Jaunākais izdevums

Mēs nedzīvojam brīvā tirgus apstākļos, jo aizvien spēkā ir greizā shēma, kurā peļņa tiek privatizēta, bet zaudējumi – socializēti.

Finansists Tjerī Filiponā vēl pirms globālās finanšu krīzes no investīciju baņķiera kļuva par «labo baņķieri», kā 2011. gadā viņu nodēvēja prese, un Briselē nodibināja finanšu pakalpojumu klientu lobiju – nevalstisko organizāciju Finance Watch, kas gādā, lai Eiropas Savienības politikas veidotāji neatrastos tikai banku lobiju retorikas varā.

Vai Eiropas banku nožogošanas jeb strukturālās reformas virzība līdz šim ir apmierinoša?

Šī spēle vēl ne tuvu nav galā. Somijas centrālā baņķiera Erki Līkanena vadītā grupa ir Komisijai izstrādājusi virkni ieteikumu, kas atbalsta banku funkciju nošķiršanu, pasargājot noguldītāju naudu no spekulāciju riskiem. Nākamais solis ir EK priekšlikums. (Intervija notika pāris nedēļas pirms tā)

Vai ASV ar savu Volkera likumu, lai cik tas nepilnīgs, nebūs Eiropai priekšā?

Volkera likums ir laba ideja, bet tas dod vien nelielu atrisinājuma daļu daudz apjomīgākai problēmai. Un pat tai mazajā risinājuma daļā šis likums banku lobija dēļ ir pataisīts pārāk sarežģīts, lai sekmīgi darbotos. Tas sākās ar 20 vai 30 lappušu garu projektu, bet izvērstās par vairāku simtu lappušu dokumentu ar neskaitāmiem izņēmumiem.

Saucot lietas īstajos vārdos, vai tas nozīmē, ka noguldītāju nauda pasaules bankās aizvien nav drošībā un bankas ar to var nodoties riskantiem darījumiem bez noguldītāju ziņas?

Riskants ir jebkurš banku bizness. Nav tādas lietas kā banka bez riska, jo aizdot naudu ir riskanti. Un mums ir vajadzīgas bankas, kas šo risku uzņemas, jo bez bankām sabiedrība vienkārši nedarbotos. Tāpēc jautājums ir, kā noderīgo risku nošķirt no nederīgā – no banku pašu veiktajām spekulācijām, no kurām plašākai sabiedrībai un ekonomikai nav nekāda labuma.

Francija un Vācija savos noteikumos, jau ir fokusējusies uz to, ko gribēja panākt Volkera likums, – uz banku spekulācijām bez klienta jeb patstāvīgi veikto finanšu tirdzniecības darbību (PFT, angliski – proprietary trading). Bet realitātē Eiropā šādu darījumu nav daudz, turpretī tās veic ļoti daudz spekulatīvu darījumu, kuros ir klients. Un, ja reiz figurē klients, tas tiek uzskatīts par derīgu darījumu, lai gan tā nav.

Proti, ja banka veic transakciju, tā tiek veikta kādam un šo kādu nosauc par klientu. Ja reiz ir klients, tad šis darījums netiek traktēts kā nodalāms no tās bankas daļas, kas kreditē un pieņem noguldījumus. Tā ir tukša tautoloģija un nekur neved – katrā ziņā ne uz noguldītājiem drošu banku praksi.

Mūsu sarunā ir laiks pievērsties atvasināto vērtspapīru (AV) jeb derivatīvu tirgum. Tas ir tik milzīgs, ka ir jāpiedomā pie pareizā nuļļu daudzuma – 700 triljonu dolāru vērts. Tas ir apmēram 11 reižu vairāk par visas pasaules IKP. Bet galvenā problēma nav šajā nenormālajā apjomā, bet gan tajā, ka AV tirgus turpina augt, pateicoties nacionālo valstu atbalstam.

Jo valstis garantē AV spekulācijās iesaistītās bankas, proti, to depozītus. Ja šie depozīti nav nošķirti no spekulācijām, kā tas pašlaik vislielākajā mērā arī ir, tad AV darījumos ar attiecīgo banku kā garants tiek ņemts vērā tieši šis valsts atbalsts – ka banka tiks glābta, zaudējumi segti un tās parāds šā vai tā atmaksāts. Un tad jau darījumos ar šo banku es varu uzņemties ārkārtīgus riskus, jo valsts taču neļaus tai krist.

Problēma ir tajā, ka gan Volkera likums, gan Vācijas un Francijas noteikumi aizliedz tikai PFT – spekulatīvos darījumus, kuros nav otra iesaistītā. Bet AV darījumi pēc savas dabas ir tādi, kas tiek veikti starp divām pusēm, starp jums un mani. Es jums piedāvāju nopirkt tiesības šo lielisko pildspalvu pēc diviem mēnešiem nopirkt par pieciem eiro – tāda ir AV būtība. Es esmu pārdevējs, jūs – klients, pildspalva paliek manā kabatā, un radītais derivatīvs un darījums ar to faktiski nepaveic neko. Šo saprast ir ļoti būtiski – ka finanšu tirgos ievērojami ir mainījusies riska būtība.

Pagaidām šā riska ierobežošanai likums ir pieņemts tikai Lielbritānijā – nožogot banku spekulatīvās darbības no depozītiem un kreditēšanas. Beļģijā vēl notiek debates, un pēc EK priekšlikuma saiastībā ar šo tādas būs arī Eiropas Parlamentā. Šāds ES līmeņa likums būtu neatņemama eirozonas banku savienības sastāvdaļa.

Banku savienība nozīmē trīs lietas – vienotu pārraudzību, vienotu problemātisko banku noregulējumu un vienou depozītu garantiju.

Kopš ECB ir gatava uzņemties šo lomu, ar pārraudzību viss ir kārtībā. Bet ko nozīmē vienots noregulējums? – Atvainojiet, ka atkārtoju labi zināmo, bet tas nozīmē, ka kāda publiska iestāde iejaucas problemātiskas bankas darbībā, pirms tās pro- blēmas aktualizējas un banka defoltē. Lai tas notiktu, ir nepieciešams ļoti skaidrs, vienkāršs un efektīvs veids, kā šai varas iestādei iejaukties bankas pārvaldībā.

