veco regulējumu 24 mēnešu laikā, tas pats attieksies uz projektiem, kam jau būs izsniegtas būvatļaujas: būvniecību varēs pabeigt pēc vecā plāna - atbilstoši šobrīd spēkā esošajam regulējumam. Objektus, kas, mainoties plānojumam, vairs neatbildīs jaunajai situācijai, sargās neatbilstošas izmantošanas statuss, kas ļaus turpināt darbību, ja ir iegūtas visas nepieciešamās atļaujas, ļaus arī nedaudz palielināt apjomu līdz 30%, bet vēl lielāka neatbilstība īstenošanā konkrētajās teritorijās nebūs pieļaujama, lai neveicinātu situācijas, ka arvien vairāk objektu neatbilst jaunajam plānam, skaidroja juriste.

Uz konferences dalībnieka jautājumu, vai ir paredzēts samazināt projektu izskatīšanas termiņus, juriste atbildēja, ka jaunais plānojums šo jautājumu neregulē, tas ir būvvaldei adresējams jautājums. Savukārt uz jautājumu, vai tiek meklēti risinājumi, lai kaimiņi nevarētu kavēt projekta būvniecību, uzsākot tiesvedības, tā radot zaudējumus attīstītājam, I. Kramiņa atzina, ka «šis ir sāpīgs temats, jo arī mūsu praksē ir daudz šādu tiesvedību, un joprojām ir viegli apstrīdēt izsniegtās būvatļaujas». «Tas ir likumdošanas jautājums, tiesību principu jautājums. Man nākas darboties Būvniecības likuma grozījumu darba grupā, un mēs mēģinām atkal norādīt, ka ir iespējams tāds regulējums: ja kāds apstrīd būvatļauju, tad tam uzreiz nav negatīva ietekme uz būvdarbiem. Varētu būt tā: apstrīd, dodas uz tiesu, bet tad tiesa atsevišķi lemj jautājumu, vai būvdarbi strīda laikā būtu apturami, nevis kā ir tagad, kad pārsūdzība automātiski aptur visus darbus. Pagaidām neesam raduši dzirdīgas ausis šim priekšlikumam, neskatoties uz to, ka citās valstīs šis regulējums ir labvēlīgāks attīstītājiem,» atbildēja viņa.

I. Kramiņa uzsvēra: šī ir teritoriālā plānojuma pirmā redakcija, līdz gada beigām būs jāizskata iesniegtie priekšlikumi, tai skaitā arī par zonējuma maiņu, un esošo redakciju noteikti pilnveidos, tādēļ tajā var būt izmaiņas. Tāpēc viņa uzņēmējiem piekodināja, ka paļauties uz šo izstrādāto redakciju kā uz gala versiju nevajadzētu, un ieteica būt modriem, sekot līdzi izmaiņām un veiksmīgi sadzīvot ar jauno plānu, kas stāsies spēkā nākamgad.

Konferenci Kā attīstīsies nekustamo īpašumu tirgus Latvijā? rīkoja Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA sadarbībā ar finanšu pakalpojumu sniedzēju Luminor.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Igauņiem vērienīgi apbūves plāni Krasta ielā

Zane Atlāce - Bistere, 18.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igauņiem piederošs uzņēmums SIA Sudrabsala iecerējis vērienīgi mainīt Krasta ielas vaibstus Rīgā, paredzot tur pat 24 stāvu apbūvi.

Pašlaik norisinās detālplānojuma teritorijai Krasta ielā 33 (pēc adreses maiņas -Krasta ielā 1C), Rīgā publiskā apspriešana. Tās termiņš noteikts no 25.03.2019. līdz 23.04.2019 (ieskaitot). Detālplānojuma ierosinātājs ir SIA Sudrabsala, izstrādātājs SIA Metrum.

Detālplānojuma izstrādes mērķis – izstrādāt priekšnoteikumus iespējamajai un ilgtspējīgai teritorijas attīstībai, attīstot un īstenojot 2005. gadā izstrādāto apbūves koncepciju – detalizējot daudzstāvu dzīvojamo ēku (9 līdz 24 stāvi) grupas izvietojumu ar atbilstošu infrastruktūras nodrošinājumu.

