Apdrošināšana

Apdrošinātāji gājējiem un riteņbraucējiem atlīdzībās pērn izmaksā 791 tūkstoti eiro

Dienas Bizness, 06.07.2017

Jaunākais izdevums

Apdrošinātāji gājējiem un riteņbraucējiem atlīdzībās 2016. gadā izmaksājuši 790 885 eiro, liecina Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) apkopotā statistika.

Tostarp riteņbraucējiem atlīdzībās izmaksāti 216 519 eiro, gājējiem - 574 366 eiro, kas ir attiecīgi par divām reizēm un 47% vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt salīdzinot ar 2012. gadu pagājušajā gadā ceļu satiksmes negadījumos (CSNg) cietušajiem gājējiem atlīdzībās izmaksāts vairāk nekā divas reizes vairāk, bet cietušajiem riteņbraucējiem gandrīz trīs vairāk.

«Atlīdzības cietušajiem gājējiem gadu no gada palielinās, un pērn apdrošinātāji izmaksājuši vairāk nekā 2 reizes lielāku summu, nekā pirms pieciem gadiem. Savukārt cietušajiem riteņbraucējiem izmaksātās atlīdzības īpaši strauji palielinājušās tieši pērn, un, salīdzinot ar 2012.gadu, ir gandrīz trīskārt lielākas,» stāsta LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

«Aizvien lielāko izmaksāto atlīdzību apjomu var skaidrot galvenokārt ar nemateriālo zaudējumu apmēra pieaugumu, kā arī medicīnas un rehabilitācijas pakalpojumu cenu kāpumu. Tāpat jāņem vērā arī aizvien augošais riteņbraucēju īpatsvars ceļu satiksmē, kas neizbēgami noved pie lielāka CSNg un cietušo skaita,» skaidro J. Abāšins, piebilstot, ka arī šajā gadā cietušajiem riteņbraucējiem izmaksātās atlīdzības strauji aug un nepilnos piecos mēnešos jau sasniegušas vairāk nekā 207 tūkstošus eiro.

Saskaņā ar OCTA likumu, gadījumā, ja CSNg cietis gājējs vai riteņbraucējs un tā darbībā nav konstatēti ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumi, zaudējumus cietušajam atlīdzina CSNg izraisījušā transportlīdzekļa apdrošinātājs - tajā skaitā ar ārstēšanu, rehabilitāciju saistītos izdevumus, kā arī tiek kompensēti nesaņemtie ienākumi pārejošas darbnespējas gadījumā. Arī gadījumā, ja CSNg ir izraisījis neapzinīgs transportlīdzekļa vadītājs, kuram nav spēkā esošas OCTA polises, vai arī tas pēc CSNg no notikuma vietas aizbraucis, cietušajam gājējam vai riteņbraucējam nodarītie zaudējumi tiek kompensēti no OCTA Garantijas fonda.

1997.gadā Latvijā tika ieviesta OCTA sistēma, kuras mērķis ir nodrošināt ceļu satiksmes negadījumā cietušo trešo personu interešu aizsardzību Latvijā un Zaļās kartes dalībvalstīs. Sistēmas sekmīgākai darbības nodrošināšanai ir izveidots LTAB, kurā apvienojušās apdrošināšanas sabiedrības, kurām ir tiesības veikt OCTA apdrošināšanu Latvijā – AAS Balta, AAS Baltijas Apdrošināšanas Nams, AAS BTA Baltic Insurance Company, Compensa Vienna Insurance Group UADB Latvijas filiāle, ERGO Insurance SE Latvijas filiāle, ADB Gjensidige Latvijas filiāle, If P&C Insurance AS Latvijas filiāle, InterRisk Vienna Insurance Group AAS, Seesam Insurance AS Latvijas filiāle un Swedbank P&C Insurance AS Latvijas filiāle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma palielināšanā ignorēts likums

LETA, 23.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma apmēra palielināšanai izmantotas visdažādākās interpretācijas, līdz pat klajai likuma ignorēšanai, secinājusi Valsts kontrole (VK).

Likumības revīzijā ar mērķi noskaidrot, vai valstij tieši un pastarpināti piederošo kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības regulējums ir pietiekams, VK secinājusi, ka likuma esamība vien neatrisina problēmas, ja nav politiskas gribas to iedzīvināt, precīzi definētas uzraudzības un vienotas pieejas likuma normu ievērošanā.

Kopš 2015.gada spēkā ir Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums (Kapitāla daļu likums), ar kuru bija jāsāk reformas valsts kapitālsabiedrību pārvaldībā.

