Tuvojas vieni no gaidītākajiem latviešu svētkiem – Jāņi. Pētījums Aldara Papardes indekss atklāj, ka alus dzeršana ir populārākā tradīcija Jāņos, turklāt tieši alus ir populārākais dzēriens, kuru šajos svētkos izvēlas pieaugušie – 62%. Arī alus darītāju pārdošanas rādītāji liecina, ka tieši Jāņi ir alus pārdošanas veiksmīgākais laiks. Bet kā ir citās Eiropas valstīs? Kad tur alus ir iecienītākais dzēriens?

Piemēram, Lietuvā alus dzeršanas tradīcijas uz Vasaras saulgriežiem nav tik izteiktas kā Latvijā. To zināmā mērā var skaidrot ar brīvdienu skaitu, jo Lietuvā šajos svētkos ir tikai viena oficiālā brīvdiena. Turklāt, atšķirībā no Latvijas, alus tradīcijas šajā valstī ir izteiktas visa gada garumā. Par to liecina arī fakts, ka Lietuvā ir lielāks alus patēriņš uz vienu iedzīvotāju nekā Latvijā. Daudz alus tiek patērēts arī citās vasaras oficiālajās brīvdienās, īpaši Jūras svētkos Klaipēdā un lielu sporta notikumu laikā.

Līdzīga situācija ir arī Igaunijā, kur alus ir populārākais dzēriens visa gada garumā, it īpaši brīvdienās un dažādos svētkos. Vasarā alus patēriņš ir lielāks, tai skaitā Vasaras saulgriežos. Igaunijā notiek arī vairāki ar alu saistīti festivāli. Piemēram, jau vairāk nekā 10 gadus jūlija vidū Igaunijā notiek populārais Õllesummer (Alus vasaras) festivāls. Līdzīgs, bet mērogos nedaudz mazāks alus festivāls notiek arī Sāremā – Õlletoober festivāls.

Eiropieši ir pasaulē lielākie dzērāji, kas gada laikā patērē vidēji 12,5 litrus tīra alkohola, jeb trīs vīna glāzes dienā, secināts Pasaules Veselības organizācijas (PVO) un Eiropas Komisijas pētījumā.

Pērn Eiropā tiek patērēts gandrīz divas reizes vairāk alkohola nekā vidēji pasaulē. Tomēr pastāv arī lielas atšķirības starp dzeršanas apjomiem Eiropas reģionos. Atšķirīgi ir arī dzeršanas paradumi – cik bieži, kur un kā cilvēki patērē alkoholu.

Visvairāk alkoholu patērēts centrālajā austrumu un austrumu Eiropā, kur vidēji viens pieaugušais aizvadītā gada laikā patērējis 14,5 litrus tīra alkohola, salīdzinājumā ar 12,5 litriem centrālo rietumu un rietumu Eiropā, 11,2 litriem dienvidu Eiropā un 10,4 litriem Ziemeļvalstīs.

Latvijā pērn kopumā patērēti 12,5 litri tīra alkohola, kas ir augstāk nekā vidējais Eiropas līmenis.

Ekonomikas problēmas Eiropā ir sasniegušas kafijas biznesu - sevišķi eirozonas tā sauktajā perifērijā. Augošais bezdarbs, algu samazinājumi un nodokļu palielināšana samazina mājsaimniecību pirktspēju. Tas savukārt lauž Eiropas dienvidu valstu kafijas dzeršanas paradumus - kafija tiek dzerta mazāk, un tai ir sliktāka kvalitāte.

The Wall Street Journal apkopojis veselu lērumu Spānijas iedzīvotāju bēdu stāstu par to, ka tie vairs nevar atļauties pēc sirds patikas nodoties kafijas dzeršanas vai pasniegšanas baudai - izdzerto tasīšu daudzums restorānos daudzviet esot samazinājies pat divas reizes. Piemēram, kādas kafejnīcas El Escudo vadītājs Madridē klāsta, ka ieņēmumi no kafijas pārdošanas sarukuši par 50%.