Šis ir ļoti labs koncepts, bet ES tas diemžēl nav ieviests visā tā spēkā, jo iejaukšanās pro- blemātisko banku darbā ir deleģēta nevis profesionāļiem ar augstām pilnvarām, bet gan atstāta politiķu ziņā.

Redzēt to notiekam tiešām bija vilšanās. Cik ļoti akmenī cirsts tas tagad ir?

Tagad tas ir Parlamenta ziņā, un diskusijas turpināsies. (Parlaments par to balso šodien, 6. februārī. – Red. piez.) Bet nodot banku noregulējuma mehānismu politiķu rokās – vienalga, kas tie konkrētie politiķi kādā brīdī būtu – nozīmē problēmas, jo noregulējumam pirmām kārtām ir jābūt ātram, un politisks process nekad nav ātrs. Otrām kārtām lēmējiem par šo procesu ir jābūt bez kādas ārējās ietekmes. Ja uz šo lēmumu pieņēmējiem ir kāda ietekme, cauri ir ar to pašu. Vienkārša loģika, bet, ja tai neseko, tad nacionālo politiķu dēļ, kas vienmēr uzskatīs, ka viņu bankas ir glābjamas, bet kaimiņu – nē, nekādas banku savienības nebūs.

Visbeidzot – ir vajadzīga ES līmeņa depozītu garantiju shēma noguldījumiem. Ja negribam, lai tā tiktu garantēta ar nodokļu maksātāju naudu, tai ir jābūt kāda cita naudai, un tā ir pilnīgi cita garantiju shēma nekā pašreiz. Lai šādu shēmu izveidotu pašas bankas, kā tas ir iecerēts, aizvien paliks nacionālās garantiju shēmas ar nodokļu maksātāju naudu un jaunveidotais garantiju fonds no banku naudas tiks radīts mazpamazām nākamo desmit gadu laikā. Var jau būt, ka tas darbosies, bet ne rīt un ne pēc gada.

Bez visa šī mums ir fundamentāla problēma – mūsdienu banku sistēma ir ārkārtīgi sarežģīta un savstarpēji ļoti saistīta.

Kā tā ir saistīta? – Ar AV. Un kas ir derivatīvs? – Apsolījums. Visi cits citam ir kaut ko apsolījuši, turklāt ļoti, ļoti daudz, ja viens paliek muļķī, visi ir muļķi. Šī visu apsolījumu visiem sistēma, ko mēs esam uzbūvējuši, ir ļoti trausla. Ja jūs nepiestrādājat pie sistēmas vienkāršuma, tad neviens risinājuma mehānisms un neviena lēmējvara vienkārši nebūs spējīga uz lēmumiem, kas neizraisītu problēmas toksisku izplatību. Tāpēc nekādi lēmumi netiks pieņemti, un arī nākamreiz krīze būs uz nodokļu maksātāju rēķina.

Novembrī Briselē mēs bijām sarīkojuši konferenci, kurā piedalījās arī ASV Federālās Depozītu apdrošināšanas korporācijas priekšsēdētāja Šeila Bēra. Viņa faktiski bija tā, kas krīzes gados Amerikā lēma par konkrēto banku glābšanu vai neglābšanu, un mēs viņai sarīkojām tikšanos ar Eiropas Parlamenta deputātiem un dažām EK amatpersonām.

Mēs jautājām: kāds ir jūsu – vienas no pasaules lielākajām ekspertēm – padoms eiropiešiem? Viņa teica, ka banku noregulējuma mehānismam ir viens likums – neatstājiet to politiķu rokās.

Vēl viņa sacīja, ka pēc ASV pieredzes risinājums ļoti labi darbojas mazu un vidēju banku gadījumos, jo tās nav pārāk sarežģītas. Viņa ir strādājusi daudzu banku restrukturizācijās, un no viņas sacītā bija skaidrs, ka pat ASV, ja darīšana ir ar problemātisku lielu, ar citiem ļoti saistītu banku, tad var necerēt uz ātru noregulējumu nedēļas nogales laikā. Tā ir fantāzija, kas vienkārši nedarbojas.

Tāpēc viņas otrais ieteikums bija – padariet savas bankas vienkāršas, savstarpēji pārāk nesaistītas un ne «par lielu, lai sabruktu». Diemžēl Eiropas starpbanku sakari un dažu banku apmēri ir tik milzīgi, ka gluži vienkārši nav reāli, ka jebkura noregulējuma sistēma šeit darbosies. Ja vēl Deutsche Bank atstāj vācu politiķu ziņā, bet PNB Paribas – franču politiķu ziņā, tad tas vispār ir drošs ceļš uz nodokļu maksātāju maciņiem.

Saprotiet mani pareizi – idejas ir labas, virziens ir pareizais, un es negribu kritizēt visu, kas paveikts, jo padarīts ir daudz kas un politiķi, kas pie tā strādājuši, ir izdarījuši milzīgu darba apjomu. Ir progress, bet ne pietiekams. Vēl ne.

Tad aiz stūra mūs gaida nākamā banku krīze?

Es nezinu, vai tā ir aiz stūra, bet, ja tā pienāks, mēs noteikti neesam gatavi ar to tikt galā.

Esam sistēmiski gatavi nākamajam sabrukumam?

Teiksim tā – ir divi uzlabojumi. Būsim tomēr pozitīvi. Esmu norādījis vājumus, bet ir arī uzlabojumi. Viens ir vienotā uzraudzības sistēma. Atliksim malā tā pielietojamības sarežģītību, bet labāk ir, ja tas uzraugs ir viens.

Proti, ja mēsli nāks, tad tos vismaz varēs laikus ieraudzīt?

Precīzi. Ja vien viņi darīs savu darbu, kā pienākas.

Runa ir par ECB. Kāpēc lai viņi to nedarītu?

Tieši tā. Viņi ļoti labi pārzina spēles noteikumus un laukumu un ir tiešām neatkarīgi.

Otrs uzlabojums ir solis pareizajā virzienā saistībā ar banku noregulējumu. Gada beigās tika pieņemta direktīva, ka bankas zaudējumi līdz 8% apmēram no kopējās bilances ir jāuzņemas tās kreditoriem un akcionāriem. Tas ir liels progress, jo iepriekš kreditori naudu nezaudētu nekad. Tāpēc nauda nekad pāri nepalika un pēc tās nācās iet pie nodokļu maksātājiem. Tagad tomēr ir princips – vispirms pie kreditoriem, un pie nodokļu naudas ķeras tikai pēc tam.