Šis likums definē arī kapitālsabiedrību valdes locekļu atalgojuma politikas būtiskākos principus, risinot arī problēmas saistībā ar atalgojuma konkurētspēju un sasaisti ar darbības rezultātiem. Faktiski jau piekto gadu likums kalpo par instrumentu atalgojuma palielināšanai, izmantojot visdažādākās pieejas un interpretācijas, konstatējusi VK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Darbinieku veselību pārsvarā apdrošina lielie un vidējie uzņēmumi

Rūta Kesnere, 21.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā polises cena vienam darbiniekam ir 250 eiro gadā, taču tās ir investīcijas, kuras atmaksājas

Par to vienisprātis ir DB rīkotā apaļā galda diskusijas, kas veltīta darbinieku veselības apdrošināšanai, dalībnieki: Dins Šmits - Repharm ģenerāldirektors, Gints Konrads - Latvijas apdrošinātāju asociācijas Veselības apdrošināšanas komisijas loceklis, Baiba Fromane - Latvijas Būvuzņēmēju partnerība valdes priekšsēdētāja, Dace Amsila - Swedbank Personāla vadības partnere, un LDDK sociālo lietu eksperts Pēteris Leiškalns.

Konrada kungs, cik pieprasīta ir darbinieku veselības apdrošināšana, kāds ir tās īpatsvars kopējā apdrošināšanas portfelī, kāda ir darbinieku apdrošināšanas kopējā vērtība absolūtos skaitļos?

G. Konrads: Darbinieku veselības apdrošināšanā ir vērojama pozitīva dinamika, un 2016. gadā tā aizņēma vienu ceturto daļu no visa apdrošināšanas tirgus, šā gada 1. ceturksnī tie bija 27%. Veselības apdrošināšanas prēmiju apjoms gadā ir teju 80 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kas nosaka atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldes amatpersonām no 2023.gada, īstenojot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu.

Aģentūras LETA aprēķini par valdības sākotnēji virzītajiem likuma grozījumiem liecina, ka no 2023.gada Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga sasniegs apmēram 7607 eiro, līdz ar to, piemēram, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam alga palielināsies par apmēram 40%.

Par apmēram trešdaļu tiks palielināta alga ministriem, kuru mēneša atalgojums sasniegs apmēram 6700 eiro. Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga - apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam - apmēram 6500 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 25.oktobrī konceptuāli atbalstīja likuma grozījumus, kad paredz atalgojuma pieaugumu valsts pārvaldes amatpersonām no 2023.gada, īstenojot valsts pārvaldes atlīdzības sistēmas reformu.

Aģentūras LETA aprēķini liecina, ka no 2023.gada Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētāja, Ministru prezidenta, Augstākās tiesas priekšsēdētāja un Satversmes tiesas priekšsēdētāja mēnešalga varētu sasniegt apmēram 7607 eiro, kas, piemēram, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājam paredzētu apmēram 40% algas palielinājumu.

Par apmēram trešdaļu plānots palielināt algu ministriem, kuru mēneša atalgojums paredzami varētu sasniegt apmēram 6700 eiro. Ģenerālprokurora alga sasniegs aptuveni 7280 eiro, valsts kontroliera un tiesībsarga alga - apmēram 6700 eiro, bet Satversmes tiesas priekšsēdētāja vietniekam - apmēram 6500 eiro.

Tikmēr Saeimas deputātiem, kuri neieņems papildu amatus, alga 2023.gadā sasniegs apmēram 3800 eiro, kas ir uz pusi mazāk nekā Saeimas priekšsēdētājam un apmēram par 10% vairāk par pašlaik saņemto.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valdība dod zaļo gaismu atlīdzības sistēmas uzlabošanai valsts pārvaldē

LETA, 29.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta sēdē otrdien apstiprināti grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, kuru mērķis ir uzlabot valsts pārvaldes darba efektivitāti un kvalitāti, īstenojot atlīdzības sistēmas reformu, informēja Valsts kancelejā.

Valsts kanceleja, pētot situāciju, ir secinājusi, ka valsts pārvaldē un pašvaldībās augstāk kvalificēto darbinieku atalgojums ir pat par 28% - 38% zemāks nekā nodarbinātajiem līdzvērtīgos amatos privātajā sektorā. Tādējādi nespējot konkurēt ar privāto sektoru, valsts pārvaldē un pašvaldībās arvien vairāk pieaug darbinieku mainība, un arvien grūtāk ir piesaistīt kvalificētus speciālistus.

Vienlaikus ar likumprojektu paredzēts precizēt valsts augstāko amatpersonu atalgojums, ņemot vērā varas atzaru līdzsvaru un hierarhijas principu.