Protams, šī situācija prasa izmaiņas, ko kafijas pārdevēji arī mēģina veikt. Pēdējā laikā arvien biežāk tiek ziņots, ka, lai samazinātu izmaksas un patērētājiem arvien spētu piedāvāt joprojām pievilcīgas kafijas cenas, dzēriena ražošanā kvalitatīvāko arabika pupiņu vietā tiek izmantotas robusta kafijas pupiņas. Šādu tendenci lieliski atspoguļo arī tendences pasaules preču biržā. Piemēram, arabica kafijas pupiņu cena kopš šā gada sākuma ir sarukusi jau par 30%. Savukārt robusta kafijas pupiņu cena šajā laika posmā pieaugusi par 18%. Tas ir tāpēc, ka kafijas pupiņu pircēji Eiropā pārorientējas uz lētāko variantu. Tiek ziņots, ka atsevišķu marku robusta kafijas pupiņu cena jau sasniegusi zemas vai vidējas kvalitātes arabica kafijas pupiņu cenu. Līdz ar to var teikt, ka ačgārnības notiek ne tikai Eiropas obligāciju tirgū, kur, piemēram, atsevišķos gadījumos par tiesībām aizdot Vācijai naudu investori ir gatavi pat piemaksāt (runa ir par īsāka termiņa Vācijas parādzīmēm).

Latvijā iecienītākais alkoholiskais dzēriens joprojām ir kokteilis Cēsu Džons, arī no populārāko alus topa virsotnes nav izdevies «gāzt» tā ilglaicīgo līderi – kompānijas Aldaris ražoto Apinīti stipro, liecina Valsts ieņēmumu dienesta apkopotā informācija par populārākajiem patēriņam Latvijā nodotajiem alkoholiskajiem dzērieniem šā gada deviņos mēnešos.

Otrs populārākais alkoholiskais dzēriens šā gada deviņos mēnešos bijis dzēriens Fizz, bet trešo vietu ieņem Rīgas šampanietis, kas pēc šā gada pirmā pusgada datiem ierindojās vien piektajā vietā. Ceturto pozīciju ieņem stiprinātais vīns Agdam, piektajā dzēriens Lucky Dog, bet pirmo sešinieku noslēdz alkoholiskais kokteilis Dins.

Septītajā vietā iekļuvis vīns Kagor, astotajā – degvīns 3 graudu, kas salīdzinot ar pusgada datiem, noslīdējis par vienu vietu zemāk. Devītajā topa vietā palicis konjaks Bonaparte, bet desmitnieku noslēdz dzirkstošais vīns Bosca.

Dziesmu un deju svētku rīkotāju iecere aizliegt svētku noslēguma koncertā tirgot alu nav pārdomāta, turklāt varētu veicināt publikas un dalībnieku vēlmi ienest Mežaparka estrādes teritorijā stipro alkoholu, atzina aptaujātie alus ražotāji.

«Mūsuprāt, vēlme aizliegt Meža parka estrādē tirgot alu nav īsti pārdomāta. Atsevišķu personu dēļ, kuras varbūt pārmērīgi lietojušas alkoholu, aizliegt baudīt alu tūkstošiem citu apmeklētāju, ir muļķīgi. Turklāt alus tirdzniecības aizliegums tikai palielinātu centienus ienest teritorijā stipro alkoholu, kas savukārt radītu daudz lielākas problēmas svētku rīkotājiem un koncerta baudītājiem,» sacīja AS Aldaris pārstāve Laura Krastiņa.

Viņa arī norādīja, ka svētku rīkotāju ideja mazajiem alus darītājiem organizēt konkursu, bet lielajiem - licences izsoli - ir pretrunā vienlīdzīgas konkurences principiem.

«Uzskatām, ka visiem ir jābūt vienādiem spēles noteikumiem, lai ar Dziesmusvētku rīkošanu atkal nesaistītos kārtējais skandāls,» sacīja Aldara pārstāve.

#Citās pasaules valstīs vairāk ēd nekā dzer, bet pie mums ir otrādi.

Šobrīd alkoholisko dzērienu tirgotāja SIA Baltic XL mēģina «ieiet» arī ēdināšanas uzņēmumu virtuvēs, kas nebūt nav tik viegli izdarāms, jo konkurence pārtikas segmentā ir vēl lielāka nekā dzērienu piegādē

To DB atklāj SIA Baltic XL iepirkumu un pārdošanas daļas vadītājs, valdes loceklis Rolands Mednis.

Cīņa par klientu piesaisti pieaug, kā rezultātā tirgus ir kļuvis agresīvs.

2017. gadā šīs kompānijas apgrozījums ir audzis par aptuveni 15% un sasniedzis teju 20 miljonus eiro, taču peļņa ir sarukusi vismaz trīs reizes. «Peļņas procents ir samazinājies konkurences un cenu politikas dēļ. Cīņa par klientu piesaisti pieaug, kā rezultātā tirgus ir kļuvis agresīvs,» situāciju vērtē R. Mednis.