Mēs gan teicām, ka nav nekāda iemesla šo atbildību ierobežot ar 8%. Kādēļ gan ne līdz brīdim, kamēr tiem kreditoriem vairs nav naudas, un tikai tad lūgt palīdzību nodokļu maksātājiem?

Kur viņi rāva to 8% slieksni?

No kaulēšanās, diņģēšanās un lobēšanas. Debates bija niknas, jo banku lobiji negribēja nekādu kreditoru atbildību, bet pretējā puse uzstāja, ka tā vairs nevar, un šis ir iznākums.

Viens no argumentiem šim slieksnim ir tāds, ka nesenajā krīzē, gan ar pāris izņēmumiem, kopējā bilance, kas problemātiskajām bankām būtu pietiekama, lai uzņemtos zaudējumus, bija 8%. Vēsturiski raugoties, tas vairākumā gadījumu tomēr būtu nepietiekami.

Problēma ir tajā, ka šis arguments ir retrospektīvs – tas pamatojas tajā, kas ir bijis. Bet mums jau jāgatavojas nākamajam karam, nevis iepriekšējam. Ja kreditori uzņemas 8% zaudējumu, tad tik un tā ar viņu atbildību nenosegtie 92% dod plašu lauku bezatbildīgiem kredītiem un tirgus disciplīnas izkropļojumiem.

Tas ir ļoti slikti ekonomikai. Jo, ja visām bankām ir valsts atbalsts, investori nešķiro starp labu banku un sliktu banku. Pretējā gadījumā viņi pildītu mājasdarbus un izvērtētu savu ieguldījumu riskus. Gribat risku? – Lūdzu, bet par savu naudu un bez nodokļu naudas garantijām par to.

Ir jānovērš pārpratums, it kā šeit izšķirtos jautājums par brīvo tirgu un sociālismu, jo runa ir tieši par brīvu, godīgu konkurenci un ekonomiku. Ja tu gūsti peļņu, tad no savas naudas, ne valsts garantijām, un, ja tu ciet zaudējumus, tad tos ciet tu, ne sabiedrība. Tā ir brīva ekonomika. Sistēma, kurā mēs pašlaik dzīvojam, nav brīva ekonomika, jo peļņa tajā tiek privatizēta, bet zaudējumi – socializēti. Tas ir pretstats brīvam tirgum un konkurencei.

Drīz ir jāparādās ECB eirozonas banku testiem, pirms viņi pārņem virsuzraudzību. Tur taču kaut kādiem brīnumiem ir jāuzpeld, ne?

Redzēsim. ECB tas ir izaicinājums, jo viņi nevar atļauties būt samiernieciski un neuzrādīt zaudējumus, ja tādi kādam ir. Tādā gadījumā ECB zaudētu ticamību, un, uzņemoties vienoto uzraudzību, tas būtu viņu gals. To viņi nevar atļauties. Tāpēc, ja kādā bankā būs zaudējumi vai nepietiekama kapitalizācija – kas nebūtu nekāds brīnums, lai gan man pagaidām tādu faktu nav –, tas nāks gaismā. Mario Dragi jau ir brīdinājis valdības būt gatavām ar rekapitalizācijas plāniem.

Šis gads banku sektorā garlaicīgs nebūs.

Tas būs ļoti interesants.

Kas ir jādara lietas labā?

Pasaulē, kādu mēs to vēlētos, pirmām kārtām ir jānodrošina bankai iespēja pārstāt darboties bez sekojošas panikas un sērgas izplatības. Kad tas ir nokārtots, tad gadījumā, ja kāds zaudē naudu – c’est la vie, komerciālas neveiksmes ir daļa no dzīves.

Es iepriekš minēju Amerikas piemēru, un viņiem kopš krīzes sākuma gadā defoltē ap 90 bankām. Manuprāt, tas ir pierādījums, ka ir iespējams arī sabiedrībai un ekonomikai nekaitīgs banku defolts bez panikas, toksiskuma un depozītu zaudēšanas. Kāds, protams, tajā zaudē naudu, bet ne nodokļu maksātāji. Tie ir bankas akcionāri un kreditori, kas acīmredzot nebija izpildījuši mājasdarbus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Efektīva finanšu vadība ir būtiska sastāvdaļa uzņēmējdarbības veiksmīgai pārvaldībai. Finanses ir kā pamats, uz kura balstās uzņēmuma attīstība un ilgtermiņa stabilitāte. Šajā rakstā apskatīsim 10 iemeslus, kāpēc finanses ir tik būtiskas.

1. Budžeta izveide un kontrole

Finanses nosaka uzņēmuma budžeta izveidi. Budžets ir kā ceļvedis, kas palīdz plānot un kontrolēt izdevumus, nodrošinot, ka tie atbilst uzstādītajiem mērķiem un prioritātēm.

2. Investīciju plānošana un analīze

Ieguldījumu plānošana ir būtiska uzņēmuma attīstības stratēģijai. Finanšu vadības speciālisti piedāvā analīzi, kas palīdz uzņēmumiem veikt informētus lēmumus par jaunām investīcijām un projektiem.

3. Klientu Apmierinātība

Stabilas finanses ļauj uzņēmumam piedāvāt augstākas kvalitātes produktus un pakalpojumus, tādējādi palielinot klientu apmierinātību.

4. Likviditātes uzraudzība

Finanšu pārvaldība nodrošina nepieciešamo likviditātes uzraudzību, kas ir vitāli svarīga, lai segtu darbības izdevumus un saglabātu finansiālo veselību. Likviditātes pārvaldība ir būtiska ikdienas darbību uzturēšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Viedoklis: Vai Indexo izdosies pārveidot pensiju tirgu?

Līga Leitāne, Larisa Bule LU Biznesa, ekonomikas un vadības fakultātes lektores,05.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms pāris nedēļām Finanšu un kapitāla tirgus komisija pieņēma lēmumu izsniegt licenci uzņēmumam AS Indexo ieguldījumu pārvaldes pakalpojumu sniegšanai, primāri valsts fondēto pensiju līdzekļu pārvaldīšanai. Latvijas tirgū ir parādījies vēl viens spēlētājs, kas pretendē uz pensiju investīciju pārvaldīšanu. Uzņēmuma pieteikums un plāni ir ļoti ambiciozi – radīt zemu izmaksu alternatīvu 2. pensiju līmeņa tirgū.