Saskaņā ar attīstītāja kopējo apbūves teritorijas attīstības vīziju, kvartālā starp Salu tiltu, Krasta ielu un Daugavu (vēsturiskās Zvirgzdu salas teritorijā) paredzēts radīt pievilcīgu, atpazīstamu un dzīvotspējīgu augstas kvalitātes pilsētvidi – ar labiekārtotu publisko zonu, kurā cilvēkiem būtu prieks dzīvot, strādāt un atpūsties. Lai to realizētu, teritorijā kopumā paredzēts attīstīt gan dzīvojamo, gan jaukta tipa apbūvi, kura apvieno darījumu, tirdzniecības un dzīvojamās teritorijas, un aktīvās publiskās zonas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar jaunu pieeju kadastrālo vērtību noteikšanā Tieslietu ministrija (TM) vēlās būtiskas pārmaiņas nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) sistēmā, potenciāli piedāvājot arī apspriest iespēju līdz 100 000 eiro vērtas iedzīvotāju dzīvojamās mājas ar nodokli neaplikt.

Tas izriet no tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) sacītā intervijā LNT raidījumā «900 sekundes».

Viņš uzsvēra, ka ir izstrādāts precīzs kadastrālās vērtības modelis, bet tas tiks ieviests tikai ar noteikumu, ja tiks izstrādāta cita NĪN sistēma. Turklāt TM arī esot attiecīgs piedāvājums.

Pēc viņa paustā, attiecībā uz iedzīvotājiem un viņu dzīvojamām mājām modelis būs pilnīgi cits. «Lielā mērā tas nozīmē, ka vismaz lauku reģionos principā vispār iznāks, ka nav jāmaksā,» sacīja ministrs. Viens no priekšlikumiem paredzot līdz 100 000 eiro vērtus īpašumus ar NĪN neaplikt - tas būtu tā saucamais neapliekamais minimums, klāstīja Bordāns.

Plašāk viņš solīja informēt, kad būs panākta vienošanās valdībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Rīgā plāno uzbūvēt augstāko koka ēku Baltijā

Zane Atlāce - Bistere, 29.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā, pie Šmerļa meža plānots uzbūvēt augstāko eksponētā koka konstrukcijas ēku Baltijā.

Projekta pasūtītājs ir betona grīdu uzņēmuma Līmenī īpašnieks Mārtiņš Štrauss, kas savu ideju salikt vienkopus Latvijas dabas bagātību koku ar Latvijas zinātnieku sasniegumiem uzticējis diviem jauniem un perspektīviem arhitektiem Kārlim Mičulim un Fricim Vilnim (arhitektu birojs Vilnis Mičulis).

Mārtiņu uzrunājusi jauno puišu Šveicē un Nīderlandē gūtā pieredze, kā arī jūtamā jauda un progresīvā domāšana - nav tādas lietas, ko nevar atrisināt. «Mums apkārt ir liels zināšanu apjoms, un bieži lietas, kuras Latvijā dēvējam par inovācijām, ārzemēs jau ir ierasta prakse. Gribam, paši mācoties, šīs zināšanas ienest Latvijā,» teic F.Vilnis.

Neizmantots potenciāls

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Apkopoti 2017. gada radošākie uzņēmumu nosaukumi

Laura Mazbērziņa, 28.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien nodeva izskatīšanai komisijās likuma grozījumus, kas paredz pārcelt jaunās kadastrālās vērtēšanas sistēmas ieviešanu uz 2021.gadu, lai gan sākotnēji to bija plānots ieviest 2020.gadā.

Grozījumu Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā anotācijā skaidrots, ka jaunās kadastrālās vērtēšanas metodikas izstrādes laikā darba grupa secināja, ka jaunās kadastrālās vērtēšanas metodikas ieviešanai būs nepieciešamas būtiskas izmaiņas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas programmatūrā, kam nepieciešams valsts budžeta finansējums.

Līdz ar to bez pilnveidotās metodikas apstiprināšanas un bez tās ieviešanai nepieciešamu izmaiņu sistēmas programmatūrā izstrādes nav iespējams sākt jaunās kadastrālo vērtību bāzes izstrādi, norāda par šo lietu atbildīgajā Tieslietu ministrijā (TM). Attiecīgi ir nepieciešams mainīt termiņu jaunās ar pilnveidoto metodiku izstrādātās kadastrālo vērtību bāzes ieviešanai - tas ir, pārcelt termiņu no 2020.gada uz 2021.gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Atbalsta jauno kadastrālās vērtēšanas noteikumu ieviešanas termiņa pagarināšanu uz gadu

LETA, 22.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien otrajam lasījumam atbalstīja grozījumus Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, kas paredz par gadu pagarināt jaunās kadastrālo vērtību bāzes ieviešanu, pārceļot iepriekš paredzēto ieviešanas termiņu no 2020. uz 2021.gadu.

Grozījumu Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā anotācijā skaidrots, ka jaunās kadastrālās vērtēšanas metodikas izstrādes laikā darba grupa secināja, ka metodikas ieviešanai būs nepieciešamas būtiskas izmaiņas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas programmatūrā, kam nepieciešams valsts budžeta finansējums.