Nesen, dodoties mājās no darba slimnīcā, neparko nespēju «izmest no galvas» kādu jaunieti, kura dzīvība reti muļķīgas reibuma pārgalvībā gūtas traumas dēļ bija karājusies mata galā. Viņš atveseļosies, es pie sevis domāju. Taču vai pilnībā? Tas nav zināms. Zināms ir tikai tas, ka ārstēšana aizņems daudz laika un puiša tālākā dzīve būs ļoti grūta. Operācija, rehabilitācija, operācija, rehabilitācija. Tad, iespējams, vajadzēs operēt vēl un vēl.

Interesanti, ko par liktenīgā vakara notikumiem tagad domā viņš pats un viņa draugi, kas atbraukuši uz slimnīcu stāstīja, ka alkoholu «tikpat kā neesot» lietojuši. Bijušas vien vairākas divu litru pudeles stiprā «plastmasnieka». Cik pudeļu stiprā «plastmasnieka» izdzerts? Divas, trīs, desmit? To neviens no draugiem nosaukt nespēja, taču, spriežot pēc sekām, pietiekami. Par dažu stundu dullumu, ko sniegusi brūnajā polietilēna (PET) pudelē rodamā žļurga, nu samaksāts ar veselību. Vai bija vērts?

Paradoksāli. Mēs tik bieži karojam ar sekām, nedomājot kā novērst cēloņus, jo šis tāpat kā daudzi citi negadījumi varēja arī nebūt. Strādājot par neiroķirurgu Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, arvien biežāk mēdzu aizdomāties par postu, ko Latvijai nes alkohola lietošana. Kā likums, divi no trijiem traumas guvušiem cilvēkiem ir alkohola reibumā. Kā likums, lielākā daļa no tiem, kas reibumā gūst traumas, ir vīrieši darbaspējīgā vecumā. Ļoti daudz ir jauniešu. Skaidri saskatāma tendence - vismaz puse negadījumu varētu nenotikt, ja cilvēki nebūtu lietojuši pārāk daudz alkohola.

Latvijas alus tirgus deviņos mēnešos samazinājies par gandrīz 11% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu.

Līdz gada beigām sagaidāms vēl straujāks tirgus kritums, informē AS Aldaris un Latvijas alus darītāju asociācijas valdes priekšsēdētāja Ināra Šure.

Latvijas iedzīvotājam tendence pusdienot vai vakariņot mājās vienmēr bijusi tipiska, bet pašreizējos ekonomikas apstākļos tā izpaužas vēl spilgtāk – mucu alus tirdzniecības apjomi izklaides vietās, restorānos un bāros šogad deviņos mēnešos samazinājušies ievērojami – pat par 30%, norāda I.Šure.

«Šogad alus tirgū īpaši spilgti izpaužas sīvā konkurence, ko var pamanīt tirdzniecības vietās milzīgo un dažādo atlaižu veidā. Alus darītāji gatavi pat ziedot ieņēmumus, lai iekarotu papildus tirgus daļu vai nosargātu esošo. Ekonomikas lejupslīde likusi sarosīties arī nelegālā alkohola tirgotājiem, kuri gatavi iekarot alus tirgu ar daudz lētāku kontrabandas alu no Latvijas tuvējām kaimiņvalstīm. Par savām bažām esam informējuši arī tiesībsargājošās instances,» norāda Aldaris valdes priekšsēdētāja.

Latvijā uz vienu iedzīvotāju gadā vidēji tiek izdzerti 67 litri alus, bet Eiropas alus lielvalstī Čehijā tie ir vidēji 160 litri uz vienu iedzīvotāju, kas ir vairāk nekā dubults apjoms, salīdzinot ar Latviju.

Par to liecina Lāčplēša alus darītavas veiktā aptauja.

Lāčplēša alus darītavas vadības pārstāvis Juris Mucenieks atzīst, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju maldīgi uzskata, ka esam vieni no lielākajiem alus dzērājiem Eiropā. Patiesībā pēc alus patēriņa uz vienu iedzīvotāju esam vieni no mazākajiem alus dzērājiem Eiropā, turklāt alus dzeršanas daudzumā atpaliekam arī no kaimiņvalstu iedzīvotājiem. Baltijā lielākie alus dzērāji ir lietuvieši.