Konkurence ir vajadzīga, jo mūsu valstī ir vienas no augstākajām pensiju līdzekļu administrēšanas komisijas maksām starp attīstītajām valstīm. Savukārt jebkādas papildu izmaksas ir mīnuss dalībnieka kapitālā, turklāt fondu vidējais ienesīgums bieži atpaliek pat no inflācijas. Tas nozīmē, ka privātie līdzekļu pārvaldītāji ne vienmēr nodrošina līdzekļu saglabāšanu, nerunājot jau par kapitāla pieaugumu.

Vai Indexo projektam izdosies panākt iecerēto? Sāksim ar klientu piesaistīšanu. Latvijas nodokļu maksātāji pašlaik pensiju sistēmas 2. līmeni vienkārši ignorē. Ja sistēmas ieviešanas brīdī tās finansēšanai tiktu piemērots jauns nodoklis, cilvēkam atmiņā paliktu ideja, ka šī nauda tiek novirzīta pensijām. Tāpēc daudziem pensiju sistēmas pārveides fakts vispār ir paslīdējis garām, milzīgam cilvēku skaitam nav priekšstata, kādi ir pensiju sistēmas līmeņi un līdzekļu fondēšana. Līdzekļu pārvaldītājs tiek izvēlēts mehāniski, nevērtējot izdevīgumu un risku, un parasti tā ir tā pati banka, kurā, piemēram, tiek pārskaitīta alga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors kopumā 2017. gada pirmajos sešos mēnešos darbojies ar peļņu 165 miljonu eiro apmērā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sniegtā informācija. Šajā periodā ar peļņu darbojās 15 Latvijas bankas un četras ārvalstu banku filiāles (to tirgus daļa kopējos banku sektora aktīvos 98.2%).

Banku sektora kopējais noguldījumu apmērs jūnijā saruka par 0.8% jeb 158.2 miljoniem eiro. Iekšzemes klientu noguldījumu atlikuma pieaugums, kopumā par 0.9% jeb ~111 miljoniem eiro (attiecīgi par 1.5% jeb 86.3 miljoniem eiro pieauga mājsaimniecību un par 0.1% - uzņēmumu noguldījumi), nespēja kompensēt ārvalstu klientu noguldījumu sarukumu par 3.1% jeb 269.1 miljonu eiro. Jūnija beigās kopējais piesaistīto noguldījumu atlikums banku sektorā veidoja 20.3 miljardus eiro.

Kopējā kredītportfeļa atlikums jūnijā saruka par 0.3% jeb 50.9 miljoniem eiro, t.sk. iekšzemes uzņēmumu kredītu apjoms pieauga par 0.7% jeb 51.8 miljoniem eiro, kamēr iekšzemes mājsaimniecību kredītportfelis samazinājās par 0.2% jeb 8.1 miljonu eiro, savukārt ārvalstu klientiem izsniegto kredītu apmērs saruka par 3.8% jeb 85 miljoniem eiro. Kopējais kredītportfeļa atlikums jūnija beigās veidoja 15 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Eksperts: Visām pusēm gaidas no nodokļu reformas bija nesamērīgi optimistiskas

Lelde Petrāne,27.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis, komentējot aktualitātes nodokļu jomā Latvijā, biznesa portālam db.lv norāda, ka «nodokļu reformas gaitu ļoti labi var raksturot ar neskaitāmiem epitetiem. Sākotnēji reforma tika pieteikta ļoti cēli, taču noslēgums, šķiet, būs ierasts – sasteigts un nekonsekventu lēmumu pavadīts».

Eksperta komentārs:

«Pašreizējā gaita tika nolemta jau tad, kad tika pieteikti galvenie uzstādījumi un pieņemts, ka ir iespējams tik īsā laikā veikt tik būtiskas izmaiņas un ignorēt tendences publiskajā sektorā. Turklāt jāpiezīmē, ka visām pusēm gaidas no nodokļu reformas bija nesamērīgi optimistiskas. Rezultātā radās nopietnas grūtības atrast veidus, kā pārlikt samazināto nodokļu slogu.

Steigā tapušais IIN piedāvājums ir neviennozīmīgs, jo nav optimālākais, taču varēja būt arī sliktāks. Piedāvātā progresivitāte tomēr prasītos pēc plašākām diskusijām. Šobrīd mēs redzam, ka šajā, nelielajā sabiedrības daļā, uz kuru attiektos lielākā progresivitāte, ir liela pretestība. Tas nozīmē, ka pastāvēs interese un iespējas no uzliktā nodokļa nomaksas izvairīties un neveicinās reformas ilgtermiņa mērķa sasniegšanu. Tajā pašā laikā pat, ja tas šobrīd netiktu ieviests, tas tomēr būtu laika jautājums, kad mēs pie tā nonāktu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms trim mēnešiem uzņēmums Tele2 Latvijas jauniešiem izsludināja prestižu prakses programmu «Piestartē savu karjeru» (Management trainee), kas tiek īstenots jau citās uzņēmuma grupas darbības valstīs un pirmo reizi arī Latvijā.

Šī prakses vieta paredz apmaksātu 12 mēnešu stažēšanos pie grupas augstākā līmeņa vadītāja, kļūstot par tā labo roku, un iesaistoties svarīgākajos uzņēmuma procesos kā vietējā, tā arī starptautiskā līmenī.