Valsts kancelejā atklāja, ka līdz pat trešdaļai nodarbināto ik gadu dažādās valsts pārvaldes iestādēs tiek pieņemti darbā un apmācīti, radot slogu atlases un apmācību procesā. Sarežģītībai un atbildībai nesamērīgi zemā atalgojuma dēļ bieži vien šie darbinieki nolemj darbu valsts pārvaldē pamest.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Trasta komercbankā garantētā atlīdzība vēl nav izmaksāta vairāk nekā 2300 noguldītājiem

LETA, 15.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Likvidējamajā «Trasta komercbankā» garantētā atlīdzība vēl nav izmaksāta vairāk nekā 2300 noguldītājiem, tostarp sešiem klientiem garantētā atlīdzība pienākas maksimāli izmaksājamās summas apmērā, proti, 100 000 eiro, pastāstīja bankas maksātnespējas procesa administrators Armands Rasa.

Viņš sacīja, ka kopš bankas likvidācijas procesa sākšanas garantētās atlīdzības ir izmaksātas kopumā 2979 bankas klientiem 57,377 miljonu eiro apmērā, tostarp atlīdzības izmaksātas 1761 rezidentam 20,937 miljonu eiro apmērā un 1218 nerezidentiem 36,44 miljonu eiro apmērā. Savukārt kopš bankas administrators ir Rasa garantētās atlīdzības ir izmaksātas 113 klientiem par kopējo summu 1,322 miljoni eiro, tostarp atlīdzības izmaksātas 64 rezidentiem 220,3 tūkstošu eiro apmērā un 49 nerezidentiem 1,102 miljonu eiro apmērā.

Rasa arī informēja, ka garantētā atlīdzība vēl nav izmaksāta 2351 bankas klientiem par kopējo summu 4,077 miljoni eiro, jo nav saņemts šo noguldītāju iesniegums par garantētās atlīdzības izmaksu vai arī noguldītājs nav iesniedzis papildus pieprasītos dokumentus, tostarp noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jeb AML procedūras ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts pārvaldē likvidētas 1652 amata vietas, tādējādi ietaupot 22,44 miljonus eiro, kas turpmāk novirzāms pārējo darbinieku atlīdzības un motivācijas palielinājumam, otrdien valdību informēja Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Viņš stāstīja par valsts pārvaldes reformu plāna izpildi. Viens no plāna mērķiem paredz likvidēt lielāko daļu vakanto amata vietu, «iesaldēt» jaunu amata vietu veidošanu un samazināt nodarbināto skaitu valsts tiešajā pārvaldē par aptuveni 6%. Līdz šim amatu vietu skaits samazināts par 4,11%, kas Valsts kancelejas vadītājam ļauj domāt, ka reformu plāna mērķis tiks sasniegts.

Līdz šim 6% mērķi pārsniegusi Izglītības un zinātnes ministrija, kuras resorā nodarbināto skaits sarucis par 30%. Tas neesot saistīts ar pedagogu skaita samazinājumu, bet gan to, ka sarucis to amata vietu skaits, kurās bija nodarbināti tie, kas nodarbojās ar Eiropas Savienības (ES) fondu jautājumiem. Pēc Valsts kancelejas apkopotās informācijas, 6% mērķi sasniegusi arī Finanšu ministrija, Labklājības ministrija, Ministru kabinets, Satiksmes ministrija un Veselības ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas nozare Latvijā 2021. gadu ir noslēgusi ar 6,4% tirgus izaugsmes rādītāju, kas ir augsts sasniegums Covid-19 pandēmijas laikā. Kopumā pērn apdrošinātāji parakstījuši prēmijas par 583,9 miljoniem eiro, bet atlīdzībās klientiem ir izmaksāti 350,8 miljoni eiro, kas ir 961 tūkstotis eiro dienā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas (LAA) apkopotie dati.

“Līdz ar ekonomikas svārstībām šūpojas arī apdrošināšanas bizness – kā pa amerikāņu kalniņiem brauc ne tikai prēmiju un atlīdzību kopējās summas, bet arī atsevišķi apdrošināšanas veidi. Prieks, ka kopumā 2021. gadu noslēdzam ar 6,4% pieaugumu – tas ir patiešām labs rādītājs, jo vēl gada sākumā nozarē bija kritums. Tāpat pandēmija ir iezīmējusi dažas tendences, kas, acīmredzot, nozarē ir uz palikšanu, piemēram, veselības apdrošināšanas nozīmes pieaugums. Savukārt no ceļojumu apdrošināšanas datiem varam izdarīt diezgan precīzus secinājumus par vīrusa izplatību un ceļošanas ierobežojumiem. Kopumā – šis nav viegls, bet toties ļoti interesants laiks,” saka LAA prezidents Jānis Abāšins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā apdrošināšanas tirgus Latvijā piedzīvojis mērenu izaugsmi – parakstīto prēmiju apjoms gada laikā ir pieaudzis par 7,5%, sasniedzot 555,1 miljonu eiro. Savukārt izmaksāto atlīdzību apjoms kāpis par 24,5%, sasniedzot 366 miljonus eiro, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas apkopotie dati.