Viedoklis par latvieti kā lielāko vai vienu no lielākajiem alus dzērājiem Eiropā reģionos atšķiras: tā uzskata teju puse jeb 47% zemgaliešu, bet, piemēram, Latgalē tā domā divreiz mazāk aptaujāto - tikai 24%. Uzskats, ka esam lielākie vai vieni no lielākajiem Eiropā alus dzērājiem, visbiežāk izplatīts ir jauniešu (18-24 gadi) vidū – tā domā 54% respondentu minētajā vecuma grupā. Pētījums arī atklāj, ka sievietes biežāk (43%) nekā vīrieši (36%) latviešus uzskata par lielākajiem alus dzērājiem Eiropā. Savukārt starp Latvijā dzīvojošajiem vīriešiem kopumā divreiz izplatītāks ir uzskats (17%), ka neesam lieli alus dzērāji, nekā sieviešu vidū (8%).

13.Saeimas vēlēšanās visvairāk plusu ir saņēmis Vjačeslavs Dombrovskis (S) un Artuss Kaimiņš (KPV), bet svītrojumu - tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), Rīgas domes deputāte Juta Strīķe un Andris Kivičs (KPV LV), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Līdz šim apkopotā informācija, kas vēl var mainīties, liecina, ka no partijas «Saskaņa» visvairāk jeb gandrīz 34 000 plusu saņēmis Dombrovkis, kuram ir arī vairāk nekā 1300 svītrojumi. Savukārt «Saskaņas» sarakstos visvairāk svītrojumu - ap 2500 saņēmis Jānis Urbanovičs. Daudz vairāk - ap 19 000 bijis Urbanovičam. Kā arī vairāk nekā 5300 svītrojumu saņēmis Rasnačs, kurš gan saņēmis arī ap 3300 plusus.

No «KPV LV» visvairāk plusu ir Kaimiņam - ap 21 000, bet viņš saņēmis arī ap 1200 svītrojumus. Kivičs no «KPV LV» sarakstiem svītrots ap 4000 reižu. Tāpat viņš saņēma ap 5000 plusu.

No nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK visvairāk plusu - ap 14 500 - ir Raivim Dzintaram. ievilkto plusu.

Likumprojekta Protection of Life During Pregnancy Bill (Likumprojekts par dzīvības aizsardzību grūtniecības laikā) apspriešanas laikā Īrijas deputāti parlamenta bārā izdzēruši daudz vairāk alkohola nekā parasti, atsaucoties uz Independent.ie, raksta Baltic Ireland.

Skaitļi liecinot, ka Dáil bārā šā gada 11. jūlijā tika izdzertas 179 pintes Ginesa un gaišā alus, salīdzinot, piemēram, 26.jūnijā – 29.

Šie skaitļi iegūti no bāra kases čekiem un to analīze liecina, ka tradicionāli trešdienu vakaros Leinster House tiek izlietots visvairāk alkohola.

Kopumā 11.jūlija naktī bārā, kurš tika slēgts tikai plkst.05:31 ceturtdienas rītā, tika iztērēti 1440,80 € par 313 alkoholiskajiem dzērieniem. Tajā pašā vakarā apmeklētāju bārs, kur deputāti bieži iedzer ar saviem viesiem, tika slēgts pēc plkst.22:00 un tur iztērēti 3572 €, salīdzinot ar 2157 € citā trešdienas vakarā jūnijā.

Agrāk cilvēki dažos vārdos spēja raksturot to, kāda kafija viņiem garšo, bet šobrīd sabiedrība ir atvērusies jaunām garšām. Tā uzskata Andris Petkēvičs, Andrito kafijas grauzdētavas (SIA Andrito Coffee Roastery) vadītājs.

«Divarpus gadu laikā uzņēmums ir izaudzis, noteiktā lokā mūs pazīst. Domāju, to veicina tiešais kontakts, sadarbība, draudzēšanās. Mēs strādājam ļoti atklāti, bieži redzam mūsu klientus, stāstām par kafijas grauzdēšanu. Praktiski mums nav nekas tāds slēpjams un tas cilvēkiem vieš patīkamas emocijas un uzticamību, veicina pozitīvu un ilgstošu sadarbību,» viņš stāsta.

Uzņēmumam esot izdevies iekarot gan viesmīlības nozares profesionāļu, gan privātpersonu sirdis. Reizēm gan privātpersonas neesot īsti apmierinātas, ka kafiju nevar nopirkt tik daudzās tirdzniecības vietās, kā varētu vēlēties, taču tam ir būtisks iemesls. «Mēs no pašas pirmās dienas pieturamies pie principa, ka esam par svaigu kafiju, un joprojām tam sekojam. Kafija galvenokārt grauzdējam tikai pēc pasūtījuma un tad, kad ir nepieciešams kādam to likt galdā. Tāpēc joprojām mūsu kafiju mazumtirdzniecībā tik plaši pārstāvēta,» teic Andris.