Līdz ar to bez pilnveidotās metodikas apstiprināšanas un bez tās ieviešanai nepieciešamu izmaiņu sistēmas programmatūrā izstrādes nav iespējams sākt jaunās kadastrālo vērtību bāzes izstrādi, norāda par šo lietu atbildīgajā Tieslietu ministrijā (TM). Attiecīgi ir nepieciešams mainīt termiņu jaunās ar pilnveidoto metodiku izstrādātās kadastrālo vērtību bāzes ieviešanai - tas ir, pārcelt termiņu no 2020.gada uz 2021.gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien apstiprināja SIA "Latvijas vēja parki" maksājumu 3 142 877 eiro apmērā par tiesībām noslēgt apbūves tiesību līgumu stratēģiski nozīmīgu vēja parku izvietošanai valsts meža zemē.

Apbūves tiesības piešķirs aptuveni 39 941 hektāram valsts meža zemes. Plānotā vēja parku minimālā jauda būs 800 megavati.

Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāvji aģentūrai LETA skaidroja, ka summu noteicis neatkarīgs vērtētājs. "Latvijas vēja parki" to maksās no saviem līdzekļiem. Maksājumu saņems valsts meža zemes pārvaldītājs - AS "Latvijas valsts meži" (LVM). Savukārt apbūves tiesību līguma termiņš būs 30 gadi, ar tiesībām to pagarināt, ja to pieļauj normatīvais regulējums.

Pēc projektēšanas posma, lai izvietotu ap 120 turbīnu, būs jāatmežo vidēji viens hektārs uz katru turbīnu. Tas nozīmē, ka no gandrīz 40 000 hektāru, kas paredzēti vēja parku ierīkošanas izpētei, vēja parku būvēšanai atmežos ap 120 hektāru, savukārt 99% no minētās teritorijas varēs turpināt meža apsaimniekošanu, norāda ZM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konstatējot virkni neatbilstību, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce (AP) apturējis Ķekavas novada teritorijas plānojumu, informē ministra padomniece Agnese Vārpiņa.

Teritorijas attīstības plānošanas likuma noteiktajā apstrīdēšanas termiņā ministrija ir saņēmusi 13 privātpersonu iesniegumus, kuros izteikti iebildumi par pašvaldības nozīmes ceļa statusa noteikšanu privātā īpašuma esošajās teritorijās, par publiska pieejas punkta publisko ūdeņu teritorijai noteikšanu privātā īpašumā, par smagās rūpniecības teritorijas noteikšanu blakus dzīvojamās apbūves teritorijai, ignorējot piesārņojumu avotu radīto seku mazinošos pasākumus, tādējādi apdraudot iedzīvotāju tiesības dzīvot labvēlīgā vidē.

Izvērtējot Teritorijas attīstības plānošanas informācijas sistēmā pieejamo Ķekavas novada teritorijas plānojumu un saņemtajos iesniegumos minēto, ministrija konstatēja virkni neatbilstību normatīvajiem aktiem, kas paredz vispārīgās prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei un teritorijas attīstības plānošanas dokumentu saturu un izstrādes kārtību, kā arī likumiem, piemēram Aizsargjoslu likumam un Zemes pārvaldības likumam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apķīlāto kustamo mantu tirgos izsolē elektroniskajā vidē. To paredz izmaiņas Civilprocesa likumā, ko otrdien, 20.februārī, galīgajam lasījumam parlamentā atbalstīja Saeimas Juridiskā komisija.

Likumprojekts paredz parādniekam piederošu kustamu mantu turpmāk pārdot elektronisko izsoļu vietnē. 2015.gadā Civilprocesa likumā jau pieņemti grozījumi, pilnībā atsakoties no nekustamā īpašuma izsoļu organizēšanas klātienē un mainot to norises formu uz izsoli elektroniskā vidē. Šāda pāreja ir radījusi iespēju nodrošināt ērtāku un ekonomiskāku izsoles norisi un novērsusi līdz tam sastopamās problēmas. Elektroniskā vide palielinājusi izsoles dalībnieku skaitu un būtiski palīdzējusi sasniegt tās rīkošanas mērķi – pārdot par iespējami augstāko cenu nekustamo īpašumu un norēķināties ar kreditoriem – , tāpēc būtu lietderīgi arī parādniekam piederošu kustamu mantu turpmāk pārdot elektronisko izsoļu vietnē, atzīmē likumprojekta autori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Salaspilī plāno prettrokšņu sienas izveidi gar Daugavpils šoseju

Db.lv, 07.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salaspilī ir sākta sabiedriskā apspriešana par trokšņu samazināšanas pasākumiem gar Daugavpils šoseju, informē pašvaldībā.