Apdrošinātāji pieaugumu vērtē pozitīvi, uzsverot, ka atsevišķos apdrošināšanas veidos vērojams straujāks pieauguma temps nekā iepriekš, tāpat palielinās brīvprātīgo apdrošināšanas veidu pieprasījums.

"Dzīvības un veselības apdrošināšana tradicionāli aug dinamiski, bet 2019. gada galvenā iezīme ir īpašuma apdrošināšanas straujais pieaugums gan parakstīto prēmiju, gan izmaksāto atlīdzību ziņā. Tas apliecina, ka klienti novērtē apdrošināšanas nozīmi un vairāk rūpējas par savu īpašumu. Kopumā pērnā gada izaugsme bija prognozētajā apmērā, taču skaitļi vien neatspoguļo apdrošināšanas attīstību. Nozarē notiek nozīmīgas kvalitatīvas pārmaiņas, lai piemērotos klientu prasībām – attīstās attālinātie apkalpošanas kanāli un IT sistēmas, tiek papildināti polišu segumi un piedāvāti jauni apdrošināšanas veidi," komentē LAA prezidents Jānis Abāšins.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Citadele: Kopumā valsts garantētās atlīdzības izmaksa norit mierīgi

Rūta Lapiņa, 06.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo trīs dienu laikā, kopš banka Citadele sāka izmaksāt valsts garantēto atlīdzību «ABLV Bank» klientiem, kopumā atlīdzību saņēmuši 1087 «ABLV Bank» klienti. Kopējā izmaksātā summa no 3. līdz 5. martam ir 17,3 miljoni eiro, informē banka Citadele Korporatīvās komunikācijas virziena vadītāja Ieva Prauliņa.

«Kopumā valsts garantētās atlīdzības izmaksa norit mierīgi. Taču aicinām ņemt vērā, ka, nākot uz banku bez iepriekšēja pieteikuma, var būt nepieciešams uzgaidīt. Vislielākā klientu aktivitāte ir ap pusdienlaiku, tādēļ aicinām bankas apmeklējumam izvēlēties pēcpusdienu, kad klientu aktivitāte ir mazāka,» norāda bankā.

No piecām filiālēm, kur tiek veikta valsts garantētās atlīdzības izmaksa, vislielākā klientu aktivitāte ir vērojama klientu apkalpošanas centrā «Mols», savukārt vismazākā – Jūrmalas filiālē. Tādēļ aicinām klientus apmeklējumam pēc iespējas izvēlēties Jūrmalas filiāli, bet Rīgā – filiāli «Citadele» Republikas laukumā 2A vai filiāli «Laimdota» Kr. Barona ielā 20-1.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Automašīnas ārkārtējās situācijas laikā tiek izmantotas mazāk, tāpat samazinās arī ceļu satiksmes negadījumu skaits, un likumsakarīgi samazinās pieteikto OCTA atlīdzību skaits.

Ņemot vērā šo faktu, vairāku valstu apdrošinātāji klientiem polišu iegādei piešķīruši atlaides vai atmaksājuši daļu prēmiju.

Aktīvāki šajā ziņā līdz šim bijuši ASV apdrošinātāji, no kuriem vairāki lielie spēlētāji paziņojuši par atlaižu piemērošanu. Tā, piemēram, Vorenam Bafetam piederošā "Geico" paziņojusi, ka polisēm, kas tiks atjaunotas vai iegādātas no jauna laika periodā no 8.aprīļa līdz 7.oktobrim, piemēros 15% atlaidi, un līdzīgas atlaides piemērojušas vēl citas kompānijas. Savukārt apdrošinātāji "Liberty Mutual" un "Mercury Insurance" nolēmuši atmaksāt 15% no aprīlī un maijā veiktajiem maksājumiem par apdrošināšanas polisēm.

Indijas apdrošinātājs "Acko General Insurance" paziņojis, ka klientiem piedāvās apdrošināšanu vienu mēnesi bez maksas - pērkot apdrošināšanas polisi uz 12 mēnešiem, vienu papildus mēnesi apdrošināšana būs bezmaksas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

FOTO: Tērbatas iela uz mēnesi atvēlēta gājējiem, riteņbraucējiem un tirgotājiem

Lelde Petrāne, 17.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tērbatas iela uz mēnesi kļuvusi par gājējiem, riteņbraucējiem un tirgotājiem draudzīgu vasaras ielu.