Jolanta Kovnacka turpina ražot grauzdētu cigoriņu dzērienu Alīda, sortimentu papildinot ar jaunu produktu – kafeju Paulīne, kam miežu vietā izmantoti rudzi

Jolantas Kovnackas uzņēmumā SIA RA 5 grauzdētajam cigoriņu dzērienam Alīda piešķirta kultūras zīme Latviskais mantojums. «Tas dod ne vien slavu, bet arī uzliek par pienākumu turpināt darbu, liek uz to nopietnāk skatīties,» viņa teic. Uzņēmumam šobrīd ir pieci gadi, un Jolantai šķiet, ka tas ir visai ilgs laiks biznesā. «Pa šiem gadiem daudz kas ir noticis. Es domāju, ka esmu veiksmīgi izķepurojusies, vairs tā nebaidos par nākotni. Ja kādreiz drebēju par noietu, tagad domāju – ja arī noiets kādreiz izbeidzas, noteikti ir vēl daudz citu interesantu variāciju, kā turpināt šo darīt, jo iekārtas ir, kredīta vairs nav. Laukos ir tā priekšrocība, ka ir zeme un idejas, ko vari piepildīt, vienīgi vajag gribasspēku. Vajag ticēt savai idejai par visiem 100%, tad izdodas. Nevajag klausīties skeptiķos, iet viņiem ar līkumiņu un atrast īstos cilvēkus, kas tevi motivē. Katrs satiktais cilvēks un notikums virza vajadzīgajā virzienā,» saka Jolanta.

Kādudien cilvēki sapratīs, ka jābūt līdzsvaram starp planētu, cilvēku un peļņu, un tad ilgtspēja būs galvenā tendence tējas un kafijas ražošanā un patērēšanā

Tā cer tējnīcas Illuseum un kafejnīcas Strada vadītāja Gundega Silniece.

Latvijas sabiedrības tējas baudīšanas rituāls, tējojot mājās, ir viens no iemesliem, kāpēc pagaidām ir tik maz specializēto tējnīcu. Vienlaikus gadu gaitā ir skaidri redzams progress, un ir daļa sabiedrības, kas novērtē augstas kvalitātes tēju, izvēlas vecinātu Ķīnas puer vai ulunu. Tomēr G. Silniecei šķiet, ka tik specifiskai lietai kā tējai ar sāļu siera cepurīti vai īpaši dārgai tējai Latvija vēl nav gatava.

Fragments no intervijas, kas publicēta 18. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Tējnīca un veikals Illuseum darbojas kopš 2011. gada, bet tās priekšgājēja Goija tika atvērta jau 2004. gadā. Kā šajā laikā Latvijā ir mainījusies izpratne par tēju?

NATO vadītājs atklāti izpaudies par Vācijas kancleres Angelas Merkeles vīna dzeršanas paradumiem, intervētājiem Norvēģijā atklājot, ka tad, kad abi kopā atpūšas, lietojot dzērienus, «teiksim tā: viņa nav pirmā, kas dosies prom», vēsta thelocal.de.

Jens Stoltenbergs arī pastāstījis, ka kopā ar Vācijas kancleri vakaros iedzēris «daudzas reizes».

«Viņa dzer baltvīnu, un es dzeru alu,» viņš sacījis. «Mani ļoti pārsteidz viņas izturība. Mums bija ļoti labs vakars Štrālzundē [Vācijas piekrastes pilsēta, kur Merkele rīkoja samitu 2012. gadā].»

Ceturtdien, 2.jūnijā Rīgā, Antonijas ielā 10 durvis vērs ekskluzīvs tējas bārs Shan Tea, kas izsmalcinātas tējas baudītājiem piedāvās augstākās kvalitātes tējas no Ķīnas.

Shan Tea īpašniece Xuqin (Sušin - latv.val.) pasniegs autentiskas Ķīnas tējas ceremonijas paraugstundas.

Shan Tea piedāvā 18 dažādas ekskluzīvas tējas no Ķīnas. Tējas ceremonijā tiek izmantotas augstākās kvalitātes miniatūras tējas kanniņas, kas gatavotas no īpaša ekoloģiska māla un ir roku darbs.