Projekta īstenotājs ir valsts SIA "Latvijas Valsts ceļi". Projekta mērķis ir samazināt lielceļa satiksmes radītā trokšņa ietekmi uz dzīvojamo apbūvi Salaspilī.

Trokšņu sienu veidos trīs posmi. Divos posmos trokšņu barjeru plānots veidot uz mainīga augstuma grunts vaļņa, kura augstums pret esošo zemes virsmu būs 2,7 līdz 4,1 m. Virs vaļņa tiks izbūvēta aizsargsiena, kuras augstums būs no 4 līdz 4,5 metriem.

Posmos no Nometņu ielas līdz Enerģētiķu ielai un no Rīgas ielas līdz Kalnu ielai trokšņu barjeras kopējais augstums virs autoceļa līmeņa plānots no 6 līdz 6,5 metriem.

Posmā no Enerģētiķu ielas līdz Rīgas ielai barjeras augstums paredzēts 4,5 metri. Šajā posmā paredzēts uzstādīt tikai trokšņu aizsargsienu, kas veidota no betona konstrukcijām un krāsainiem akrila paneļiem bez grunts vaļņa izbūves.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātmāju piedāvājumam kļūstot arvien ierobežotākam, tuvākajā laikā varētu augt apbūves zemes iegādes darījumu skaits, secināts Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) organizētajā profesionāļu diskusijā.

Lēmums par zemes iegādi ietver milzīgu atbildību par savu finanšu izlietojumu, un ir svarīgi nepieļaut kļūdas, kas šo ieguldījumu padarītu mazāk vērtīgu par īpašuma potenciālo tirgus cenu nākotnē, diskusijā norādīja tās dalībnieki.

LANĪDA valdes loceklis un "Latio" valdes priekšsēdētājs Edgars Šīns sacīja, ka privātmāju piedāvājums kļūst aizvien ierobežotāks, savukārt vēlme dzīvot savā mājā nekur nav pazudusi. Iegādājoties apbūves zemi, jāpatur prātā, ka 90% Latvijas teritorijas mājas būvniecības izmaksas pārsniedz tirgus vērtību, uzsvēra Šīns.

Viņš prognozēja daudz apbūves zemes iegādes darījumu pārskatāmā nākotnē un ieteica klientiem vaicāt vērtētājam ne vien apbūves gabala vērtību, bet arī maksimālo ieguldījumu apjomu mājas būvniecībā, jo tas pasargās no vilšanās, ja nāksies domāt par mājas pārdošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Liepājas valstspilsētas izsludinājusi izsoli par diviem īpašumiem Liepājā, Karostas Industriālā parka teritorijā – Zemgales iela 7 un Zemgales iela 17, informē Liepājas speciālās ekonomiskās zonas pārvalde.

Zemgales ielas vēsturiskajai apbūvei ir noteikts pilsētbūvniecības un kultūrvēsturiski nozīmīgās apbūves status, kas nosaka, ka veicot būvju rekonstrukciju jāsaglabā ēkas konstruktīvo un apdares risinājumu, esošos būvapjomus, oriģinālo logu dalījumu, jumta segumu, lietojot gludo skārdu, bet maksimāli pieļaujamās apbūves augstums ir 3 stāvi. Vienlaikus nekustamie īpašumi atrodas Karostas Industriālā parka teritorijā un tiem noteikta jauktas apbūves teritorija ar ražošanas funkciju.

“Tas ir loģisks solis, lai turpinātu Karostas Industriālā parka attīstību, jo redzot un novērtējot 2022. gada nogalē ekspluatācijā nodoto SIA “EB Liepāja” biroja un ražošanas ēku, kurā veiksmīgi integrēta un atjaunota Karostas vēsturiskā apbūve, ir interese arī citiem uzņēmējiem” norāda Liepājas SEZ pārvaldnieks Uldis Hmieļevskis, uzsverot, ka vienmēr ir vieglāk attīstīties, ja ir reāli, apskatāmi piemēri. “Man ir liels prieks, ka ir interese arī no vairākiem citiem uzņēmējiem savos attīstības projektos – ražošanas ēkās, loģistikas centros u.c. integrēt Karostas vēsturisko apbūvi. Izsole ir labs veids, kā noteikt investoru, lai jau tuvāko gadu laikā sakārtotu vēl vairākas vēsturiskās ēkas Zemgales ielā.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Liepājnieki protestē pret mākslas skolas piebūves projektu

Monta Glumane, 12.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd tiek vākti paraksti, lai nepieļautu Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskolas piebūves būvniecību Alejas ielā 18/20, Liepājā.

Projekta pretinieki norāda uz negodīgu konkursa kārtību, nepietiekamiem finanšu resursiem un neētisku ēkas vizuālo izskatu.