Rīgas pašvaldības pagaidu administrācijas pārstāvis Artis Lapiņš norāda, ka pašvaldībā par Tērbatas ielu kā gājēju ielu runā vismaz 12 gadus un šobrīd ir īstais laiks, kad doties ārpus šaurām kafejnīcu un veikalu telpām un izbaudīt vasaru ārā ar iespēju ievērot distanci.

"Mēs ceram, ka tas patiesi palīdzēs pilsētai atmosties pēc krīzes un veicināt vietējo uzņēmējdarbību," viņš pauž.

Savukārt Rīgas Tūrisma un attīstības biroja valdes locekle Eva Juhņēviča uzsver, ka šāds vasaras ielas koncepts ir guvis atzinību visā pasaulē.

Rīgas pašvaldība eksperimenta veidā pirmo reizi realizē pilsētas vasaras ielas ideju, uz vienu mēnesi atvēlot Tērbatas ielu gājējiem, riteņbraucējiem, tirgotājiem un nedēļas nogalēs - kultūras notikumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi nodrošināt visiem ceļu satiksmes dalībniekiem drošību, 11. maijā valdība apstiprināja grozījumus Ceļu satiksmes noteikumos (CSN), kuros noteikts regulējums elektroskrejriteņiem.

Normatīvais regulējums paredz elektroskrejriteņu pārvietošanos gan pa gājēju ietvēm, gan veloceļiem, gan brauktuvēm, vienlaikus nosakot stingras prasības, kas jāievēro elektroskrejriteņu vadītājiem, lai pārvietošanās neapdraudētu pašus un citus ceļu satiksmes dalībniekus.

“Latvijā, līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, situācija ceļu satiksmē mainās, arvien vairāk iedzīvotāju izvēlas pārvietoties ar velosipēdiem un arvien biežāk satiksmē parādās jauni transportlīdzekļi, tai skaitā elektroskrejriteņi. Lai primāri aizsargātu mazsaizsargātākos ceļu satiksmes dalībniekus – gājējus un velosipēdu vadītājus, CSN ir papildināti ar jaunu regulējumu elektroskrejriteņiem,” skaidro Satiksmes ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Butāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Būtiski samazinās klientu skaits, kuri OCTA atlīdzību izvēlas saņemt naudā

Zane Atlāce-Bistere, 26.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad būtiski samazinājies klientu skaits, kuri sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku obligātās civiltiesiskās atbildības (OCTA) apdrošināšanas atlīdzību izvēlas saņemt naudā, pavēstīja risku apdrošināšanas kompānijas BTA Baltic Insurance Company (BTA) Mārketinga un sabiedrisko attiecību departamenta direktore Linda Upeniece.

Kopš 2017.gada 1.janvāra, kad stājās spēkā izmaiņas OCTA likumā, kas paredz būtiskas atšķirības atlīdzības apmērā, ja tā tiek izmaksāta remontdarbu vai naudas veidā, 27% auto īpašnieku izvēlējušies atlīdzību saņemt naudā, kamēr pērn šādu atlīdzības veidu izvēlējās 41% OCTA klientu.

Izvēloties atlīdzību naudā vai remontdarbu veidā, būtiski atšķiras OCTA atlīdzības vidējais apmērs. Vidējā OCTA atlīdzība autoservisā šogad ir 895 eiro, kas ir par 39 eiro vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt naudā izmaksātā vidējā OCTA atlīdzības summa šogad ir 388 eiro, kas ir par 92 eiro mazāk nekā pērn, kad vidējais naudā izmaksātais atlīdzības apmērs bija 480 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes ieņēmumi pārsniedz plānoto, PVN ieņēmumi nedaudz atpaliek

Zane Atlāce-Bistere, 31.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

OCTA apdrošinātāji valsts iestādēm kompensējuši vairāk nekā 22 miljonus eiro

Zane Atlāce-Bistere, 14.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) statistika liecina, ka pēdējos desmit gados (no 2007.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 31.decembrim) OCTA apdrošinātāji un LTAB valsts un pašvaldību iestādēm kompensējušas atlīdzības 22,10 miljonu eiro apmērā, informē LTAB.

Vidēji ik gadu valsts un pašvaldību iestādes no apdrošinātājiem atlīdzībās saņem 2 – 3 miljonus eiro.