Tējas bāra Shan Tea pirmsākumi meklējami Ženēvā, kur veiksmīgi darbojas autentisks tējas bārs, kuras īpašniece ir Tana Azama (Tana Azzam), Mongolijā dzimusi Šveices pilsone. Tana Azama jau 30 gadus turpina pētīt, iepazīt un atklāt labākās Ķīnas tējas un to dzeršanas tradīcijas. Tana Azama izvēlas tējas tikai no nelieliem tējas audzētājiem Ķīnā, kuri neizmanto nekādas ķimikālijas un piedāvā visaugstākās kvalitātes tējas. Ar viņas palīdzību ir tapis arī tējas bārs Rīgā, un Tana ir nodevusi savas zināšanas Shan Tea saimniecei Xuqin, kas pārzina Ķīnas tējas dzeršanas mākslu.

Saskaņā ar iesniegto likumprojektu pudele vīna Īrijā turpmāk varētu maksāt ne mazāk kā 8,80 eiro, bet alus bundža – vismaz 2,20 eiro, ziņo portāls Baltic Ireland, atsaucoties uz independent.ie publicēto informāciju. Lētā alkohola tirdzniecības ierobežošana varētu mazināt nācijas dzeršanas problēmu, uzskata Īrijas veselības ministrs Leo Varadkars.

Jaunajā likumprojektā iekļauti arī tādi nosacījumi kā brīdinājuma uzlīmju izvietošana uz cigarešu paciņām un kaloriju skaita norādīšana uz alkohola etiķetēm.

Ministru kabinets vakar apstiprinājis ministra ierosināto sabiedrības veselības likumprojektu, kurā būs noteikta alkohola tirgošanas minimālā cena, kā arī paredzēti stingri ierobežojumi attiecībā uz reklāmu, mārketingu un sponsorēšanu. Alkohola ražotājiem likums aizliegs sponsorēt sporta pasākumus un tiks paredzēti ierobežojumi, reklamējoties kino un izvietojot brīvdabas reklāmas.

L. Varadkars norādīja, ka laiks, kad 15 kārbas vai pudeles alus varēja nopirkt par 15 eiro, pavisam drīz būs pagātnē. Ministrs pauda uzskatu, ka lielākā daļa pieaugušo Īrijā dzer pārāk daudz un tam ir milzīga ietekme uz sabiedrību un ekonomiku, radot lielas veselības aprūpes izmaksas, palielinot likumpārkāpumu, ceļu satiksmes negadījumu un traumu skaitu. Pārmērīga alkohola lietošana saistīta arī ar daudzām pašnāvībām un seksuālās vardarbības gadījumiem, vardarbību ģimenēs un pret bērniem.

Lai īstenotu vienu no savām idejām, proti, nosvinētu dzimšanas dienu divas reizes vienā gadā, nolēmu to realizēt, vienlaikus iepazīstoties ar Okeānijā ietilpstošo salu īpatnībām.

Vismazāk cilvēku apdzīvotais reģions uz planētas Zeme ir Klusais okeāns ar tajā izkaisītajām salu grupām. Šo pārsvarā neatkarīgo valstiņu sauszemes teritorijas ir niecīgākas par Latviju, vien daži desmiti tūkstoši kvadrātkilometru, bet kopā ar teritoriālajiem ūdeņiem bieži vien platība ir lielāka par visu Eiropu kopumā. Reģionu divās daļās sadala arī tā sauktais International Day Line.

Sarežģītais ceļojuma puzlis sevī ietvēra desmit valstis, divas aizokeāna teritorijas un 23 pārlidojumus. Visu ceļojumu bijām kopā ar bērnības draugu Andri, bet pa ceļam Jaunzēlandē un Franču Polinēzijā mums pievienojās arī mūsu sievas. Ierodoties Rīgas lidostā, ceļojums sākās tā, it kā kāda augstāka vara būtu sazvērējusies pret mums un kratot pirkstu saka: «Nebrauciet!» Proti, todien kāds jampampiņš bija piezvanījis uz lidostu un pajokojies par tajā ievietoto bumbu. Šāda rīcība, protams, aizkavēja lidojumus par vairākām stundām. Mūsu pirmā pietura bija Amsterdama, kur todien notika karaļa dzimšanas dienas svinības. Gribējām aizbraukt līdz pilsētas centram un apsveikt jubilāru, bet laika trūkuma un iespējamo sastrēgumu dēļ bijām spiesti palikt lidostā un vienkārši uzsaukt tostu gaviļniekam.

Iemīļotas vietējās izklaides ir lēcieni pār ugunskuru un sacensības «alusbolā» (acīmredzot, domāta alus dzeršana) - ar šādu tekstu airBaltic un Rīgas domas kampaņa Liveriga aicina pavadīt Lieldienas Rīgā.