Latvijā šī iespēja tika piedāvāta erudītākajam finanšu jomas absolventam, kurš stažējas pie uzņēmuma finanšu direktora Arņa Priedīša. Atlases procesa laikā vislabāko spēju reaģēt uz izaicinājumiem un neapjukt dažādās situācijās parādīja Laura Salmiņa, kura gadu varēs strādāt blakus finanšu direktoram. L. Salmiņa stāsta, ka būtisku artavu devušas mācības ārvalstīs un viņas daudzpusīgā personība, spējot vienlaicīgi apvienot finanšu zināšanas ar iniciatīvu un spēju sadarboties ar cilvēkiem. Pēc viņas domām, veiksmes formula jauniešiem ir studijas ārzemēs apvienojumā ar darbu Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Viedoklis: Nodokļu reforma kā ziloņa viesošanās porcelāna veikalā

Gints Belēvičs, Nordea bankas ekonomists,27.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības uzvedība jaunās nodokļu reformas apspriešanā un īstenošanā sāk atgādināt ziloņa viesošanos porcelāna izstrādājumu veikalā. No sākotnēji plānotā varianta palikusi vairs tikai atblāzma, savukārt ik pa laikam izziņotie «uzlabojumi» ik reizi izsauc sašutuma vilni no iesaistītajām pusēm. Kur vien pagriezies – plīst trauki.

Pirmkārt, apšaubāma jau bija sākotnējā ideja strauji mazināt iedzīvotāju ienākumu nodokli par 3 procentpunktiem līdz 20%. Skaidrs, ka iedzīvotāji no tā būtu ieguvēji un valdība iegūtu pozitīvāku vērtējumu par savu darbu, taču, vai brīdī, kad ekonomika attīstās samērā labi ar vidēji 3% IKP pieaugumu gadā, ir nepieciešams papildu stimuls ekonomikai?

Otrkārt, nodokļu likmes diferencēšana, ienākumiem virs 55 000 eiro, nosakot 31% likmi, nav atbilstoša konkurētspējas veicināšanas uzstādījumiem, turklāt nekādā veidā nerisina ienākumu nevienlīdzības problēmu. Ienākumu nevienlīdzības samazināšana, protams, ir laba lieta, taču progresīvā nodokļa ieviešana valstī, kuras attīstības līmenis labākajā gadījumā ir trīs ceturtdaļas no Eiropas Savienības vidējā līmeņa, ir apšaubāma. No sākuma mums kopā ir jārada nodokļu masa, jārada vēlme maksāt jau esošos nodokļus, nevis jānodarbojas ar apšaubāmas kvalitātes jaunradi, pārdalot jau esošos ieņēmumus. Interesanti arī būtu saprast, tieši kādu problēmu valdība gatavojas risināt ar 31% nodokļa likmi mazāk kā vienam procentam no kopējā darba ņēmēju skaita?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības priekšlikums ieviest progresīvo Iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un par vienu procentpunktu paaugstināt sociālo iemaksu likmi pagaidām nav pamatots ar Finanšu ministrijas aprēķiniem par fiskālo ietekmi uz nodokļu ieņēmumiem un prognozēto budžeta deficītu

DB sarunās ar nodokļu ekspertiem izkristalizējās, ka minētais priekšlikums ir tapis, jo valdībai ir bažas, ka sākotnēji iecerēto nodokļu reformu paaugstinātā budžeta deficīta dēļ varētu nesaskaņot Eiropas Komisija (EK). Turklāt nebija arī skaidrības, kur rast līdzekļus veselības aprūpes finansējumam. Tā kā pagaidām nav aprēķinu par jaunā priekšlikuma fiskālo ietekmi, tad nav zināms, vai tas pietiekami samazinās budžeta deficītu, kuru radīs iecerētā IIN samazināšana līdz 20% gada ienākumiem līdz 20 000 eiro, kā arī reinvestētās peļņas aplikšana ar nulles procenta likmi. Eiropas Komisijas pārstāvniecības ekonomikas eksperti jauno priekšlikumu pagaidām atturas vērtēt, norādot, ka tas tiks darīts tikai tad, kad priekšlikums saskaņošanai tiks iesniegts Eiropas Komisijā. Vairums nodokļu ekspertu arī pauž savu izbrīnu, ka valdības vadītājs Māris Kučinskis ir nācis klajā ar šādu priekšlikumu, pirms ir zināmi aprēķini par tā fiskālo ietekmi, un to dēvē par samērā neveiksmīgu komunikāciju, prognozējot, ka aprēķinu rezultātā arī šis priekšlikums vēl var mainīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

28. jūlijā Saeima apstiprināja nodokļu reformas likumu paketi – kopā 11 likumprojekti. Tāpēc ar 2018. gada 1. janvāri tiek plānotas vairākas izmaiņas Latvijas nodokļu politikā.

Raksta galerijā aplūkojama infografika par būtiskākajām izmaiņām.

TEV VARĒTU INTERESĒT ARĪ:

Ļaus strādāt tikai vienā mikrouzņēmumā

VID: Restorānos mums tiek taisīts šovs

Kučinskis un Reizniece-Ozola sola stabilu nodokļu politiku vismaz tuvākajos gados

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Labākie Banku augstskolas maģistri saņēmuši LKA prēmijas

Lelde Petrāne,15.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieci Banku augstskolas maģistra studiju programmas absolventi, kas par maģistra darbu bija saņēmuši augstākos novērtējumus, augstskolas izlaidumā sestdien, 13. februārī saņēma tradicionālās Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) finansētās naudas prēmijas.

Atzinību par ļoti labu vai izcilu maģistra darbu, beidzot Banku augstskolu, saņēma:

- Santa Zvaigzne par darbu «Finanšu pratība kā iesācējuzņēmumu veiksmes faktors» (studiju programma «Starptautiskās finanses un banku darbība»);

- Zigurds Kublickis par darbu «Iespējamie cenu veidošanas sistēmu uzlabojumi Latvijas kokapstrādes industrijas pirmapstrādes uzņēmumos» (studiju programma «Starptautiskās finanses un banku darbība»);

- Natalya Kolnogorova par darbu «Privātie bankas pakalpojumi un ieguldījumu pārvaldība Eiropā» (studiju programma «Starptautiskās finanses un banku darbība»);

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pandēmijas izraisītas pārdomas Vecgada vakarā

Līva Zorgenfreija, "Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā,29.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvērtēt 2020.gadu pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk nekā tas patiesībā ir. Gads daudziem šķitis kā viens no "sliktākajiem" ja ne visas dzīves laikā, tad pēdējā desmitgadē noteikti.