OCTA likums nosaka, ka apdrošinātāji un LTAB atlīdzina zaudējumus ne tikai CSNg rezultātā cietušajām personām, bet arī valstij un pašvaldībām par CSNg cietušo ārstēšanu un rehabilitāciju, piemēram, par ātrās neatliekamās palīdzības izsaukumu un cietušā nogādāšanu uz ārstniecības iestādi, ārstēšanu un uzturēšanu slimnīcā, veselības atjaunošanu rehabilitācijas centros, ja to nozīmējis ārsts saistībā ar CSNg gūtajām traumām un citus ar veselības uzlabošanu saistītus izdevumus. Tāpat tiek atlīdzināti valsts un pašvaldību izdevumi, kuri saistīti ar CSNg cietušo slimības lapu apmaksu, pensijām un pabalstiem invalīdiem un apgādājamiem, apbedīšanas pabalstiem, kā arī tehnisko palīglīdzekļu īri vai iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Papildināta - Tiesnešu atalgojuma sistēmu atzīst par neatbilstošu Satversmei

LETA, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satversmes tiesa (ST) šodien atzina, ka tiesnešu atalgojuma sistēma neatbilst valsts pamatlikumam.

Papildināta visa ziņa

Savā spriedumā ST norādīja, ka tiesnešu darba samaksas faktiskā vērtība nenodrošina tiesnešu finansiālo drošību.

ST uzsvēra, ka likumdevējam, lemjot par tiesnešu darba samaksas atbilstību, ir jānodrošina tas, lai tiesnešu neatkarības principam atbilstu ikviena tiesneša darba samaksa neatkarīgi no tiesas līmeņa vai tiesneša amatā nostrādātā laika.

Spriedumā arī tika norādīts, ka apstrīdētajās normās tiesneša amats atlīdzības ziņā ir samērots ar valsts tiešās pārvaldes iestādes juridiskās struktūrvienības vadītāja amatu. Tomēr, samērojot minētos amatus, nav ņemtas vērā tiesneša un juridiskās struktūrvienības vadītāja atšķirīgās funkcijas, statuss un atbildība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Apdrošinātāji valsts un pašvaldību iestādēm kompensējuši vairāk nekā 2,5 miljonus eiro

Db.lv, 02.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) statistika liecina, ka šī gada 9 mēnešos OCTA apdrošinātāji un LTAB valsts un pašvaldību iestādēm kompensējušas atlīdzības 2,52 miljonu eiro apmērā.

“Tas ir par sesto daļu vairāk, nekā valsts un pašvaldību iestādēm kompensēts līdzīgā laika periodā pērn (2,10 miljoni eiro),” informē LTAB valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins.

Lielākā daļa (1,15 miljoni eiro) izmaksāti Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai (turpmāk - VSAA) par pensijām un pabalstiem invalīdiem. Šī summa, salīdzinot ar tādu pat periodu pērn, pieaugusi gandrīz divkārt. 0,60 miljoni eiro izmaksāti Nacionālajam veselības dienestam par valsts apmaksātajiem medicīnas pakalpojumiem CSNg cietušajiem, 0,43 miljoni eiro– VSAA atlīdzību izmaksai personām par pārejošu darbnespējas lapu, bet 0,27 miljoni eiro– VSAA par pensijām un pabalstiem apgādājamiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā

Dienas Bizness, 08.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Lai arī Latvijas nodokļu politikas mērķis ir nodokļu sloga samazinājums zemāku ienākumu guvējiem, pārējās Baltijas valstis virzās uz priekšu straujāk.

Lai gan vērienīgā nodokļu reforma nesusi virkni jauninājumus nodokļu likumdošanā, Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā - secināts Swedbank Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā. Latvijas nodokļu politika nelutina kā darba ņēmējus, tā arī darba devējus, radot Baltijā lielākos kopējos izdevumus uz vienu darbinieku.

Latvijā 2018.gads likumdošanas jomā nesis gana daudz jaunumu, tādēļ galvu lauzīt nākas ne tikai darba algas saņēmējiem, bet arī to izmaksātājiem. Cenšoties mazināt sociālo nevienlīdzību, ir palielināta minimālā alga (no 380 eiro uz 430 eiro), mainīts neapliekamā minimuma noteikšanas un piemērošanas princips (no 60 līdz 115 eiro pērn, no 0 līdz 200 eiro šogad) un ieviestas progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (no 23% uz 20%, 23% vai pat 31,4% atkarībā no ienākumu apmēra). Tāpat, saskaņā ar reformas nestajām izmaiņām, palielināts atvieglojums par apgādājamo (no 175 eiro līdz 200 eiro) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes (no 10,5% uz 11% darba ņēmējiem un no 23,59% uz 24,09% darba devējiem).