DB šādu uzaicinājumu saņēma liveriga.ru, norādot, ka ir 25 gadus veca sieviete, kas Rīgā vēlas apskatīt ko «redzēšanas vērtu».

Tiesa, mājaslapā piedāvātie pasākumi par paštaisīta alus dzeršanu vai lēkšanu pār ugunskuru neliecina - piedāvāta tiek olu ripināšana, šūpošanās šūpolēs, zoodārza apmeklējums un līdzīgas aktivitātes.

Kā norāda kampaņas autori, Lieldienu kampaņa tikšot realizēta trijos Rīgai būtiskos tirgos - Krievijā, Gruzijā un Baltkrievijā. Īpaša uzmanība Rīgas un Lieldienu Rīgā popularizēšanai internetā tikšot pievērsta Krievijā un Baltkrievijā, Gruzijā vairāk akcentējot Latvijas galvaspilsētas piedāvājumu kopumā.

300 litri ir bērzu sulas daudzums, kuru privātpersona drīkst tecināt un pārdot citiem, bet Rīgas Centrāltirgū ir redzams, ka noteikumu privātpersonas neievēro, un to īsti nav iespējams kontrolēt

Rīgas Centrāltirgū daļa sulas tirgotāju vairās runāt atklāti par kļavu un bērzu sulas pārdošanu. «Problēmas ir ar sulu biznesu. Nedrīkst tecināt vairāk par 300 litriem. Ja es sākšu te visu stāstīt, tad būs arī sekas. Latvijas likumdošana ir muļķīga,» Dienas Biznesam sacīja viens no sulu tecinātājiem, piebilstot, ka ik dienu uz tirgu neved vairāk par 300 litriem sulas. No tā izriet, ka Ministru kabineta noteiktā maksimālā gada norma reālajā tirgū ir vienas dienas maksimālā norma. Savukārt palikt atvieglotajā 300 litru režīmā privātpersonām ir izdevīgi, ja sulu pārdod tikai tirgū.

Noteikumi «priekš kaķiem»

Vīrs Rīgas Centrāltirgū Dienas Biznesam apgalvoja, ka bērzu sulas tirdzniecības ierobežojums privātpersonām «ir priekš kaķiem», jo šāds noteikums nav kontrolējams vai realizējams dzīvē un ierobežo «tikai galīgus muļķus».

«Ātrā» laikmetā daudzi cilvēki dzer paciņu tēju, bet vienmēr būs tādi, kas tējas baudīšanas rituālam ir gatavi veltīt vairāk laika

«No maza veikaliņa un tējnīcas esam izauguši par tējas bāzi,» priecīgi stāsta Gundega Silniece, tējnīcas un veikala Illuseum (SIA Geliz) vadītāja. Līdztekus tējnīcai uzņēmums ir atvēris noliktavu/biroju, kurā apkalpo interneta veikala un vairumtirdzniecības klientus.

Arvien biežāk tējnīcas un veikala apmeklētāji jautājuši, vai var iegādāties tējas un augu maisījumus vairumā kā uzņēmums no uzņēmuma, turklāt gribēja pirkt nevis simt gramu tējas, bet dažus kilogramus. «Ar laiku sapratām, ka nepieciešams darbinieks, kas ar to nodarbojas, un vajadzīga lielāka noliktava,» saka G. Silniece. Šobrīd Illuseum ir noslēgts līgums ar Elkor, ar maziem eko veikaliņiem. Tējas nonāk arī bāros, restorānos, tējnīcās. Lielākoties šie uzņēmumi izvēlas populārākas un vienkāršāk pagatavojamas tējas, augu maisījumus un zāļu tējas ar eko sertifikātu. Taču esot arī drosminieki, kas izvēlas piedāvāt klientiem tējas ceremoniju.

Ja lietota – tad vācu, ja jauna – tad japāņu. tā varētu raksturot Latvijas automašīnu tirgu, norāda automašīnu transporta sludinājumu portāla Latauto.lv pārdošanas vadītājs Andris Mālnieks.

Volkswagen markas automašīnas arī otrajā šī gada ceturksnī saglabāja pirmo pozīciju visvairāk pārdoto jauno, kā arī lietoto automašīnu vidū, taču tām strauji seko japāņu Toyota un Nissan. Pēdējās markas automašīnas ieguvušas lielāku pircēju uzticību – tika nopirkts par 52% vairāk automašīnu nekā pērn šajā pašā laika periodā.