Projektā paredzēts, ka jaunā ēka ietvers mācību klases un darbnīcas, pedagogu darba telpas, daudzfunkcionālu izstāžu zāli, sadzīves telpas un tehniskās telpas.

Sākotnēji būvniecības izmaksas plānotas 1 500 000 eiro, tomēr precīzas izmaksas varēs noteikt pēc būvniecības iepirkuma pretendentu piedāvājumu iesniegšanas šā gada 14.martā. Projekta aprakstos kā projektētājs norādīta SIA «Baltex Group», pasūtītāja - VAS «Valsts nekustamie īpašumi», bet pasūtītāja pilnvarotā persona - Liepājas Mākslas, mūzikas un dizaina vidusskola.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Teritorijā starp Kārļa Ulmaņa gatvi, Remtes un Jaunmoku ielu Rīgā plānots būvēt tirdzniecības centru, secināms no trešdien pilsētas pagaidu administrācijas sēdē apstiprinātā lēmuma par lokālplānojuma izstrādes sākšanu zemesgabaliem Remtes ielā 21 un 19a un Ulmaņa gatvē.

Lokālplānojuma ierosinātājs ir zemes īpašniece SIA "Rēzeknes gaļas kombināts". Īpašnieks ir piesaistījis investoru, noslēdzot vienošanos par tālākajām darbībām jauna tirdzniecības un pakalpojuma objektu apbūves ieceres īstenošanai.

Plānotās tirdzniecības vietas teritorija atrodas Pleskodāles apkaimē, tirdzniecības centra "Spice" apkārtnē. Teritorija ir apbūvēta, tiek izmantota noliktavām, remontdarbnīcām un citai saimnieciskai darbībai. Apbūvē dominē padomju laika metāla konstrukciju angāri. Teritorija ir saimnieciski izmantota, taču, ņemot vērā būvju un infrastruktūras nolietojumu, teritorijas sadrumstaloto apsaimniekošanu starp dažādiem nomniekiem un citus faktorus, vizuāli vērtējama drīzāk kā Ulmaņa gatves ielas ainavas telpu degradējoša un komerciālas apbūves potenciālam neatbilstoša, uzskata ieceres autori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes Pilsētas attīstības komiteja šodien atbalstīja un virzīja apstiprināšanai domes sēdē lokālplānojumu teritorijai Juglas ielā 95, informē Rīgas domes Komunikācijas pārvalde.

Teritorija 1,7 hektāru platībā atrodas Dreiliņu apkaimē, kvartālā starp Biķernieku ielu, Juglas ielu un Dreiliņupīti. Netālu no tās, Stopiņu novada pusē, atrodas tirdzniecības centri "IKEA" un "Sāga".

Lokālplāna risinājumu pamatā ir iecere izbūvēt tirdzniecības un pakalpojumu objektu, paredzot izvēles iespējas dažādu apbūves koncepciju īstenošanai, kas konkretizējami būvprojekta izstrādes gaitā.

Transporta organizācijas risinājumi paredz piekļuvi lokālplānojuma teritorijai no Juglas ielas, tostarp, paredzot vietējās braukšanas joslas izbūvi paralēli Juglas ielai ar iespēju veidot tās turpinājumu piekļūšanas nodrošināšanai kaimiņu zemes vienībām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020.gadā izaicinājumu biznesā nav trūcis, tāpēc daudzi savus sapņus par jauna uzņēmuma reģistrēšanu atlikuši, kā rezultātā pērn reģistrēts zemākais jaunu uzņēmumu skaits pēdējo 17 gadu laikā, liecina SIA Lursoft dati.

Vienlaikus tie uzņēmēji, kuri spēruši drosmīgo soli un nav nobijušies no biznesa uzsākšanas pandēmijas apstākļos, nereti uzņēmuma nosaukuma izvēlei piegājuši ar radošumu. Tā teikt, ja apkārt valda neziņa un bailes, vismaz uzņēmuma nosaukums apkārtējos raisīs smaidu.

Lursoft apkopojis 2020.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus, lai pierādītu, ka humors, par spīti visām grūtībām, Latvijas uzņēmējos nav izzudis.