Tomēr tas nesis arī iespaidīgus zinātnes sasniegumus un saprāta atgriešanos starptautiskajā politikā, par ko liecina ASV vēlēšanu iznākums un Brexit vienošanās. Tas ļauj domāt, ka 2021. gadā pasaule varēs nedaudz uzelpot. Skaidrs, ka riski vēl joprojām saglabājas augsti, jo vīruss var mūs vēl pārsteigt ar jaunām un bīstamākām mutācijām, kas nozīmē, ka vajadzēs pielāgot vakcīnas, attālinot Covid-19 uzveikšanu. Taču, pat pieņemot, ka viss rit kā pa diedziņu, proti, pandēmija atkāpjas un 2021. gads ir pirmais no vairākiem izaugsmes gadiem, Covid-19 stāsts vēl nebūs beidzies. Jau daudz runāts par krīzes ietekmi uz globalizāciju un digitalizāciju, bet, iespējams, mazāk diskutēts par to, ka tā ir neatgriezeniski izmainījusi valsts un privātā sektora attiecības, saasinājusi eksistējošās nevienlīdzības problēmas, un mudinājusi aktīvāk ķerties pie klimata pārmaiņu draudu risināšanas. Šie ir daži no faktoriem, kuru dēļ varam sacīt, ka Covid-19 ietekme pasaules un Latvijas ekonomikā būs jūtama vēl daudzus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīze nāk?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns,27.12.2019

1. attēls. Vācijas, Spānijas, Francijas un Itālijas IKP pieauguma temps pa ceturkšņiem pret iepriekšējo ceturksni (%), sezonāli un kalendāri izlīdzinātie

Avots: Eurostat

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: nodokļu sistēma jāpilnveido, tautsaimniecības attīstību bremzējoši nodokļi jāatceļ

Latvijas Darba devēju konfederācija,27.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pēc vakar, 26. maijā notikušās Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu apakšpadomes sēdes aicina Finanšu ministriju un valdību nevis daļēji, bet konsekventi veikt būtiskas izmaiņas Latvijas nodokļu sistēmā.

Pēc iepazīšanās ar Finanšu ministrijas pozīciju par vairākiem darba devēju izteiktajiem konkrētiem priekšlikumiem LDDK pozitīvi novērtēja ministrijas gatavību meklēt risinājumu nodokļu iekasēšanas uzlabošanai taksometru pārvadājumu nozarē, kas pēdējā laikā Latvijā atrodas mediju uzmanības centrā. Sēdes dalībnieki vienojās par nepieciešamību ieviest fiksētu maksājumu, kas vienlaikus nosedz valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu maksājumus. 2017. gadā patentmaksai ir jākļūst par vienīgo nodokļu režīmu taksometru pārvadājumu nozarē.

Pozitīvi, ka pēc vairāku gadu skaidrošanas beidzot esam vienojušies par koplīgumu labumu (ēdināšana, transports, izglītība) regulējumu, 2017. gadā kā pirmos ieviešot atvieglojumus darbinieku ēdināšanai. Diemžēl sākotnēji tikai privātajiem uzņēmumiem, bet ne valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kā bija iecerēts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju sakās regulāri plānojam savas finanses (55%), bet vēl trešdaļa (34%) pēc vajadzības, tomēr ģimenes budžeta plānošanas horizonts ir īss, liecina Swedbank Finanšu institūta veiktā pētījuma dati.

Cilvēki visbiežāk (69%) ģimenes budžetu plāno viena mēneša ietvaros, lai nepietrūktu naudas regulāro maksājumu veikšanai un neatliekamajiem izdevumiem. Taču ilgtermiņa skats ir salīdzinoši mazākajai daļai iedzīvotāju, kuri domā gan par uzkrājumu drošības spilvenam, gan nākotnes tēriņiem. To apliecina arī fakts, ka teju puse jeb 49% iedzīvotāju neparedzētu situāciju gadījumā, zaudējot regulāros mājsaimniecības ienākumus, spētu saglabāt ierasto dzīves līmeni ne ilgāk kā mēnesi.

Attieksmē pret budžeta plānošanu Baltijas valstu iedzīvotāji ir pārsteidzoši vienoti – arī vairums Lietuvā un Igaunijā dzīvojošo atzīst, ka naudas lietām saistītus jautājumus plāno regulāri (attiecīgi 61% un 56%). Pēc pētījuma datiem redzams, ka gados jaunāki iedzīvotāji plānošanai pievēršas mazāk, biežāk plānojot pēc nepieciešamības, tomēr, pieaugot vecumam, pieaug to iedzīvotāju īpatsvars, kuri savas finanses plāno regulāri. Regulāras plānošanas lielākie praktizētāji ir nestrādājoši pensionāri (67%) un iedzīvotāji ar vidējiem ienākumiem (60%). Interesanti, ka arī dzīvesbiedru attiecību forma ievieš zināmas korekcijas, proti, laulībā dzīvojošie pāri salīdzinājumā ar pāriem, kas dzīvo kopā ar partneri, rūpīgai finanšu plānošanai pievēršas biežāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš gada sākuma zvērinātu advokātu biroja Sorainen partneru pulkam ir pievienojušies deviņi partneri no trim valstīm, informē biroja pārstāve Anita Galdiņa.

Jaunie līderi stiprinās sešas starptautiskas komandas: Strīdu risināšana, korporatīvās konsultācijas un M&A, finanses un apdrošināšana, nodokļi, nekustamais īpašums, kā arī konkurence un regulētās jomas.

Jauno partneru vidū ir pieci lietuvieši, divi igauņi un divi baltkrievi, palielinot Sorainen partneru kopskaitu no 33 līdz 42. Reģionālajai partnerībai pievienojušās četras sievietes un pieci vīrieši. Jāatzīmē, ka viens jauno partneru grupas pārstāvis tikko sācis bērna kopšanas atvaļinājumu, atspēkojot novecojušo pieņēmumu, ka, kļūstot par vecāku, paaugstinājums būtu atliekams.

Visi jaunie partneri ir izcili savas jomas eksperti, viņi ir lieliski mentori jaunajiem kolēģiem, veido ilgstošas attiecības ar klientiem un ir izteikti viedokļu līderi. Jauno partneru grupā ir divi doktora grāda ieguvēji un vairāki aktīvi augstskolu lektori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank skolēnu izglītošanai atklājusi finanšu laboratoriju ar izlaušanās spēles elementiem

Žanete Hāka,06.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājsaimniecību spēja efektīvi pārvaldīt savas finanses un izvairīties no ekonomiskiem riskiem ir būtisks priekšnoteikums prognozējamai sabiedrības attīstībai un labklājībai ilgtermiņā, savukārt pamati iedzīvotāju finanšu pratībai tiek likti jau skolas vecumā.