Pēc A. Mālnieka teiktā, otrajā šī gada ceturksnī, salīdzinot ar pagājušo gadu, visvairāk pārdoto jauno automašīnu pieciniekā novērojamas krietnas pārmaiņas.

«Pirms gada Nissan automašīnas, kas īpaši piemērotas braukšanai pa pilsētas ielām, samierinājās ar pēdējo vietu pieciniekā. Taču šī gada aprīļa-jūnija mēnešos tika pārdots par 359 automašīnām vairāk nekā pērn šajā pašā laikā, un tas ļāva šai markai pacelties uz trešo pozīciju vispirktāko jauno automašīnu vidū,» situāciju komentē A. Mālnieks.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatoros noslēdzies 2020. gada rudens biznesa ideju un jauno uzņēmumu atlases process atbalsta saņemšanai pirmsinkubācijas un inkubācijas programmās. Pavisam uzņemti 77 uzņēmumi inkubācijas un 259 biznesa ideju autori pirmsinkubācijas atbalsta programmā.

"Vērtējot 2020. gada rudens uzsaukumā pieteiktos uzņēmumus, secināms, ka uzņēmēji Latvijā vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm - attālinātu pakalpojumu nodrošināšas platformas, produkti, kas uzlabo dzīves kvalitāti un veicina veselīgu dzīvesveidu, kā arī netiek aizmirsts par izklaidi ar nebijušām inovācijām. Ceru, ka visiem jaunuzņemtajiem uzņēmējiem pietiks drosmes un jaudas šos produktus virzīt tālāk pasaules tirgū," stāsta Laura Očagova, LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore.

2020. gada rudens uzņemšanā LIAA biznesa inkubatoros saņemti 220 pieteikumi inkubācijas programmai un 313 pieteikumi pirmsinkubācijas programmai. Salīdzinot ar 2020. gada pavasara uzņemšanu, pieteikumu skaits inkubācijai nav būtiski mainījies (+9 pieteikumi), bet pieteikumu skaits pirmsinkubācijai ir audzis (+23).

Igaunijā šī gada aprīlī eksports veidojis 1,1 miljardu eiro, savukārt imports bijis 1,2 miljardu eiro apmērā šā brīža cenās, atsaucoties uz Igaunijas statistikas datiem, vēsta BBN.

Tādējādi Igaunijas eksports, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi gadu iepriekš, ir pieaudzis par 60%, savukārt imports - par 68%.

Importam apjomiem pārsniedzot eksportu, ir pieaudzis arī ārējās tirdzniecības deficīts. Pērnā gada aprīlī tas bija 17 miljoni eiro, bet šogad – jau 87 miljoni eiro.

Aprīlī Igaunija visvairāk eksportējusi ierīces un aprīkojumu (27% no kopējā Igaunijas eksporta), dabas resursus un to produktus, ieskaitot benzīnu, dīzeļdegvielu un elektrību (23% no kopējā eksporta apjoma), kā arī metālus un to produktus (9%). Salīdzinot ar 2010. gada aprīli, visvairāk pieaudzis mašinērijas un iekārtu eksports un dabas resursu produktu eksports.

2023. gadā Latvijas preču eksporta vērtība veidoja 18,94 miljardus eiro, par 2,39 miljardiem eiro jeb 11,2 % mazāk nekā 2022. gadā, bet importa – 23,2 miljardus eiro, par 3,3 miljardiem eiro jeb 12,5 % mazāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes provizoriskie dati.

Latvijas ārējās tirdzniecības apgrozījums faktiskajās cenās sasniedza 42,14 miljardus eiro – par 5,69 miljardiem eiro jeb 11,9 % mazāk nekā 2022. gadā. Jāņem vērā, ka preču ārējās tirdzniecības dati tiek atspoguļoti faktiskajās cenās un aprēķināti, ņemot vērā preču vērtību eiro nevis to fizisko daudzumu.

Svarīgākās preces Latvijas eksportā pērn bija koks, koka izstrādājumi un kokogle; elektroierīces un elektroiekārtas; minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti. Koks, koka izstrādājumi un kokogle visvairāk tika eksportēti uz Apvienoto Karalisti (20,5 %), Zviedriju (12,4 %) un Igauniju (7 %); elektroierīces un elektroiekārtas – uz Lietuvu (26,3 %), Igauniju (12,2 %) un Poliju (5,2 %); minerālais kurināmais, nafta un tās pārstrādes produkti – uz Lietuvu (35,9 %), Igauniju (14,3 %) un Somiju (12,6 %).