Janvāris

  • SIA Lāču Muižiņa (Limbažu nov)
  • SIA Skaistuma terapija (Rīga)
  • SIA Uzzini, iepazīsti (Babītes nov)
  • SIA Your choice (Rīga)
  • SIA Kopā būt (Ozolnieku novads), jau likvidēts
  • SIA Uzladets (Mārupes nov)
  • SIA VISUVAR (Rīga)
  • SIA Neko nevar skaidri zināt (Ķeguma nov)
  • SIA Turaidas Roze (Rīga)
  • SIA Mazliet vairāk gaisa (Jelgava)
  • SIA Prieks sadarboties (Rīga)
  • SIA Trīs ar pus vīri (Jelgavas nov)
  • SIA Mazie varoņi (Rīga)
  • SIA tīri tā neko (Rīga)
  • SIA Augam kopā (Rīga)
  • SIA Stalkeris (Ādažu nov)

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei

LETA, 15.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākais kadastrālo vērtību pieaugums no 2022.gada 1.janvāra gaidāms jaunajiem dzīvokļiem un lauksaimniecības zemei, liecina Valsts zemes dienesta (VZD) aprēķini par īpašumu kadastrālo vērtību izmaiņām pēc jauno kadastrālo vērtību stāšanās spēkā.

Kopumā jauno kadastrālo vērtību pieaugumu veidos vairāki faktori, trešdien mediju seminārā stāstīja VZD Nekustamā īpašuma vērtēšanas departamenta vecākā metodikas eksperte Elza Muraševa. Aptuveni 20% apmērā pieaugumu veido Saeimā 2017.gada 18.maijā pieņemtais likums "Grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā", kas iepriekš noteica kadastrālās vērtības aprēķinā piemērot koeficientu 0,85 (85% atbilstība nekustamā īpašuma tirgus līmenim uz noteikto atskaites punktu laikā), bet tagad kadastrālajai vērtībai jāatbilst tirgus vērtībai par 100%.

Tāpat kadastrālo vērtību pieaugumu veido nekustamo īpašumu tirgus cenu kāpums kopš 2013.gada, kas novērots lauksaimniecības zemei visā Latvijā, dzīvokļiem un savrupmājām lielajās pilsētās un Pierīgā, komercēkām un ražošanas objektiem Rīgā un Pierīgā). Vērtību pieaugumu rada arī iepriekš pietiekamā līmenī nenovērtētie objekti - jaunās ēkas, kas būvētas pēc 2000.gada un īpaši vērtīga novietojuma apbūves zemes pie ūdeņiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pilsētas arhitekta kolēģijas sēdē maija vidū tika prezentēti Zaķusalas vērienīgie apbūves plāni. Db.lv piedāvā aplūkot iespējamos arhitektūras risinājumus, kurus kolēģijas pārstāvji apbūves iniciatoriem rosinājuši vēl pārskatīt un pilnveidot.

Db.lv jau rakstīja, ka SIA «Merks» piederošā SIA Zaķusala Estate Zaķusalā uz dienvidiem no Salu tilta plānots uzbūvēt trīs augstceltnes - divas dzīvojamās ēkas un vienu viesnīcu. 13 833 kvadrātmetru plašais zemesgabala īpašnieki ir uzņēmējs Jānis Lasmanis un vēl trīs fiziskas personas.

Vairuma kolēģijas pārstāvju ieskatā darbs pie attīstības priekšlikuma būtu vēl turpināms (nepiemērojot obligātu arhitektūras ideju konkursa procedūru), pārskatot un detalizējot sekojošus plānotās apbūves ieceres arhitektūras un pilsētbūvnieciskos aspektus:

- ņemot vērā teritorijas novietni (šobrīd neapbūvēta teritorija kvartālā starp nozīmīgu pilsētas maģistrāli un ainaviski kvalitatīvu ūdensmalu), ieteikums pārskatīt objekta funkcionālo un pilsētbūvniecisko risinājumu, tas ir, veidot pilsētvidi un galveno piekļūšanu zemesgabalā (arī iebrauktuvi) no ziemeļiem, izvietot viesnīcas apjomu tuvāk transporta maģistrālei, pēc iespējas saglabājot ainavas un vides kvalitātes vērtības dzīvojamām ēkām teritorijas dienvidu pusē pret Mazo Daugavu;

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā apspriešanā 83% respondentu atbalstījuši veselības veicināšanas centra būvniecību Liepājā, Miķeļa Valtera ielā 13, pašā jūras malā.

Kā aģentūru LETA informēja Liepājas būvvaldes sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Freidenfelde, būvniecības ieceres publiskajā apspriešanā tika saņemti 202 iedzīvotāju vērtējumi, no kuriem būvniecības ieceri atbalsta 83% jeb 168 iedzīvotāji, savukārt ieceri neatbalsta 17% jeb 34 apspriešanas dalībnieki.

Uz papildu jautājumu, kā iecerētā būvniecība ietekmēs iedzīvotājus, 86 atbildēs norādīts, ka tas ietekmēs pozitīvi, 84 atbildēs norādīts, ka neietekmēs, bet 32 atbildēs norādīts - ietekmēs negatīvi.