Lai veicinātu skolēnu izpratni finanšu jautājumos un uzlabotu Latvijas sabiedrības finanšu pratību ilgtermiņā, Swedbank centrālajā ēkā radīta bezmaksas interaktīva ārpusskolas izglītības vieta bērniem no visas Latvijas – Finanšu laboratorija.

Tajā 4. līdz 12. klašu skolēniem ar radošu uzdevumu palīdzību būs iespējams nostiprināt skolā iegūtās teorētiskās zināšanas finanšu jautājumos un uzlabot finanšu pratību. Aptuveni 1,5 stundu garais Finanšu laboratorijas apmeklējums ir bez maksas.

«Mūsu bērni ir nākotnes valsts veidotāji, un tieši tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi jau skolas vecumā radīt viņos izpratni par efektīvu finanšu pārvaldību, turklāt parādīt, ka finanses un ekonomika nav nedz garlaicīgas, nedz abstraktas jomas, kas noderīgas vien ekonomikas stundās skolā. Ar Finanšu laboratorijas palīdzību sniedzam skolēniem iespēju izkāpt ārpus skolas sola, lai iegūtās vērtīgās teorētiskās zināšanas savienotu ar iespējām tās pielietot reālajā dzīvē, uzlabojot, pilnveidojot un nodrošinot veiksmīgāku nākotni gan sev, gan sabiedrībai kopumā,» par Finanšu laboratorijas izveides aktualitāti stāsta Swedbank Finanšu institūta vadītājs Reinis Jansons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

POS sistēmas pēdējo gadu laikā ir ieguvušas arvien lielāku uzņēmēju atzinību, lielā mērā pateicoties to spējai palielināt uzņēmuma peļņu un pārraudzīt finanses. POS jeb kases sistēmas sekmē uzņēmuma attīstību, integrējot gudru noliktavas pārvaldības sistēmu, analītiskas atskaites un plašas mārketinga iespējas. Turpini lasīt rakstu, kur pastāstīsim sīkāk par šīm un citām POS sistēmu sniegtajām priekšrocībām!

Kas ir POS termināls un kā tas atšķiras no kases aparāta?

Īsumā sakot, kases aparāts ir gaužām vienkārša ierīce, kas spēj nodrošināt pārdošanas funkcijas, drukāt čekus, uzskaitīt ienākošo un izejošo naudu, aprēķināt PVN un veidot vienkāršas atskaites. Savukārt POS termināls ir datorizēta sistēma, kas ne tikai nodrošina visas kases aparāta funkcijas, bet arī piedāvā vairākas papildus funkcijas kā preču pārvaldības un uzskaites sistēmu, lojalitātes programmu izstrādi, mārketinga moduli un vēl daudz citas noderīgas funkcijas, kas ļaus kāpināt uzņēmuma peļņu un kontrolēt finanses.

Tieši tāpēc POS sistēmas nodrošina plašāku funkcionalitāti nekā tradicionālie kases aparāti, pateicoties iespējām automatizēt ikdienas darbības. Turklāt jānorāda, ka strādāt ar POS ir daudz vienkāršāk un ātrāk nekā ar kases aparātu, ļaujot uzlabot uzņēmuma efektivitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā salīdzinoši augstais ēnu ekonomikas īpatsvars un vēsturiski ne līdz galam caurskatāmās finanses uzņēmējdarbībā kavē bankas piešķirt kredītus, biedrības "Zemnieku saeima" kongresā sacīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja Santa Purgaile.

Viņa uzsvēra, ka Latvija sakārtoja un pārkārtoja finanšu sektoru, parādot izpratni par globālo cīņu ar naudas atmazgāšanu un šajā kontekstā darāmo, un netika iekļauta Finanšu darījumu darba grupas (FATF) "pelēkajā sarakstā". Šajā kontekstā ļoti nozīmīga bija sadarbība, skaidra sapratne, termiņi, mērķi un projektu vadība.

Purgaile teica, ka šis gads būs sabalansēšanas gads, kad būs iespējams saprast, kurš no finanšu tirgus sakārtošanas pasākumiem ir jāpieslīpē, taču pauda ticību, ka jau nākamajā gadā Latvijas finanšu sektors spēs atbalstīt Latvijas tautsaimniecību.

Pēc viņas sacītā, liela daļa no finanšu plūsmām, kas finanšu sektora sakārtošanas kontekstā tika apturētas, Latvijas tautsaimniecībai nedeva pienesumu un noteikti nebija riska vērtas. Taču tas nenozīmē, ka investīcijas no trešās pasaules valstīm nav vēlamas vispār.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Kučinskis: Nodokļu reforma netiks bremzēta, neatkarīgi no dažādiem uzskatiem

LETA,28.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Netaisos bremzēt nodokļu reformu tikai tādēļ, ka katrai pusei ir dažāda attieksme, šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni sacīja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Viņš norādīja, ka novērtē uzņēmēju organizāciju pienesumu reformu veidošanas procesā, un, tikai kopīgi, ieklausoties vienam otrā, būs iespējams nonākt līdz «finišam». Viņš uzskata, ka uzņēmēju organizāciju iebildumi nav viennozīmīgi vērtējami un patiesība vienmēr ir kaut kur pa vidu.

Lai gan dzirdami iebildumi, pēc premjera domām reformas ieguvumi ir visnotaļ lieli, kaut gan varbūt nav tādi, kādus tos bija iedomājušies uzņēmēji. Kučinskis sacīja, ka iepriekš izstrādātais modelis apdraudēja visas tās iestādes, kas tiek finansētas no valsts budžeta.

