Karjera

Apstiprina plašas izmaiņas Darba likumā

Žanete Hāka, 06.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien apstiprināja Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos grozījumus Darba likumā, kas paredz pilnveidot darba tiesiskās attiecības regulējošas normas, informēja LM.

Grozījumi gan vēl jāpieņem Saeimā.

Likumprojektā precizēti nosacījumi par darba tiesisko attiecību nodibināšanu. Piemēram, precizēta darba sludinājumos un darba līgumā ietveramā informācija, kā arī noteikts darba devēja pienākums nodrošināt darba līgumu uzglabāšanu un uzrādīšanu pēc uzraudzības un kontroles institūciju pieprasījuma.

Tā, piemēram, paredzēts papildināt darba sludinājumā ietveramo informāciju ar juridiskās personas un personāla atlases uzņēmuma reģistrācijas numuru, lai ļautu precīzāk identificēt juridisko personu vai personāla atlases uzņēmumu, kas paziņo par brīvajām darbavietām.

Tāpat arī tiks noteikts, ka darba devējs nepielaiž darbinieku pie darba, ja darbinieks nespēj veikt nolīgto darbu veselības stāvokļa dēļ, un to apliecina ārsta atzinums, ar mērķi garantēt paša darbinieka un citu personu drošību darba vietā.

Konkretizēti atsevišķi darba samaksas jautājumi gan saistībā ar vidējās izpeļņas aprēķināšanu (nosakot līdzīgu regulējumu tam, kāds ir attiecināms uz publiskā sektorā nodarbinātajiem), gan, padarot skaidrākus nosacījumus ieturējumiem par darba devējam nodarītajiem zaudējumiem.

Tāpat noteikti jauni nosacījumi atpūtas dienu piešķiršanai cilvēkiem, kuri ārstniecības iestādē nodod asinis. Lai veicinātu sabiedrībai nepieciešamo asins donoru kustību, Darba likums paredz darba devējam pienākumu izmaksāt vidējo izpeļņu par laiku, kad darbinieks ārstniecības iestādē nodod asinis, un piešķirt apmaksātu atpūtas dienu pēc katras šādas asins nodošanas reizes. Darbiniekam un darba devējam vienojoties, šo atpūtas dienu var piešķirt citā laikā, piemēram, pievienot ikgadējam apmaksātajam atvaļinājumam.

Vienlaikus LM piedāvā noteikt elastīgākas prasības, izmaksājot samaksu par atvaļinājuma laiku, ja darba devējs un darbinieks par to vienojas.

Atsevišķi grozījumi attiecas uz piezīmes un rājiena izteikšanu, proti, pagarināts termiņš piezīmes vai rājiena izteikšanai darbiniekam. Tāpat noteikts skaidrs pienākums darba devējam disciplinārsoda gadījumā izsniegt darbiniekam rakstveida dokumentu, ar kuru piezīme vai rājiens izteikts. Vienlaikus samazināts termiņš līdz vienam mēnesim, kad darbiniekam ir tiesības prasīt piezīmes vai rājiena atcelšanu, līdzīgi, kā tas ir gadījumā ar uzteikuma atzīšanu par spēkā neesošu.

Izmaiņas ir arī saistībā ar darba līguma uzteikumu, piemēram, noteikti skaidri nosacījumi uzteikuma paziņošanai, izmantojot pastu vai elektronisko pastu, kā arī saīsināts laiks, kurā darba devējs, kas paredzējis veikt kolektīvo atlaišanu, par to paziņo Nodarbinātības valsts aģentūrai un pašvaldībai. Vienlaikus jāuzsver, ka darbiniekam paredzētās garantijas netiek mazinātas. Tāpat arī papildus ietvertas darba devēja tiesības izbeigt darba līgumu, ja normatīvajos aktos, piemēram, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, noteikti īpaša rakstura nodarbināšanas aizliegumi.

Atsevišķi precizējumi paredzēti saistībā ar darba un atpūtas laika regulējumu, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Savienības tiesiskajam regulējumam šajā jomā, jo īpaši par atsevišķiem virsstundu darba, nakts darba un summētā darba laika uzskaites aspektiem. Tāpat arī pilnveidoti nosacījumi par atvaļinājumiem bez darba samaksas saglabāšanas, paredzot darba devējam obligātu pienākumu piešķirt šādu atvaļinājumu, ja to pieprasa darbinieks, kurš kā audžuģimene vai aizbildnis aprūpē bērnu, kā arī darbinieks, kurš atbilstoši bāriņtiesas lēmumam faktiski kopj un audzina cita cilvēka bērnu.

Vienlaikus pārskatīta īpašā aizsardzība darbiniecēm, kuras baro bērnu ar krūti, nosakot, ka gadījumos, kas nav saistīti ar nepieciešamību nodrošināt darba aizsardzību un mātes un bērna veselību, šādu īpašo aizsardzību ierobežo laikā līdz bērna divu gadu vecumam. Savukārt citos gadījumos regulējums paliek nemainīgs.

Lai nodrošinātu efektīvāku darbinieka tiesību aizsardzību, precizēts regulējums par neizmantotā atvaļinājuma kompensēšanu, skaidri nosakot, ka kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu izmaksājama par visu neizmantotā atvaļinājuma laiku.

LM uzsver, ka lielākās grozījumu daļas iniciatori ir sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība. Likumprojekts ir skatīts arī Darba lietu trīspusējās sadarbības apakšpadomes sēdē.

Darba likums ir spēkā no 2002.gada 1.jūnija.

Komentāri

Pievienot komentāru