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Bremzējas pieprasījums pēc jauniem apdrošināšanas pakalpojumiem

Žanete Hāka, 30.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmajā pusgadā parakstīto prēmiju apjoms Latvijas apdrošināšanas nozarē saglabājies pērnā gada līmenī, atspoguļojot krīzes ietekmi uz nozari – samazinoties ekonomiskajai aktivitātei un nodarbinātībai, attiecīgi piebremzējies arī klientu pieprasījums pēc jauniem apdrošināšanas pakalpojumiem.

Kā liecina Latvijas Apdrošināšanas asociācijas (LAA) apkopotie dati, 2020. gada pirmajos sešos mēnešos kopējais parakstīto prēmiju apjoms bija 277 miljoni eiro, kas ir tikpat, cik 2019. gada pirmajā pusē. Prēmiju pieaugums bijis tikai divos lielajos apdrošināšanas veidos: dzīvības apdrošināšanā par 15% un veselības apdrošināšanā par 5%. "Pieaugumu dzīvības apdrošināšanā nodrošināja tikai jaunie mūža pensijas līgumi. Savukārt veselības apdrošināšanas polises tradicionāli tiek atjaunotas gada pirmajos trīs mēnešos, tādēļ gada sākumā parasti ir pozitīvas veselības apdrošināšanas prēmiju pieauguma tendences," stāsta LAA prezidents Jānis Abāšins.

Divi lielie auto apdrošināšanas veidi – sauszemes transporta īpašnieku CTA (iekļaujot OCTA) un KASKO – pirmajā pusgadā piedzīvojuši prēmiju sarukumu pret pērno gadu, attiecīgi par 12% un 8%, savukārt īpašuma apdrošināšana palikusi pērnā gada līmenī, nepiedzīvojot ne izaugsmi, ne arī samazinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas lielākās pilsētas Viļņa, Kauņa un Klaipēda šogad plāno ieguldīt vairākus miljonus eiro veloinfrastruktūras attīstībā, izbūvējot jaunus veloceliņus un savā starpā savienojot jau esošos.

Kā atzīst pilsētplānošanas speciālisti, pagaidām ar divriteņiem ikdienā pārvietojas tikai neliela daļa iedzīvotāju, bet ērtas infrastruktūras izveide varētu kļūt par vienu no pārmaiņas veicinošiem faktoriem.

Viļņas Ģedimina tehniskās universitātes Arhitektūras fakultātes pilsētplānošanas katedras profesore Marija Burinskiene norāda, ka pārsēsties uz velosipēdiem cilvēkus mudina daudzi apstākļi - sastrēgumi, dārgās stāvvietas un piesārņotais gaiss pilsētas centrā, bet līdztekus infrastruktūras attīstīšanai svarīgi ir arī mainīt cilvēku attieksmi, aicinot bērnus un pusaudžus pārvietoties ar velotransportu, turklāt darīt to droši. Tomēr viņa spriedusi, ka uz būtiskām pārmaiņām nevar cerēt gada vai divu laikā - tam būs vajadzīgi vismaz pieci līdz desmit gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sabiedriskā sektora atlīdzības politika būs Valsts kancelejas ziņā

Zane Atlāce - Bistere, 11.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts pārvaldes reformas ietvaros, lai novērstu daļēju funkciju dublēšanos sabiedriskajā sektorā nodarbināto atlīdzības politikas jomā, kā arī racionālāk izlietotu administratīvos un cilvēkresursus, Finanšu ministrija (FM) šo funkciju nodos Valsts kancelejai, informē FM.

Sākot ar 2018. gada 1. jūniju, atbildīgā institūcija par sabiedriskajā sektorā nodarbināto atlīdzības politikas veidošanu būs Valsts kanceleja. Plānots, ka šo jautājumu Ministru kabinets izskatīs jau tuvākajā laikā.

Atlīdzības politika ir nozīmīga daļa no kopējās valsts pārvaldes cilvēkresursu politikas. Tāpēc nepieciešams pilnveidot sasaisti starp atlīdzību un citiem cilvēkresursu procesiem un izmaiņām darba tirgū.

Lai nodrošinātu minēto atlīdzības politikas veidošanu, šobrīd ir panākta vienošanās ar Valsts kanceleju, ka FM nodod Valsts kancelejai visu atlīdzības politikas veidošanu, tai skaitā valsts tiešās pārvaldes iestāžu amatpersonu (darbinieku) atlīdzības un personāla informācijas, uzskaites sistēmu (datubāzi), un pārceļ četrus esošos atlīdzības nodaļas darbiniekus, pārdalot finansējumu to uzturēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļi deviņos mēnešos iekasēti 101,3% apmērā, veidojot 75,2 milj. eiro papildu ieņēmumus, informē Finanšu ministrija.