«Uzskatu, ka vienošanās ar uzņēmējiem joprojām ir spēkā. Nepieņemu nekādus pārmetumus, jo šajā pašā vienošanās par kopīgu darbu ir ieraksts, ka ejam uz to, lai ieņēmumi no nodokļiem iekšzemes kopproduktā (IKP) būtu 32% vai 33%. Tikmēr pirmais piedāvājums, ko izstrādāja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) un Latvijas Banka paredzēja 28% no IKP,» uzsvēra Kučinskis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ieguldījumu stratēģija "no visa pa mazumiņam"

Rolands Zauls, Swedbank Ieguldījumu produktu līnijas vadītājs,27.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo piecu gadu laikā Swedbank klientu skaits, kuriem ir kāds no vērtspapīriem ieguldījumu vai vērtspapīru kontā, ir pieaudzis par 205%, arī visā sabiedrībā interese par ieguldījumiem ir kļuvusi būtiski lielāka. Viens no jautājumiem, uzsākot ceļu investīciju jomā, bieži vien ir – kādu stratēģiju izvēlēties?

Katram šī stratēģija var būt sava, tāpat arī priekšstati, kas ir pareizi un kas ne tik ļoti. Balstoties uz savu ilggadējo, arī privāto investora pieredzi, varu piedāvāt redzējumu par finanšu līdzekļu izvietošanu, ko var saukt par stratēģiju “no visa pa mazumiņam”.

Sakārto savas finanses

Lai gan var skanēt garlaicīgi, taču pats pirmais solis, pirms ķerties pie ieguldīšanas finanšu tirgos, ir sakārtot savas finanses. Tas ir būtiski, lai lietainākos dzīves brīžos nebūtu jāņem nauda laukā no saviem ieguldījumiem, lai segtu ikdienas tēriņus vai tēriņus neparedzētiem izdevumiem (zobārstam, auto labošanai utt.) Viena no lielākajām kļūdām, ko esmu redzējis starp dažādiem cilvēkiem, kas tikko sāk ieguldīt, - darīt to ar saviem vienīgajiem brīvajiem līdzekļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Naudas taupīšana nav tikai saprātīga finanšu izvēle; tas ir domāšanas veids, kas ļauj kontrolēt savas finanses un finansiālo nākotni. Neatkarīgi no tā, vai vēlaties izveidot uzkrājumus, sasniegt konkrētus mērķus vai vienkārši nodrošināt stabilāku finansiālo stāvokli, efektīvas naudas taupīšanas stratēģijas var ievērojami mainīt finansiālo situāciju un nodrošināt stabilitāti. Šajā visaptverošajā rokasgrāmatā mēs iedziļināsimies astoņās darbībās, kas var palīdzēt ietaupīt naudu ikdienā.

Izveidojiet budžetu un pieturieties pie tā

Ceļš uz taupīšanu sākas ar labi strukturētu budžetu. Ir svarīgi izveidot ikmēneša budžetu un pieturēties pie tā, rūpīgi norādot savus ienākumu avotus un kategorizējot savus izdevumus. Budžetā nepieciešams iekļaut visus ienākumus un izdevumus, sākot no fiksētajām izmaksām, piemēram, īres un komunālajiem maksājumiem, līdz mainīgiem izdevumiem, piemēram, ēdiena un izklaižu izmaksām. Konkrētu summu piešķiršana katrai kategorijai palīdz iegūt skaidrāku izpratni par savu finanšu situāciju un cik daudz naudas tiek tērēts katru mēnesi konkrētajam mērķim. Regulāri sekojot līdzi saviem izdevumiem, iespējams novērot kategorijas, kurās tiek pārtērēts un ir iespējams ietaupīt, lai šo naudu novirzītu citiem mērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID neturpinās nozaru pieeju ēnu ekonomikas apkarošanā; bizness norāda, ka pārbaudes nav neko mainījušas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pastiprinātus nodokļu kontroles pasākumus konkrētām nozarēm, cenšoties mazināt ēnu ekonomiku, Valsts ieņēmumu dienests (VID) aizsāka 2014. gadā. Pastiprinātām pārbaudēm tika pakļauti autoservisi, zobārstniecības un skaistumkopšanas nozare, tomēr, kā DB norāda iesaistītās asociācijas, pieeja bijusi neveiksmīga. Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācijas valdes priekšsēdētājas vietniece Edīte Alksne, kura reizē ir arī Starptautiskās Kosmētikas koledžas direktore, teic, ka VID nav vērsies pie asociācijas ar lūgumu palīdzēt un iesaistīties tā sauktajā nozaru pieejā. Pašā nozarē fakts, ka notiek pastiprinātas pārbaudes, nav radījis nedz nelegālo pakalpojumu sniedzēju piesardzību, nedz sakārtojis sektoru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pensiju plāns Indexo Izaugsme dažu dienu laikā piesaista 6,5 miljonus eiro

Dienas Bizness,14.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dažu dienu laikā pensiju plānam Indexo Izaugsme jau uzticēti 6,5 miljoni eiro, piesaistot dalībniekus ar augstāko vidējo uzkrājumu tirgū informē Indexo izpilddirektors Toms Kreicbergs.

Pensiju plāns Indexo Izaugsme dažās pirmajās darbības dienās piesaistījis gandrīz tūkstoti dalībnieku un 6,5 miljonus eiro. Īpašu atsaucību tas guvis starp cilvēkiem ar lielāku pensijas kapitālu. Dalībnieku uzkrājums (7060 eiro) gandrīz 3 reizes pārsniedz 2. pensiju līmeņa vidējo uzkrājumu. Tas ir arī augstākais vidējais uzkrājums starp visiem tirgū pieejamajiem pensiju plāniem.

Faktu, ka pirmie, kas piesakās Indexo, ir cilvēki, kuri labi orientējas finanšu jautājumos, kompānijas vadība uztver kā komplimentu.

Indexo projekta aizsācēju vidū ir vairāk nekā 30 veiksmīgi un sabiedrībā zināmi Latvijas uzņēmēji, tostarp kādreizējais bankas Nordea Latvijas filiāles vadītājs Valdis Siksnis, Normunds un Jānis Bergi (SAF Tehnika, Mobilly), Svens Dinsdorfs (Elko), Elmārs Gengers (Tieto), Juris Grišins (Capitalia), Deniss Kairāns (Colliers), Bank M2M Europe vadītājs Roberts Idelsons, ķirurgs Kaspars Feldmanis, zvērināti advokāti Filips Kļaviņš un Raimonds Slaidiņš, un daudzi citi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns,29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mācības no Latvijas finanšu sistēmas krīzes

Deniss Pospelovs - AFI Investīcijas dibinātājs,20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Komentāri

Pievienot komentāru