Freidenfelde atgādina, ka Liepājas būvvaldē tika saņemts būvniecības iesniegums un būvprojekts minimālā sastāvā objektam "Veselības veicināšanas centrs Miķeļa Valtera ielā 13, Liepājā", kas izstrādāts uz metu konkursā 1.vietas ieguvušā darba konceptuālā risinājuma pamata, kuru par labāko atzina žūrijas komisija starp deviņiem iesniegtajiem darbiem, kā arī ņemot vērā iedzīvotāju izteikto vērtējumu par konkursa darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Domuss” ir sācis infrastruktūras izbūves darbus, lai īstenotu projekta “Mežaparka Rezidences” nākamo kārtu.

Atbilstoši attīstības iecerei ir plānota apbūves zemes gabalu labiekārtošana 21 hektāra platībā.

Tādējādi Mežaparka apkaimes dienvidu daļā atradīsies 5000 līdz 10 000 m2 plaši apbūves zemes gabali ar pielāgotu infrastruktūru. Tie primāri būs pieejami nekustamo īpašumu attīstītājiem, kam būs iespēja realizēt četru līdz sešu stāvu apbūvi, ņemot vērā tirgus tendences un koncepcijas specifiku.

“Investīcijas aptuveni 4 miljonu eiro apmērā šajā teritorijā radīs ilgtspējīgu pilsētvidi un jaunas iespējas Mežaparka apkaimes iedzīvotājiem. Patlaban norisinās aktīvs darbs pie infrastruktūras un pārdomātu apstādījumu izveides, lai atvieglotu nākamo īpašnieku attīstības nolūkus. Esam pārliecināti, ka drīzumā šeit plauks ekoloģiski pievilcīga arhitektūra, kas piešķirs vērtību katram kvadrātmetram un nākamajām paaudzēm," pauž nekustamo īpašumu attīstītāja “Domuss” vadītājs Ralfs Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FOTO: Carnikavas novadā top jauns uzņēmējdarbības un inovāciju parks

Žanete Hāka, 13.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Carnikavas novadā patlaban top uzņēmējdarbības un inovāciju parks «Mežgarciems», informē Carnikavas novada dome. Pirmie apbūves gabali jau ir pārdoti, un bet vēl daļai drīzumā notiks izsoles.

Patlaban teritorijā notiek jaunas infrastruktūras un komunikāciju izbūve.

Jaunās industriālās platības var iegādāties izsoles kārtībā un kopumā pieejami 11 apbūves gabali. Patlaban trīs apbūves gabali ir iegādāti, bet astoņus apbūves gabalus no Carnikavas novada dome izsolīs 8., 9. un 15. oktobrī. Reģistrēšanās izsolei iespējama līdz 27. septembrim.

Kā informē domes pārstāvji, izsolē pieejamo zemesgabalu platība ir 4192 – 11 657 m2, un sākumcena svārstās no 19 900 eiro līdz 48 500 eiro. Izsolē iegādātos apbūves gabalus no pašvaldības uzņēmums var izpirkt piecu gadu laikā, un būvniecību tajos iespējams uzsākt uzreiz pēc iegādes. Uzņēmējiem saskaņā ar izsoles noteikumiem 30 mēnešu laikā īpašumā jāuzbūvē ražotne, jāpiesaista investīcijas ne mazāk kā 500 000 tūkstošu eiro apmērā, kā arī jāizveido vismaz 15 jaunas darbavietas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvijas valstij piederošajos mežos uzsāks darbu vēja parku attīstītāji

Māris Ķirsons, 20.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātie investori Latvijas valstij piederošajās meža zemēs nākamajos gados veiks attiecīgus pētījumus un mājasdarbus, lai varētu izveidot vēja parkus ar maksimāli iespējamo jaudu līdz 1400 MW.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Latvijas Valsts meži valdes loceklis Valdis Kalns. Viņš norāda, ka ir noslēgusies pirmā vēja parku apbūves tiesību nomas izsole, kurā tika piedāvāta izpētei ap 160 000 ha liela teritorija, no kuras gandrīz puse izrādījās vēja enerģijas ražotājiem interesanta; šogad sekos nākamā izsole, kurā arī būs iespējas uz 30 gadiem nosolīt izpētes un apbūves nomas tiesības citās šim nolūkam paredzētajās teritorijās.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija ar vēja parku izveidi LVM meža zemēs?