Nodokļu ieņēmumu apjomam šā gada deviņos mēnešos kopbudžetā palielinoties par 7,6%, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri-septembri, un esot virs plānotā apmēra, pārpalikuma apjoms kopbudžetā sasniedza 360,8 milj. eiro.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ministrija atzīmē, ka pārpalikums palielinājies par 57,2 milj. eiro. Šā gada janvārī-septembrī pārpalikums vērojams visos kopbudžeta līmeņos, valsts pamatbudžetā tas bija 190,4 milj. eiro, speciālajā budžetā 63,8 milj. eiro, pašvaldību budžetā 74,7 milj. eiro, bet atvasināto publisko personu budžetā 33,0 milj. eiro. Gada beigās izdevumiem pieaugot straujāk, atbilstoši Finanšu ministrijas prognozēm, 2017.gads konsolidētajā kopbudžetā noslēgsies ar deficītu, kas būs mazāks par sākotnēji plānoto. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam atbilstoši aktuālajam novērtējumam pēc EKS 2010 metodoloģijas tiek prognozēts 0,9% no IKP apmērā jeb 235,0 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

«Strauja sirds, bet kājas lēnas»: Trešā daļa bojāgājušo uz ceļa ir seniori

Lelde Petrāne, 16.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts policijas veiktajā padziļinātajā pētījumā iezīmējas būtiskas atšķirības starp smagi cietušajiem gājējiem vecumā virs 60 gadiem un pārējiem satiksmes dalībniekiem. Proti, vairāk nekā trešdaļa jeb 38% smagi cietušo gājēju ir vecumā virs 60 gadiem. Turklāt no tiem gājējiem, kas negadījumus izraisījuši, 30% arī ir šajā vecuma grupā. Pirmo reizi Latvijā tiek uzsākta informatīva drošības kampaņa gājējiem senioriem «Strauja sirds, bet kājas lēnas».

«Seniori ir viena no lielākajām gājēju riska grupām satiksmē. Trešā daļa jeb 36% no bojāgājušajiem gājējiem uz ceļa ir vecumā virs 60 gadiem. Turklāt mūsu veiktajā pētījumā atklājas arī, ka katrs trešais gājējs seniors negadījumā cietis savas vainas dēļ. Iemesli – savu spēju pārvērtēšana un ceļu satiksmes noteikumu neievērošana. Piemēram, ceļa šķērsošana neatļautās un nepārredzamās vietās, turklāt esot bez gaismu atstarojošajiem elementiem,» stāsta Valsts policijas Satiksmes drošības pārvaldes priekšnieks Normunds Krapsis.

Saskaņā ar Valsts policijas datiem ik gadu ceļu satiksmes negadījumos traumas gūst vairāk nekā 200 gājēju vecumā virs 60 gadiem. Pērn negadījumos iekļuvis 231 seniors, no tiem 38 smagi ievainoti, bet 22 – gājuši bojā. Kampaņas ietvaros seniori tiek aicināti nepārvērtēt savas spējas un aizdomāties ne tikai par savu, bet arī citu satiksmes dalībnieku drošību uz ceļa. Ja domās vēl ir straujums un pārliecība, tad fiziskās spējas un maņas var pievilt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apkopojusi atbildes uz aktuālākajiem jautājumiem saistībā ar PNB Bankas darbības apturēšanu.

Kādēļ AS «PNB Banka» darbība ir apturēta?

Lēmums ir pieņemts, jo bankas saistības (parādi) pārsniedz tās aktīvus, tās kapitāla pietiekamība radītājs ir zem noteiktā minimuma. Eiropas Centrālajai bankai (ECB) sadarbībā ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) šādā situācijā ir jāreaģē, jo netiek izpildītas likumā noteiktās prasības. Lēmums apturēt bankas darbību ir pieņemts, jo banka nav izpildījusi uzraudzības laikā noteiktos pasākums.

Ko šis lēmums nozīmē bankas klientiem?

Šobrīd apturēti visi bankas sniegtie pakalpojumi. Klienti īslaicīgi nepiekļūs saviem naudas līdzekļiem bankā, līdz tiks uzsākta garantēto atlīdzību izmaksa līdz 100 000 eiro katram. FKTK dara visu, lai garantēto atlīdzību izmaksa notiktu pēc iespējas ātrāk – ne vēlāk kā 2019. gada 27. augustam. Par šo procesu drīzumā sekos detalizētāka informācija.

Komentāri

Pievienot komentāru