To, ka vēja enerģija būs viens no stūrakmeņiem klimata neitralitātes sasniegšanas īstenošanas kontekstā, jau paredzēja Latvijas plānošanas dokumenti, taču papildu paātrinājumu tam piešķīra Krievijas iebrukums Ukrainā un straujais energoresursu cenu kāpums, kā arī valsts drošības, tostarp energodrošības, jautājums. Interese par iespējām LVM apsaimniekojamajās zemēs izvietot vēja parkus ir bijusi iepriekš, jau kopš 2017. gada, tomēr tikai 2023. gada vasarā tika izstrādāta un valdībā apstiprināta attiecīga normatīvā bāze, pēc kuras mums mēneša laikā bija jāpublicē karte ar visām meža zemēm, kurās varētu pētīt vēja parku ierīkošanu, kam sekoja attiecīgu zemes gabalu izpētes un apbūves tiesību izsole.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānotās ostu pārvaldības reformas kontekstā tiks risināts apbūves tiesību jautājums, pirmdien ostu pārvaldības reformai veltītajā diskusijā atzina eksperti.

Atklājot diskusiju, satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norādīja, ka iepriekš mainīt ostu pārvaldības principus centās valdības 2002.gadā un 2012.gadā, kas beidzās bez rezultāta, tādējādi līdzšinējā valdība cenšas veikt ostu pārvaldības reformu ar trešo piegājienu.

Ministrs norādīja, ka 1990.gados ieviestais ostu pārvaldības modelis tika izveidots, lai partijas pār tām nodrošinātu kontroli, tāpēc patlaban pienācis laiks ostas pārveidotu par kapitālsabiedrībām, tādējādi mazināto politisko ietekmi ostās. Linkaits uzsvēra, ka ostu pārvaldībā ir jānoņem politiskā ietekme, pārvaldniekus izraugoties atklātā konkursā. Ministrs piebilda, ka ostu pārvaldības maiņa neparedz mainīt "ekonomisko pusi", proti, tā neparedz mainīt nodokļus vai pārskaitīt pašvaldībām ostas gūto ieņēmumu daļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gadā Latvijas premium nekustamo īpašumu tirgū tika noslēgti 1 135 darījumi par kopējo summu 304.8 miljoni eiro, strauji pietuvojoties rādītājiem, kas tika fiksēti laika posmā no 2006. līdz 2008. gadam jeb “treknajos gados”, liecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty apkopote dati .

Uzņēmuma veicis pētījumu par darījumu aktivitāti 2021. gadā trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā. Šis ir pirmais gads, kurā premium tirgus nozīmīgi pietuvojies vēsturiskajai latiņai, galvenokārt jaudu rodot Rīgā, kur tika noslēgti 756 mājokļu darījumi (t.sk. apbūvējamas zemes), kopējai vērtībai sasniedzot 188.2 miljonus eiro, kas bija par 43.3% vairāk nekā 2020. gadā.

Savukārt Jūrmalā pagājušajā gadā tika noslēgti 242 premium segmenta darījumi par kopējo summu 84.2 miljoni eiro, kas ir lielākais apjoms kopš 2014. gada.

Pierīgā 2021. gadā noslēgti 137 premium nekustamā īpašuma darījumi, kopējai vērtībai sasniedzot 32.4 miljonus eiro. Salīdzinot ar 2020. gadu, darījumu skaits ir audzis par 104.5%, veidojot par 70.5% lielāku investīciju apmēru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piedāvā iegādāties maksātnespējīgās "PNB bankas" grupas uzņēmumiem SIA "Winergy" un SIA "NBT Energy" piederošos vēja ģeneratorus, pavēstīja bankā.

Cenu aptaujā "Winergy" un "NBT Energy" piederošo trīs vēja ģeneratoru kopēja sākumcena ir 205 000 eiro.

Tostarp cenu aptaujā piedāvā iegādāties "Winergy" piederošo 2005.gadā izgatavoto vēja ģeneratoru "AN Bonus SWT 2.3.-82", kura sākumcena noteikta 81 000 eiro. Vēja ģeneratora nominālā jauda ir 2,3 megavati (MW), rotora diametrs ir 82 metri, bet torņa augstums ir 92 metri.

Tāpat cenu aptaujā piedāvā iegādāties "NBT Energy" piederošo 2003.gadā izgatavoto vēja ģeneratoru "NEG Mikon NM92/2750", kura sākumcena ir 64 000 eiro. Vēja ģeneratora nominālā jauda ir 2,75 MW, rotora diametrs ir 92 metri, bet torņa augstums - 70 metru.

Cenu aptaujā piedāvā iegādāties arī "NBT Energy" piederošo 2004.gadā izgatavoto vēja ģeneratoru "NEG Mikon NM72/2000", kura sākumcena ir 60 000 eiro. Vēja ģeneratora nominālā jauda ir divas MW, rotora diametrs ir 72 metri, bet torņa augstums ir 64 metri.

Komentāri

Pievienot komentāru